bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Augstākās izglītības iegūšana Latvijā izmaksā līdz pat 62 500 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ņemot vērā mācību maksu 2016./2017.gadā un studiju ilgumu, Swedbank apkopojusi Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamo programmu topu, kurās studijas izmaksā visvairāk. Vislielākos izdevumus Latvijā, nestudējot budžeta grupā, prasīs zobārsta profesijas apgūšana Latvijas Universitātē – piecu mācību gadu laikā ik gadu šim mērķim būs jāatvēl 12 500 eiro, kas kopā veidos izmaksas 62 500 eiro apmērā.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē šī pati programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kas pēc pieciem mācību gadiem veidos izmaksas kopā 57 500 eiro apmērā, informē Swedbank.

Nākamā programma, kuras apgūšanai Latvijā būs nepieciešami lielākie finansiālie ieguldījumi, ir medicīniskās izglītības iegūšana Latvijas Universitātē angļu valodā, kurā maksājot 7 000 eiro gadā par pilnu programmas apguvi sešu gadu garumā kopumā jāšķiras no 42 000 eiro. Jāatzīmē, ka latviešu valodā šo pašu izglītības programmu Latvijas Universitātē var apgūt par 16 920 eiro un Rīgas Stradiņa universitātē – par 16 800 eiro. Par 16 800 eiro Rīgas Stradiņa universitātē apgūstama arī pediatrija, kas sešu gadu garumā ik gadu prasīs ieguldījumu 2 800 eiro apmērā.

Septītā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir veterinārmedicīna. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tās apgūšanai nepieciešami seši gadi, šim mērķim atvēlot 2 600 eiro gadā un kopumā veicot 15 600 eiro lielu ieguldījumu. Savukārt astotā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē, ko piecu gadu garumā iespējams apgūt par 3 000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro. Devītajā vietā dārgāk apgūstamo augstākās izglītības studiju programmu vidū ir Finanses (piedāvājot iegūt dubultdiplomu sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu) Banku Augstskolā, ko četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 14 400 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3 600 eiro. Savukārt desmitajā vietā Latvijā dārgāko augstākās izglītības programmu topā ir fizioterapija, ko Rīgas Stradiņa universitātē četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3 415 eiro.

Vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā šobrīd ir 7 300 eiro. Lai šo summu sakrātu, sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, kopumā būs nepieciešami 13 gadi, lai līdz bērna 18.dzimšanas dienai sarūpētu šādu dāvanu. Taču jārēķinās, ka, atkarībā no bērna izvēlētās profesijas, par augstākās izglītības apgūšanu Latvijā var nākties šķirties no 4 000 līdz pat teju 62 500 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka arvien biežāk vadošie izglītības eksperti visā pasaulē uzsver mūžizglītības aktualitāti, akcentējot – lai saglabātu stabilu konkurētspēju, ar vienu augstāko izglītību un apgūto profesiju nākotnē visdrīzāk nepietiks.

«Saskaņā ar nesen veiktajām aplēsēm Lielbritānijas studenti, kuri uzsāks mācības šogad, pēc trijiem studiju gadiem būs vai nu samaksājuši, vai arī uzkrājuši parādus ap 50 tūkstošu mārciņu apmērā – ietverot gan dzīvošanas, gan mācību maksas izdevumus. Tas ir aptuveni 40% vai teju puse no vidējās hipotēkas, kas Lielbritānijā ir ap 115 tūkstošu mārciņu. Tas nozīmē, ka maksa par augstāko izglītību šobrīd jau tuvinās cilvēku dzīves lielākajam pirkumam – mājas vai dzīvokļa iegādes summai. Visās attīstītajās valstīs, kurās veikti pētījumi par izmaksām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, pēdējā desmitgadē vērojams 20 līdz 30% pieaugums, pat atņemot inflācijas efektu. Tādējādi mācību un dzīvošanas izmaksu izaugsme ir straujāka nekā gandrīz visu citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Un vēl vairāk šo faktu pastiprina tas, ka gadu no gada arvien vairāk darba devēju izvēlas meklēt jaunus darbiniekus tieši no augstākās izglītības iestādēm. Tas nozīmē, ka interese iegūt augstāko izglītību turpinās augt un līdz ar to augs arī mācību un dzīvošanas izmaksas – vismaz par 30% līdz 35%,» norāda sociālantropologs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Dati rāda, ka biežāk uzkrājumu bērna nākotnei veido sievietes – kopumā 62% (pret 38% vīriešu). Savukārt kungi šim mērķim caurmērā atvēl lielākas naudas summas – vīrieši ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza vidēji 39 eiro, savukārt sievietes – 31 eiro. Populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei ir 25 līdz 50 eiro. Turklāt katrs septītais vecāks šim mērķim atvēl 50 eiro un vairāk. Visbiežāk (62%) vecāki sāk veidot uzkrājumu, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Savukārt 38% vecāku uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot jau mazuļa pirmo četru dzīves gadu laikā. Populārākais laiks, kad plānots bērnam sarūpēto uzkrājumu nodot, ir 18.dzimšanas diena.

