bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 14.12.2017 | Vārda dienas: Gaisma, Auseklis
LatviaLatvija

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

«Vērienīgais elektrifikācijas projekts padarīs Latvijas transporta koridoru konkurētspējīgāku, pārvadātājiem nodrošinot jaunas biznesa attīstības perspektīvas. Līdz ar to pārvadātāji varēs nodrošināt ātrākus kravu pārvadāšanas laikus un sasniegt būtiskus finanšu ietaupījumus, kas nozari ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs,» uzsver Satiksmes ministrs Uldis Augulis. 

Augulis skaidro, ka ņemot vērā tendences kravu pārvadājumos pa dzelzceļu, elektrifikāciju sāks virzienā uz Rīgu, tādējādi sasniedzot nepieciešamos projekta mērķus, kas ir ekonomiski pamatoti. Vienlaikus projekta īstenošana būs nozīmīgas investīcijas nozares un valsts ekonomiskajā izaugsmē, kā arī nopietns ieguldījums Latgales reģiona attīstībā.

Izvērtējot auditorkompānijas Ernst&Young Baltic pagājušajā gadā veikto analīzi par divām elektrifikācijas projekta pirmā posma alternatīvām, par izdevīgāko no ekonomiskās atdeves viedokļa atzīta Rīgas virziena elektrifikācija, ziņo Satiksmes ministrija. 

«Ir apsveicami, ka valdība ir pieņēmusi šo nozares un tautsaimniecības konkurētspējai nozīmīgo lēmumu. Ilgtermiņā šis projekts noteikti radīs papildu ieņēmumus valsts budžetā un veicinās nozares attīstību, kā arī paaugstinās mūsu konkurētspēju attiecībā pret citiem tranzīta koridoriem,» uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš.

LDz tuvākajā laikā sagatavos precīzu projekta biznesa plānu, izvērtējot risinājumus valsts līdzdalībai projektā, lai tā īstenošana neietekmētu valsts budžetu.

Projekta pirmais posms tiks īstenots specifiskā atbalsta mērķa «Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti» ietvaros. Pieejamais Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu apmērs ir 347 miljoni eiro, bet kopējās Rīgas virziena elektrifikācijas izmaksas ir 519 miljoni eiro, vēsta ministrija. 

Satiksmes ministrija skaidro, ka apsverot projekta pirmā posma alternatīvas, rūpīgi izvērtēti arī ar projekta īstenošanu saistītie tehniskie riski, apzinoties iespējamību vienlaikus īstenot dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu un Rail Baltica projektu Rīgas mezglā. Abu projektu vienlaicīga realizēšana radītu papildu izaicinājumus sarežģītajā satiksmes organizācijā šajā periodā, taču tam tiks rasti optimāli risinājumi.

Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija kā nozīmīgs transporta nozares attīstības projekts ir iekļauta Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs šim pašam periodam.

BNN jau vēstīja Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) biedru komentāru, ka neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens.

Jo vairāk – pēdējo gadu laikā tranzīta nozarē esot vērojama kravu apjomu mazināšanās, un, lai mazinātu kravu apjomu kritumu, Ventspils osta pat ir spiesta domāt par ostas industrializāciju. Šobrīd nekas neliek domāt, ka situācija varētu mainīties.

Tiek norādīts, ka tā vietā, lai ieklausītos nozares teiktajā un kopīgi strādātu pie tranzīta nozares stabilizēšanas, Satiksmes ministrija demonstrē nepārvaramu vēlmi par jebkuru cenu realizēt dzelzceļa elektrifikācijas projektu, turklāt tas notiek bez skaidras izpratnes par tranzīta nozares turpmāko attīstību, prognozējamiem kravu apjomiem. «Ministrija ar visām varēm vēlas iztērēt no 690 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro, kā ieguvumus minot ekoloģiskās situācijas uzlabošanu, atsakoties no dīzeļlokomotīvēm vilcienu pārvadāšanai, ātruma pieaugumu dzelzceļa pārvadājumiem un vilciena garumu, kas ļautu pārvadāt lielākus kravu apjomus,» teikts BATL paziņojumā.

Tāpat arī uzsvērts, ka sabiedrībai joprojām netiek padziļināti skaidrota projekta ietekme uz visas Latvijas tautsaimniecību ilgtermiņā, kā arī netiek atklāti pateikti un izdiskutēti iespējamie riski.

