bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 22.02.2018 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

«Vērienīgais elektrifikācijas projekts padarīs Latvijas transporta koridoru konkurētspējīgāku, pārvadātājiem nodrošinot jaunas biznesa attīstības perspektīvas. Līdz ar to pārvadātāji varēs nodrošināt ātrākus kravu pārvadāšanas laikus un sasniegt būtiskus finanšu ietaupījumus, kas nozari ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs,» uzsver Satiksmes ministrs Uldis Augulis. 

Augulis skaidro, ka ņemot vērā tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, elektrifikāciju sāks virzienā uz Rīgu, tādējādi sasniedzot nepieciešamos projekta mērķus, kas ir ekonomiski pamatoti. Vienlaikus projekta īstenošana būs nozīmīgas investīcijas nozares un valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī nopietns ieguldījums Latgales reģiona attīstībā.

Izvērtējot auditorkompānijas Ernst&Young Baltic pagājušajā gadā veikto analīzi par divām elektrifikācijas projekta pirmā posma alternatīvām, par izdevīgāko no ekonomiskās atdeves viedokļa atzīta Rīgas virziena elektrifikācija, ziņo Satiksmes ministrija. 

«Ir apsveicami, ka valdība ir pieņēmusi šo nozares un tautsaimniecības konkurētspējai nozīmīgo lēmumu. Ilgtermiņā šis projekts noteikti radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā un veicinās nozares attīstību, kā arī paaugstinās mūsu konkurētspēju attiecībā pret citiem tranzīta koridoriem,» uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

LDz tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.

Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti» ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro, vēsta ministrija. 

Satiksmes ministrija skaidro, ka apsverot projekta pirmā posma alternatīvas, rūpīgi izvērtēti arī ar projekta īstenošanu saistītie tehniskie riski, apzinoties iespējamību vienlaikus īstenot dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu un Rail Baltica projektu Rīgas mezglā. Abu projektu vienlaicīga realizēšana radītu papildu izaicinājumus sarežģītajā satiksmes organizācijā šajā periodā, taču tam tiks rasti optimāli risinājumi.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam.

BNN jau vēstīja Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) biedru komentāru, ka neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens.

Jo vairāk – pēdējo gadu laikā tranzīta nozarē esot vērojama kravu apjomu mazināšanās, un, lai mazinātu kravu apjomu kritumu, Ventspils osta pat ir spiesta domāt par ostas industrializāciju. Šobrīd nekas neliek domāt, ka situācija varētu mainīties.

Tiek norādīts, ka tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, Satiksmes ministrija demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apjomiem. «Ministrija ar visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus,» teikts BATL paziņojumā.

Tāpat arī uzsvērts, ka sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, kā arī netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski.

Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu –  347 miljonus – ir apņēmusies segt Eiropas Savienība, Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Latvijas valstsvīru tuvredzību, pie pašreizējās tendences pārvadājuma apjomiem ik gadu sarukt, par šādiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem Latvija var tikai sapņot, uzskata eksperti.

Tiek atgādināts, ka vēsturiski Latvijas dzelzceļš un ostas pamatā ir dzīvojušas uz Krievijas kravām. Šobrīd Krievija attīsta savas ostas, un tas nozīmē, ka pakāpeniski tā savas kravas novirzīs uz savām ostām, un, cik zināms, šos Krievijas plānus pagaidām neviens nav atcēlis. Tā vietā, lai meklētu jaunus kravu piesaistes ceļus, atbildīgā nozares ministrija bez jebkāda ekonomiski racionāla pamatojuma apgalvo, ka elektrifikācija uzlabos mūsu konkurētspēju.   

Šobrīd neesot atbildēts uz jautājumu par plānotās elektrifikācijas apjomiem:

– Vai tiks pakāpeniski elektrificēts viss dzelzceļš, vai tikai viens posms? Ja tiek plānots elektrificēt dzelzceļu līdz Rīgas un Ventspils ostām, tad tā arī vajag pateikt, lai sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ka kopā tas maksās vairāk nekā vienu miljardu eiro.

– Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar Rail Baltic līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību?

Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus, uzsver BATL.

«Ir skaidrs, ka kādam par to visu būs jāmaksā. Bet kuram? Ja kravu apjomi turpinās kristies, kam ir objektīvs pamatojums, miljardu nāksies atpelnīt pie sarūkošiem kravu apjomiem, kas nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts neizbēgami klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu, un līdz ar to vēl vairāk samazinot iespēju Latvijai piesaistīt tranzīta kravas,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

Tāpat uzsvērts, ka šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, Satiksmes ministrija ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu.

Par šo projektu beigu beigās var nākties maksāt visai Latvijas tautai līdzīgi kā Parex bankas kraha gadījumā. Un nekādu kritiku neiztur Satiksmes ministrijas steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt Eiropas Savienības finansējumu, uzskata biedrība.

«Vai nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,» taujā Antāne.

BATL jau vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību veicināt Latvijas transporta un loģistikas nozares, tajā skaitā ostu starptautisko konkurētspēju, tomēr atbildi uz Latvijas tautsaimniecībai vitāli svarīgas nozares aicinājumiem no valdības neesam saņēmuši. Tā vietā valdība nepārdomāti sper soļus, kuri draud novest pie pilnīgas tranzīta nozares iznīcības, un ir izdevīgi tikai šauram projektā iesaistīto cilvēku lokam, nevis valsts tālākai attīstībai.   

Ref:224.000.103.192.


Pievienot komentāru

ABLV Bank vadītājs apgalvo, ka banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai

 ABLV Bank ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Baltijas valstu prezidentu un Trampa tikšanās notiks aprīlī

Triju Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās notiks šī gada 3.aprīlī Vašingtonā, ceturtdien, 22.februārī, preses konferencē pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāra vietnieku Džonu Salivanu apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

2017.gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9% iedzīvotāju

2017.gadā Latvijā bija nodarbināti 894,8 tūkstoši jeb 62,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Vairāki jauni satiksmes ierobežojumi Latvijas galvaspilsētā

Saistībā ar kanalizācijas kolektora avārijas darbiem no piektdienas, 23.februāra, pulksten 23.30 līdz pirmdienas, 26.februāra, pulksten 5.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lāčplēša ielas un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojumā un slēgta transportlīdzekļu satiksme Ernesta Birznieka-Upīša ielā no Lāčplēša ielas puses.

Tiek apstiprināta EP nostāja par Eiropas nākotnes budžetu

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja nostāju par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas stāsies spēkā ar 2021.gadu.

Lembergam neesot iespējams pilnvērtīgi organizēt savu privāto dzīvi, jo uz tiesas sēdēm jāierodās parāk bieži

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lūgumu turpmāk organizēt tiesas sēdes tikai trīs reizes nedēļā, nevis četras, kā tas bija nolemts līdz šim, vēsta ziņu portāls Ventspilnieks.lv.

Rīgā sākas stikla šķirošanas akcija

Rīgā tiek uzsākta stikla šķirošanas akcija, kuras mērķis ir būtiski palielināt stikla kā otrreizēji pārstrādājamās izejvielas šķirošanas, savākšanas un nodošanas pārstrādei apjomus Rīgā.

2017.gadā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,7%

2017.gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2016.gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4%.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji nav gatavi piemaksāt par depozīta sistēmas ieviešanu

Latvijas iedzīvotāji piesardzīgi vērtē Vides un reģionālās attīstības ministrijas ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, un pilnībā to atbalsta vien 29% aptaujāto, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un pētījumu centra SKDS janvārī veiktā aptauja.

Balta: Janvārī autovadītājus visbiežāk pievīlis dzinējs un akumulators

Šī gada janvārī saņemti 583 izsaukumi no autovadītājiem, kuri sava transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa dēļ negaidīti nonākuši grūtībās uz ceļa. Izsaukumu iemesls visbiežāk bijis dzinēja vai akumulatora darbības traucējumi, liecina apdrošinātāji.

