bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 11.12.2016 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs

Astoņas vietas, kuras jau ietekmē klimata pārmaiņas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Globālā sasilšana jau sen vairs nav tikai mīts bērnu pasaku grāmatiņā, klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Televīzijas kanāls National Geographic apkopojis astoņus spilgtus klimata pārmaiņu piemērus:

Dārfūra – sausuma dēļ izceļas nemieri

Tik ilgi, kamēr Dārfūrā regulāri lija lietus, lopkopji un lauksaimnieki dzīvoja mierīgi. Nomadi ganīja kamieļus klinšainās nogāzēs starp auglīgām zemēm. Desmitiem gadu ilgais sausums visu mainīja. Starp nomadiem un fermeriem sākās sadursmes. 2003.gadā, atbildot uz Sudānas valdības neizdarību, sākās dumpis. Nemiernieki cīnījās pret autoritāro režīmu, tomēr ātri vien sākas nesaskaņas starp dažādām etniskajām grupām. Klimata pētnieki secināja, ka temperatūras paaugstināšanas tropos un dienvidu okeānos kopā ar Ziemeļatlantijas atdzišanu izjauc Āfrikas musonu ritmu. Proti, sausumu Dārfūrā izraisīja klimata izmaiņas. Par to raizējas arī citi reģioni. Piemēram, Ganā Sahāras tuksneša izplešanās spiež nomadus – liellopu audzētājus pārcelties tuvāk lauksaimniecības zemēm.

ASV piekraste – viesuļvētras izputina apdrošinātājus

Pētnieki turpina diskutēt par to, vai biežākās un spēcīgākās viesuļvētras rodas klimata pārmaiņu ietekmē, taču apdrošinātājiem nav laika gaidīt. 2004. un 2005.gada vētru sezonā, kad plosījās viesuļvētra Katrīna, Floridā bija vērojami neskaitāmi zemes nogruvumi, kas samulsināja industriju. Toreiz tika iesniegti 5,6 miljoni pieprasījumu un atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā 81 miljards ASV dolāru. Pārapdrošinātājs Swiss Re pirms tam bija prognozējis, ka nākamajā desmitgadē kopumā klimata pārmaiņu radītās kataklizmas izmaksās 30 miljardus dolāru katru gadu, taču tagad uzņēmums algo trīs klimatologus, lai tie prognozētu viesuļvētrai Katrīna līdzīgus notikumus.

Itālija – tropiskās slimības sasniedz Eiropu

2007.gadā nelielā Ziemeļitālijas ciematiņā Kastiljone di Servia sākās īsta epidēmija, proti, vairāk nekā 100 no 2 000 iedzīvotājiem sākās drudzis, izsitumi, sāpes kaulos un locītavās. Izrādās, neparasti siltās ziemas iespaidā strauji pieauga Āzijas tīģeru moskītu populācija. Slimības izplatību veicināja arī tas, ka daži tūristi atgriezās no Indijas ar čikungunju, Denga drudzim līdzīgu slimību. Pēc Pasaules veselības organizācijas ziņām, šī bija pirmā tropiskās slimības epidēmija Eiropā, ko veicināja klimata pārmaiņas. Kāpuri vairojas straujāk, ja ūdens, kurā tie dzīvo ir siltāks, bet paši insekti siltā klimatā ir aktīvāki.

Ziemeļeiropa – vīna darīšana «pārceļas» uz ziemeļiem

Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji kļuva bagātīgāki un ogas – gatavākas. 27 vīna reģionos, kurus apsekoja Dienvidoregonas universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laikā starp 1950. un 1999.gadu tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3 grādiem pēc Celsija, kura iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama Sotheby’s izsolēs 1,3 grādi rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni. Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990.gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni «pārceļo» uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā – uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.

