… satikties ar Amerikas Savienot valstu vēstnieci Latvijā Džūditu Gārberi izrādījies pavisam vienkārši. Viens telefona zvans uz vēstniecības Preses un kultūras nodaļu, un sarunas datums zināms. Amerikas diplomātiskās misijas vadītāja izbrīnīja BNN Redaktoru padomes locekli Grigoriju Zubarevu jau pašā tikšanās sākumā – kad bija izietas trīs nepieciešamās drošības pārbaudes, vēstniece pati personīgi viņu sagaidīja. Eleganti, bet nepretenciozi ģērbusies, ar atklātu smaidu, nesamākslota, ar enerģiskiem, bet reizē sievišķīgiem žestiem. Saruna notika bibliotēkā.

ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere un BNN Redaktoru padomes loceklis Grigorijs Zubarevs

Pēc 26 mēnešiem: misija ir iespējama

Jūsu Ekselence – tā mūsdienās vēršas tikai pie valstu vadītājiem un vēstniekiem. Kādas izjūtas pārņem Džūditu Gārberi, dzirdot, ka viņu uzrunā ar vārdiem «Jūsu Ekselence»?

Vispirms jau sajūta, ka būt ASV vēstniecei – tas ir liels gods, bet jo īpaši – būt ASV vēstniecei Latvijā, jo Latvija ir ASV labs draugs un partneris. Ja vien es tieši netiekos ar cilvēku, kas mani uzrunā «Jūsu Ekselence», es bieži vien pat nepiedomāju, ka tā vēršas pie manis.

Vai jūsu bērni nemēdz jokot, uz jautājumu: «Ko dara tava mamma?» atbildot ar vārdiem: «Viņa ir Jūsu Ekselence»?

(pasmaida) Man šķiet, ka mani bērni ļoti lepojas ar to, ka es esmu Amerikas vēstniece. Bet dažreiz esmu pamanījusi viņus ķiķinām, kad kāds sabiedrībā mani noauc par «Jūsu Ekselenci», jo meitai un dēlam es esmu un būšu tikai mamma.

Vēstnieces kundze, Jūs manā valstī uzturaties jau 26 mēnešus. Ja neņem vērā Jūsu misiju, ko ieguvusi un ko zaudējusi Džūdita Gārbere šo vairāk nekā divu gadu laikā?

Protams, ka es esmu tikai ieguvusi, neko nezaudējot. Mani šeit ļoti silti uzņēma. Es atkārtošu: būt ASV vēstniecei Latvijā – tas ir liels gods un privilēģija! Latvijai un ASV ir ļoti spēcīga un dziļa sadarbība. Es ļoti lepojos, ka šo vairāk nekā divu gadu laikā mēs esam spējuši mūsu sadarbību padziļināt. Tas skar gan drošības jautājumus, gan ASV un Latvijas bruņoto spēku sadarbību tik nozīmīgajā starptautiskajā misijā Afganistānā. Latvijai ir tīkla mezgla punkts, caur kuru tiek veiktas nemilitāro kravu piegādes mūsu karavīriem Afganistānā. Ja runājam par ekonomiskajām attiecībām un tirdzniecību, tad šīs saites ir kļuvušas daudz dziļākas, plašākas un spēcīgākas. Šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā eksports no ASV uz Latviju ir palielinājies par 70 %, bet Latvijas eksports uz ASV – vairāk nekā divas reizes.

Bet ja runājam par cilvēciskajām saitēm?

Es domāju, ka mēs lieliski sadarbojamies, un šī sadarbība kļūst labāka un saturīgāka. Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ceļo uz ASV bezvīzu programmā (Visa Waiver Program), mums ir arī ļoti nozīmīga apmaiņa ar personībām. Sadarbībā ar Brīvības fondu, 17 brīnišķīgi jaunieši no Latvijas iegūs iespēju ASV paplašināt savas profesionālās iespējas. Kad jūsu valstī noritēja Amerikas kultūras mēnesis, mēs centāmies ievērojami paplašināt Latvijas iedzīvotāju priekšstatu par šo amerikāņiem tik svarīgo dzīves sastāvdaļu.

Vārds – diplomāta galvenais instruments

Jūsu priekšgājēji Toda Beilijas k-dze un Larsona k-gs, nebūdami karjeras diplomāti, reizumis nāca klajā ar asiem un radikāliem izteikumiem par Latvijas iekšpolitiku. Jūs par šo tēmu runāt izvairāties. Vai šāda sistēma ASV pašreizējā vēstnieka darbā nozīmē to, ka ir mainījusies Valsts departamenta politika attiecībā uz ASV diplomātiskās misijas vietu un lomu Latvijas politiskajos procesos?

