bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds

Astoņas vietas, kuras jau ietekmē klimata pārmaiņas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Globālā sasilšana jau sen vairs nav tikai mīts bērnu pasaku grāmatiņā, klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Televīzijas kanāls National Geographic apkopojis astoņus spilgtus klimata pārmaiņu piemērus:

Dārfūra – sausuma dēļ izceļas nemieri

Tik ilgi, kamēr Dārfūrā regulāri lija lietus, lopkopji un lauksaimnieki dzīvoja mierīgi. Nomadi ganīja kamieļus klinšainās nogāzēs starp auglīgām zemēm. Desmitiem gadu ilgais sausums visu mainīja. Starp nomadiem un fermeriem sākās sadursmes. 2003.gadā, atbildot uz Sudānas valdības neizdarību, sākās dumpis. Nemiernieki cīnījās pret autoritāro režīmu, tomēr ātri vien sākas nesaskaņas starp dažādām etniskajām grupām. Klimata pētnieki secināja, ka temperatūras paaugstināšanas tropos un dienvidu okeānos kopā ar Ziemeļatlantijas atdzišanu izjauc Āfrikas musonu ritmu. Proti, sausumu Dārfūrā izraisīja klimata izmaiņas. Par to raizējas arī citi reģioni. Piemēram, Ganā Sahāras tuksneša izplešanās spiež nomadus – liellopu audzētājus pārcelties tuvāk lauksaimniecības zemēm.

ASV piekraste – viesuļvētras izputina apdrošinātājus

Pētnieki turpina diskutēt par to, vai biežākās un spēcīgākās viesuļvētras rodas klimata pārmaiņu ietekmē, taču apdrošinātājiem nav laika gaidīt. 2004. un 2005.gada vētru sezonā, kad plosījās viesuļvētra Katrīna, Floridā bija vērojami neskaitāmi zemes nogruvumi, kas samulsināja industriju. Toreiz tika iesniegti 5,6 miljoni pieprasījumu un atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā 81 miljards ASV dolāru. Pārapdrošinātājs Swiss Re pirms tam bija prognozējis, ka nākamajā desmitgadē kopumā klimata pārmaiņu radītās kataklizmas izmaksās 30 miljardus dolāru katru gadu, taču tagad uzņēmums algo trīs klimatologus, lai tie prognozētu viesuļvētrai Katrīna līdzīgus notikumus.

Itālija – tropiskās slimības sasniedz Eiropu

2007.gadā nelielā Ziemeļitālijas ciematiņā Kastiljone di Servia sākās īsta epidēmija, proti, vairāk nekā 100 no 2 000 iedzīvotājiem sākās drudzis, izsitumi, sāpes kaulos un locītavās. Izrādās, neparasti siltās ziemas iespaidā strauji pieauga Āzijas tīģeru moskītu populācija. Slimības izplatību veicināja arī tas, ka daži tūristi atgriezās no Indijas ar čikungunju, Denga drudzim līdzīgu slimību. Pēc Pasaules veselības organizācijas ziņām, šī bija pirmā tropiskās slimības epidēmija Eiropā, ko veicināja klimata pārmaiņas. Kāpuri vairojas straujāk, ja ūdens, kurā tie dzīvo ir siltāks, bet paši insekti siltā klimatā ir aktīvāki.

Ziemeļeiropa – vīna darīšana «pārceļas» uz ziemeļiem

Globālā sasilšana līdz šim kopumā bija labvēlīgi ietekmējusi vīna darīšanu, jo augstākas temperatūras ietekmē vīnogulāji kļuva bagātīgāki un ogas – gatavākas. 27 vīna reģionos, kurus apsekoja Dienvidoregonas universitātes pētnieks Gregorijs Džonss, laikā starp 1950. un 1999.gadu tika fiksēta vidējās temperatūras palielināšanās par 1,3 grādiem pēc Celsija, kura iespaidā palielinājās vīnu stiprums, proti, vīnogām nogatavojoties ātrāk, fermentācijas procesā radās vairāk cukura. Savukārt izsoļu nama Sotheby’s izsolēs 1,3 grādi rezultējās novērtējuma pieaugumā par 13 punktiem (100 punktu skalā). Lielākie ieguvēji izrādījās Vācijas vīni, kuru novērtējums pieauga par 20 punktiem un Francijas vēsākajos reģionos darītie vīni. Pēc Džonsa novērtējuma, temperatūras paaugstināšanās ļāva sasniegt labāko kvalitāti apmēram ap 1990.gadu, savukārt tālāka palielināšanās pārāk ātri nogatavina vīnogas un pasliktina produktu kvalitāti. Tādēļ labākie vīna reģioni «pārceļo» uz ziemeļiem, piemēram, Nīderlandi, Beļģiju, Dāniju. Spānijā – uz Pirenejiem. Arī Anglijā iespējams darīt tik daudz vīna, cik nav redzēts kopš siltā perioda beigām viduslaikos.