Lielais Barjerrifs – koraļļi maina «dzīves veidu» un iet bojā

Ne viss oglekļa dioksīds, ko mēs emitējam, veicina atmosfēras sasilšanu. Aptuveni trešo daļu ir absorbējis okeāns, kur tas, reaģējot ar jūras ūdeni, pārvēršas ogļskābē. Rezultātā pasaules okeāna pH līmenis ir samazinājies no 8,2 līdz 8,1. Savukārt mazāk sārmainais ūdens iespaido krabjus, moluskus un jūras gliemežus. Mainītā vide ļoti negatīvi ietekmē koraļļu rifus. No 1998.līdz 2002.gada Austrālijas lielais Barjerrifs zaudēja aptuveni 10% no sava apjoma. Izrādās, koraļļi vairs neveidoja simbiozi ar aļģēm, kas ir svarīga arī pašiem, tādēļ tie kļuva baltāki un trauslāki. Klimata pētnieki secinājuši, ka līdz 2050.gadam 97% koraļļu koloniju būs izbalojušas. Kaut arī koraļļi reizēm atkopjas, absorbējot aļģes, tomēr lielākoties pārāk liela izbalošana ir pirmais solis ceļā uz miršanu. Austrālijā strauji samazinās arī jūras putnu populācija, ja rifi neatjaunosies, tiem sekos arī zivis.

Alpi – izzūdošā sniega dēļ bankrotē slēpošanas kūrorti

Pēc OECD ekspertu atziņām, Alpi sasilst aptuveni trīs reizes ātrāk nekā vidēji pasaule. Tā kā sniega kļūst aizvien mazāk, tad kalnu augi migrē augšup, lai sasniegtu veldzējošo patvērumu ledājos, bet slēpošanas kūrortiem nākas pārorientēt biznesu, lai varētu veiksmīgi darboties arī bezsniega apstākļos. Ziemas sports gadā piesaista 60 – 80 miljonu tūristu. Lai tos noturētu, daži kūrorti prāto par sniega pievešanu ar helikopteriem, citi – pārtop par konferenču un luksus SPA centriem.

Kiribati – salas vienkārši «aprīs» okeāns

Nelielā Klusā okeāna salu valsts ir paziņojusi, ka globālā sasilšana padara to neapdzīvojamu, un ir lūgusi palīdzību iedzīvotāju evakuēšanā. Tiek lēsts, ka līdz gadsimta beigām kūstošais ledus un karstuma vilnis palielinās jūras līmeni aptuveni par metru. Tas būs pietiekami, lai 33 valsts koraļļu atoli būtu zem ūdens. Savukārt sālsūdens sajaukšanās ar saldūdeni atstās to bez dzeramā ūdens. Kamēr Kiribati gaida, kad kāda valsts atsauksies aicinājumam palīdzēt tās 100 000 iedzīvotājiem, Maldivas, kuras ir tādā pat situācijā, vienkārši pērk jaunu zemi saviem 300 000 iedzīvotāju.

Ziemeļrietumu jūras ceļš – atkususī Arktika rada jaunas iespējas un spriedzi

Arktikas atkušana ir saasinājusi ģeopolitisku sacensību starp Krieviju, Norvēģiju, ASV, Kanādu un Dāniju par Zemes «augšpuses» sadalīšanu. Daļa strīdu ir par vēl neatklātām metālu, minerālu un naftas iegulām, kuras atklāj kūstošais ledus. Taču kuģi, braucot cauri Ziemeļu ledus okeāna Ziemeļrietumu jūras ceļu, ietaupa apmēram 6400 km, salīdzinot ar ceļu cauri Panamas kanālam.  Astoņus metrus biezs sālsūdens ledus ir ciets kā betons, savukārt pirmā gada ledus ir vien 1,8 metrus biezs, tādēļ ledlauži to viegli var sašķelt. 2007.gadā Eiropas Kosmosa aģentūra paziņoja par to, ka okeāns ir pilnībā kuģojams. Taču ledus brīva Arktika reāli nozīmē to, ka vairs nebūs daudzu gadus sena jūras ledus.

Ref: 102.000.102.13943


Pievienot komentāru

Līdz 2020.gadam plāno izveidot Baltijas valstu reģionālo gāzes tirgu

Baltijas Ministru Padomes premjerministru tikšanās laikā piektdien, 9.decembrī, Rīgā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri parakstīja deklarāciju par reģionālā gāzes tirgus izveidi ar mērķi līdz 2020.gadam izveidot vienotu un reģionālu Baltijas valstu gāzes tirgu.