Amerikas politika attiecībā uz Latviju ir stabila vairāku gadu laikā. Latvija ir mūsu partneris un sabiedrotais, Eiropas Savienības dalībvalsts un tā ir ļoti vērtīgs partneris. Pieņemu, ka katram vēstniekam ir savs darba stils. Vēstniece Toda Beilija ļoti spilgti runāja par daudzām lietām, tāds bija viņas saskarsmes stils. Vēstnieks Larsons, līdz viņa izvirzīšanai diplomātiskās misijas vadīšanai Latvijā, bija politiķis. Viņš lieliski prata vienkārši iziet pie pūļa un sarunāties ar cilvēkiem. Tā ir labu politiķi raksturojoša iezīme. Man aiz muguras ir 20 profesionālās diplomātiskās karjeras gadi un tas, protams, atstāj savu ietekmi uz saskarsmes stilu, kas ir atšķirīgs no maniem priekšgājējiem.

Vai ar savu stilu Jūs domājat to, ka diplomātam mēle dota, lai slēptu savas domas?

Nē, es jums nepiekrītu. Vārds – tas ir ļoti svarīgi. Es uzskatu vārdu par diplomāta galveno darba instrumentu. Un (pasmaida) Jūs, kā žurnālists, to zināt labāk par diplomātu!

Vai to var attiecināt arī uz toleranci?

Tolerance ir viena no mūsu pamatvērtībām. Savulaik daži manas ģimenes locekļi ir piedzīvojuši diskrimināciju reliģiskās pārliecības dēļ. Pirms 30 gadiem manā valstī precēta sieviete nevarētu kļūt par diplomāti vai vēstnieci. Viena no lietām, ko bez savu tiešo pienākumu veikšanas dara Amerikas vēstnieki, ir vispārcilvēcisko vērtību attīstīšana. Tieši par to un arī par diplomātisko darbu man pirms dažām dienām bija saruna ar Latvijas sievietēm.

Pirms 26 mēnešiem Jūs prezidentam Valdim Zatleram pasniedzāt akreditācijas vēstuli. Vai varat minēt kādus piemērus, kas liecinātu par Jūsu misijas panākumiem Latvijā?

Mēs cenšamies Latvijai piesaistīt vairāk investīciju, kā arī parādīt Latvijas biznesam investīciju iespējas ASV. Es domāju, ka Latvija uzlabo investīciju klimatu un veiksmīgi piedalās starptautiskajās finanšu programmās. Šobrīd Latvijas ekonomika ir konkurētspējīgāka un elastīgāka, kā tas bija pirms manas ierašanās jūsu valstī. Domāju, ka lielisks piemērs būs Pasaules Bankas veiktais apskats. Latvija ir pārvietojusies par 10 pozīcijām uz augšu un sasniegusi 21. vietu. Tāpat Latvijas pozīcija ir pacēlusies arī starptautiskajā ekonomikas konkurētspējas reitingā.

Pretrunas kā demokrātijas attīstības pazīme

Prominenti Latvijas politiķi apgalvo, ka prezidenta Zatlera lēmums rosināt 10. Saeimas atlaišanu bija politiska avantūra. Jūs vienā no savām intervijām sacījāt, ka ārpuskārtas parlamenta vēlēšanas iezīmē ievērojamu sasniegumu demokrātijas attīstībā Latvijā. Ko tas varētu nozīmēt?

Es nedomāju, ka tā ir pretruna. Šīs vasaras notikumi bija ļoti dzīvs un dinamisks demokrātisks process. Bija debates, izskanēja daudz dažādi politiskie viedokļi, politiskajā procesā tika iesaistīti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Tas ir nācis tikai par labu. Man ļoti daudz nozīmēja tas, ka atvaļinājumu periodā ļoti daudzi izteica savu viedokli referendumā.

Tad, lūdzu, sakiet, kur es kļūdos? Ja tauta nobalsoja par ārpuskārtas vēlēšanām, tā, saskaņā ar Jūsu teikto, ir demokrātijas attīstības pazīme. Bet politiķi, kurus tauta izvēlēja, apgalvo, ka demokrātijas attīstība Jūsu izpratnē – tā ir politiska avantūra. Kurš pareizi izprot demokrātiju – es, Latvijas tauta vai Latvijas politiķi?

