bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.06.2018 | Vārda dienas: Nils, Viktors
LatviaLatvija

Dūklavs: Par depozītu sistēmas ieviešanu joprojām nav saņemta «nopietna atbilde»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Patlaban ar depozītu sistēmu saistītie jautājumi ir pārāk neskaidri, lai varētu spriest par Latvijas lielveikalu lomu tās ieviešanā, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) iepriekš norādīja, ka pašlaik piedāvātais depozītu sistēmas ieviešanas variants šķiet ļoti dārgs, jo aptuvenās projekta izmaksas tiek lēstas 30 miljoni eiro. Pēc Dūklava teiktā, ministrija projekta īstenotājiem uzdevusi vairākus būtiskus jautājumus, uz kuriem tā līdz šim nav saņēmusi «nopietnu atbildi».

Viņš norādīja, ka Latvijā jau ir funkcionējoša konteineru atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā tos vāc dalītā veidā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka depozītu sistēmas ieviešana prasīs investīcijas no lielveikaliem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas ieviešanā. Ministrs skaidroja, ka ir valstis, kurās lielveikali depozītu sistēmas aparātus nomā. Tas savukārt, pēc viņa teiktā, finansiāli atsauktos gan uz ražotājiem, gan pircējiem. «Šim procesam jābūt smuki izrēķinātam, lai to saprot ne tikai ierēdņi, bet arī iedzīvotāji,» sacīja Dūklavs.

Krūzītis pauda līdzīgu viedokli ministram, norādot, ka ir vairāki ar depozītu sistēmas ieviešanu neatbildēti jautājumi, kas neļauj runāt par iespējamām aplēsēm, cik lielveikaliem varētu izmaksāt depozītu automātu ierīkošana. Viņš skaidroja, ka minēto jautājumu vidū ir veikalu platība, no kuras būs atkarīga nepieciešamība ierīkot iepakojuma depozītu automātu, sistēmai pakļauto lielveikalu vienību skaits, depozītu sistēmā savāktās taras šķirošanu u.c. «Bez šiem datiem ir bezjēdzīgi rēķināt (..), kamēr nav skaidrības tādā konceptuālā izteiksmē,» atzīmēja asociācijas izpilddirektors.

Tāpat viņš atzīmēja, ka depozītu sistēma teorētiski ļoti dārga, jo tā no dalītās atkritumu vākšanas sistēmas izdala tikai vienu iepakojuma pārstrādes veidu, kas nepārsniedz 2,5% no kopējā šķirotā iepakojuma apmēra Latvijā. Līdz ar to Krūzīša ieskatā ir lietderīgāk runāt par dalītās atkritumu sistēmas attīstīšanu valstī kopumā, veicinot iedzīvotājus šķirot atkritumus pie mājas izvietotajos konteineros. Viņš norādīja, ka tas gan valsti, gan iedzīvotājiem izmaksās lētāk, jo, kaut arī iedzīvotāji depozītu sistēmā par šķiroto taru atgūtu aptuveni 15 centus, tās uzturēšanas rezultātā viņi par katru nodoto pudeli zaudētu piecus centus. Tikmēr atkritumu šķirošana dalītajā atkritumu šķirošanas sistēmā iedzīvotājiem neizmaksātu praktiski neko.

LPTA izpilddirektors norādīja, ka gan asociācijas, gan citu minētās sistēmas ieviešanā iesaistīto pušu ieskatā ir svarīgi uz atkritumu šķirošanu skatīties plašāk, jo valsts līmenī par to tiek domāts no atkritumu apsaimniekotāju pozīcijām. Viņš atzīmēja, ka ir svarīgi apzināties arī iedzīvotāju lomu sistēmā – cik tā lietotājam būs ērta, cik tā būs izdevīga utt. Krūzītis skaidroja, ka par depozītu sistēmā nodotās taras atgrieztā naudas summa nav tik būtisks faktors cilvēku vēlmē šķirot. Pēc viņa teiktā, svarīgāk ir domāt par to, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas ērtāku šķirošanas procesu un konteineru pieejamību, kā arī to savlaicīgu izvešanu, kas būs izdevīgi gan lielveikaliem, gan pašiem iedzīvotājiem.

Tikmēr aptaujājot lielākos Latvijas veikalu tīklus, SIA Rimi Latvia pārstāve Dace Preisa sacīja, ka uzņēmuma pozīcija minētajā jautājumā atbilst LPTA nostājai, norādot, ka par lielveikalu tīklam nepieciešamajām investīcijām depozītu aparātu iegādē gadījumā ir pāragri spriest, jo ir pārāk daudz neskaidru jautājumu, kas skar depozītu sistēmas ieviešanu.