LTAB izskatījis 2 479 sūdzības par OCTA apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, saņēmis un izskatījis 2 479 sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem OCTA atlīdzību izmaksu lietās un rīcības atbilstību OCTA likumam. 506 gadījumos sniegts atzinums, ka apdrošināšanas sabiedrības pieņemtais lēmums ir nepamatots.

Kušners: ECB ir izteikti neapmierināta ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

Eiropas Centrālā banka ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teic Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Tūristu skaits Jūrmalā pērn pieaudzis par 22%

Tūristu skaits Jūrmalas pilsētā 2017.gadā pieaudzis par 22% salīdzinājumā ar 2016.gadu. 2017.gadā Jūrmala bijusi otrs iecienītākais galamērķis uzreiz pēc galvaspilsētas Rīgas kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kālezerā nevarēs veikt rūpniecisko zveju

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Grozījumu projekts paredz rūpnieciskās zvejas aizliegumu Kālzerā.

Aizsardzības nozares iepirkumiem šogad plānoti 234 miljoni eiro

Šogad aizsardzības nozares iepirkumiem plānoti 234 miljoni eiro, un lielākie finanšu resursi paredzēti transportlīdzekļu, munīcijas, bruņojuma un individuālā ekipējuma iegādei, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Veselības inspekcijas pārbaude Ainažos varētu noslēgties marta beigās

Veselības inspekcija pārbaudi bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži plāno veikt līdz 30.martam, aģentūru informē inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.

Atceltas OIK atļaujas vēl piecām AER koģenerācijas elektrostacijām

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl piecām atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijām: SIA Madonas Eko, SIA Eiro-Āzijas investīciju aģentūra, SIA EVOKEM, SIA M Parks, SIA Eco Latvis.

SM: Šogad būvēs un remontēs ap 1'300 kilometru valsts autoceļu

Šogad būvdarbi notiks autoceļu 152 objektos apmēram 1 300 kilometru garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad būvdarbi notika 1100 kilometros valsts autoceļu, vēsta satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Maizīti virza SAB vadītāja amatam arī uz nākamo pilnvaru termiņu

Nacionālā drošības padome lēmusi izvirzīt pašreizējo Satversmes aizsardzības biroja direktoru Jāni Maizīti arī nākamajām pilnvaru termiņam uz SAB vadītāja amatu. Par Maizīša atkārtotu apstiprināšanu šajā amatā būs jālemj Saeimai.

Precizēta informācija par aizliegumu atrasties uz Rīgas ūdenstilpju ledus

No piektdienas, 23. februāra, atrasties uz ledus drīkstēs uz Bābelīša ezera, Gaiļezera, Velnezera, Dambjapurva ezera, Ķengaraga dīķa, Mazjumpravas muižas dīķa, Bolderājas karjera un ūdenstilpju Uzvaras parkā, Viesturdārzā un Vladimira Kudojara parkā.

Latvijas gāzes meitasuzņēmums Gaso rosina samazināt dabasgāzes sadales cenu

AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso vērsies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, iesniedzot jaunu dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projektu, kas paredz samazināt dabasgāzes sadales cenu par 18-46% vairāk nekā 95% no dabasgāzes lietotājiem.

Kučinskis sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību

Saeimā ceturtdien, 22.februārī, deputātus uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš parlamentam sniegs ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto darbību.

1. maršruta tramvajs veiks regulārus braucienus gar Centrāltirgu

Marta sākumā tiks veiktas izmaiņas vairākos Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos un kustības sarakstos. Izmaiņas tiek veiktas pamatojoties uz veiktajiem pasažieru plūsmas mērījumiem, kā arī iedzīvotāju priekšlikumiem un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme ierosinājumiem, informē Rīgas satiksme.

FKTK aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV Bank

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi Latvijas Banku izsniegt vēl vienu ārkārtas aizdevumu ABLV.

Augstākā tiesa atstāj spēkā KP lēmumu sodīt Liepājas autobusu parku

Augstākā tiesa lēma atstāt spēkā Konkurences padomes 2014.gadā pieņemto lēmumu sodīt AS Liepājas autobusu parks par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 eiro apmērā, vēsta padomē.