bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Augošais aizsardzības budžets Latvijā bijusi vien izlikšanās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIlgus gadus augošais aizsardzības budžets bijusi vien izlikšanās un patiesībā augstākais punkts – 1,6 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas tika sasniegts 2008.gadā, tika panākts, iekļaujot miljoniem eiro lielus izdevumus, kuri būtībā ar aizsardzības nozari nebija tieši saistīti.

Kā izdevumi aizsardzībai definēta pat radiolugas iestudēšana un literāru darbu izdošana, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Kopš Latvijas iestāšanās NATO, desmit gadu laikā aizsardzības budžets gan audzis no 133 miljoniem eiro līdz 370 miljoniem augstākajā punktā 2008.gadā, kad it kā sasniegti jau 1,6% no kopbudžeta. Šobrīd tie ir 225 miljoni eiro jeb 0,91% no IKP.

Tomēr citādi procentu līkne izskatītos, ja izņemtu laukā izdevumus, kas aizsardzībai, maigi sakot, pievilkti aiz matiem. Līdz 2009.gadam aizsardzības budžetā mēģināja salikt visu, ko kaut cik varēja attiecināt uz šo nozari. Piemēram, tilts pār Gauju Ādažos – tajā ieguldīti 3,7 miljoni eiro jeb 2,6 miljoni latu no Aizsardzības budžeta. Taču būtībā vienīgā saistība ar aizsardzības nozari tam ir tā, ka tas ir pa ceļam uz Ādažu garnizonu.

Simtiem tūkstoši Valsts prezidenta vizīšu nodrošināšanai, miljoni Satversmes aizsardzības birojam, izdevumi Latvijas Bankas apsardzei, robežsardzei – tās ir tikai dažas no pozīcijām, ko iekļāva aizsardzības budžetā, lai tas procentuāli izskatītos pēc iespējami lielāks.

Turpat vēl līdz 2008.gadam bija atrodami arī simtiem tūkstoši eiro pieminekļu atjaunošanai, radioteleskopa būvēšanai Ventspils augstskolā, atbalstīta Imanta Ziedoņa grāmatas izdošana. Un zem integrācijas NATO paslēpts pat atbalsts radiolugas Karalis Nameitis iestudēšanai.

Īpašas attiecības aizsardzības budžetam bija ar sportu. Ar politiķu gādību caur ministrijas kontiem pie sporta federācijām un privātiem sporta klubiem plūda dāsna naudas straume – līdz pat gandrīz pusmiljonam eiro vienam klubam gadā. Krīzes dēļ 2009.gadā šo finanšu straumi nogrieza un vairs neatjaunoja.

Paralēli tam Aizsardzības ministrija atbalstījusi 52 sporta būvju celšanu un atjaunošanu. Tiesa – lai cik paradoksāli tas neskanētu – vietā, kur ikdienā ir visvairāk karavīru – Ādažu garnizonā sporta zāle nav atjaunota. Ārpus prioritātēm palikusi arī cita, liela armijas daļa Alūksnē. Tāda tobrīd bija politiskā dienaskārtība, – šobrīd atzīst Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

Tomēr plašā interpretācija par aizsardzības izdevumiem piemitusi ne tikai Latvijas politiķiem. Piemēram, Francija aizsardzības pozīcijās integrēja savu žandarmēriju. Līdz ar to līdz 2008.gadam valstu faktiskie izdevumi aizsardzībai ir grūti salīdzināmi. «Līdz zināmam brīdim mēs varējām izmantot šo veco [NATO] definīciju, lai pierādītu, ka tas [izdevumi] atbilst definīcijai. Bet es domāju, ka šī veselas virknes valstu radošā uzvedība, ieskaitot dažādas lietas aizsardzības budžetā un procentā, noveda pie tā, ka šī definīcija tika sašaurināta, lai ļoti precīzi pateiktu, kas tad var tikt ieskaitīts un kas nevar,» saka Sārts.

Nu jau piecus gadus no aizsardzības budžeta visi iepriekšminētie izdevumi ir laukā. Šobrīd bez Aizsardzības ministrijas un tās iestāžu, un Nacionālo bruņoto spēku budžeta, pozīcijā no kuras rēķina procentuālo ieguldījumu kopējā drošībā, ir vien kiberdrošības aģentūra CERT, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Jaunsardze un izdevumi Valsts prezidenta sargāšanai, bet ne vairs komandējumu un citu tēriņu apmaksa.

Šobrīd, kad atkal skan solījumi palielināt budžetu, armija gaida jaunas bruņumašīnas, cer attīstīt Speciālo uzdevumu vienības spējas un inženiertehniskās spējas. Tomēr pa šo laiku armiju cits pēc cita pamet desmitiem labi apmācītu karavīru. Daudzi jaunu darbu meklē atalgojuma dēļ. Kopš 2009.gada, kad karavīru algas tika samazinātas vidēji par 100 līdz 300 eiro mēnesī, atpakaļ pielikti vien desmit eiro. (Pulkvedim vidēji mīnus 324 eiro, kapteinim – mīnus 205, seržantam – mīnus 139 un kareivim mīnus 96.) Ja naudas būs vairāk, to visupirms tomēr sola ieguldīt karavīros.