Es domāju, ka nevajag meklēt tos, kas kļūdās. Uzskatu dažādība arī liecina par politisko procesu demokratizāciju. Izvērtējuma nesakritība nav kaut kas īpašs, tikai Latvijai piemītošs. Tā notiek arī ASV. Pirms kāda laika es dzīvoju Kalifornijā. Tajā laikā cilvēki bija dziļi vīlušies izvēlētā gubernatora darbībā. Sākās tautas kustība, lai viņu atsauktu no amata. Gan jūsu, gan mūsu gadījumā tika ievērota procedūra. Viss tika izdarīts saskaņā ar Latvijas Satversmi un Kalifornijas likumiem. Un tas nenozīmē to, ka kādam nav bijusi taisnība. Daži politiķi teica, ka viss izdarīts pareizi, citi, ka nav. Kāds balsoja šādi, cits citādāk, bet vēl kāds vispār nebalsoja. Tas viss ir veselīga demokrātiska procesa daļa.

Vienā no savām intervijām Jūs teicāt, citēju: «Latvijas spēks ir tās dažādībā. Krievvalodīgie iedzīvotāji dod būtisku ieguldījumu šīs valsts varenībā un dažādībā.» Teorijā tas ir ļoti līdzīgi etnisko minoritāšu lomai Amerikā. Kā, Jūsuprāt, tas notiek praksē, šeit Latvijā?

Minoritāšu jautājums vienmēr ir ļoti sarežģīts un ASV nav izņēmums. Domāju, ka nacionālā dažādība stiprinās Latviju, jo katrs Latvijas iedzīvotājs var dot valstij kaut ko savu, stiprināt to. Burtiski vakar man bija saruna ar ciemiņiem no Vašingtonas. Mēs apspriedām vairākus jautājums, tostarp arī jautājumu par minoritātēm. Mani pārsteidza viedokļu atšķirības par to, kāda patiesībā ir situācija Latvijā. Visi piekrita tam, ka likumi šeit ir labi, taču jautājums ir, kā tie tiek īstenoti. Minoritāšu jautājums nekad nav viennozīmīgs. Kāds pieminēja Eiropas pētījumu par krievu kopienas vietu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā. Visvairāk diskriminēta jutās krievu kopiena Somijā. Svarīgi, lai šie jautājumi tiku apspriesti publiski, un man šķiet, ka Latvijā šāda apspriešana notiek. Tas ir ļoti labi.

Amerikas – Krievijas attiecību pārstartēšana un Latvija

Drīkst Jūs vēl vienu reizi citēt?

Es dzīvē neesmu tik daudz citēta. Novērtēju to kā komplimentu!

Kad es biju juridiskās fakultāte students, mums bija jācitē Markss, Engelss un Ļeņins. Goda vārds, citēt Amerikas vēstnieci ir daudzreiz patīkamāk.

(smejas) Paldies!

Jūs teicāt: «Mēs piešķiram lielu nozīmi ASV un Krievijas attiecību pārstartēšanā. Latvijai ir unikālas perspektīvas piedalīties šajā procesā.» Kur, Jūsuprāt, slēpjas šo perspektīvu unikalitāte un kā tās tiek īstenotas?

Es jau minēju to, cik labs ASV partneris ir Latvija. Mēs ar Latvijas partneriem apspriežam dažādas globālas tēmas un šī brīža izaicinājumus. Latvija ir Krievijas kaimiņš, ASV nav. Latvijai ir savs skatījums uz Krieviju, ASV tāda nevar būt, jo mēs neatrodamies kaimiņos. Mēs augsti vērtējam jūsu vērtējumu, kad runa ir par mūsu politiku Krievijā. No otras puses, kad mēs runājam par pārstartēšanu, jāsaprot, ka prezidenta Obamas administrācija mēģina panākt uzlabojumus saskarsmē ar Krieviju, lai iegūtu konkrētus rezultātus kopīgo interešu sfērās. Kā man teikušas oficiālas Latvijas amatpersonas, šo divu gadu laikā, kamēr eksistē attiecību pārstartēšanas programma, ir radīta telpa labākām attiecībām starp Latviju un Krieviju. Es jau minēju tīklu, pa kuru tiek veikta nemilitāro kravu piegāde daudznacionālajiem spēkiem Afganistānā. Šī tīkla funkcionēšanā lielu lomu spēlē Latvija un Krievija. Tas ir viens no piemēriem, kā attiecību atjaunošanas politika palīdz Latvijas un Krievijas attiecībām. Ļoti konkrētā veidā.

