bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Ārvalstu mediji: Mīklainā zemūdene uzdzinusi aukstus šermuļus Baltijas reģionā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUMīklainās zemūdenes parādīšanās pie Stokholmas uzdzinusi aukstus šermuļus Baltijas jūras reģiona valstīm, kas pēdējos mēnešos piedzīvojušas neskaitāmus sauszemes, jūras un gaisa robežas pārkāpumus no Krievijas puses, norāda ārvalstu mediji.

Daudzi ārvalstu mediji arī citējuši Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča brīdinājumu tviterī, ka pēdējo dienu notikumi Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos var ietekmēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā.

Britu laikraksts Daily Telegraph norāda, ka zemūdenes meklēšanā Zviedrijā ir izsludināta nopietnākā drošības trauksme kopš Padomju Savienības sabrukuma.

Kaut arī Zviedrija nav minējusi, kādu valsti tā tur aizdomās, un Maskava noliedz jebkādu saistību ar incidentu, Krievijas pēdējo mēnešu aktivitātes liek raudzīties Kremļa virzienā.

«No kādas gan vēl valsts tā varētu būt? Krievija vēlas pašapliecināties un iebiedēt apkārtējās valstis. Tā vēlas ar 19.gadsimta metodēm gūt apstiprinājumu, ka tā ir lielvara. Tā vēlas izrādīt savus muskuļus, lai liktu rietumvalstīm ieklausīties,» aģentūrai Bloomberg sacīja Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Eiropas drošības jautājumos Džeimss Rodžerss.

Aģentūra AP norāda, ka Zviedrijas karakuģu, helikopteru un sauszemes spēku izvērstā operācija Stokholmas arhipelāgā atsauc atmiņā Aukstā kara laika Maskavas izgājienus.

Tikmēr britu kreisi orientētais laikraksts The Guardian, kuru ietekmīgais Austrumeiropas eksperts Edvards Lūkass raksturo kā «ASV nīstošu, Snoudenu mīlošu un Putinam izpatīkošu», redakcijas komentārā atzīst, ka incidents ar zemūdeni apliecina, ka Zviedrijai ģeopolitisko interešu vārdā vajadzētu pievienoties NATO.

Tajā pašā laikā Kremļa kontrolētos Krievijas medijus piepildījušas publikācijas pēc padomju propagandas labākajiem paraugiem.

Krievijas prese piedāvā vairākas alternatīvas notikumu versijas, tostarp piedēvējot Stokholmas tuvumā redzēto zemūdeni Nīderlandei, kas šīs ziņas ir noraidījusi.

Krievijas presē izskanējusi arī informācija, ka mistiskā zemūdene esot Zviedrijas armijas izgudrojums ar mērķi palielināt aizvadītajās desmitgadēs krietni sarukušo aizsardzības budžetu. Virkne Kremļa kontrolēto izdevumu ķērušies pie atklātas ņirgāšanās par Zviedriju.

Savukārt britu laikraksts Financial Times (FT) apjomīgā rakstā analizējis Baltijas valstu drošības situāciju.

«Es domāju, ka [Krievijas militāras aktivitātes] būs daudz mazākā mērogā nekā Ukrainas austrumos. Bet viņi [Krievija] var mēģināt izraisīt jaunu karsto punktu, šoreiz NATO teritorijā,» prognozē Londonā bāzētā Royal United Services Institute militārais analītiķis Igors Sutjagins.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs FT uzsver, ka NATO alianse pieņēmusi pareizos lēmumus, plānojot pasākumus Baltijas valstu aizsardzībai.

«Pareizie lēmumi tika pieņemti. Bet mēs esam situācijā, kurā varam sagaidīt jebko. Ļoti grūti paredzēt, kas notiks. Šie notikumi ir pārbaudes mehānisms Lietuvas, Latvijas un Igaunijas, kā arī starptautisko organizāciju, piemēram, ES un NATO reakcijai,» norādīja Linkevičs.

«Galvenais jautājums, kas nodarbina Baltijas valstis un Rietumus, ir, cik tālu Krievija ir gatava jau iet,» raksta FT.

“Es baidos, ka Putins radīs etnisku situāciju Igaunijā un tad spēlēsies, lai redzētu, vai igauņi lūdz NATO palīdzību. Tad NATO sāks iekšējās debates, vai šī situācija patiešām ir 5.punkta situācija un, skaļi šņācot, alianses uzticamība izkūpēs gaisā,” laikrakstam sacīja Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķis Endrū Mihta.

Pēc analītiķu novērtējuma Krievija Latvijā un Igaunijā varētu izmantot ievērojamo tā dēvēto krievvalodīgo iedzīvotāju skaitu, aizbildinoties ar nepieciešamību aizstāvēt «tautiešus», savukārt militārai agresijai pret Lietuvu iespējams pielietot kādu ar Kaļiņingradu saistītu sabotāžas scenāriju.

Virkne ekspertu arī sagaida, ka provokācijas no Krievijas puses turpināsies un, iespējams, pat pieņemsies spēkā.

FT arī norāda, ka visnopietnākās provokācijas no Krievijas puses aizvadītajos mēnešos piedzīvojusi tieši Somija un Zviedrija – divas vienīgās reģiona valstis, kas nav NATO.

Kā ziņots, Zviedrijas bruņotie spēki jau sesto dienu turpina Stokholmas arhipelāga ūdeņos meklēt iespējamo ārvalstu zemūdeni.

Zviedrijas armijas virspavēlnieks Sverkers Jēransons paziņojis, ka armija varētu izmantot arī spēku, lai izceltu virspusē noslēpumaino kuģi, kas, kā vēsta mediji, varētu būt Krievijas maza izmēra zemūdene.

Iespējamās ārvalstu zemūdenes meklēšanā iesaistīti kara kuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 karavīru. Civilajiem kuģiem un lidmašīnām aizliegts tuvoties armijas kuģiem vai atrasties gaisa telpā virs operācijas zonas.

80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ. Tomēr visā šajā laikā Zviedrijai neizdevās notvert nevienu no krievu zemūdenēm.

Izņēmums bija gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.

Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei «no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas», tāpēc atrašanās vieta noteikta «kļūmīgi» un «sliktas redzamības apstākļos» zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.

Ref: 102.000.102.8431


Pievienot komentāru

  1. dons teica:

    NEMO uzdarbojas

    +1 0 -1 0

  2. oposums teica:

    nez ko krievi teiks tad, ja to zemūdeni tiešām atradīs un tā izrādīsies krievu :D

    +1 0 -1 0

  3. D. teica:

    Kaa ko teiks- navi iekaartas, radari chupaa- brauca uz aklo, liidz gadiijaas shaadi- kas to vareeja paredzeet- domaaja ka brauc maajas! Vai nu novels uz to, ka komandieris aiznjeemies aizbraukt uz ribalku Zviedrijas krastos….

    +1 0 -1 0

  4. vvv teica:

    Krievijas “nedraugu” pulks pieaug ar katru dienu – Ukraina, Baltija, Somija, Zviedrija, tagad arī Nīderlande. Kurš nākmais? Pati sev bedri rok!

    +1 0 -1 0

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.