bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Atbalsta priekšlikumu nākamgad ieviest diferencēto neapliekamo minimumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 24.augustā,  atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja pirmdien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu «Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu», kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

«Valdības deklarācijā ir ierakstīts melns uz balta, ka ir jāveic cīņa pret nevienlīdzību ar neapliekamā minimuma diferencēšanu,» pēc sēdes uzsvēra Reirs. Viņš piebilda, ka diferenciācijai ir jānotiek fiskāli neitrāli.

Komentējot iespēju paaugstināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu, ministrs skaidroja, ka tas jau patlaban ir augsts un, ja to vēl paaugstinās, tas vairs nebūs fiskāli neitrāls risinājums. Turklāt tas būtiski ietekmēs pašvaldību budžetu, un tām var pietrūkt līdzekļu sociālajiem pabalstiem un citai sociālajai palīdzībai. «Ja mēs to veidojam kā atbalstu nestrādājošiem, tad tas nav fiskāli neitrāls un pašvaldības zaudē ļoti nopietnus līdzekļus,» teica Reirs.

Ziņojuma mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajiem darbiniekiem, tādējādi mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt mērķa sasniegšanai izvirzīts rezultatīvais rādītājs – nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, kas saņem 67% no vidējās algas, bez apgādībā esošām personām. Šo problēmu risināšanā FM piedāvāja divus variantus – ieviest diferencēto ar nodokli neapliekamo minimumu no 2016.gada vai arī ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju sistēmu no 2016.gada. FM aicināja valdības komiteju izvēlēties pirmo variantu.

Ministrija informē, ka neapliekamā minimuma izmaiņām ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem (ar algu zem vidējās). Latvijas ekonomikas lejupslīdes rezultātā tika pārtraukta sāktā neapliekamā minimuma pakāpeniskā paaugstināšana, kamēr atvieglojums par apgādībā esošām personām netika mainīts, kā rezultātā neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks nekā atvieglojums par apgādībā esošām personām. FM uzsver, ka Latvijā neapliekamais minimums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs.

Diferencētais neapliekamais minimums nozīmē to, ka visiem nodokļa maksātājiem netiek piemērots vienāds neapliekamais minimums, bet gan tas tiek noteikts atkarībā no ienākuma līmeņa. FM skaidro – gadījumos, ja mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir bijis mazāks, nekā, saskaitot visus gada ienākumus kopā, nodokļu maksātājam būtu jāpiemēro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā nodokļu maksātājam nodokļu pārmaksu uz bankas kontu tikai tad, ja ir iesniegta gada ienākuma deklarācija.

Lai gan, sākot no 2017.gada, visi strādājošie mēnesī saņems nedaudz mazāku neto algu nekā iepriekšējā gadā, gada beigās strādājošie ar zemām algām varēs iesniegt gada ienākuma deklarāciju un saņemt no VID pārmaksāto nodokli. Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī bez apgādībā esošām personām 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 66,7 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā.

Tātad kopumā strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā. Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā.

FM norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana no 2016.gada nerada fiskālo ietekmi uz 2016.gada valsts kopbudžetu, savukārt 2017.-2021.gadā tā ir aptuveni 21,1 miljona eiro apmērā, ko varētu kompensēt, saglabājot IIN likmi 23% apmērā.

Pēc VID aprēķiniem, lai administrētu diferencēto neapliekamo minimumu, VID 2017.gadā būtu nepieciešamas 42 papildu štata vietas, bet 2020.gadā – 64 štata vietas. Papildus štata vietu kumulatīvās izmaksas visā ieviešanas periodā sasniedz ap 7,7 miljoniem eiro. Lai neradītu papildu VID administrēšanas izmaksu pieaugumu, FM aicina risināt jautājumu par informācijas elektronisku iegūšanu no izglītības un veselības aprūpes iestādēm par fizisko personu veiktajiem maksājumiem par izglītību un ārstniecību, kas automātiski tiktu iekļauti gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem un ļautu daļu VID resursu novirzīt diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanai.

Tāpat jāņem vērā, ka tajās pašvaldībās, kur strādā lielākoties strādājošie ar zemām algām, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā var samazināties jau tā nelielie IIN ieņēmumi, kas turklāt ir galvenais pašvaldību finansēšanas avots. Lai tā nenotiktu, FM ierosina koeficientus finanšu izlīdzināšanas modelī rēķināt no faktiski ieturētās nodokļa summas (pēc pārskatiem), neatņemot atmaksas. Ministrijā piebilst, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana nesarežģīs jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa darbību.

FM priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu savulaik kritizēja uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādīja, ka piedāvātais risinājums ne tikai nesamazina nevienlīdzību, bet to vēl vairāk palielina, paredzot mazāk nodrošinātiem papildu pienākumu sniegt deklarāciju, pieprasot atmaksu, tādējādi maznodrošinātajiem uzliekot papildu administratīvo slogu.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzina, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana par 1% neradīs ne uzņēmējdarbības konkurētspēju, ne arī iedzīvotāju labklājību. LDDK ieskatā, lai īstenotu divus mērķus, proti, celtu konkurētspēju un labklājību, jāpazemina darbaspēka nodokļi, kā arī jāpaaugstina atvieglojumi, tostarp neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, it īpaši bērniem.

Ref: 102.000.102.10523


Pievienot komentāru

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.