bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pēdējā desmitgadē audzis par 12%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagājušajā gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 69 petadžouli (PJ). Salīdzinājumā ar 2013.gadu AER patēriņš  ir pieaudzis par 1,2%, ko ietekmēja saražotās kurināmās koksnes pieaugums. Savukārt salīdzinot ar 2004.gadu, AER patēriņš Latvijā pieaudzis par 12%.

Galvenie AER veidi Latvijā – kurināmā koksne un hidroresursi – 2014.gadā veidoja 34,4% no kopējā energoresursu patēriņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Kurināmā koksne ir visizplatītākais AER, un tās īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā ir palielinājies no 23,4% 2010.gadā līdz 30,2% 2014.gadā. Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā 2014.gadā bija 82,1%, kas ir par 3,4 PJ jeb 4% vairāk nekā 2013.gadā.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš 2014.gadā ir pieaudzis par 6% salīdzinājumā ar 2013.gadu, arī sektoru griezumā ir vērojamas patēriņa izmaiņas. Palielinājās kurināmās koksnes īpatsvars gan mājsaimniecībās, gan pārveidošanas sektorā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Galvenie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības, pārsvarā izmantojot malku (85%). 2010.gadā patērētās kurināmās koksnes īpatsvars mājsaimniecībās bija 42,9%, 2013.gadā – 45,4%, bet 2014.gadā – 46,3%.

Četru gadā laikā kurināmās koksnes īpatsvars pārveidošanas sektorā palielinājās par 9,8%, 2014.gadā sasniedzot 24,3% no kopējā patēriņa Latvijā. Pārveidošanas sektorā pārsvarā izmanto kurināmo šķeldu (86,5%). Vislielākais kurināmās koksnes patēriņa pieaugums pārveidošanas sektorā bija 2014.gadā, kad kurināmās šķeldas īpatsvars palielinājās par 25,1% salīdzinājumā ar 2013.gadu. Tas ir saistīts ar jaunām koģenerācijas stacijām, kuras sāka strādāt 2014.gadā, un ar katru gadu pieaugušo AER daļu, samazinot dabasgāzes īpatsvaru. Kopš 2007.gada AER koģenerācijas staciju uzstādītā elektriskā jauda palielinājās 12 reizes un 2014.gadā sasniedza 121 MW, bet saražotais elektroenerģijas daudzums palielinājās 16 reizes, sasniedzot 669 GWh, kas ir 22% no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās.

Vislielākais īpatsvars (gandrīz 50%) kurināmās koksnes kopējā patēriņā ir malkai. Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā malkas patēriņš samazinājās par 4%, savukārt koksnes granulas patēriņš palielinājās par 3%.

Pērn no AER tika saražotas 2 803 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20,7% mazāk nekā 2013.gadā. No AER saražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas patēriņā veidoja 37,6%, kas ir par 9,1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa (vairāk par 70%) elektroenerģijas no AER ir saražota hidroelektrostacijās (HES). 2014.gadā hidroelektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 10 MW (Pļaviņu HES, Rīgas HES un Ķeguma HES) saražoja 1 925 GWh elektroenerģijas jeb 68,7% no kopējās saražotās elektroenerģijas no AER.

Pēdējos gados hidroelektrostaciju jauda būtiski nav mainījusies, bet pārējo elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda ievērojami palielinājusies. Piemēram, vēja elektrostacijas jauda 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinājās par 3%, bet salīdzinājumā ar 2012.gadu – par gandrīz 17%. Biogāzes koģenerācijas staciju elektriskā jaudā palielinājās par 9,4%, salīdzinot ar 2013.gadu. Biomasas elektrostaciju un koģenerācijas staciju elektriskā jauda palielinājās par 14,5%, salīdzinot ar 2013.gadu, bet salīdzinājumā ar 2012. gadu – par 174%. Viens no iemesliem AER attīstībā elektroenerģijas ražošanā ir valsts atbalsts, kas ļauj pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu nosaka, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2020.gadā ir jābūt 40%. Latvijā 2008.gadā AER īpatsvars bija 29,81%, 2010.gadā 32,49%, 2013.gadā – 37,07%. Tāpat katrai dalībvalstij 2020.gadā jānodrošina, ka no AER saražotās enerģijas īpatsvars (biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija) ir vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā (2013.gadā Latvijā sasniegti 3,08%).

Ref: 102.000.102.10610


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.