Lai atpelnītu 1,3 miljardus eiro dārgu projektu, no kura tikai salīdzinoši nelielu daļu –  347 miljonus – ir apņēmusies segt Eiropas Savienība, Latvijai būtu jānodrošinās ar līgumu par garantētu ne mazāk kā 40 miljonu tonnu pārvadāšanu gadā vismaz 40 gadus uz priekšu. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Latvijas valstsvīru tuvredzību, pie pašreizējās tendences pārvadājuma apjomiem ik gadu sarukt, par šādiem dzelzceļa kravu pārvadājumu apjomiem Latvija var tikai sapņot, uzskata eksperti.

Tiek atgādināts, ka vēsturiski Latvijas dzelzceļš un ostas pamatā ir dzīvojušas uz Krievijas kravām. Šobrīd Krievija attīsta savas ostas, un tas nozīmē, ka pakāpeniski tā savas kravas novirzīs uz savām ostām, un, cik zināms, šos Krievijas plānus pagaidām neviens nav atcēlis. Tā vietā, lai meklētu jaunus kravu piesaistes ceļus, atbildīgā nozares ministrija bez jebkāda ekonomiski racionāla pamatojuma apgalvo, ka elektrifikācija uzlabos mūsu konkurētspēju.   

Šobrīd neesot atbildēts uz jautājumu par plānotās elektrifikācijas apjomiem:

– Vai tiks pakāpeniski elektrificēts viss dzelzceļš, vai tikai viens posms? Ja tiek plānots elektrificēt dzelzceļu līdz Rīgas un Ventspils ostām, tad tā arī vajag pateikt, lai sabiedrībai būtu pilnīgi skaidrs, ka kopā tas maksās vairāk nekā vienu miljardu eiro.

– Kur Latvija ņems elektrību elektrificētajam dzelzceļam, cik tā maksās, kā mainīsies elektrības cena, kā elektrifikācija ietekmēs dzelzceļa tarifus, kā tā salāgosies ar Rail Baltic līniju un kādi risinājumi tiks veidoti šķērsojuma vietām, kā tas ietekmēs kravu caurlaidību?

Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes ministrija nav gatava sniegt, bet kuras būtu nepieciešamas iegūt skaidri un nepārprotami vēl pirms Latvijas dzelzceļš un Latvijas valsts ir spiesti ņemt daudzsimtmiljonu kredītus, par kuru spēju atdot neviens pat nav mēģinājis sniegt jelkādus skaidrojumus un aprēķinus, uzsver BATL.

«Ir skaidrs, ka kādam par to visu būs jāmaksā. Bet kuram? Ja kravu apjomi turpinās kristies, kam ir objektīvs pamatojums, miljardu nāksies atpelnīt pie sarūkošiem kravu apjomiem, kas nozīmē dzelzceļa tarifu pieaugumu, kam kā sniega bumbas efekts neizbēgami klāt nāks kravu īpašnieku interese meklēt lētākus ceļus līdz Baltijas jūras ostām, izvēloties Krievijas ostas, Klaipēdu vai Tallinu, un līdz ar to vēl vairāk samazinot iespēju Latvijai piesaistīt tranzīta kravas,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

Tāpat uzsvērts, ka šāda mēroga valsts projektiem nepieciešams nozares un sabiedrības atbalsts. Taču tā vietā, lai ļautu sabiedrībai iepazīties ar grandiozajiem nākotnes plāniem, pamanīt papildu riskus un iespējas, rīkotu pilnvērtīgu diskusiju un rastu Latvijai vislabāko risinājumu, Satiksmes ministrija ir noslepenojusi ziņojumu par šo projektu.

Par šo projektu beigu beigās var nākties maksāt visai Latvijas tautai līdzīgi kā Parex bankas kraha gadījumā. Un nekādu kritiku neiztur Satiksmes ministrijas steiga realizēt šo projektu, aizbildinoties ar nepieciešamību nenokavēt iespēju iegūt Eiropas Savienības finansējumu, uzskata biedrība.

«Vai nepārdomāti un alkatīgi kampjot Eiropas naudu mēs kārtējo reizi nenovedīsim valsti uz bankrota sliekšņa,» taujā Antāne.

BATL jau vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību veicināt Latvijas transporta un loģistikas nozares, tajā skaitā ostu starptautisko konkurētspēju, tomēr atbildi uz Latvijas tautsaimniecībai vitāli svarīgas nozares aicinājumiem no valdības neesam saņēmuši. Tā vietā valdība nepārdomāti sper soļus, kuri draud novest pie pilnīgas tranzīta nozares iznīcības, un ir izdevīgi tikai šauram projektā iesaistīto cilvēku lokam, nevis valsts tālākai attīstībai.   

