bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Augošais aizsardzības budžets Latvijā bijusi vien izlikšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIlgus gadus augošais aizsardzības budžets bijusi vien izlikšanās un patiesībā augstākais punkts – 1,6 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tika sasniegts 2008.gadā, tika panākts, iekļaujot miljoniem eiro lielus izdevumus, kuri būtībā ar aizsardzības nozari nebija tieši saistīti.

Kā izdevumi aizsardzībai definēta pat radiolugas iestudēšana un literāru darbu izdošana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kopš Latvijas iestāšanās NATO, desmit gadu laikā aizsardzības budžets gan audzis no 133 miljoniem eiro līdz 370 miljoniem augstākajā punktā 2008.gadā, kad it kā sasniegti jau 1,6% no kopbudžeta. Šobrīd tie ir 225 miljoni eiro jeb 0,91% no IKP.

Tomēr citādi procentu līkne izskatītos, ja izņemtu laukā izdevumus, kas aizsardzībai, maigi sakot, pievilkti aiz matiem. Līdz 2009.gadam aizsardzības budžetā mēģināja salikt visu, ko kaut cik varēja attiecināt uz šo nozari. Piemēram, tilts pār Gauju Ādažos – tajā ieguldīti 3,7 miljoni eiro jeb 2,6 miljoni latu no Aizsardzības budžeta. Taču būtībā vienīgā saistība ar aizsardzības nozari tam ir tā, ka tas ir pa ceļam uz Ādažu garnizonu.

Simtiem tūkstoši Valsts prezidenta vizīšu nodrošināšanai, miljoni Satversmes aizsardzības birojam, izdevumi Latvijas Bankas apsardzei, robežsardzei – tās ir tikai dažas no pozīcijām, ko iekļāva aizsardzības budžetā, lai tas procentuāli izskatītos pēc iespējami lielāks.

Turpat vēl līdz 2008.gadam bija atrodami arī simtiem tūkstoši eiro pieminekļu atjaunošanai, radioteleskopa būvēšanai Ventspils augstskolā, atbalstīta Imanta Ziedoņa grāmatas izdošana. Un zem integrācijas NATO paslēpts pat atbalsts radiolugas Karalis Nameitis iestudēšanai.

Īpašas attiecības aizsardzības budžetam bija ar sportu. Ar politiķu gādību caur ministrijas kontiem pie sporta federācijām un privātiem sporta klubiem plūda dāsna naudas straume – līdz pat gandrīz pusmiljonam eiro vienam klubam gadā. Krīzes dēļ 2009.gadā šo finanšu straumi nogrieza un vairs neatjaunoja.

Paralēli tam Aizsardzības ministrija atbalstījusi 52 sporta būvju celšanu un atjaunošanu. Tiesa – lai cik paradoksāli tas neskanētu – vietā, kur ikdienā ir visvairāk karavīru – Ādažu garnizonā sporta zāle nav atjaunota. Ārpus prioritātēm palikusi arī cita, liela armijas daļa Alūksnē. Tāda tobrīd bija politiskā dienaskārtība, – šobrīd atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Tomēr plašā interpretācija par aizsardzības izdevumiem piemitusi ne tikai Latvijas politiķiem. Piemēram, Francija aizsardzības pozīcijās integrēja savu žandarmēriju. Līdz ar to līdz 2008.gadam valstu faktiskie izdevumi aizsardzībai ir grūti salīdzināmi. «Līdz zināmam brīdim mēs varējām izmantot šo veco [NATO] definīciju, lai pierādītu, ka tas [izdevumi] atbilst definīcijai. Bet es domāju, ka šī veselas virknes valstu radošā uzvedība, ieskaitot dažādas lietas aizsardzības budžetā un procentā, noveda pie tā, ka šī definīcija tika sašaurināta, lai ļoti precīzi pateiktu, kas tad var tikt ieskaitīts un kas nevar,» saka Sārts.

Nu jau piecus gadus no aizsardzības budžeta visi iepriekšminētie izdevumi ir laukā. Šobrīd bez Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu, un Nacionālo bruņoto spēku budžeta, pozīcijā no kuras rēķina procentuālo ieguldījumu kopējā drošībā, ir vien kiberdrošības aģentūra CERT, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Jaunsardze un izdevumi Valsts prezidenta sargāšanai, bet ne vairs komandējumu un citu tēriņu apmaksa.