Politiķi Krimas notikumu ēnā atkal sola aizsardzības budžetu audzēt. Šoreiz pa īstam. Vismaz tikmēr, kamēr par to runā vajadzības izteiksmē. «Tas pieaugums – līdz 2% no IKP un katru gadu pa 0,2% ir, ja ir veiksmīgs budžeta pieaugums. Ja budžets neattīstās veiksmīgi, tad ir jāpārdomā, un tad pliki paziņojumi un sišana pie krūts 2% aizsardzībai un viss var beigties ļoti slikti,» saka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers nepieļauj iespēju, ka aizsardzības budžeta nepalielināšana varētu nenotikt: «Tā apņemšanās ir skaidra. Un draudu līmenis pasaulē ir pietiekami augsts, lai šeit nevaldītu populisms.»

«Vislielākais ļaunums aizsardzības budžetam būs tad, ja runās par algu pielikumiem, un karavīri paliks ārpus tā visa,» uzskata NBS komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Par to, ka Latvijas politiķi nepilda apņemšanos ieguldīt valsts aizsardzībā, aizrādījumi saņemti regulāri. Īpaši – sanāksmēs, kur Latvijai jāziņo par savu progresu, attīstot savas militārās spējas. Runājot par kļūdām, kas pieļautas tērējot tieši aizsardzībai atvēlēto naudu, tiek atzīts, ka pārāk daudz pirkts ekipējums un sistēmas, kas citām valstīm nav bijis vajadzīgs, ka aprīkojums bijis pārllieku dažāds, lai kopā tas darbotos labi. Un pats galvenais – izpaliekot modernai personāla pārvaldībai, zaudēti armijai vērtīgi cilvēki.

102.000.102.7038


Pievienot komentāru

Izmeklētāji pēta saikni starp noslepkavoto Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Bojāru

Valsts policijas izmeklētāju redzeslokā ir iespējama saistība starp noslepkavoto maksātnespējas administratoru un advokātu Mārtiņu Bunku un bezvēsts pazudušo uzņēmēju Andri Bojāru, apliecina policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

Šajā nedēļā karstākais laiks būs pirmdien ar +29 grādiem

Šīs nedēļas sākumā Latvijā ieplūdīs nedaudz vēsāks gaiss un pakāpeniski pastiprināsies vējš, kas pūtīs no rietumu puses. Valsti šķērsos atsevišķas gubu-lietus mākoņu zonas, līdz ar to daudzviet arī nedaudz uzlīs. Pirmdiena būs nedēļas karstākā diena – gaiss vēl daudzviet iesils līdz pat +23...+26 pēc Celsija.

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Pāvilostas «māja-kuģis»: būvi pārvietos ārpus aizsargjoslas; pa ūdeni gan nevedīs

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošo «māju-kuģi» tās īpašnieks Argods Lūsiņš pa jūru prom tomēr nevedīšot, bet esot pašvaldībai solījis to līdz 1.jūlijam pārvietot ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Bankā: Pieaug automašīnu salonu logu bojājumu skaits, zaudējumi līdz 1 300 eiro

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina Swedbank apdrošināšanas dati.

Nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu neatkarību

Baltijas Asambleja stingri nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, piektdien, 15.jūnijā, uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas, ko neviens arī negaidīja, tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Opozīcijas politiķi aicina SAB pārbaudīt Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu

Opozīcijas politiskais spēks – Latvijas reģionu apvienība –  iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»,  uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izsludināta pieteikšanās nogalinātā Bunkus mantojumam

Zvērināta notāre Ingūna Bobrovska ir izsludinājusi mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi pieteikties visus mantiniekus, kreditoros, kā arī citas personas, kurām ir tiesības uz noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus mantojumu.

Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

ECB pārstās miljardu iepludināšanu eirozonā ekonomikas «stutēšanai»

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka 2018.gada decembrī noslēgs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros eirozonas tautsaimniecībā, iepērkot obligācijas, ik mēnesi tiek iepludināti 30 miljardi eiro.

Ceļu remontdarbi turpinās – atsevišķos posmos jārēķinās ar ilgāku braukšanas laiku

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas, 15.jūnija, pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta.

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

Katra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Ungārijā notiesā cilvēkkontrabandistus par 71 cilvēka bojāeju gaļas furgonā

Tiesa Ungārijā saistībā ar 71 migranta nosmakšanu slēgtā kravas furgona kravas kastē 2015.gadā atzinusi četrus vīriešus par vainīgiem cilvēkkontrabandā un piespriedusi tiem 25 gadus cietumā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu paredz uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.