bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Ārvalstu investoru padome: Maksātnespējas joma Latvijā līdzinās organizētai noziedzībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

Ilgstoši ignorēto maksātnespējas procesa uzraudzības trūkumu rezultātā maksātnespējas joma pašlaik līdzinās organizētajai noziedzībai. Maksātnespējas procesi bieži tiek izmantoti ļaunprātīgi un dažādās krāpšanas shēmās var saskatīt saistību gan ar tiesībsargājošajām iestādēm un tiesnešiem, gan ar politiskajiem spēkiem, par ko liecina maksātnespējas procesu administratoru apjomīgie ziedojumi politiskajām partijām. Turklāt likumpārpākumu piesegšana novērojama arī augstākajā valsts pārvaldes līmenī – norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Kā norāda ĀIPL izpilddirektors, pašlaik politiskajā līmenī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana un vājā procesu uzraudzība netiek skatīta kā samilzusi problēma. «Uz problēmām maksātnespējas procesu administrēšanā un uzraudzībā norāda gan Eiropas Komisija, gan ārvalstu investori, gan bijušais LR finanšu ministrs. Pēc Latvijas pievienošanās OECD par to runās arī šī organizācija. Tikmēr Latvijas varasvīriem nav vēlmes šo jomu sakārtot, lai gan par šo tēmu tiek runāts ļoti bieži.»

Ģirts Greiškalns arī uzsver, ka pašlaik situācija maksātnespējas procesu administrēšanas sakārtošanas jomā pielīdzinās ugunsgrēka dzēšanai, pienesot ūdeni ar uzpirksteņiem. «Labs piemērs ir Tieslietu ministrijas aprīlī iesniegtais priekšlikums Saeimā maksātnespējas procesu uzraudzību nodot Maksātnespējas administrācijai. Izskatot priekšlikumu atbildīgajā Saeimas komisijā, tam atbalsta nebija. Tas liecina, ka politiskajā līmenī nav vēlmes esošos trūkumus novērst.» Lai gan likumdošana ir uzlabota, ieviešot virkni izmaiņu, un pašlaik tā ir nevis slikta, bet viduvēja, problēmas maksātnespējas procesu uzraudzībā un kontrolē nav novērstas.

Pēc ĀIPL izpilddirektora domām, arī nesen piešķirtais amatpersonas statuss maksātnespējas procesu administratoriem būtiski neuzlabos maksātnespējas procesu uzraudzības kvalitāti. Ņemot vērā, ka amatpersonu deklarācijas pašlaik netiek analizētas, salīdzinātas un kontrolētas, cerētie uzlabojumi izpaliks.

«Esošā situācija mazina Latvijas pievilcību investoru acīs. Par to liecina arī statistikas dati – Latvijā jaunu investīciju apjoms uzņēmuma pamatkapitālā un arī kopējais apgrozījuma pieaugums krītas. Investori rūpīgi vērtē Latvijas uzņēmējdarbības un investīciju vidi un, redzot, ka virkne problēmu ilgstoši netiek atrisinātas, izvēlas citas valstis. Redzamākie iemesli investīciju apjomu kritumam ir uzņēmēju un investoru neuzticēšanās valsts institūcijām, tiesu sistēmai, smagais birokrātijas slogs, kā arī neskaidrības par iesaistīto pušu atbildību. Tas ne tikai atbaida uzņēmējus un investorus, bet arī liek apsvērt esošo ražotņu pārcelšanu uz ārvalstīm,» norāda Ģirts Greiškalns.

Saskaņā ar ĀIPL veikto pētījumu laika posmā no 2008.gada līdz 2014.gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi jau 665 miljonus eiro. Savukārt kopējais kreditoru neatgūto prasījumu apmērs šajā laika posmā maksātnespējas procesos lēšams ar 6, 6 miljardiem eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, Latvijas valsts zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro.

Arī Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Saeimā atklājot diskusiju par tiesiskumu maksātnespējas procesā un uzņēmumu glābšanas kultūru, norādīja uz maksātnespējas sistēmas trūkumiem Latvijā. Viņa uzsvēra, ka «maksātnespējas sistēmas kvalitāte ietekmē ne tikai privātā sektora līdzekļus. Tas skar arī publisko sektoru – valsts budžets zaudē līdzekļus, kas netiek atgūti uzņēmēju maksātnespējas procesos. Tāpēc sekmīgi funkcionējošai sistēmai ir būtiska loma valsts ekonomikas izaugsmē un ilgtspējā, un tās kvalitāte ietekmē gan uzņēmējdarbības vides attīstības dinamiku, gan valsts pievilcību investoru acīs».

Atsaucoties uz valsts kontroles ziņojumu, Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijai, kā arī dažādiem pētījumiem par maksātnespējas procesu, Lībiņa-Egnere norādīja, ka centieni stiprināt maksātnespējas procesa administratoru publisko pārraudzību ir saskārušies ar šķēršļiem.

«Latvija atpaliek no citām valstīm attiecībā uz aktīvu atgūšanu no maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Pasaules Bankas šī gada pētījumu Doing Business kreditori pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas savu aktīvu atgūšanu var sagaidīt gandrīz uz pusi mazākā apmērā nekā citās OECD valstīs,» sacīja Lībiņa-Egnere.

Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja, ka Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija, reaģējot uz šo pētījumu satraucošajiem secinājumiem, pēdējā mēneša laikā ir aktualizējusi maksātnespējas regulējuma jautājumus. Lībiņa-Egnere savā uzrunā arī izteica gandarījumu, ka šodien Saeimai sadarbībā ar Ārvalstu InvestoruPadomi Latvijā un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru ir izdevies savest kopā visu trīs valsts varas atzaru – likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu varas – pārstāvjus, kā arī uzņēmējus, lai meklētu visefektīvākos risinājumus maksātnespējas procesa problēmu izskaušanai, kā arī iezīmētu turpmākās sadarbības iespējas.

Tikmēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka godīgs, caurskatāms un prognozējams maksātnespējas process rada drošu komercdarbības vidi un veicina valsts ekonomisko izaugsmi. «Jebkurš godīgs uzņēmējs savu biznesu sāk ar mērķi gūt peļņu, nevis nokļūt maksātnespējas stāvoklī. Ja tā gadās, svarīgi ir runāt par godprātīgu parādnieku. Tāpēc maksātnespēja ir komersanta komercdarbības iespējamo beigu būtisks elements.»

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs savā uzrunā arī izcēla tiesiskās aizsardzības procesu maksātnespējā, akcentējot novēlotu dokumentu iesniegšanu un komersanta izpratni par šīs iespējas būtību. Tāpat Bērziņš sacīja, ka šī diskusija ir laba platforma izrunāt visus jautājumus pirms nākamnedēļ gaidāmās Juridiskās komisijas sēdes, kur deputāti skatīs grozījumus Maksātnespējas likumā, kas ietver administratoru uzraudzības sistēmas maiņu un viņu ārkārtas sertifikāciju.

Ref:103.000.103.10078


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».