Ref: 102.000.102.13390


Pievienot komentāru

Bildēs: Ne kases, ne pirkumu skenēšanas – ASV atver jauna veida pārtikas veikalu

E-tirdzniecības milzis Amazon Amerikas Savienotajās Valstīs vēris durvis veikalam, kur nav ne kases, ne arī pašapkalpošanās kases ar pirkumu skenēšanu, turklāt pircēji tiek mudināti: «Vienkārši ej ārā».

Ledus biezums Lielupē vietām sasniedz 15 centimetru

Ledus biezums Lielupē pie Staļģenes sasniedzis 12 centimetru, savukārt pie Kalnciema - 15 centimetru, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mērījumi. Turklāt nedēļas otrajā pusē - līdz ar atkusni un nokrišņiem - Latvijas upēs sāksies ūdens līmeņa kāpums, vietām tas var būt straujš.

SAB direktora apzagšanā apsūdzētajam vīrietim piespriež piecus gadus cietumā

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pirmdien, 22.janvārī, piesprieda piecu gadu cietumsodu agrāk tiesātam vīrietim par Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša dzīvokļa un citu personu dzīvokļu apzagšanu. Tāpat vīrietim piemērotas 180 stundas piespiedu darba.

Latviju Phjončhanas Ziemas Olimpiskajās spēles pārstāvēs 35 sportisti

Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildkomitejas sēdē pirmdien, 22.janvārī, tika apstiprināts Latvijas Olimpiskās komandas Phjončhana 2018 sastāvs startam XXIII Ziemas Olimpiskajās spēlēs, kas no 9. līdz 25.februārim notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā.

Čehijā gaida sīvu prezidenta vēlēšanu izšķirošo kārtu

Čehijā šonedēļ gaidāma prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kur, kā noskaidrojuši sociologi, mazliet lielāks atbalsts gaidāms proeiropeiskajam akadēmiķim Jirži Drahošam, tomēr vēlēšanu pirmajā kārtā ar ievērojamu vairākumu uzvarējis pašreizējais čehu valsts galva Milošs Zemans.

Latvenergo: Šobrīd Latvija ir lielākā elektroenerģijas eksportētāja Baltijā

Latvija turpina eksportēt saražoto elektroenerģiju - pirmdien, 22.janvārī pulksten 10:00 tie bija 832 megavati. Īpaši intensīva izstrāde ir gan Daugavas hidroelektrostacijās, gan Rīgas termoelektrostacijās. Savukārt lielākais imports ir Lietuvā, kur tiek importēts tikpat, cik Latvija patērē, skaidro AS Latvenergo.

Nacionālajā Sporta padomē skatīs valsts sporta budžeta sadalījumu 2018.gadam

Otrdien, 2018.gada 23.janvārī, notiks Latvijas Nacionālās Sporta padomes sēde, kurā skatīs šā gada valsts budžeta programmas Sports sadalījumu, vēsta Izglītības un zinātnes ministrijā.

Plāno noteikt institūcijas, kuras būs tiesīgas apstrādāt Invaliditātes sistēmas datus

Plāno noteikt virkni institūciju, kurām būs tiesības apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļauto informāciju saistībā ar invaliditāti un prognozējamo invaliditāti.

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%

Pagājušajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pieauga par vidēji 10%, bet Latvijā pieaugums bija nepilni 11%, aģentūru informē AS Latvenergo. Cenu kāpuma galvenais faktors bija NordBalt starpsavienojuma atslēgums nedēļas sākumā, tam turpinoties arī visas nedēļas gaitā.

Nedēļas laikā Kurzemē fiksēti 134 auto ar neatbilstošu riepu protektoru dziļumu

Nedēļas laikā Kurzemes reģionā pārbaudīti 2 827 transportlīdzekļi ar masu līdz 3,5 tonnām, savukārt administratīvo pārkāpumu protokoli noformēti 134 gadījumos. Liepājas pusē konstatēts mazākais riepu protektora dziļums - 0,79 mm, savukārt Talsu pusē - 1,49 mm.

LPS ģenerālsekretāre: Jāmazina ES pilsoņu dzīves apstākļu atšķirības

Kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 14%, un būtiskāko samazinājumu radījusi darbspējīgo iedzīvotāju pārvietošanās ES ietvaros, austrumu reģionos iedzīvotāju skaits ir samazinājies pat par 23%. Tātad dzīves apstākļu harmonizācija ES reģionu starpā ir ļoti liels izaicinājums, komentē Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede.