Latvija ir Krievijas kaimiņš, taču arī Amerika ir Krievijas kaimiņš. Jums taču arī ir kopēja robeža ar Krieviju, tāpēc es šeit nesaskatu nekādu principiālu atšķirību.

Jā starp ASV piederošo Aļasku un Krievijas Tālajiem Austrumiem atrodas Beringa šaurums, taču jūs piekritīsiet, ka mūsu ģeogrāfiskā atrašanās kaimiņos visnotaļ atšķiras no jūsējās.

Piekrītu. Tomēr, kad runa ir par Amerikas – Krievijas attiecību pārstartēšanu, es saredzu tādu problēmu – liels krievu lācis un liels amerikāņu bizons pastāvīgi strīdējās, kura lauki labāki. Tad viņi norunāja: labāk nedalīsim teritorijas, bet ganīsimies kopā vienā pļavā. Un ja agrāk bija dūre pret dūri, tad tagad vairāk izskatās pēc tā, ka rokas ir sadevušās kopā. Un, kur gan lāča un bizona apskāvienos ir vieta mazajam putniņam vārdā Latvija?

Es neuztveru situāciju šādā veidā. Latvija ir daļa no ASV tik ļoti svarīgajām starptautiskajām attiecībām. Latvija ir dalībvalsts vienā no visveiksmīgākajām aizsardzības aliansēm planētas vēsturē – NATO. Latvija ir līdztiesīgs sarunu partneris, apspriežot NATO un Krievijas attiecības. Latvija ir arī ES locekle, un starp ASV un ES pastāvīgi notiek konsultācijas par attiecībām ar Krieviju. Latvijai ir sava balss šajās apspriedēs. Es gribu paskaidrot ko nozīmē pārstartēšana. Pārstartēšana nenozīmē to, ka viss, ko dara Krievija, nekavējoties tiek pieņemts ASV. Tas nozīmē labvēlīgāku toni kopējam darbam, kur vien tas ir iespējams. Mēs atklāti runājam par savu nostāju, kad Krievija mūsu uztverē dara neproduktīvas lietas, kas apdraud miera stabilitāti pasaulē, kā arī gadījumos, ja pašā Krievijā viss nenotiek kā vajadzētu. Tas pats attiecas arī uz Krievijas pakāpumiem attiecībā uz Eiroatlantijas kopienas kopīgajām vērtībām.

Ziniet, mana profesija ir diezgan ciniska. Un, lai cik tas nepieklājīgi neskanētu šajā ēkā, mani šī mazā valsts interesē daudz vairāk nekā lācis un bizons.

Tas skan ļoti patriotiski.

Tad šajā mirklī mans patriotisms pārkāps visas robežas. Es esmu pārliecināts, ka prezidents Obama un prezidents Medvedevs sāk savu dienu ar šādiem vārdiem; «Interesanti, ko Latvija domā par pārstartēšanu un kā tā var mums palīdzēt?»

(smaida)

Lielais draugs vērīgi uzlūko Latviju

Pēc iepazīšanās ar prezidentu Bērziņu, Jūs sacījāt, ka vērīgi sekojat līdz notikumiem mūsu valstī. Man gribētos uzzināt no Jums, nevis no WikiLeaks, kas ir šī vērīguma iemesls, un kādi soļi var tikt sperti no Jūsu puses, ja notikumi no ASV viedokļa raugoties, nerisināsies atbilstoši divpusējām interesēm?

Kā ASV vēstniece esmu pārliecināta, ka attiecības starp ASV un Latviju nevirzīsies nepareizajā virzienā. Šodien mēs par to daudz runājām. Iemesls, kāpēc ASV ir tik ļoti ieinteresēta Latvijā notiekošajos procesos – Latvija ir tuvs ASV sabiedrotais, labs stratēģiskais partneris, mēs esam draugi. Savienotajām Valstīm nav vienaldzīgs Latvijā notiekošais.

