bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Ārvalstu investoru padome: Maksātnespējas joma Latvijā līdzinās organizētai noziedzībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Ilgstoši ignorēto maksātnespējas procesa uzraudzības trūkumu rezultātā maksātnespējas joma pašlaik līdzinās organizētajai noziedzībai. Maksātnespējas procesi bieži tiek izmantoti ļaunprātīgi un dažādās krāpšanas shēmās var saskatīt saistību gan ar tiesībsargājošajām iestādēm un tiesnešiem, gan ar politiskajiem spēkiem, par ko liecina maksātnespējas procesu administratoru apjomīgie ziedojumi politiskajām partijām. Turklāt likumpārpākumu piesegšana novērojama arī augstākajā valsts pārvaldes līmenī – norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Kā norāda ĀIPL izpilddirektors, pašlaik politiskajā līmenī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana un vājā procesu uzraudzība netiek skatīta kā samilzusi problēma. «Uz problēmām maksātnespējas procesu administrēšanā un uzraudzībā norāda gan Eiropas Komisija, gan ārvalstu investori, gan bijušais LR finanšu ministrs. Pēc Latvijas pievienošanās OECD par to runās arī šī organizācija. Tikmēr Latvijas varasvīriem nav vēlmes šo jomu sakārtot, lai gan par šo tēmu tiek runāts ļoti bieži.»

Ģirts Greiškalns arī uzsver, ka pašlaik situācija maksātnespējas procesu administrēšanas sakārtošanas jomā pielīdzinās ugunsgrēka dzēšanai, pienesot ūdeni ar uzpirksteņiem. «Labs piemērs ir Tieslietu ministrijas aprīlī iesniegtais priekšlikums Saeimā maksātnespējas procesu uzraudzību nodot Maksātnespējas administrācijai. Izskatot priekšlikumu atbildīgajā Saeimas komisijā, tam atbalsta nebija. Tas liecina, ka politiskajā līmenī nav vēlmes esošos trūkumus novērst.» Lai gan likumdošana ir uzlabota, ieviešot virkni izmaiņu, un pašlaik tā ir nevis slikta, bet viduvēja, problēmas maksātnespējas procesu uzraudzībā un kontrolē nav novērstas.

Pēc ĀIPL izpilddirektora domām, arī nesen piešķirtais amatpersonas statuss maksātnespējas procesu administratoriem būtiski neuzlabos maksātnespējas procesu uzraudzības kvalitāti. Ņemot vērā, ka amatpersonu deklarācijas pašlaik netiek analizētas, salīdzinātas un kontrolētas, cerētie uzlabojumi izpaliks.

«Esošā situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati – Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis. Redzamākie iemesli investīciju apjomu kritumam ir uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, kā arī neskaidrības par iesaistīto pušu atbildību. Tas ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm,» norāda Ģirts Greiškalns.

Saskaņā ar ĀIPL veikto pētījumu laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Savukārt kopējais kreditoru neatgūto prasījumu apmērs šajā laika posmā maksātnespējas procesos lēšams ar 6, 6 miljardiem eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, Latvijas valsts zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro.

Arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimā atklājot diskusiju par tiesiskumu maksātnespējas procesā un uzņēmumu glābšanas kultūru, norādīja uz maksātnespējas sistēmas trūkumiem Latvijā. Viņa uzsvēra, ka «maksātnespējas sistēmas kvalitāte ietekmē ne tikai privātā sektora līdzekļus. Tas skar arī publisko sektoru – valsts budžets zaudē līdzekļus, kas netiek atgūti uzņēmēju maksātnespējas procesos. Tāpēc sekmīgi funkcionējošai sistēmai ir būtiska loma valsts ekonomikas izaugsmē un ilgtspējā, un tās kvalitāte ietekmē gan uzņēmējdarbības vides attīstības dinamiku, gan valsts pievilcību investoru acīs».

Atsaucoties uz valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespējas procesu, Lībiņa-Egnere norādīja, ka centieni stiprināt maksātnespējas procesa administratoru publisko pārraudzību ir saskārušies ar šķēršļiem.

«Latvija atpaliek no citām valstīm attiecībā uz aktīvu atgūšanu no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Pasaules Bankas šī gada pētījumu Doing Business kreditori pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas savu aktīvu atgūšanu var sagaidīt gandrīz uz pusi mazākā apmērā nekā citās OECD valstīs,» sacīja Lībiņa-Egnere.

Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, reaģējot uz šo pētījumu satraucošajiem secinājumiem, pēdējā mēneša laikā ir aktualizējusi maksātnespējas regulējuma jautājumus. Lībiņa-Egnere savā uzrunā arī izteica gandarījumu, ka šodien Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu InvestoruPadomi Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies savest kopā visu trīs valsts varas atzaru – likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas – pārstāvjus, kā arī uzņēmējus, lai meklētu visefektīvākos risinājumus maksātnespējas procesa problēmu izskaušanai, kā arī iezīmētu turpmākās sadarbības iespējas.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka godīgs, caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu komercdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. «Jebkurš godīgs uzņēmējs savu biznesu sāk ar mērķi gūt peļņu, nevis nokļūt maksātnespējas stāvoklī. Ja tā gadās, svarīgi ir runāt par godprātīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir komersanta komercdarbības iespējamo beigu būtisks elements.»

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs savā uzrunā arī izcēla tiesiskās aizsardzības procesu maksātnespējā, akcentējot novēlotu dokumentu iesniegšanu un komersanta izpratni par šīs iespējas būtību. Tāpat Bērziņš sacīja, ka šī diskusija ir laba platforma izrunāt visus jautājumus pirms nākamnedēļ gaidāmās Juridiskās komisijas sēdes, kur deputāti skatīs grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ietver administratoru uzraudzības sistēmas maiņu un viņu ārkārtas sertifikāciju.

Ref:103.000.103.10078


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.