SIA Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris norādīja, ka uzņēmums atbalsta efektīvu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, līdz ar to depozītu sistēmas ieviešana ir valstiski svarīga un atbildīga pieeja. Tomēr, pēc viņa teiktā, šādu iniciatīvu ieviešanas procesam jānorit koordinēti un ir svarīgi pirms lēmumu pieņemšanas skaidri formulēt mērķus, visu iesaistīto pušu uzdevumus, lomas, kā arī rūpīgi izvērtēt nepieciešamās investīcijas un to lietderību. «Vērtējot citu valstu pieredzi, ieviešot depozītsistēmu, jau pašlaik ir skaidrs, ka nepieciešamais līdzekļu apmērs sistēmas izveidei kopumā pārsniegtu vairākus desmitus miljonus eiro,» sacīja Beseris.

Viņš skaidroja, ka patlaban ir daudz neskaidrību gan par juridiskiem, gan par finanšu, gan par praktiskiem sistēmas ieviešanas jautājumiem, turklāt nav informācijas, vai iecerēto izmaiņu rezultātā iedzīvotāji būtu gatavi par sistēmas ieviešanu maksāt vairāk, jo tās ietekmē rastos cenu līmeņa celšanās.

«Nezinām arī to, vai un kā pašvaldības ir gatavas iesaistīties sistēmas izveidē un risināt tādus jautājumus kā, piemēram, inženierkomunikāciju nodrošināšana depozītu konteineru apkalpošanai, zemes platības atvēlēšana to izvietošanai u.c.,» skaidroja Maxima Latvija pārstāvis, norādot, ka visām iesaistītajām pusēm nepieciešams vienoties, kurš uzturēs depozīta sistēmas konteinerus, kā tie funkcionēs paralēli esošajai sistēmai, kā arī kur un cik tālu no veikala tie var atrasties, ja telpu platība ir maza un veikalu ieskauj intensīva satiksme.

Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine atzīmēja, ka depozītu sistēma savu efektivitāti citās Eiropas valstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, jau ir pierādījusi, līdz ar to, viņas ieskatā, tās ieviešana Latvijā ir tikai atbalstāma. Tomēr viņa sacīja, ka patlaban pietrūkst konkrēta redzējuma, kā depozītu sistēma realitātē varētu darboties, jo starp tajā iesaistītajām pusēm trūkst konstruktīvu diskusiju. «Lai arī sistēmu lielā mērā plānots sasaistīt tieši ar tirdzniecības vietām, tirgotājiem šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu,» skaidroja Vārtukapteine.

Viņa sacīja, ka vēlme tirdzniecības uzņēmumiem noteikt par pienākumu iegādāties depozītu sistēmas aparātus ir absurda, jo tas nozīmētu, ka veikaliem būtu jāpērk arī atkritumu konteineri, ko likt māju pagalmos. «Atkritumu apsaimniekošanas nozarē darbojas pietiekoši daudz uzņēmumu, kam pašiem arī būtu jānodrošina savas nozares infrastruktūra. Protams, mēs esam gatavi sadarboties, tomēr ir svarīgi saprast, ka depozītu sistēma pēc savas būtības ir atkritumu apsaimniekošanas rūpals, nevis preču tirdzniecības sastāvdaļa, tāpēc atbildību un izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu nedrīkst novelt uz tirdzniecības uzņēmumiem,» uzsvēra Elvi Latvija” komercdirektore.

Viņa norādīja, ka patlaban nav skaidrības, kādas investīcijas lielveikaliem būtu nepieciešams veikt depozītu sistēmas ieviešanā, jo ir daudz neatbildētu jautājumu par tirdzniecības uzņēmumu pienākumiem, nodotās taras savākšanu u.c. «Ja likumdošanas aktos tiks virzīts scenārijs, kas paredz, ka taras pieņemšana jānodrošina katram veikalam, kurā tirgo produktus iepakojumos, kas potenciāli var tikt apsaimniekoti depozītu sistēmas ietvaros, tajos veikalos, kuru tirdzniecības zāles platība jau tā ir neliela, atrast vietu depozīta automātam vai savākto atkritumu uzglabāšanai nebūs viegli. Taču, domājot gan par depozītu sistēmas ieviešanu, gan par tas tālāko administrēšana, jāizvērtē reālā situācija Latvijā,» skaidroja Vārtukapteine, paužot cerību, ka, gadījumā, ja tiks lemts par sistēmas ieviešanu, minētais process tiks īstenots pārdomāti.