Tad kā žurnālistiem vajadzētu izskaidrot šādu pretrunu – Amerikas labākais «draugs» Ventspils mērs Lemberga kungs, viņš arī Sorosa k-ga «draugs», apgalvo, ka Amerikas vēstniecība neielaida valdībā politisko partiju apvienību Saskaņas Centrs? Tajā pašā laikā Eiropas pētījumu institūta direktors Gapoņenko k-gs Krievijas presē paziņojis, ka ASV vēstniecība no visa spēka, taču nesekmīgi, pūlējās ievilkt Saskaņas Centru šī brīža Ministru kabinetā. Šo divu paziņojumu salīdzinājums ļauj asociēt ASV vēstniecību ar Janusu, kam bija divas sejas. Atbildiet godīgi – Jūs vilkāt valdībā Saskaņas Centru vai tieši otrādi – bremzējāt lielākā opozicionārā spēka triumfu?

Ne viens, ne otrs. Mēs pastāvīgi atkārtojam, ka esam gatavi strādāt ar jebkuru Latvijas valdību, kas radīsies demokrātisku procesu rezultātā.

Intervijā laikrakstam Lietišķā Diena Jūs sacījāt, ka Latvijai ir jāpierāda, ka tā ir laba vieta investīcijām. Kādu pierādījumu Amerikai trūkst?

Jāpiekrīt tam, ka mūsdienu nestabilajā ekonomiskajā klimatā konkurence, lai iegūtu investīcijas, ir liela. Finanšu plūsmas ir orientētas uz tām valstīm, kur ir vislabākais investīciju klimats. Loģiski izriet, ka Latvijai nepieciešams nodrošināt vislabvēlīgāko iespējamo investīciju klimatu. Man šķiet, ka Valda Dombrovska valdība ir spērusi ļoti nozīmīgus soļus, lai parakstītu starptautiskās finanšu vienošanās, valstī tiek īstenotas stratēģiskās reformas un veiktas citas nepieciešamās darbības. Svarīgi, lai investori zinātu, ka pret viņiem izturēsies taisnīgi, ka līgumi tiks ievēroti, ka darbosies likuma spēks. Lai izveidotu labu investīciju klimatu, nepieciešams spert atbilstošus soļus.

Iespējams, tranzīts ir viena no svarīgākajām ekonomikas nozarēm manā valstī. Vai tas, ka amerikāņu investori neiegulda Latvijas ostās, nozīmē, ka ir problēmas ar likumiem, kas aizsargā investoru intereses?

Es domāju, ka šajā jautājumā ir ļoti sarežģīti izdarīt kādus secinājumus. Katrs investors patstāvīgi pieņem lēmumus, bet investīciju klimats ir vissvarīgākais nosacījums. Ir investori, kas ir ieinteresēti ostās, bet bez konkrētām detaļām par projektu īstenošanu runāt par investoru aktivitāti ir ļoti grūti.

Valsts kontrole veikusi pārbaudi Ventspils brīvostā, atklājot diezgan nopietnas nepilnības, kas, visticamāk, nešķitīs pievilcīgas potenciālajiem investoriem. Kāds ir Jūsu viedoklis?

Kaut arī mēs sekojam līdzi Latvijā notiekošajiem procesiem, ar šī audita rezultātiem neesam pazīstami. Mēs ticam Latvijas valsts iestāžu darbam un tam, ka Latvijas sabiedrība novērtēs Valsts kontroles veiktās pārbaudes rezultātus Ventspils brīvostā.

Vai var apgalvot, ka līdz ar Bin Ladena un citu teroristisko organizāciju līderu nāvi, pretterorisma cīņas tematika pārstājusi būt aktuāla ASV? Vai Latvijai, kuras teritorijā terorakti līdz šim nav notikuši, vajadzētu justies drošībā, īpaši ņemot vērā to, ka caur mūsu valsts teritoriju notiek kravu piegāde starptautiskajiem spēkiem Afganistānai?

Diemžēl neviens nevar justies pilnībā pasargāts no terorisma izpausmēm. To apstiprināja nesenā traģēdija Norvēģijā. Drošības līmenis var paaugstināties tikai uz starptautiskās sadarbības pamata. Jo vairāk kopīgi strādāsim šīs problēmas risināšanā, jo vairāk spēsim mazināt terorisma draudus.

***

Sarunas stunda aizritējusi nemanot. Viņas Ekselence paslepšus palūkojās uz savu vienkāršo pulksteni. Vēl fotogrāfija piemiņai. Amerikāņu mājas saimniece pavadīja viesus līdz pašam slieksnim, novēlot BNN turēt augstu profesionālo latiņu, ko mūsu ziņu aģentūra pati sev uzlikusi.

Paldies, vēstnieces kundze! Tā bija tikai mūsu pirmā tikšanās.

Ref: 101.011/102.102.581