bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Attīstot ūdeņražtehnoloģijas, Latvija var būt starp līderiem visā pasaulē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Īstenojot ūdeņražlokomotīves projektu, Latvijai ir iespēja būt starp līderiem tās ieviešanas jomā dzelzceļa nozarē, tā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā atzinuši VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) rīkotās diskusijas «Zaļās ekonomikas attīstība transporta sektorā» dalībnieki.

LDz viceprezidents Ainis Stūrmanis atzina, ka vides risinājumu integrācija tautsaimniecībā un tostarp dzelzceļā ir ļoti aktuāla, jo Latvija jau ir noteikusi sev uzdevumu kļūt par «zaļāko» valsti pasaulē.

Viņš uzsvēra, ka daudzas valstis arvien biežāk izvēlas videi draudzīgāku transportu gan pasažieru, gan kravu transportēšanai pat tad, ja izmaksas ir dārgākas. Domājot par nākotnes attīstību, LDz ir vairāki darbības virzieni – tostarp dzelzceļa elektrifikācija, taču to visur nav iespējams veikt, tāpēc vienlaikus notiek darbs pie ūdeņraža lokomotīves izstrādes, kuras prototips apskatāms arī Astana EXPO 2017 Latvijas paviljonā.

BNN pērnā gada izskaņā atspoguļoja, ka Latvijas tranzīta koridora pārstāvji bijuši piesardzīgi skeptiski par plānoto Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu.

Jāatzīmē arī biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidentes Ingas Antānes iepriekš paustais uzskats: «Jautājums par dzelzceļa elektrifikācijas projekta lietderību ir ļoti smags un sarežģīts. Lai gan dzelzceļa elektrifikācija ir atzīstams sevi cienošas valsts projekts un līdzīgā virzienā raugās arī Baltkrievija un Lietuva, tomēr bažas raisa projekta ietekme uz Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju.»

Antāne paudusi arī to, ka visi projekta riski nav pietiekami izvērtēti un nozarē ir bažas par tā ietekmi uz dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tarifiem rūkoša kravu apgrozījuma apstākļos. Attiecīgā infrastruktūra ir dārga un būs jāuztur tās lietotājiem – pārvadātājiem. Ja kravu apgrozījums krītas, infrastruktūra tiek mazāk izmantota, kas savukārt nozīmē, ka var kāpt tarifi.

Atgriežoties pie rīkotās diskusijas «Zaļās ekonomikas attīstība transporta sektorā» Stūrmanis stāstīja: «Šobrīd strādājam, lai radītu, cik mums zināms, pasaulē pirmo manevru ūdeņražlokomotīvi.»

Savukārt LDz padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns atzina, ka tieši enerģētikas nozare, kaut arī ļoti progresīva un rada jaunas iespējas, ir tā, kas vienlaikus rada visvairāk problēmu videi. Viņaprāt, pats grūtākais ir mainīt cilvēku attieksmi – «mēs gribam ātrus un lētus risinājumus, bet tie nav ilgtspējīgi. Bet ir jāizvēlas – vai es iegūstu kādu rezultātu ātri un lēti, bet piesārņojot vidi, vai arī saudzēju vidi, taču tas prasa lielāku ieguldījumu. Es uzskatu, ka mums jārīkojas tā, lai arī mūsu bērniem un mazbērniem būtu patīkami uz šīs planētas dzīvot.»

Šim skatījumam piekrita arī Kazahstānas dzelzceļa galvenais inženieris Batirs Kotirevs (Batir Kotirev), kurš norādīja: «Ekoloģiski risinājumi ir šķietami dārgāki tādēļ, ka finansisti un ekonomiski primāri raugās un sākotnējās investīcijas apmēru, taču tā nes rezultātu ilgtermiņā un rada arī finansiālus ieguvumus. Ir jāskatās uz visa dzīves cikla izmaksām, ne tikai sākotnējo investīciju.»

Viņš arī norādīja, ka emisijas dzelzceļā ir neizbēgamas, bet Kazahstānas dzelzceļš ir izstrādājis plānu, kā tās pakāpeniski samazināt par 2-3% gadā, tostarp modernizējot lokomotīves, ritošo sastāvu un nomainot siltumapgādes sistēmu, kā arī taupot energoresursus ikdienas darbā.

Savukārt Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Starikovs, iepazīstinot ar sadarbībā ar LDz uzsākto ūdeņraža manevru lokomotīves izstrādes projektu, skaidroja, ka ūdeņradis nav energoresurss, bet gan enerģijas nesējs, tādēļ īpaši efektīvi izmantojams.

«Mēs neesam vienīgie, kas skatās šai virzienā. Piemēram, uzņēmums Alstom šī gada martā uzsāka ar ūdeņradi darbināma pasažieru vilciena testus, bet Latvijai, ieviešot ūdeņraža lokomotīves kravu transportēšanā, ir iespēja būt vienam no līderiem šai jomā,» par ūdeņražlokomotīves ražošanas plāniem skaidro Starikovs.

Ref: 225.000.103.1262


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.