Ņemot vērā politisko un juridisko situāciju, Krišjāņa Kariņa (JV) lēmums atkāpties no ārlietu ministra amata ir saprotams, pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka tradicionāli Ministru prezidenti ar Valsts prezidentu apspriež gan ārlietu, gan aizsardzības ministra amata kandidātus. Pēc Rinkēviča paustā, tā ir pareiza prakse, jo Valsts prezidentam saskaņā ar Satversmi ir diezgan daudz pienākumu gan ārpolitikā, gan aizsardzības politikā. Valsts prezidents arī norādīja, ka situācija trešdien, 3.aprīlī, Rīgas pilī tiks pārrunāta ar premjeri Eviku Siliņu (JV).
Runājot par kritērijiem jaunā ārlietu ministra izvēlei, Rinkēvičs sacīja, ka vienmēr svarīgākais ir bijusi kandidāta pārliecība par pamatlietām Eiropas vērtību, ģeopolitisko jautājumu un drošības politikas ziņā. No svara ir kandidāta redzējums par to, kas valstij būtu jādara drošības stiprināšanā un Eiropas Savienības jautājumos.
“Ņemot vērā situāciju pasaulē un reģionā, svarīgi, lai kandidāts varētu bez gara ieskrējiena ķerties pie lietām. Tikai neprasiet, ko es saprotu ar “garu ieskrējienu”. Ne jau pāris mēneši, bet pāris nedēļas jebkuram cilvēkam, stājoties pie amata pienākumu pildīšanas, ir vajadzīgi, lai saprastu, kādas ir aktuālās lietas un darāmie darbi,” teica Valsts prezidents.
Viņaprāt, tam ir jābūt cilvēkam ar zināmu izpratni par ārpolitiku un politiskajiem procesiem.
Rinkēvičs uzsvēra, ka ar premjeri vēl nav pārrunājis, kādā veidā process tiks organizēts, taču viņš pauda saprati, ka vēlme ir nekavēties ar jaunā ministra amata kandidāta apstiprināšanu Saeimā un darīt to maksimāli ātri.
Jautāta, vai koalīcijas partneru vidū ir apspriesti iespējamie kandidāti uz ārlietu ministra amatu, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tas nav izdarīts, jo bijušas Lieldienu brīvdienas. Mieriņa pieļāva, ka, atsākot darbu pēc brīvdienām, 8.aprīlī iecerētajā Sadarbības sanāksmes sēdē šis jautājums tiks pārrunāts.
“Svarīgi, ka “Jaunā vienotība” pati arī izvirza nākamo ārlietu ministra amata kandidātu, lai tuvākajā Saeimas sēdē varētu to apstiprināt,” sacīja Mieriņa.
Kā ziņots, Kariņš ceturtdien, 28.martā, pēc tikšanās ar premjerministri Siliņu paziņoja, ka nolēmis atkāpties no ārlietu ministra amata. Kariņš ārlietu ministra amatu atstāšot 10.aprīlī. Viņš skaidroja, ka šis datums izraudzīts, jo Saeimas nākamā kārtējā sēde gaidāma 11.aprīlī, kad parlaments varēs ievēlēt jaunu ārlietu ministru.
Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā aktuāls ir skandāls par Kariņa premjerēšanas laikā vadīto delegāciju komandējumos izmantotajiem privātajiem avioreisiem, kas daļā sabiedrības izpelnījušies kritiku.
No 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai Kariņa un viņa darbinieku komandējumos privātajiem reisiem iztērēti 613 830 eiro, bet kopā ar Eiropas Savienības segto izmaksu daļu tēriņi sasniedz 1,36 miljonus eiro.
Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka sākusi kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu šajos komandējumos.