Savukārt veikalu tīkla top! pārstāve Ilze Priedīte sacīja, ka depozītu sistēmas jautājums uzņēmumā iepriekš jau iekšēji ticis pārrunāts, tomēr patlaban viennozīmīgas nostājas šajā jautājumā tam nav, jo par to vēl ir pāragri spriest. «Likums vēl nav pieņemts, nav skaidrs arī, kas finansēs to. Jāsaprot vai tiešām depozītu sistēmas ieviešana ir pareizais ceļš un vai tai nav alternatīvs risinājums,» norādīja Priedīte.

Viņa atzīmēja, ka pašlaik minētajai idejai ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, tomēr nav skaidrs kāds šis likums varētu būt, lai veiktu aplēses par depozītu aparātu ieviešanu veikalos. «Iespējams ir vērts apskatīt un izvērtēt Lietuvas piemēru, kur depozītu sistēma jau ir ieviesta – saprast, kas ir izdevies un kas nē,» teica top! pārstāve.


Pievienot komentāru

  1. Venta teica:

    Vismaz kāds izvērtē, vai vajag tērēt miljonus ieviešot jaunas lietas. Ministrs konkrēti pasaka, ka vajag visu aprēķināt, nevis akli sekot citu valstu piemēriem. Un vispār vajag katarm pašam būt atbildīgākam par atkritumu šķirošanu. Iespēja šķirot ir katam.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

NVA aicina darba devējus līdz 27.jūnijam pieteikties subsidēto darba vietu izveidei

Līdz šī gada 27.jūnijam astoņpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projekta Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem ietvaros.

CSDD darba laiki vasaras saulgriežu dienās

Informācija par Ceļu satiksmes drošības direkcijas klientu apkalpošanas centru darba laikiem 2018.gada vasaras saulgriežu dienās.

Grieķija un Maķedonija paraksta vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu

Grieķija un Maķedonija svētdien, 17.jūnijā, parakstīja vienošanos par Maķedonijas jauno nosaukumu, kas pēc ratifikācijas procesa pabeigšanas dos iespēju Maķedonijai tikt uzaicinātai iestāties NATO un sākt sarunas par dalību Eiropas Savienībā.

Apgalvo, ka OIK sistēmu nav iespējams atcelt; darba grupa turpina plāna izstrādi

Nesamērīgās obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas kopš rudens ir kļuvušas par vienu no skaļākajiem politiskajiem skandāliem. Līdz ar vainīgo meklēšanu, notiek arī mēģinājumi pielikt punktu obligātās iepirkuma komponentes sistēmai. Šobrīd valdības darba grupas eksperti nu jau atzīst, ka sistēmu atcelt nav iespējams.

airBaltic saņem devīto Bombardier CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 17.jūnijā Rīgā sagaidīja devīto Bombardier CS300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-CSI. Līdz 2018.gada beigām airBaltic plāno, ka flotē kopumā būs 14 CS300 lidmašīnas.

Itālijas atraidītie Vidusjūras migranti sasniedz Spāniju

Spānijas ostā Valensijā izkāpuši vairāk nekā 700 Vidusjūrā izglābti migranti, kurus pieņemt atteikusies Itālija un Malta.

Raidījumā: ABLV bankas pašlikvidācija – kontrolēta vai ne pārāk?

«Kontrolēta pašlikvidācija» – šādu, likumos nekur nedefinētu procedūru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir izvēlējusies kā piemērotāko ABLV bankas likvidācijas metodi. Banku uzrauga lēmums nāca pēc trīs mēnešus ilgas dokumentu vērtēšanas, diskusijām ar politiķiem un aktīvām atsevišķu mediju kampaņām, atzīmē Latvijas Televīzijas raidījuma de facto žurnālisti.

Pēta saikni starp noslepkavoto Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Bojāru

Valsts policijas izmeklētāju redzeslokā ir iespējama saistība starp noslepkavoto maksātnespējas administratoru un advokātu Mārtiņu Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Andri Bojāru, apliecina policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šajā nedēļā karstākais laiks būs pirmdien ar +29 grādiem

Šīs nedēļas sākumā Latvijā ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss un pakāpeniski pastiprināsies vējš, kas pūtīs no rietumu puses. Valsti šķērsos atsevišķas gubu-lietus mākoņu zonas, līdz ar to daudzviet arī nedaudz uzlīs. Pirmdiena būs nedēļas karstākā diena – gaiss vēl daudzviet iesils līdz pat +23...+26 pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

Jaunākie komentāri