Piebalgs: Pašreizējie plāni ir pretrunā Kučinska pārstāvētās ZZS solījumiem

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības apzināti pauž nepatiesu informāciju un maldina sabiedrību, apgalvojot, ka lēmums par minimālo sociālo iemaksu noteikšanu ir iepriekšējo valdību atbildība, pauž partijas Vienotība priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Igaunijā no valsts uzņēmumu padomēm atsauc visus parlamentāriešus

Igaunijas ekonomisko lietu un infrastruktūras ministre Kadri Simsone (Kadri Simsone) un uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministrs Urve Palo (Urve Palo) 9.decembrī paziņojuši, ka atsauc visus parlamenta deputātus no valsts uzņēmumu uzraudzības padomēm.

Sarucis kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās

Baltijas valstu ostās šogad desmit mēnešos saņēma un nosūtīja kopumā 120,662 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,3% jeb 5,37 miljoniem tonnu mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Igaunijas premjera partija aizstāv sadarbības protokolu ar Vienoto Krieviju

Igaunijā valdošā Centra partija neuzdrīkstas pārtraukt sadarbības līgumu Krievijas politiskās elites pārstāvēto politisko spēku Vienotā Krievija, tā 8.decembrī norādījusi «centristu» priekšsēdētāja vietniece un Igaunijas izglītības ministre Mailisa Repsa.

Ratass iepazīstina Vējoni ar Igaunijas jaunās valdības plāniem

«Jaunā Igaunijas valdība turpinās iepriekšējo valdību prioritātes ārpolitikā un drošības jomā, stiprinot sadarbību Eiropas Savienības un NATO ietvaros,» tikšanās laikā ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni norādīja jaunais Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

Putnu gripa jau tuvu Baltijai – PVD aicina būt piesardzīgiem

Eiropā turpina izplatīties augsti patogēnās putnu gripas H5N8 vīruss - lai gan tas konstatēts savvaļas ūdensputniem salīdzinoši netālajās Zviedrijā un Somijā, Latvijā pagaidām lielam satraukumam nav pamata, mierina Pārtikas un veterinārais dienests, vienlaikus aicinot putnu turētājus būt modriem.

Norvēģis «skaipā» seksuāli izmanto 62 nepilngadīgos

Tiesa Norvēģijā 8.decembrī atzinusi kādu 66 gadus vecu vīrieti par vainīgu bērnu un pusaudžu seksuālā izmantošanā interneta saziņas programmā Skype un piespriedusi tam astoņus gadus ilgu cietumsodu.

Dubultojusies Latvijas ģimenēm hipotekārajos kredītos izsniegtā kopsumma

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

Baltijas valstu parlamentārieši saņem ASV atbalstu reģiona drošībai

«Amerikas Savienoto Valstu senatoru galvenais vēstījums - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai nav pamata satraukumam par NATO saistību nepildīšanu no sabiedroto puses,» norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš.

Nedēļas nogalē Latvijā atkal gaidāms sniegs

Maksimālā gaisa temperatūra piektdien, 9.decembrī, vēl saglabāsies +4…+7 grādu robežās pēc Celsija un daudzviet gaidāms arī lietus. Tomēr jau naktī uz sestdienu, līdz ar lēnu līdz mērenu ziemeļu puses vēju, Latvijā ieplūdīs ievērojami aukstāks gaiss.

ECB pagarina vērtspapīru iepirkšanas programmu

Eiropas Centrālā banka 8.decembrī paziņojusi, ka pagarinās tās vērtspapīru iepirkšanas programmu vismaz līdz 2017.gada decembrim, taču papildu periodā ikmēneša iepirkumus plāno veikt par 20 miljardiem eiro mēnesī.

Lietuvā starptautiskā izglītības reitinga rezultātus vērtē kā «biedējošus»

69 valstu konkurencē Lietuvas pamatskolēnu zināšanas dabaszinātnēs ierindotas 36.vietā liecina organizācijas OECD šonedēļ publiskotie Starptautiskās Skolēnu vērtējuma programmas rezultāti par 2015.gadu. Lietuvas piedspadsmitgadnieku rezultāti šajos mācību priekšmetos ir pasliktinājušies un optimismu neraisa.

Ik dienu konstatē 323 000 kaitīgo ļaunprogrammatūru

Kaspersky Lab ļaunprogrammatūru mākoņdatubāzē pašlaik glabājas miljards kaitīgu objektu, tostarp vīrusi, Trojas zirgi, sāndurvis, izspiedējvīrusi, kā arī reklāmas lietotnes un to sastāvdaļas. Piektdaļu ir atklājusi un atzinusi par kaitīgu Astraea - uz mašīnmācīšanos balstīta ļaunprogrammatūru analīzes sistēma.

Nordea: Baltijas valstis negaida «viegla pastaiga parkā»

Pēc krīzes laikā īstenotā taupības politika Baltijas valstīs novedusi pie viena no zemākajiem valsts budžeta deficīta un parādu līmeņa Eiropas Savienībā. Taču Baltijas valstis ir to sešu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, ieskaitot Luksemburgu, Dāniju un Slovākiju, kas spēj izpildīt visus Māstrihtas kritērijus.

Somijas pasts noliedz, ka «nozaudējis» 10'000 avīžu

Somijas mediju vidē par vienu no skaļākajām ziņām 7.decembrī kļuvis kuriozs, ka valsts pasta uzņēmums «nozaudējis» visu sociāldemokrātiskā nedēļas laikraksta Demokraatti jaunākā numura metienu. Pasta pārstāvji gan pārmetumus noliedz.

Vidējais patēriņa cenu līmenis audzis par 1,3%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada novembrī, salīdzinot ar pērnā gada novembri, palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Izstrādāta ceļu satiksmes negadījumu interaktīvā karte

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izstrādājis interaktīvu karti, kurā tiek apkopoti un vizualizēti Latvijā notikušie ceļu satiksmes negadījumi.

Austrijas jaunais prezidents – Igaunijas «bēgļu bērns»

Aleksandram van der Bellenam, kurš 4.decembrī uzvarējis Austrijas prezidenta vēlēšanās, māte ir igauniete, un viņa vecāki 1940.gadā pametuši Igauniju, lai dotos bēgļu gaitās.

Igaunijā cenu kāpumu izraisījis dārgāks alkohols un degviela

Igaunijā pēdējā gada laikā novērots mazs patēriņa cenu kāpums – no 2015.gada novembra līdz 2016.gada novembrim patēriņa cenu indekss kāpis viena procenta apmērā. Statistiķi vērtē, ka galvenie ietekmējošie faktori bijuši degvielas, alkohola un tabakas sadārdzināšanās.

Swedbank: Tranzīta nozares zaudējumi turpināsies arī nākamajos gados

Visas Baltijas jūras reģiona ekonomikas – arī Krievija, kurā šogad beigusies recesija, – aug, bet izaugsme ir pieticīga. Brexit referenduma un ASV vēlēšanu iznākums liecina, ka pasaulē populisms kļūst par jaunu normu, secināts jaunākajā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Latvijas Gāze saņem licenci dabasgāzes sadalei uz 20 gadiem

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome ceturtdien, 8.decembrī, nolēma izsniegt AS Latvijas Gāze licenci sabiedriskā pakalpojuma - dabasgāzes sadales - sniegšanai uz 20 gadiem - līdz 2037.gada 10.februārim.

Apple iPhone «aizdegšanās gadījumos» vaino ārējus faktorus

Reaģējot uz ziņām, ka vairākiem iPhone lietotājiem viedtālruņi aizdegušies, amerikāņu datortehnoloģiju milzis Apple šonedēļ negadījumos vainojis ārējus apstākļus, nevis datorierīču uzbūvi vai detaļas.

Deputātu kvotu izdāļāsanas dēļ aicina atkāpties finanšu ministri

Neizdarības dēļ valsts plāno atcelt obligāto sociālo iemaksu ieviešanu un strauji paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli no 9% līdz 15%, norāda partija Latvijas attīstībai un ņemot vērā demonstrēto bezatbildību un neorganizētību, izsaka neuzticību finanšu ministrei Danai Reiznieciei-Ozolai, aicinot viņu atkāpties.

Par 10 miljardiem pārdos Krievijas naftas koncerna daļas

Krievijas valdība 7.decembrī paziņojusi, ka Krievijas lielākā naftas uzņēmuma Rosneft 19,5% daļu iegādāsies britu-šveiciešu derīgo izrakteņu ieguves uzņēmums Glencore un Kataras valdības ieguldījumu fonds.

Jaunākie komentāri