Ref:224.000.103.192.


Pievienot komentāru

Latvija: Jāmazina patvēruma sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas riski

Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma politikā atbildības un solidaritātes principiem jābūt nesaraujami saistītiem, liecina Ārlietu ministrijas izstrādātā Latvijas pozīcija, kuru plānots paust trešdien, 14.decembra, Eiropadomē.

Mudina latviešu diasporām pievērst uzmanību bērnu strauji krītošām dzimtās valodas prasmēm

Eiropā mītošo latviešu bērnu un jauniešu vidū satraucoši strauji krītas dzimtās valodas prasmes - tas ir saistīts gan ar daudzvalodīgo apkārtējo vidi, gan faktu, ka vecāki neredz ieguvumus no latviešu valodas apgūšanas, tā, atklājot semināru ciklu Latviešu valoda pasaulē un manā ģimenē, norāda Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto.

Putina režīma sekmētāju sarakstā iekļauj arī Ždanoku

Viļņā decembra sākumā notikušajā ceturtajā Brīvās Krievijas forumā tika izveidots Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā nosaukts saraksts ar cilvēkiem, kuri, kā uzskata tā sastādītāji, ir atbildīgi par tiesiski bēdīgo situāciju Krievijā, un šajā opozicionāru veidotajā sarakstā iekļauta arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.

Paplašinās elektronisko izsoļu vietnes iespējas; kas mainīsies?

Šobrīd katra valsts un pašvaldību iestāde, kā arī citi izsoļu rīkotāji organizē izsoles pēc atšķirīgiem noteikumiem. Sludinājumi netiek izvietoti vienuviet, bet visbiežāk katras iestādes mājas lapā, kas samazina iespēju, ka sabiedrība uzzina par šādas izsoles esamību, norāda Tiesu administrācija.

Aizdomās par dokumentu viltošanu rosina sākt kriminālvajāšanu Kr. Barona ielas remontā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā.

FOTO: Kā Rīgas domē lemj par pašvaldības 2018.gada budžetu

Veidojot Rīgas domes budžetu 2018.gadam, aprēķināts, ka budžeta kopējie ieņēmumi būs 906,62 miljoni eiro. No tiem liekāko daļu - 702,66 miljonus eiro veidos nodokļu ieņēmumi, 145,10 miljonu apmērā - valsts budžeta transferti, 28,17 miljonu apmērā - budžeta iestāžu ieņēmumi un 23,53 miljonu apmērā - nenodokļu ieņēmumi, piemēram, nomas maksa, pašvaldības nodevas un citi ieņēmumi.

EP piekrīt ES pārejai uz britu izstāšanās sarunu otro posmu

Eiropas Parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu devuši svarīgu piekrišanu, ka līdz šim panāktais Londonas un Eiropas Savienības sarunās par britu izstāšanos no bloka, ir pietiekams, lai abas puses pārietu pie nākamā sarunu posma.

Atbalsta ieceri OCTA likumā precizēt apdrošinātāja regresa prasības iesniegšanu

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz apdrošinātāja regresa prasības iesniegšanas kārtību.

Valsts kontrole rosina veidot racionālas pašvaldības

Lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām, jāveido sistēma, kurā katra no tām ir ekonomiski patstāvīga un uz pašizaugsmi orientēta. Arī pašām pašvaldībām jāspēj bez aizspriedumiem izvērtēt savas iespējas, lai jēgpilni sasaistītu attīstības un budžeta plānošanu, secina Valsts kontrole.

Paredz, ka nākamajā gadā par 10% pieaugs darba devēju skaits ar brīvajām vakancēm

Nākamgad gandrīz katrs otrais darba devējs jeb 46%, plāno pieņemt darbā vismaz vienu jaunu darbinieku, secināts vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā. Lielākoties darba devēji ir iecerējuši pieņemt darbā līdz diviem jauniem darbiniekiem.

Latvijā oktobrī bijis mazākais rūpniecības produkcijas apmēra pieaugums ES

Latvijā šogad oktobrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bija mazākais rūpniecības produkcijas apmēra pieaugums Eiropas Savienībā, liecina trešdien, 13.decembrī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 24 ES dalībvalstīm.

