bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Ašeradens: Latvijā gaidāms elektroenerģijas cenas samazinājums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: SXC

Ja izdosies veikt reformas elektroenerģijas tirgū, vidējā termiņā Latvijā piedzīvosim elektroenerģijas cenas samazinājumu, paziņojis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Iepriekš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis akcentēja, ka pēdējā laikā ticies ar daudziem uzņēmējiem, tostarp lauksaimniekiem, kuri pauduši neizpratni un sašutumu par strauji pieaugušajiem maksājumiem par elektroenerģiju.

Savukārt Ašeradens norādīja, ka jāsaprot, vai elektroenerģijas cenas pieaugums ir objektīvs, ņemot vērā, ka Latvijā vēsturiski Sadales tīkla infrastruktūra tiek izmantota neefektīvi.

cIepriekš ikviens varēja pieteikt tādu jaudu, kāda nākotnē būs nepieciešama. Taču tagad redzam, ka liela daļa uzņēmumu un arī iedzīvotāju patērē aptuveni 8-20% no tās jaudas, ko viņi ir pieteikuši. Visa sadales tīkla vērtība ir aptuveni trīs miljardi eiro, un Sadales tīklam tā ir jāuztur, tāpēc gribam panākt, ka elektrība tiek tērēta tik, cik nepieciešams. Tā rezultātā Ekonomikas ministrija piedāvāja jaunu tarifa sistēmu, kas paredz, ka tiek samazināta daļa par enerģijas piegādi, bet palielināta fiksētā daļa. Fiksētās daļas ieviešana liek patērētājiem domāt, cik lielas jaudas tiem nepieciešamas,» skaidroja ministrs.

Ašeradens atzina, ka ir dzirdējis ziņas par lauksaimnieku saņemtajiem lielajiem rēķiniem pēc jaunās sistēmas ieviešanas šā gada augustā, taču, pēc ministra domām, atsevišķi lauksaimniecības uzņēmumi pieslēgtās jaudas izmanto neefektīvi, jo vienam uzņēmumam ir vairāki elektroenerģijas pieslēgumi, no kuriem atsevišķi pieslēgumi nepatērē nekādas jaudas. Ekonomikas ministrs piekrita, ka vispirms ir jāsaprot, ko darīt ar tiem elektroenerģijas patērētājiem, kas elektroenerģiju nepatērē vispār, tomēr viņi ir rezervējuši jaudas.

«Sarunās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un lauksaimniekiem ir jāsaprot, kāpēc ir radusies tāda situācija ar pieslēgtajām jaudām. Piemēram, viens lauksaimniecības uzņēmums nezināja, ka viņam ir 11 pieslēgumi un tos ir iespējams optimizēt, tādējādi samazinot arī elektroenerģijas izmaksas,» stāstīja ministrs.

Tāpat būs jārisina jautājums par jaudām, kas tiek patērētas sezonāli, piemēram, lauksaimniecības graudu kaltēs, estrādēs, baseinos u.c. Ministrs norādīja, ka patlaban pastāv iespēja atslēgt pasūtītās jaudas uz sešiem mēnešiem, lai pēc tam atkal tās pieslēgtu, tomēr ir atsevišķi gadījumi, kuros pieslēgumi jaudām būs vēl jārisina.

Pēc Ašeradens teiktā, elektroenerģijas jomā Latvijā tiks ieviests Austrijas modelis, kas ir saudzīgs pret mājsaimniecībām un atbalsta lielos ražotājus. «Katrā ziņā sadales tīklu efektivizācijā ir milzīga rezerve. Ja tas izdosies, vidējā termiņā piedzīvosim elektroenerģijas cenu samazinājumu, nevis pieaugumu,» uzsvēra ekonomikas ministrs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka daudzi lauksaimnieki saņēmuši negaidīti lielus augusta elektrības rēķinus. Sadales tīkla tarifa izmaiņas no 1.augusta paredz noteiktu abonentmaksu un samazinātu maksājumu par piegādāto elektroenerģiju, tādēļ kopējais maksājums pieaug tiem klientiem, kas elektrību lieto sezonāli vai nepastāvīgi. Tādēļ ir saimniecības, kurās maksājums pieaudzis līdz 18%, atsevišķās saimniecībās rēķinam pārsniedzot 35 000 eiro.

Tikmēr Sadales tīkla pārstāve Tatjana Smirnova aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka elektrotīkla jaudu ir pārskatījuši vairāk nekā 19 000 īpašnieku un 57% no saņemtajiem pieteikumiem ir par objektiem lauku apvidos. Ja elektrotīkla pieslēguma jauda īpašumā tiek izmantota neefektīvi, Sadales tīklam šis elektrotīkls tāpat ir jāuztur un klienta pieprasītā elektrotīkla jauda ir jānodrošina jebkurā laikā atbilstošā kvalitātē.

Efektīvi lietojot elektrotīkla jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju samazinās, norādīja Smirnova.

Ref:103.000.103.200511


Pievienot komentāru

  1. PP teica:

    Secinājums viens- Atgriezīsimies akmens laikmetā, kur vienīgā elektrība bija zibens spēriens.
    Nopietnāk runājot Latvenergo pārkāpj savus izdotos noteikumus elektroenerģijas lietošanā. Elektroenerģijas lietotājiem piespiežot optimizēt (apvienot)savus elektro tīklus. Rezultātā sadārdzināsies pārvades izdevumi. Kā tas izskatās reāli? Tas nozīmē lieku kabeļu ierīkošana, kuri patērē enerģiju (oma likums). Tšātad patērētājam lieki el. kilovati un Latvenergo nebūs pārvades līniju zudumi.

    +1 0 -1 0

Pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē daiļslidošanas sacensības tiesās arī Latvija

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija profesore Agita Ābele izraudzīta par vienu no 52 daiļslidošanas tiesnešiem, kuri februārī gaidāmajās XXIII Ziemas Olimpiskajām spēlēs Phjončhanā tiesās daiļslidošanas sacensības.

LRA pretendēs uz vietu Saeimas Prezidijā, virzot Kleinbergas kandidatūru

Latvijas Reģionu apvienība pieņēmusi lēmumu uz Saeimas Prezidiju virzīt LRA valdes un frakcijas priekšsēdētāju Nelliju Kleinbergu, vēsta LRA frakcijas biroja vadītājs Valdis Verners. Partija norāda, ka Saeimas pastāvēšanas laikā nav bijis gadījuma, kad Prezidija loceklis būtu pie frakcijām nepiederošs deputāts.

Igauņi Narvas potenciālu skata kultūrā, piesaka robežpilsētu Eiropas Kultūras galvaspilsētai

Narvas pilsēta, kur ap 90% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, ir pieteikusi savu kandidatūru, lai kļūtu par 2024.gada Eiropas Kultūras galvaspilsētu, un Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka kultūra pilsētā varētu iedvest jaunu dzīvību.

Latvijas bankas katru dienu ziņo VID par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem

Latvijas bankas katru dienu ziņo Valsts ieņēmumu dienestam par klientu aizdomīgiem finanšu darījumiem, stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Uldis Upenieks.

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

Jaunākie komentāri