bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.09.2017 | Vārda dienas: Verners, Muntis
LatviaLatvija

Atbalsta priekšlikumu nākamgad ieviest diferencēto neapliekamo minimumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 24.augustā,  atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja pirmdien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu «Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu», kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts melns uz balta, ka ir jāveic cīņa pret nevienlīdzību ar neapliekamā minimuma diferencēšanu,» pēc sēdes uzsvēra Reirs. Viņš piebilda, ka diferenciācijai ir jānotiek fiskāli neitrāli.

Komentējot iespēju paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu, ministrs skaidroja, ka tas jau patlaban ir augsts un, ja to vēl paaugstinās, tas vairs nebūs fiskāli neitrāls risinājums. Turklāt tas būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu, un tām var pietrūkt līdzekļu sociālajiem pabalstiem un citai sociālajai palīdzībai. «Ja mēs to veidojam kā atbalstu nestrādājošiem, tad tas nav fiskāli neitrāls un pašvaldības zaudē ļoti nopietnus līdzekļus,» teica Reirs.

Ziņojuma mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajiem darbiniekiem, tādējādi mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt mērķa sasniegšanai izvirzīts rezultatīvais rādītājs – nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, kas saņem 67% no vidējās algas, bez apgādībā esošām personām. Šo problēmu risināšanā FM piedāvāja divus variantus – ieviest diferencēto ar nodokli neapliekamo minimumu no 2016.gada vai arī ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju sistēmu no 2016.gada. FM aicināja valdības komiteju izvēlēties pirmo variantu.

Ministrija informē, ka neapliekamā minimuma izmaiņām ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem (ar algu zem vidējās). Latvijas ekonomikas lejupslīdes rezultātā tika pārtraukta sāktā neapliekamā minimuma pakāpeniskā paaugstināšana, kamēr atvieglojums par apgādībā esošām personām netika mainīts, kā rezultātā neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks nekā atvieglojums par apgādībā esošām personām. FM uzsver, ka Latvijā neapliekamais minimums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs.

Diferencētais neapliekamais minimums nozīmē to, ka visiem nodokļa maksātājiem netiek piemērots vienāds neapliekamais minimums, bet gan tas tiek noteikts atkarībā no ienākuma līmeņa. FM skaidro – gadījumos, ja mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir bijis mazāks, nekā, saskaitot visus gada ienākumus kopā, nodokļu maksātājam būtu jāpiemēro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā nodokļu maksātājam nodokļu pārmaksu uz bankas kontu tikai tad, ja ir iesniegta gada ienākuma deklarācija.

Lai gan, sākot no 2017.gada, visi strādājošie mēnesī saņems nedaudz mazāku neto algu nekā iepriekšējā gadā, gada beigās strādājošie ar zemām algām varēs iesniegt gada ienākuma deklarāciju un saņemt no VID pārmaksāto nodokli. Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī bez apgādībā esošām personām 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 66,7 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā.

Tātad kopumā strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā. Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā.

FM norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana no 2016.gada nerada fiskālo ietekmi uz 2016.gada valsts kopbudžetu, savukārt 2017.-2021.gadā tā ir aptuveni 21,1 miljona eiro apmērā, ko varētu kompensēt, saglabājot IIN likmi 23% apmērā.

Pēc VID aprēķiniem, lai administrētu diferencēto neapliekamo minimumu, VID 2017.gadā būtu nepieciešamas 42 papildu štata vietas, bet 2020.gadā – 64 štata vietas. Papildus štata vietu kumulatīvās izmaksas visā ieviešanas periodā sasniedz ap 7,7 miljoniem eiro. Lai neradītu papildu VID administrēšanas izmaksu pieaugumu, FM aicina risināt jautājumu par informācijas elektronisku iegūšanu no izglītības un veselības aprūpes iestādēm par fizisko personu veiktajiem maksājumiem par izglītību un ārstniecību, kas automātiski tiktu iekļauti gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem un ļautu daļu VID resursu novirzīt diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanai.

Tāpat jāņem vērā, ka tajās pašvaldībās, kur strādā lielākoties strādājošie ar zemām algām, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā var samazināties jau tā nelielie IIN ieņēmumi, kas turklāt ir galvenais pašvaldību finansēšanas avots. Lai tā nenotiktu, FM ierosina koeficientus finanšu izlīdzināšanas modelī rēķināt no faktiski ieturētās nodokļa summas (pēc pārskatiem), neatņemot atmaksas. Ministrijā piebilst, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana nesarežģīs jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa darbību.