Lielais Barjerrifs – koraļļi maina «dzīves veidu» un iet bojā

Ne viss oglekļa dioksīds, ko mēs emitējam, veicina atmosfēras sasilšanu. Aptuveni trešo daļu ir absorbējis okeāns, kur tas, reaģējot ar jūras ūdeni, pārvēršas ogļskābē. Rezultātā pasaules okeāna pH līmenis ir samazinājies no 8,2 līdz 8,1. Savukārt mazāk sārmainais ūdens iespaido krabjus, moluskus un jūras gliemežus. Mainītā vide ļoti negatīvi ietekmē koraļļu rifus. No 1998.līdz 2002.gada Austrālijas lielais Barjerrifs zaudēja aptuveni 10% no sava apjoma. Izrādās, koraļļi vairs neveidoja simbiozi ar aļģēm, kas ir svarīga arī pašiem, tādēļ tie kļuva baltāki un trauslāki. Klimata pētnieki secinājuši, ka līdz 2050.gadam 97% koraļļu koloniju būs izbalojušas. Kaut arī koraļļi reizēm atkopjas, absorbējot aļģes, tomēr lielākoties pārāk liela izbalošana ir pirmais solis ceļā uz miršanu. Austrālijā strauji samazinās arī jūras putnu populācija, ja rifi neatjaunosies, tiem sekos arī zivis.

Alpi – izzūdošā sniega dēļ bankrotē slēpošanas kūrorti

Pēc OECD ekspertu atziņām, Alpi sasilst aptuveni trīs reizes ātrāk nekā vidēji pasaule. Tā kā sniega kļūst aizvien mazāk, tad kalnu augi migrē augšup, lai sasniegtu veldzējošo patvērumu ledājos, bet slēpošanas kūrortiem nākas pārorientēt biznesu, lai varētu veiksmīgi darboties arī bezsniega apstākļos. Ziemas sports gadā piesaista 60 – 80 miljonu tūristu. Lai tos noturētu, daži kūrorti prāto par sniega pievešanu ar helikopteriem, citi – pārtop par konferenču un luksus SPA centriem.

Kiribati – salas vienkārši «aprīs» okeāns

Nelielā Klusā okeāna salu valsts ir paziņojusi, ka globālā sasilšana padara to neapdzīvojamu, un ir lūgusi palīdzību iedzīvotāju evakuēšanā. Tiek lēsts, ka līdz gadsimta beigām kūstošais ledus un karstuma vilnis palielinās jūras līmeni aptuveni par metru. Tas būs pietiekami, lai 33 valsts koraļļu atoli būtu zem ūdens. Savukārt sālsūdens sajaukšanās ar saldūdeni atstās to bez dzeramā ūdens. Kamēr Kiribati gaida, kad kāda valsts atsauksies aicinājumam palīdzēt tās 100 000 iedzīvotājiem, Maldivas, kuras ir tādā pat situācijā, vienkārši pērk jaunu zemi saviem 300 000 iedzīvotāju.

Ziemeļrietumu jūras ceļš – atkususī Arktika rada jaunas iespējas un spriedzi

Arktikas atkušana ir saasinājusi ģeopolitisku sacensību starp Krieviju, Norvēģiju, ASV, Kanādu un Dāniju par Zemes «augšpuses» sadalīšanu. Daļa strīdu ir par vēl neatklātām metālu, minerālu un naftas iegulām, kuras atklāj kūstošais ledus. Taču kuģi, braucot cauri Ziemeļu ledus okeāna Ziemeļrietumu jūras ceļu, ietaupa apmēram 6400 km, salīdzinot ar ceļu cauri Panamas kanālam.  Astoņus metrus biezs sālsūdens ledus ir ciets kā betons, savukārt pirmā gada ledus ir vien 1,8 metrus biezs, tādēļ ledlauži to viegli var sašķelt. 2007.gadā Eiropas Kosmosa aģentūra paziņoja par to, ka okeāns ir pilnībā kuģojams. Taču ledus brīva Arktika reāli nozīmē to, ka vairs nebūs daudzu gadus sena jūras ledus.

Ref: 102.000.102.13943


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Kaislīgas dejas piektdienā, bet sestdienā - izzinoši pasākumi

Ikvienas Latvijas iedzīvotājs aicināts izbaudīt karstasinīgus ritmus kino Splendid Palace, kur norisināsies Starptautiskais Romu Kultūras festivāls. Savukārt sestdien un svētdien ikviens aicināts izzināt dabu Līgatnes parkā, kā arī Latvijas kultūras mantojumu Rīgas sinagogā.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.