Šobrīd, kad atkal skan solījumi palielināt budžetu, armija gaida jaunas bruņumašīnas, cer attīstīt Speciālo uzdevumu vienības spējas un inženiertehniskās spējas. Tomēr pa šo laiku armiju cits pēc cita pamet desmitiem labi apmācītu karavīru. Daudzi jaunu darbu meklē atalgojuma dēļ. Kopš 2009.gada, kad karavīru algas tika samazinātas vidēji par 100 līdz 300 eiro mēnesī, atpakaļ pielikti vien desmit eiro. (Pulkvedim vidēji mīnus 324 eiro, kapteinim – mīnus 205, seržantam – mīnus 139 un kareivim mīnus 96.) Ja naudas būs vairāk, to visupirms tomēr sola ieguldīt karavīros.

Politiķi Krimas notikumu ēnā atkal sola aizsardzības budžetu audzēt. Šoreiz pa īstam. Vismaz tikmēr, kamēr par to runā vajadzības izteiksmē. «Tas pieaugums – līdz 2% no IKP un katru gadu pa 0,2% ir, ja ir veiksmīgs budžeta pieaugums. Ja budžets neattīstās veiksmīgi, tad ir jāpārdomā, un tad pliki paziņojumi un sišana pie krūts 2% aizsardzībai un viss var beigties ļoti slikti,» saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers nepieļauj iespēju, ka aizsardzības budžeta nepalielināšana varētu nenotikt: «Tā apņemšanās ir skaidra. Un draudu līmenis pasaulē ir pietiekami augsts, lai šeit nevaldītu populisms.»

«Vislielākais ļaunums aizsardzības budžetam būs tad, ja runās par algu pielikumiem, un karavīri paliks ārpus tā visa,» uzskata NBS komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Par to, ka Latvijas politiķi nepilda apņemšanos ieguldīt valsts aizsardzībā, aizrādījumi saņemti regulāri. Īpaši – sanāksmēs, kur Latvijai jāziņo par savu progresu, attīstot savas militārās spējas. Runājot par kļūdām, kas pieļautas tērējot tieši aizsardzībai atvēlēto naudu, tiek atzīts, ka pārāk daudz pirkts ekipējums un sistēmas, kas citām valstīm nav bijis vajadzīgs, ka aprīkojums bijis pārllieku dažāds, lai kopā tas darbotos labi. Un pats galvenais – izpaliekot modernai personāla pārvaldībai, zaudēti armijai vērtīgi cilvēki.

102.000.102.7038


Pievienot komentāru

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Apple par ārvalstīs glabāto naudu nodokļos maksās 38 miljardus dolāru

Amerikas Savienoto Valstu nodokļu reformas pamudināts, Apple paziņojis par plāniem vairāk koncentrēties uz savu devumu ASV ekonomikai un par skaidras naudas līdzekļiem, ko datortehnoloģiju uzņēmums glabā ārpus savas dzimtenes, aptuveni 250 miljardu ASV dolāru apmērā nodokļos ASV samaksāt aptuveni 38 miljardus dolāru.

Aicina pašvaldības gatavoties reģionālā maršrutu tīkla samazinājumiem

Pašvaldībām ir jāpaskatās uz skaudro realitāti Latvijas reģionos un jāspēj attiecīgi rīkoties, skaidrojot iemeslus reģionālā maršrutu tīkla pārskatīšanai un iespējamiem samazinājumiem, teic Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Kariņš: Eiropa stiprina enerģētisko neatkarību

Eiropas Parlaments ir izteicis stingru atbalstu Eiropas enerģētiskajai neatkarībai un enerģētikas politikas virzībai prom no Krievijas energoresursu monopola, investējot energoefektivitātē un atjaunojamos resursos,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Saeima caurlūkos likuma grozījumus par tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreizējā caurlūkošanā skatīs grozījumus likumā Par tiesu varu saistībā ar tiesas priekšsēdētāju karjeras jautājumiem

Atceļ aizliegumu atrasties uz dažu Rīgas ūdenstilpju ledus

No ceturtdienas, 18.janvāra, ir atcelts aizliegums iedzīvotājiem atrasties uz atsevišķu Rīgas administratīvajā teritorijā esošu ūdenstilpju ledus. Tomēr, ņemot vērā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, joprojām ir aizliegts atrasties uz vairāku iekšzemes publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Šajā gadā uzsākti jau trīs kriminālprocesi par narkotisko vielu kontrabandu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde 2018.gada pirmajās divās nedēļās uzsākusi trīs kriminālprocesus par narkotisko vielu kontrabandu pasta sūtījumos no Lietuvas uz Latviju.

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Jaunākie komentāri