bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.03.2017 | Vārda dienas: Māra, Marita, Mārīte
LatviaLatvija

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

«Vērienīgais elektrifikācijas projekts padarīs Latvijas transporta koridoru konkurētspējīgāku, pārvadātājiem nodrošinot jaunas biznesa attīstības perspektīvas. Līdz ar to pārvadātāji varēs nodrošināt ātrākus kravu pārvadāšanas laikus un sasniegt būtiskus finanšu ietaupījumus, kas nozari ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs,» uzsver Satiksmes ministrs Uldis Augulis. 

Augulis skaidro, ka ņemot vērā tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, elektrifikāciju sāks virzienā uz Rīgu, tādējādi sasniedzot nepieciešamos projekta mērķus, kas ir ekonomiski pamatoti. Vienlaikus projekta īstenošana būs nozīmīgas investīcijas nozares un valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī nopietns ieguldījums Latgales reģiona attīstībā.

Izvērtējot auditorkompānijas Ernst&Young Baltic pagājušajā gadā veikto analīzi par divām elektrifikācijas projekta pirmā posma alternatīvām, par izdevīgāko no ekonomiskās atdeves viedokļa atzīta Rīgas virziena elektrifikācija, ziņo Satiksmes ministrija. 

«Ir apsveicami, ka valdība ir pieņēmusi šo nozares un tautsaimniecības konkurētspējai nozīmīgo lēmumu. Ilgtermiņā šis projekts noteikti radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā un veicinās nozares attīstību, kā arī paaugstinās mūsu konkurētspēju attiecībā pret citiem tranzīta koridoriem,» uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

LDz tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.

Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti» ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro, vēsta ministrija. 

Satiksmes ministrija skaidro, ka apsverot projekta pirmā posma alternatīvas, rūpīgi izvērtēti arī ar projekta īstenošanu saistītie tehniskie riski, apzinoties iespējamību vienlaikus īstenot dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu un Rail Baltica projektu Rīgas mezglā. Abu projektu vienlaicīga realizēšana radītu papildu izaicinājumus sarežģītajā satiksmes organizācijā šajā periodā, taču tam tiks rasti optimāli risinājumi.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam.

BNN jau vēstīja Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) biedru komentāru, ka neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens.

Jo vairāk – pēdējo gadu laikā tranzīta nozarē esot vērojama kravu apjomu mazināšanās, un, lai mazinātu kravu apjomu kritumu, Ventspils osta pat ir spiesta domāt par ostas industrializāciju. Šobrīd nekas neliek domāt, ka situācija varētu mainīties.

Tiek norādīts, ka tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, Satiksmes ministrija demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apjomiem. «Ministrija ar visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus,» teikts BATL paziņojumā.

Tāpat arī uzsvērts, ka sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, kā arī netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski.

Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu –  347 miljonus – ir apņēmusies segt Eiropas Savienība, Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Latvijas valstsvīru tuvredzību, pie pašreizējās tendences pārvadājuma apjomiem ik gadu sarukt, par šādiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem Latvija var tikai sapņot, uzskata eksperti.

Tiek atgādināts, ka vēsturiski Latvijas dzelzceļš un ostas pamatā ir dzīvojušas uz Krievijas kravām. Šobrīd Krievija attīsta savas ostas, un tas nozīmē, ka pakāpeniski tā savas kravas novirzīs uz savām ostām, un, cik zināms, šos Krievijas plānus pagaidām neviens nav atcēlis. Tā vietā, lai meklētu jaunus kravu piesaistes ceļus, atbildīgā nozares ministrija bez jebkāda ekonomiski racionāla pamatojuma apgalvo, ka elektrifikācija uzlabos mūsu konkurētspēju.   

Šobrīd neesot atbildēts uz jautājumu par plānotās elektrifikācijas apjomiem:

– Vai tiks pakāpeniski elektrificēts viss dzelzceļš, vai tikai viens posms? Ja tiek plānots elektrificēt dzelzceļu līdz Rīgas un Ventspils ostām, tad tā arī vajag pateikt, lai sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ka kopā tas maksās vairāk nekā vienu miljardu eiro.

– Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar Rail Baltic līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību?

Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus, uzsver BATL.

«Ir skaidrs, ka kādam par to visu būs jāmaksā. Bet kuram? Ja kravu apjomi turpinās kristies, kam ir objektīvs pamatojums, miljardu nāksies atpelnīt pie sarūkošiem kravu apjomiem, kas nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts neizbēgami klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu, un līdz ar to vēl vairāk samazinot iespēju Latvijai piesaistīt tranzīta kravas,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

Tāpat uzsvērts, ka šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, Satiksmes ministrija ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu.

Par šo projektu beigu beigās var nākties maksāt visai Latvijas tautai līdzīgi kā Parex bankas kraha gadījumā. Un nekādu kritiku neiztur Satiksmes ministrijas steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt Eiropas Savienības finansējumu, uzskata biedrība.

«Vai nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,» taujā Antāne.

BATL jau vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību veicināt Latvijas transporta un loģistikas nozares, tajā skaitā ostu starptautisko konkurētspēju, tomēr atbildi uz Latvijas tautsaimniecībai vitāli svarīgas nozares aicinājumiem no valdības neesam saņēmuši. Tā vietā valdība nepārdomāti sper soļus, kuri draud novest pie pilnīgas tranzīta nozares iznīcības, un ir izdevīgi tikai šauram projektā iesaistīto cilvēku lokam, nevis valsts tālākai attīstībai.   

Ref:224.000.103.192.


Pievienot komentāru

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Baltijas kontekstā - Latvijas eksporta un importa apmērs janvārī bijis mazākais

Latvijas eksporta un importa apmērs arī šogad janvārī bijis mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bijis Igaunijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rinkēvičs aicina Kanādas uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta un loģistikas infrastruktūru

«Turpmāk ceram uz intensīvāku ekonomisko sadarbību, gan diversificējot Latvijas preču eksportu, gan piesaistot investīcijas no Kanādas. Kanādas investori ir gaidīti Latvijā,» pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pulks: Rīdziniekiem jāzina kā Rīgas satiksme aprēķina braukšanas maksu

Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam nosūtīta vēstule, aicinot iesniegt detalizētu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojuma pašizmaksas un tarifa atšifrējumu braucieniem Rīgas satiksmes un Rīgas mikroautobusu satiksmes maršrutos.

Bažas, ka Vidusjūrā noslīkuši vairāk nekā 200 cilvēki

Tiek pieļauts, ka Vidusjūrā pie Lībijas krastiem šonedēļ noslīkuši vairāk nekā 200 migranti, pavēstījusi spāņu humānās palīdzības organizācija.

Uzņēmēja: Drosmes trūkums traucē cilvēkiem sasniegt personīgos mērķus

Tādi iemesli kā bailes no neizdošanās vai zaudējuma, nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā, kā arī spiediens no citu cilvēku puses un pārliecības trūkums par savu izvēli ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus, secināts martā veiktajā jauniešu interneta aptaujā.

Rimšēvics: Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu dēļ Latvijā varētu tikai pieaugt

Kreditēšana nodokļu sistēmas izmaiņu rezultātā Latvijā varētu tikai pieaugt, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Jūrmalā būtiskas izmaiņas iebraukšanas caurlaižu kontroles kārtībā

Līdz ar elektroniskās caurlaižu sistēmas ieviešanu, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, sods tiks piemērots par visām nelegālajām iebraukšanas reizēm, pauž Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Kivkucāns.