bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija
LatviaLatvija

Atbalsta priekšlikumu nākamgad ieviest diferencēto neapliekamo minimumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 24.augustā,  atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja pirmdien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu «Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu», kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts melns uz balta, ka ir jāveic cīņa pret nevienlīdzību ar neapliekamā minimuma diferencēšanu,» pēc sēdes uzsvēra Reirs. Viņš piebilda, ka diferenciācijai ir jānotiek fiskāli neitrāli.

Komentējot iespēju paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu, ministrs skaidroja, ka tas jau patlaban ir augsts un, ja to vēl paaugstinās, tas vairs nebūs fiskāli neitrāls risinājums. Turklāt tas būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu, un tām var pietrūkt līdzekļu sociālajiem pabalstiem un citai sociālajai palīdzībai. «Ja mēs to veidojam kā atbalstu nestrādājošiem, tad tas nav fiskāli neitrāls un pašvaldības zaudē ļoti nopietnus līdzekļus,» teica Reirs.

Ziņojuma mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajiem darbiniekiem, tādējādi mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt mērķa sasniegšanai izvirzīts rezultatīvais rādītājs – nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, kas saņem 67% no vidējās algas, bez apgādībā esošām personām. Šo problēmu risināšanā FM piedāvāja divus variantus – ieviest diferencēto ar nodokli neapliekamo minimumu no 2016.gada vai arī ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju sistēmu no 2016.gada. FM aicināja valdības komiteju izvēlēties pirmo variantu.

Ministrija informē, ka neapliekamā minimuma izmaiņām ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem (ar algu zem vidējās). Latvijas ekonomikas lejupslīdes rezultātā tika pārtraukta sāktā neapliekamā minimuma pakāpeniskā paaugstināšana, kamēr atvieglojums par apgādībā esošām personām netika mainīts, kā rezultātā neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks nekā atvieglojums par apgādībā esošām personām. FM uzsver, ka Latvijā neapliekamais minimums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs.

Diferencētais neapliekamais minimums nozīmē to, ka visiem nodokļa maksātājiem netiek piemērots vienāds neapliekamais minimums, bet gan tas tiek noteikts atkarībā no ienākuma līmeņa. FM skaidro – gadījumos, ja mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir bijis mazāks, nekā, saskaitot visus gada ienākumus kopā, nodokļu maksātājam būtu jāpiemēro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā nodokļu maksātājam nodokļu pārmaksu uz bankas kontu tikai tad, ja ir iesniegta gada ienākuma deklarācija.

Lai gan, sākot no 2017.gada, visi strādājošie mēnesī saņems nedaudz mazāku neto algu nekā iepriekšējā gadā, gada beigās strādājošie ar zemām algām varēs iesniegt gada ienākuma deklarāciju un saņemt no VID pārmaksāto nodokli. Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī bez apgādībā esošām personām 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 66,7 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā.

Tātad kopumā strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā. Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā.

FM norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana no 2016.gada nerada fiskālo ietekmi uz 2016.gada valsts kopbudžetu, savukārt 2017.-2021.gadā tā ir aptuveni 21,1 miljona eiro apmērā, ko varētu kompensēt, saglabājot IIN likmi 23% apmērā.

Pēc VID aprēķiniem, lai administrētu diferencēto neapliekamo minimumu, VID 2017.gadā būtu nepieciešamas 42 papildu štata vietas, bet 2020.gadā – 64 štata vietas. Papildus štata vietu kumulatīvās izmaksas visā ieviešanas periodā sasniedz ap 7,7 miljoniem eiro. Lai neradītu papildu VID administrēšanas izmaksu pieaugumu, FM aicina risināt jautājumu par informācijas elektronisku iegūšanu no izglītības un veselības aprūpes iestādēm par fizisko personu veiktajiem maksājumiem par izglītību un ārstniecību, kas automātiski tiktu iekļauti gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem un ļautu daļu VID resursu novirzīt diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanai.

Tāpat jāņem vērā, ka tajās pašvaldībās, kur strādā lielākoties strādājošie ar zemām algām, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā var samazināties jau tā nelielie IIN ieņēmumi, kas turklāt ir galvenais pašvaldību finansēšanas avots. Lai tā nenotiktu, FM ierosina koeficientus finanšu izlīdzināšanas modelī rēķināt no faktiski ieturētās nodokļa summas (pēc pārskatiem), neatņemot atmaksas. Ministrijā piebilst, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana nesarežģīs jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa darbību.

FM priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu savulaik kritizēja uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādīja, ka piedāvātais risinājums ne tikai nesamazina nevienlīdzību, bet to vēl vairāk palielina, paredzot mazāk nodrošinātiem papildu pienākumu sniegt deklarāciju, pieprasot atmaksu, tādējādi maznodrošinātajiem uzliekot papildu administratīvo slogu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzina, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana par 1% neradīs ne uzņēmējdarbības konkurētspēju, ne arī iedzīvotāju labklājību. LDDK ieskatā, lai īstenotu divus mērķus, proti, celtu konkurētspēju un labklājību, jāpazemina darbaspēka nodokļi, kā arī jāpaaugstina atvieglojumi, tostarp neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, it īpaši bērniem.

Ref: 102.000.102.10523


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.