bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita

Atšķirības mājsaimniecību izdevumos par elektrību Baltijā saglabājas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Elektroenerģijas vairumtirgus cenas Baltijas reģionā pastāvīgi samazinās un aizvadītā gada laikā ir kritušās gandrīz par piektdaļu, neliels kritums ir novērojams arī mājsaimniecību kopējos rēķinos. Vienlaikus būtiskas cenu atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju uztur atbalsta maksājumi atjaunojamo energoresursu atbalstam.

Arī sadales tīkla tarifu politika katrā valstī ir izvēlēta atšķirīga, kas kopumā nosaka gandrīz pusi no elektrības cenas. Šādi secinājumi izdarāmi, analizējot maksu par elektrību mājsaimniecību tirgū, kas vistiešākajā veidā atspoguļo katras valsts izvēlēto taktiku tirgus attīstībai.

Lietuva joprojām vilcinās ar tirgus atvēršanu mājsaimniecībām un kombinācijā ar parlamenta vēlēšanu tuvošanos, tās regulētais tarifs ir ievērojami zemāks nekā Latvijā un Igaunijā. Lietuvas mājsaimniecībām gada laikā elektroenerģijas cena ir samazinājusies par 23%. Vienlaikus Lietuvā ir izdevies būtiski samazināt atbalstu lielajām koģenerācijas stacijām, tādejādi samazinot Obligāta iepirkuma komponentes (OIK) kopējos izdevumus. Papildus zemākajai elektroenerģijas cenai un samazinātam OIK maksājumam Lietuvā vēsturiski ir zemākais sadales pakalpojumu tarifs, kas kopsummā nosaka to, ka mūsu dienvidu kaimiņiem šobrīd elektroenerģijas cenas ir pat aptuveni 30% zemākas nekā Latvijā un 20% zemākas nekā Igaunijā, kas ir objektīvi ļoti dīvaina situācija ņemot vērā, ka vairumtirgus cena Lietuvā ir visaugstākā Baltijā, portālu BNN informē uzņēmums Enefit.

Salīdzinot Igaunijas mājsaimniecību izdevumus šī gada vasarā ar situāciju gadu iepriekš, jāsecina, ka mājsaimniecību lietotāji nav piedzīvojuši būtiskas izmaiņas, pamanāms ir vien 5,4% lielais elektroenerģijas cenu kritums.

Savukārt Latvija notur pozīcijas ar augstāko elektrības kopējo cenu, ko galvenokārt nosaka OIK maksājumi, kas gandrīz divkārt pārsniedz kaimiņvalstīs spēkā esošo OIK maksu. No 1.augusta situācija Latvijā nedaudz mainīsies, jo stāsies spēkā jaunie Sadales tīkla tarifi, kas no vienas puses samazinās tarifu par piegādāto elektroenerģijas vienību, bet ieviesīs fiksētu maksu par pieslēgumu. Jaunajiem Sadales tīkla tarifiem gan ietekme uz elektroenerģijas izdevumiem mājsaimniecību segmentā būs neliela, ievērojami lielākas pārmaiņas būs izjūtamas uzņēmumu segmentā.

Šogad darbu ir sākuši jaunie Lietuvas starpsavienojumi ar Zviedriju un Poliju, tomēr tas nav palīdzējis pilnībā likvidēt atšķirības elektroenerģijas vairumtirgus cenās starp Latviju un Igauniju. Līdzīgi arī piedāvājumā gala lietotājiem ir redzams, ka Latvijas tirgus līdera piedāvājums mazākajiem mājsaimniecību lietotājiem ir par 5% augstāks nekā Igaunijas tirgus līdera piedāvājums līdzīgai patērētāju grupai.

Vislielākās atšķirības Baltijas valstu starpā saglabājas OIK jomā jeb tajā kā katras valsts likumdošana paredz subsidēt dazādus elektroenerģijas ražošanas projektus. Latvija atrodas līderpozīcijās dēļ dāsnā atbalsta lielajām gāzes koģenerācijas stacijām. Visas Baltijas valstis strādā pie tā, lai OIK slogu gala lietotājiem katru gadu samazinātu. Latvija OIK izdevumu iegrožošanai no valsts budžeta kompensē OIK maksājumus virs noteiktajiem griestiem 0,02679 EUR/kWh. Lai samazinātu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu ir pieņemtas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas regulē atbalsta apmēru atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijas stacijās. Nākotnē tas varētu mazināt ne tikai valsts budžeta līdzekļu līdzdalību, bet arī OIK apmēru gala lietotājiem. Tiesa šobrīd nav rasts risinājums lielo gāzes koģenerācijas staciju atbalsta ierobežošanai, kas dotu vislielāko atspaidu.

Vērtējot gaidāmās izmaiņas nākotnē, Baltijas mājsaimniecību cenu salīdzinājumā vislielākās korekcijas ieviestu Lietuvas regulēto elektroenerģijas cenu likvidēšana. Jāatzīst, ka šobrīd nav noteikts konkrēts datums šim notikumam, visdrīzāk lielāka skaidrība sekos pēc Lietuvas parlamenta vēlēšanām un tai sekojošās valdības izveides. Latvijā būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar OIK izdevumu līmeni, 2018.gada 1.aprīlī būs redzama faktiskā tikko apstiprināto izmaksājamā atbalsta grozījumu izmaiņu ietekme uz OIK. Tad valdībai būs jālemj, vai turpināt dāsni atbalstīt lielās gāzes koģenerācijas stacijas un vai arī Subsidētās elektroenerģijas nodoklis beigs pastāvēt 2017.gada decembrī, kā šobrīd plānots, uzsver uzņēmumā.

Ref: 102.000.102.13214


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.