FM priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu savulaik kritizēja uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādīja, ka piedāvātais risinājums ne tikai nesamazina nevienlīdzību, bet to vēl vairāk palielina, paredzot mazāk nodrošinātiem papildu pienākumu sniegt deklarāciju, pieprasot atmaksu, tādējādi maznodrošinātajiem uzliekot papildu administratīvo slogu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzina, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana par 1% neradīs ne uzņēmējdarbības konkurētspēju, ne arī iedzīvotāju labklājību. LDDK ieskatā, lai īstenotu divus mērķus, proti, celtu konkurētspēju un labklājību, jāpazemina darbaspēka nodokļi, kā arī jāpaaugstina atvieglojumi, tostarp neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, it īpaši bērniem.

Ref: 102.000.102.10523


Pievienot komentāru

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu likvidēt balsojumu «atturas»

Sabiedrība par atklātību Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likvidēt balsojumu «atturas».

Baltijas ekspresis piesaista dzelzceļa kravas; kritums pārējiem pārvadātājiem

Kravu pārvadātājs pa dzelzceļu AS Baltijas ekspresis šā gada septiņos mēnešos vairāk nekā dubultojis pārvadāto kravu apjomus, tikmēr pārējiem abiem pārvadātājiem - SIA LDz Cargo un AS Baltijas tranzīta serviss novērojams kravu apjoma kritums. Biedrība Baltijas Asociācija - transports un loģistika norāda, ka ceļ trauksmi kopējās situācijas dēļ nozarē nevis savu biedru interesēs.

Latvijas krājbankas administrators atguvis vēl 2,141 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 2,141 miljonu eiro, kas ir 4,1 reizi vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pavirši izturas pret savu veselību

Mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.

Norvēģijā vadošam policistam 21 gads cietumā par hašiša kontrabandu

Tiesa Norvēģijā, kas bieži atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, notiesājusi augsta ranga policistu, piespriežot tam 21 gada cietumsodu par kukuļņemšanu un līdzdalību narkotiku kontrabandā.

Balta: Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits palielinās dzīvnieku dēļ

Šogad līdz augustam apdrošināšanas sabiedrība Balta atlīdzībās par sadursmēs ar dzīvniekiem bojātiem transportlīdzekļiem jau izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro.

Gaidāma Ryanair lidojumu atcelšana septembra beigās un oktobrī

Īru lidsabiedrības Ryanair iekšējās plānošanas kļūdas dēļ tiek prognozēts, ka laika posmā no septembra nogales līdz oktobra beigām lidojumi varētu tikt atcelti turpat 400 000 pasažieriem visā Eiropas Savienībā.

Ārlietu ministrs Rikēvičs aicina Indiju atvērt vēstniecību Latvijā

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 72.sesijas ietvaros, pirmdien, 18.septembrī, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Ņujorkā ticies ar Indijas ārlietu ministri Sušmu Svaradžu, lai pārrunātu abu valstu politisko un ekonomisko sadarbību, tostarp sadarbību starptautiskajās organizācijās.

Autotransporta direkcija: Transporta plānošana Rīgā neatspoguļo reģiona mērogu

Autotransporta direkcija plāno uzrunāt Rīgas un Pierīgas pašvaldības saistībā ar sadrumstaloto sabiedriskā transporta sistēmu reģionā, pauž direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Biržu indeksi pieaug, naftas cenām dažādas tendences

Biržu indeksi pirmdien, 18.septembrī pieauga gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropā, un indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza jaunu rekordu, reaģējot uz stabilām naftas cenām un situācijas nomierināšanos Korejas pussalā.

ZM mobilizē pieejamo atbalstu plūdos cietušajiem lauksaimniekiem

Konsultatīvajā padomē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs informējis lauksaimnieku organizācijas par Zemkopības ministrijas rīcību, lai palīdzētu zemniekiem pārvarēt plašo postījumu sekas, kas daudzviet radusies pēc ilgstošajām lietavām septembrī un nelabvēlīgajiem laikapstākļiem vasar

Reģistrē likumprojektu par vienkāršāku tautas nobalsošanas procedūru

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē parakstu vākšanai biedrības Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā ceturto reizi iesniegto likumprojektu.

Grieķija atteiksies no «nelietderīgā» vīna nodokļa

Grieķijas valdība grasās iesniegt grozījumu projektu ar mērķi atcelt akcīzes nodokli vīnam, jo tas nav nesis cerētos budžeta ieņēmumus, tā paziņojis Grieķijas zemkopības attīstības un pārtikas ministrs.

Aizvien vairāk sēņotāju un ogotāju apmaldās mežos

Aizvien vairāk mežā dodas liels skaits sēņotāju un ogotāju pārliecībā, ka nekas slikts nevar atgadīties. Diemžēl statistikas dati liecina par pretējo - 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos mežā apmaldījās un pazuda 53 personas, norāda Valsts policijā.

Jaunākie komentāri