FM saskata panākumus ēnu ekonomikas apkarošanā; premjers gribētu vairāk

Valsts turpinās apkarot ēnu ekonomiku būvniecības jomā un cīnīsies ar aplokšņu algu izmaksu, trešdien, 13.decembrī, Finanšu ministrijas rīkotajā konferencē Nodokļu maksātāju forums 2017 atzīst finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā konstatē neatbilstības godīgai praksei

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums tā pirmajos darbības gados kopumā ir sekmējis mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbību. Tā kā likuma piemērošanas laikā Konkurences padome ir konstatējusi atsevišķas neatbilstības godīgai tirdzniecības praksei, kas ir gan atrisinātas, gan radušās jaunas, iestāde ir aktualizējusi NMPAL piemērošanas vadlīnijas.

Kazarmās Lietuvā aizsaulē aiziet horvātu karavīrs

Lietuvā miris horvātu kontingenta karavīrs, kurš dienējis Ruklas militārajā pilsētā NATO starptautisko spēku rindās.

Piketētāji: Āgenskalna tirgum būt!

Pie Rīgas domes noticis pikets pret Āgenskalna tirgus slēgšanu.  ««#UšakovaGrupējums» parādīja skaidru attieksmi pret Āgenskalna iedzīvotājiem - domes sēdē atturējās iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus glābšanu,» sociālajos tīklos norāda Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.

BATL: Satiksmes ministrijas plāno uzlikt vēl vienu slogu uz nodokļu maksātāju pleciem

Satiksmes ministrijas izstrādātais tranzīta nozares attīstības plāns, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka konkurētspējas palielināšanai valstij būtu jādotē dzelzceļa kravas pārvadājumi.

Igaunija saņem prettanku raķetes, iepirktas ar ASV finansējumu

Igaunijas aizsardzības resors saņēmis nākamo prettanku raķešu kravu, kas paredzēta amerikāņu Javelin prettanku ieročiem un kas iepirkta ar Amerikas Savienoto Valstu finansējumu.

Binde: Priekšlikums par LMT un Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas

Priekšlikums par SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas, un labi, ka šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic LMT prezidents Juris Binde.

LRA/LA: Rīgas pilsētas 2018.gada sagatavotais budžets ir pretlikumīgs, iekļaujot 100 miljonus Rīgas satiksmei

Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcija sasauktajā preses konferencē, kurā iepazīstināja ar saviem budžeta priekšlikumiem Rīgas pilsētas 2018.gada budžetam, norādījusi, ka Rīgas domes sagatavotais budžets tā esošajā redakcijā ir pretlikumīgs.

Tallinā par pārmaksātiem ūdens tarifiem aicina piedzīt desmitiem miljonus eiro

Igaunijā noslēdzies juridisks strīds starp Tallinas ūdensapgādes uzņēmu Tallinna Vesi un vietējo konkurences uzraugu, tiesai apelācijas instancē atzīstot, ka ūdens cena galvaspilsētā gadiem bijusi nepamatoti augsta, un konkurences uzrauga vērtējumā iedzīvotāji var no uzņēmuma piedzīt kopumā desmitiem miljonus eiro.

Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiekot apmaksātas, savukārt 45% saņemot papildus samaksu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. 

Itālijā ārkārtas stāvoklis pēc sprādziena Austrijas gāzes sadales mezglā

Itālijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli gāzes nozarē pēc tam, kad Austrijā noticis sprādziens būtiskā dabasgāzes sadales centrā, laupot dzīvību vienam cilvēkam, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 18 un ietekmējot svarīgā energoresursa cenas un piegādes Centrāleiropas reģionā.

LRA nolēmusi nesadarboties ar partiju Latvijas attīstībai

Partiju apvienības Latvijas Reģionu Apvienība pārstāvju sapulcē lēma, ka nesadarbosies ar partiju Latvijas attīstībai. Jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka 13.Saeimas vēlēšanās LRA startēs ar savu sarakstu.

Pirms Ziemassvētkiem streikos Ryanair piloti

Īru lidsabiedrības Ryanair pasažieri pirmssvētku laikā saskarsies ar neērtībām, ko solās radīt lidmašīnu pilotu un apkalpes locekļu streiki un cita rīcība, tiem iestājoties par to, lai uzņēmums atzītu arodbiedrības un nodrošinātu labākus darba nosacījumus.

LDDK: OIK sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei

Lai noturētu Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija.