bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija

Astoņas vietas, kuras jau ietekmē klimata pārmaiņas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Globālā sasilšana jau sen vairs nav tikai mīts bērnu pasaku grāmatiņā, klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Televīzijas kanāls National Geographic apkopojis astoņus spilgtus klimata pārmaiņu piemērus:

Dārfūra – sausuma dēļ izceļas nemieri

Tik ilgi, kamēr Dārfūrā regulāri lija lietus, lopkopji un lauksaimnieki dzīvoja mierīgi. Nomadi ganīja kamieļus klinšainās nogāzēs starp auglīgām zemēm. Desmitiem gadu ilgais sausums visu mainīja. Starp nomadiem un fermeriem sākās sadursmes. 2003.gadā, atbildot uz Sudānas valdības neizdarību, sākās dumpis. Nemiernieki cīnījās pret autoritāro režīmu, tomēr ātri vien sākas nesaskaņas starp dažādām etniskajām grupām. Klimata pētnieki secināja, ka temperatūras paaugstināšanas tropos un dienvidu okeānos kopā ar Ziemeļatlantijas atdzišanu izjauc Āfrikas musonu ritmu. Proti, sausumu Dārfūrā izraisīja klimata izmaiņas. Par to raizējas arī citi reģioni. Piemēram, Ganā Sahāras tuksneša izplešanās spiež nomadus – liellopu audzētājus pārcelties tuvāk lauksaimniecības zemēm.

ASV piekraste – viesuļvētras izputina apdrošinātājus

Pētnieki turpina diskutēt par to, vai biežākās un spēcīgākās viesuļvētras rodas klimata pārmaiņu ietekmē, taču apdrošinātājiem nav laika gaidīt. 2004. un 2005.gada vētru sezonā, kad plosījās viesuļvētra Katrīna, Floridā bija vērojami neskaitāmi zemes nogruvumi, kas samulsināja industriju. Toreiz tika iesniegti 5,6 miljoni pieprasījumu un atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā 81 miljards ASV dolāru. Pārapdrošinātājs Swiss Re pirms tam bija prognozējis, ka nākamajā desmitgadē kopumā klimata pārmaiņu radītās kataklizmas izmaksās 30 miljardus dolāru katru gadu, taču tagad uzņēmums algo trīs klimatologus, lai tie prognozētu viesuļvētrai Katrīna līdzīgus notikumus.

Itālija – tropiskās slimības sasniedz Eiropu

2007.gadā nelielā Ziemeļitālijas ciematiņā Kastiljone di Servia sākās īsta epidēmija, proti, vairāk nekā 100 no 2 000 iedzīvotājiem sākās drudzis, izsitumi, sāpes kaulos un locītavās. Izrādās, neparasti siltās ziemas iespaidā strauji pieauga Āzijas tīģeru moskītu populācija. Slimības izplatību veicināja arī tas, ka daži tūristi atgriezās no Indijas ar čikungunju, Denga drudzim līdzīgu slimību. Pēc Pasaules veselības organizācijas ziņām, šī bija pirmā tropiskās slimības epidēmija Eiropā, ko veicināja klimata pārmaiņas. Kāpuri vairojas straujāk, ja ūdens, kurā tie dzīvo ir siltāks, bet paši insekti siltā klimatā ir aktīvāki.

Ziemeļeiropa – vīna darīšana «pārceļas» uz ziemeļiem

Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji kļuva bagātīgāki un ogas – gatavākas. 27 vīna reģionos, kurus apsekoja Dienvidoregonas universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laikā starp 1950. un 1999.gadu tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3 grādiem pēc Celsija, kura iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama Sotheby’s izsolēs 1,3 grādi rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni. Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990.gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni «pārceļo» uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā – uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.