Totalizators: Brieža uzvara būtu īsta sensācija

Jau šajā nedēļas nogalē sestdien, 27.janvārī, Arēnā Rīga norisināsies gada lielākais sporta notikums Latvijā - Mairis Briedis cīņā par WBC un WBO pasaules čempionu jostām sacentīsies ar ukrainieti Oleksandru Usiku, kas reizē arī būs Pasaules boksa Supersērijas pusfināls. Sporta totalizatori Brieža izredzes nevērtē spīdoši - Betsafe bukmeikeri norāda, ka viņa uzvara būtu liela sensācija.

RAKUS: Austrumu slimnīcā veikta unikāla plaušu operācija zemniekam no Latgales

Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Tuberkulozes un plaušu slimību centrs veikta īpaši sarežģīta operācija, kuras laikā vīrietim spēka gados veiksmīgi izoperēts ļaundabīgs plaušu audzējs, kas jau bija skāris elpvadu un augšējo dobo vēnu un atradās tuvu sirdij, vēsta slimnīcā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā gada laikā pieaudzis par 3,1%

2017.gada decembrī, salīdzinot ar 2016.gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir pieaudzis par 3,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 3,0%, savukārt eksportētajai produkcijai - par 3,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 2,9%.

Mājlopi jāaudzē labturības un ilgtspējas apstākļos, uzskata Igaunija

Lai arī pasaulē pieaug pieprasījums pēc dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm, ir jārūpējas arī par dzīvnieku labturību un lauksaimniecības ilgtspēju, tā uzskata Igaunijas lauku lietu ministrs Tarmo Tamms.

Tiesnešiem par nopietnākiem disciplinārpārkāpumiem varētu uzlikt pienākumu veikt ārkārtas atestāciju

Nākotnē tiesnešiem, kuri ir pieļāvuši nopietnākus disciplinārpārkāpumus, kā papildsodu varētu noteikt pienākumu veikt ārpuskārtas profesionālās darbības atestāciju, intervijā Latvijas Radio pauž Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Valsts policija Daugavpilī atsavina atpazīstamu smaržu viltojumus

Šī gada sākumā Valsts policija, veicot plānotās pārbaudes, Daugavpilī konstatēja tirdzniecību ar pasaulē populāru smaržu viltojumiem. Pārbaudes laikā tika izņemtas 99 pudelītes ar viltotām smaržām, kuru vērtība lēšama aptuveni 5 000 eiro apmērā.

Pabriks: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta deputāta Arta Pabrika paustā. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks.

Nodokļu reformas izaicinājums janvārī: Darbaspēka nodokļu aprēķins

2018.gads Latvijā ir sācies ar vēsturisku nodokļu reformu un konceptuālām izmaiņām, būtiski ietekmējot uzņēmēju, darba devēju un grāmatvežu ikdienas darbu.

Igaunijā informēs iedzīvotājus par rīcību dižķibeles vai kara gadījumā

Igaunija gatavo brošūru, lai izskaidrotu iedzīvotājiem, kā rīkoties ārkārtas situācijās vai kara gadījumā, pavēstījusi augsta armijas amatpersona.

Rīgas dome prēmē arī Barona ielas lietā apsūdzēto, ziņo de facto

Krišjāņa Barona ielas krimināllietā apsūdzētais Jānis Sprinģis ir ne vien saglabājis Būvdarbu vadības nodaļas vadītāja vietnieka amatu Rīgas domes Satiksmes departamentā, bet arī saņēmis prēmiju par labo darbu pagājušajā gadā. Departamenta direktors Emīls Jakrins teic, ka viņam neesot pamata apšaubīt Sprinģa godaprātu, jo darbinieks tagad esot pārdomājis visu savu dzīvi.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā gada sākumā - 1,217 miljardi eiro

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,217 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Vācijas sociāldemokrāti pauž atbalstu sarunām ar Merkeles konservatīvajiem

Vācijā, kur četrus mēnešus pēc federālā parlamenta vēlēšanām joprojām nav izveidota valdība, koalīcijas sarunām ar kancleres Angelas Merkeles vadīto konservatīvo partiju tandēmu piekritusi Vācijas Sociāldemokrātiskā partija.

Līdz 1.februārim jādeklarē iedzīvotāju veiktie līzinga un/vai kredīta maksājumi

Līdz šī gada 1.februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas - Latvijas Republikas rezidenta - veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem.

Latvijai ir cerības atgūt no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu

Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts statusu, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš Seržants.