bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 23.06.2017 | Vārda dienas: Līga
LatviaLatvija

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

«Vērienīgais elektrifikācijas projekts padarīs Latvijas transporta koridoru konkurētspējīgāku, pārvadātājiem nodrošinot jaunas biznesa attīstības perspektīvas. Līdz ar to pārvadātāji varēs nodrošināt ātrākus kravu pārvadāšanas laikus un sasniegt būtiskus finanšu ietaupījumus, kas nozari ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs,» uzsver Satiksmes ministrs Uldis Augulis. 

Augulis skaidro, ka ņemot vērā tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, elektrifikāciju sāks virzienā uz Rīgu, tādējādi sasniedzot nepieciešamos projekta mērķus, kas ir ekonomiski pamatoti. Vienlaikus projekta īstenošana būs nozīmīgas investīcijas nozares un valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī nopietns ieguldījums Latgales reģiona attīstībā.

Izvērtējot auditorkompānijas Ernst&Young Baltic pagājušajā gadā veikto analīzi par divām elektrifikācijas projekta pirmā posma alternatīvām, par izdevīgāko no ekonomiskās atdeves viedokļa atzīta Rīgas virziena elektrifikācija, ziņo Satiksmes ministrija. 

«Ir apsveicami, ka valdība ir pieņēmusi šo nozares un tautsaimniecības konkurētspējai nozīmīgo lēmumu. Ilgtermiņā šis projekts noteikti radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā un veicinās nozares attīstību, kā arī paaugstinās mūsu konkurētspēju attiecībā pret citiem tranzīta koridoriem,» uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

LDz tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.

Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti» ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro, vēsta ministrija. 

Satiksmes ministrija skaidro, ka apsverot projekta pirmā posma alternatīvas, rūpīgi izvērtēti arī ar projekta īstenošanu saistītie tehniskie riski, apzinoties iespējamību vienlaikus īstenot dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu un Rail Baltica projektu Rīgas mezglā. Abu projektu vienlaicīga realizēšana radītu papildu izaicinājumus sarežģītajā satiksmes organizācijā šajā periodā, taču tam tiks rasti optimāli risinājumi.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam.

BNN jau vēstīja Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) biedru komentāru, ka neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens.

Jo vairāk – pēdējo gadu laikā tranzīta nozarē esot vērojama kravu apjomu mazināšanās, un, lai mazinātu kravu apjomu kritumu, Ventspils osta pat ir spiesta domāt par ostas industrializāciju. Šobrīd nekas neliek domāt, ka situācija varētu mainīties.

Tiek norādīts, ka tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, Satiksmes ministrija demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apjomiem. «Ministrija ar visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus,» teikts BATL paziņojumā.

Tāpat arī uzsvērts, ka sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, kā arī netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski.

Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu –  347 miljonus – ir apņēmusies segt Eiropas Savienība, Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Latvijas valstsvīru tuvredzību, pie pašreizējās tendences pārvadājuma apjomiem ik gadu sarukt, par šādiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem Latvija var tikai sapņot, uzskata eksperti.

Tiek atgādināts, ka vēsturiski Latvijas dzelzceļš un ostas pamatā ir dzīvojušas uz Krievijas kravām. Šobrīd Krievija attīsta savas ostas, un tas nozīmē, ka pakāpeniski tā savas kravas novirzīs uz savām ostām, un, cik zināms, šos Krievijas plānus pagaidām neviens nav atcēlis. Tā vietā, lai meklētu jaunus kravu piesaistes ceļus, atbildīgā nozares ministrija bez jebkāda ekonomiski racionāla pamatojuma apgalvo, ka elektrifikācija uzlabos mūsu konkurētspēju.   

Šobrīd neesot atbildēts uz jautājumu par plānotās elektrifikācijas apjomiem:

– Vai tiks pakāpeniski elektrificēts viss dzelzceļš, vai tikai viens posms? Ja tiek plānots elektrificēt dzelzceļu līdz Rīgas un Ventspils ostām, tad tā arī vajag pateikt, lai sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ka kopā tas maksās vairāk nekā vienu miljardu eiro.

– Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar Rail Baltic līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību?

Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus, uzsver BATL.

«Ir skaidrs, ka kādam par to visu būs jāmaksā. Bet kuram? Ja kravu apjomi turpinās kristies, kam ir objektīvs pamatojums, miljardu nāksies atpelnīt pie sarūkošiem kravu apjomiem, kas nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts neizbēgami klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu, un līdz ar to vēl vairāk samazinot iespēju Latvijai piesaistīt tranzīta kravas,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

Tāpat uzsvērts, ka šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, Satiksmes ministrija ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu.

Par šo projektu beigu beigās var nākties maksāt visai Latvijas tautai līdzīgi kā Parex bankas kraha gadījumā. Un nekādu kritiku neiztur Satiksmes ministrijas steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt Eiropas Savienības finansējumu, uzskata biedrība.

«Vai nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,» taujā Antāne.

BATL jau vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību veicināt Latvijas transporta un loģistikas nozares, tajā skaitā ostu starptautisko konkurētspēju, tomēr atbildi uz Latvijas tautsaimniecībai vitāli svarīgas nozares aicinājumiem no valdības neesam saņēmuši. Tā vietā valdība nepārdomāti sper soļus, kuri draud novest pie pilnīgas tranzīta nozares iznīcības, un ir izdevīgi tikai šauram projektā iesaistīto cilvēku lokam, nevis valsts tālākai attīstībai.   

Ref:224.000.103.192.


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.