Lielais Barjerrifs – koraļļi maina «dzīves veidu» un iet bojā

Ne viss oglekļa dioksīds, ko mēs emitējam, veicina atmosfēras sasilšanu. Aptuveni trešo daļu ir absorbējis okeāns, kur tas, reaģējot ar jūras ūdeni, pārvēršas ogļskābē. Rezultātā pasaules okeāna pH līmenis ir samazinājies no 8,2 līdz 8,1. Savukārt mazāk sārmainais ūdens iespaido krabjus, moluskus un jūras gliemežus. Mainītā vide ļoti negatīvi ietekmē koraļļu rifus. No 1998.līdz 2002.gada Austrālijas lielais Barjerrifs zaudēja aptuveni 10% no sava apjoma. Izrādās, koraļļi vairs neveidoja simbiozi ar aļģēm, kas ir svarīga arī pašiem, tādēļ tie kļuva baltāki un trauslāki. Klimata pētnieki secinājuši, ka līdz 2050.gadam 97% koraļļu koloniju būs izbalojušas. Kaut arī koraļļi reizēm atkopjas, absorbējot aļģes, tomēr lielākoties pārāk liela izbalošana ir pirmais solis ceļā uz miršanu. Austrālijā strauji samazinās arī jūras putnu populācija, ja rifi neatjaunosies, tiem sekos arī zivis.

Alpi – izzūdošā sniega dēļ bankrotē slēpošanas kūrorti

Pēc OECD ekspertu atziņām, Alpi sasilst aptuveni trīs reizes ātrāk nekā vidēji pasaule. Tā kā sniega kļūst aizvien mazāk, tad kalnu augi migrē augšup, lai sasniegtu veldzējošo patvērumu ledājos, bet slēpošanas kūrortiem nākas pārorientēt biznesu, lai varētu veiksmīgi darboties arī bezsniega apstākļos. Ziemas sports gadā piesaista 60 – 80 miljonu tūristu. Lai tos noturētu, daži kūrorti prāto par sniega pievešanu ar helikopteriem, citi – pārtop par konferenču un luksus SPA centriem.

Kiribati – salas vienkārši «aprīs» okeāns

Nelielā Klusā okeāna salu valsts ir paziņojusi, ka globālā sasilšana padara to neapdzīvojamu, un ir lūgusi palīdzību iedzīvotāju evakuēšanā. Tiek lēsts, ka līdz gadsimta beigām kūstošais ledus un karstuma vilnis palielinās jūras līmeni aptuveni par metru. Tas būs pietiekami, lai 33 valsts koraļļu atoli būtu zem ūdens. Savukārt sālsūdens sajaukšanās ar saldūdeni atstās to bez dzeramā ūdens. Kamēr Kiribati gaida, kad kāda valsts atsauksies aicinājumam palīdzēt tās 100 000 iedzīvotājiem, Maldivas, kuras ir tādā pat situācijā, vienkārši pērk jaunu zemi saviem 300 000 iedzīvotāju.

Ziemeļrietumu jūras ceļš – atkususī Arktika rada jaunas iespējas un spriedzi

Arktikas atkušana ir saasinājusi ģeopolitisku sacensību starp Krieviju, Norvēģiju, ASV, Kanādu un Dāniju par Zemes «augšpuses» sadalīšanu. Daļa strīdu ir par vēl neatklātām metālu, minerālu un naftas iegulām, kuras atklāj kūstošais ledus. Taču kuģi, braucot cauri Ziemeļu ledus okeāna Ziemeļrietumu jūras ceļu, ietaupa apmēram 6400 km, salīdzinot ar ceļu cauri Panamas kanālam.  Astoņus metrus biezs sālsūdens ledus ir ciets kā betons, savukārt pirmā gada ledus ir vien 1,8 metrus biezs, tādēļ ledlauži to viegli var sašķelt. 2007.gadā Eiropas Kosmosa aģentūra paziņoja par to, ka okeāns ir pilnībā kuģojams. Taču ledus brīva Arktika reāli nozīmē to, ka vairs nebūs daudzu gadus sena jūras ledus.

Ref: 102.000.102.13943


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri