bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Ārvalstu investoru padome: Maksātnespējas joma Latvijā līdzinās organizētai noziedzībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Ilgstoši ignorēto maksātnespējas procesa uzraudzības trūkumu rezultātā maksātnespējas joma pašlaik līdzinās organizētajai noziedzībai. Maksātnespējas procesi bieži tiek izmantoti ļaunprātīgi un dažādās krāpšanas shēmās var saskatīt saistību gan ar tiesībsargājošajām iestādēm un tiesnešiem, gan ar politiskajiem spēkiem, par ko liecina maksātnespējas procesu administratoru apjomīgie ziedojumi politiskajām partijām. Turklāt likumpārpākumu piesegšana novērojama arī augstākajā valsts pārvaldes līmenī – norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Kā norāda ĀIPL izpilddirektors, pašlaik politiskajā līmenī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana un vājā procesu uzraudzība netiek skatīta kā samilzusi problēma. «Uz problēmām maksātnespējas procesu administrēšanā un uzraudzībā norāda gan Eiropas Komisija, gan ārvalstu investori, gan bijušais LR finanšu ministrs. Pēc Latvijas pievienošanās OECD par to runās arī šī organizācija. Tikmēr Latvijas varasvīriem nav vēlmes šo jomu sakārtot, lai gan par šo tēmu tiek runāts ļoti bieži.»

Ģirts Greiškalns arī uzsver, ka pašlaik situācija maksātnespējas procesu administrēšanas sakārtošanas jomā pielīdzinās ugunsgrēka dzēšanai, pienesot ūdeni ar uzpirksteņiem. «Labs piemērs ir Tieslietu ministrijas aprīlī iesniegtais priekšlikums Saeimā maksātnespējas procesu uzraudzību nodot Maksātnespējas administrācijai. Izskatot priekšlikumu atbildīgajā Saeimas komisijā, tam atbalsta nebija. Tas liecina, ka politiskajā līmenī nav vēlmes esošos trūkumus novērst.» Lai gan likumdošana ir uzlabota, ieviešot virkni izmaiņu, un pašlaik tā ir nevis slikta, bet viduvēja, problēmas maksātnespējas procesu uzraudzībā un kontrolē nav novērstas.

Pēc ĀIPL izpilddirektora domām, arī nesen piešķirtais amatpersonas statuss maksātnespējas procesu administratoriem būtiski neuzlabos maksātnespējas procesu uzraudzības kvalitāti. Ņemot vērā, ka amatpersonu deklarācijas pašlaik netiek analizētas, salīdzinātas un kontrolētas, cerētie uzlabojumi izpaliks.

«Esošā situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati – Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis. Redzamākie iemesli investīciju apjomu kritumam ir uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, kā arī neskaidrības par iesaistīto pušu atbildību. Tas ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm,» norāda Ģirts Greiškalns.

Saskaņā ar ĀIPL veikto pētījumu laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Savukārt kopējais kreditoru neatgūto prasījumu apmērs šajā laika posmā maksātnespējas procesos lēšams ar 6, 6 miljardiem eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, Latvijas valsts zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro.

Arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimā atklājot diskusiju par tiesiskumu maksātnespējas procesā un uzņēmumu glābšanas kultūru, norādīja uz maksātnespējas sistēmas trūkumiem Latvijā. Viņa uzsvēra, ka «maksātnespējas sistēmas kvalitāte ietekmē ne tikai privātā sektora līdzekļus. Tas skar arī publisko sektoru – valsts budžets zaudē līdzekļus, kas netiek atgūti uzņēmēju maksātnespējas procesos. Tāpēc sekmīgi funkcionējošai sistēmai ir būtiska loma valsts ekonomikas izaugsmē un ilgtspējā, un tās kvalitāte ietekmē gan uzņēmējdarbības vides attīstības dinamiku, gan valsts pievilcību investoru acīs».

Atsaucoties uz valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespējas procesu, Lībiņa-Egnere norādīja, ka centieni stiprināt maksātnespējas procesa administratoru publisko pārraudzību ir saskārušies ar šķēršļiem.

«Latvija atpaliek no citām valstīm attiecībā uz aktīvu atgūšanu no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Pasaules Bankas šī gada pētījumu Doing Business kreditori pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas savu aktīvu atgūšanu var sagaidīt gandrīz uz pusi mazākā apmērā nekā citās OECD valstīs,» sacīja Lībiņa-Egnere.

Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, reaģējot uz šo pētījumu satraucošajiem secinājumiem, pēdējā mēneša laikā ir aktualizējusi maksātnespējas regulējuma jautājumus. Lībiņa-Egnere savā uzrunā arī izteica gandarījumu, ka šodien Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu InvestoruPadomi Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies savest kopā visu trīs valsts varas atzaru – likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas – pārstāvjus, kā arī uzņēmējus, lai meklētu visefektīvākos risinājumus maksātnespējas procesa problēmu izskaušanai, kā arī iezīmētu turpmākās sadarbības iespējas.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka godīgs, caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu komercdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. «Jebkurš godīgs uzņēmējs savu biznesu sāk ar mērķi gūt peļņu, nevis nokļūt maksātnespējas stāvoklī. Ja tā gadās, svarīgi ir runāt par godprātīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir komersanta komercdarbības iespējamo beigu būtisks elements.»

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs savā uzrunā arī izcēla tiesiskās aizsardzības procesu maksātnespējā, akcentējot novēlotu dokumentu iesniegšanu un komersanta izpratni par šīs iespējas būtību. Tāpat Bērziņš sacīja, ka šī diskusija ir laba platforma izrunāt visus jautājumus pirms nākamnedēļ gaidāmās Juridiskās komisijas sēdes, kur deputāti skatīs grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ietver administratoru uzraudzības sistēmas maiņu un viņu ārkārtas sertifikāciju.

Ref:103.000.103.10078


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.