bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.10.2017 | Vārda dienas: Rolanda, Rolands, Ronalds, Erlends
LatviaLatvija

Augstākās izglītības iegūšana Latvijā izmaksā līdz pat 62 500 eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ņemot vērā mācību maksu 2016./2017.gadā un studiju ilgumu, Swedbank apkopojusi Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamo programmu topu, kurās studijas izmaksā visvairāk. Vislielākos izdevumus Latvijā, nestudējot budžeta grupā, prasīs zobārsta profesijas apgūšana Latvijas Universitātē – piecu mācību gadu laikā ik gadu šim mērķim būs jāatvēl 12 500 eiro, kas kopā veidos izmaksas 62 500 eiro apmērā.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātē šī pati programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kas pēc pieciem mācību gadiem veidos izmaksas kopā 57 500 eiro apmērā, informē Swedbank.

Nākamā programma, kuras apgūšanai Latvijā būs nepieciešami lielākie finansiālie ieguldījumi, ir medicīniskās izglītības iegūšana Latvijas Universitātē angļu valodā, kurā maksājot 7 000 eiro gadā par pilnu programmas apguvi sešu gadu garumā kopumā jāšķiras no 42 000 eiro. Jāatzīmē, ka latviešu valodā šo pašu izglītības programmu Latvijas Universitātē var apgūt par 16 920 eiro un Rīgas Stradiņa universitātē – par 16 800 eiro. Par 16 800 eiro Rīgas Stradiņa universitātē apgūstama arī pediatrija, kas sešu gadu garumā ik gadu prasīs ieguldījumu 2 800 eiro apmērā.

Septītā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir veterinārmedicīna. Latvijas Lauksaimniecības universitātē tās apgūšanai nepieciešami seši gadi, šim mērķim atvēlot 2 600 eiro gadā un kopumā veicot 15 600 eiro lielu ieguldījumu. Savukārt astotā dārgāk apgūstamā augstākās izglītības programma Latvijā ir siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas Rīgas Tehniskajā universitātē, ko piecu gadu garumā iespējams apgūt par 3 000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro. Devītajā vietā dārgāk apgūstamo augstākās izglītības studiju programmu vidū ir Finanses (piedāvājot iegūt dubultdiplomu sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu) Banku Augstskolā, ko četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 14 400 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3 600 eiro. Savukārt desmitajā vietā Latvijā dārgāko augstākās izglītības programmu topā ir fizioterapija, ko Rīgas Stradiņa universitātē četru gadu laikā iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro, ik gadu šim mērķim veltot 3 415 eiro.

Vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā šobrīd ir 7 300 eiro. Lai šo summu sakrātu, sākot veidot uzkrājumu brīdī, kad bērns sasniedzis piecu gadu vecumu un ik mēnesi šim mērķim atvēlot 40 eiro, kopumā būs nepieciešami 13 gadi, lai līdz bērna 18.dzimšanas dienai sarūpētu šādu dāvanu. Taču jārēķinās, ka, atkarībā no bērna izvēlētās profesijas, par augstākās izglītības apgūšanu Latvijā var nākties šķirties no 4 000 līdz pat teju 62 500 eiro. Turklāt jāņem vērā, ka arvien biežāk vadošie izglītības eksperti visā pasaulē uzsver mūžizglītības aktualitāti, akcentējot – lai saglabātu stabilu konkurētspēju, ar vienu augstāko izglītību un apgūto profesiju nākotnē visdrīzāk nepietiks.

«Saskaņā ar nesen veiktajām aplēsēm Lielbritānijas studenti, kuri uzsāks mācības šogad, pēc trijiem studiju gadiem būs vai nu samaksājuši, vai arī uzkrājuši parādus ap 50 tūkstošu mārciņu apmērā – ietverot gan dzīvošanas, gan mācību maksas izdevumus. Tas ir aptuveni 40% vai teju puse no vidējās hipotēkas, kas Lielbritānijā ir ap 115 tūkstošu mārciņu. Tas nozīmē, ka maksa par augstāko izglītību šobrīd jau tuvinās cilvēku dzīves lielākajam pirkumam – mājas vai dzīvokļa iegādes summai. Visās attīstītajās valstīs, kurās veikti pētījumi par izmaksām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, pēdējā desmitgadē vērojams 20 līdz 30% pieaugums, pat atņemot inflācijas efektu. Tādējādi mācību un dzīvošanas izmaksu izaugsme ir straujāka nekā gandrīz visu citu preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Un vēl vairāk šo faktu pastiprina tas, ka gadu no gada arvien vairāk darba devēju izvēlas meklēt jaunus darbiniekus tieši no augstākās izglītības iestādēm. Tas nozīmē, ka interese iegūt augstāko izglītību turpinās augt un līdz ar to augs arī mācību un dzīvošanas izmaksas – vismaz par 30% līdz 35%,» norāda sociālantropologs, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Dati rāda, ka biežāk uzkrājumu bērna nākotnei veido sievietes – kopumā 62% (pret 38% vīriešu). Savukārt kungi šim mērķim caurmērā atvēl lielākas naudas summas – vīrieši ik mēnesi uzkrājumam bērna nākotnei novirza vidēji 39 eiro, savukārt sievietes – 31 eiro. Populārākā summa, ko vecāki Latvijā ik mēnesi atvēl uzkrājuma veidošanai bērna nākotnei ir 25 līdz 50 eiro. Turklāt katrs septītais vecāks šim mērķim atvēl 50 eiro un vairāk. Visbiežāk (62%) vecāki sāk veidot uzkrājumu, kad bērns sasniedzis sešu gadu vecumu. Savukārt 38% vecāku uzkrājumu bērna nākotnei sāk veidot jau mazuļa pirmo četru dzīves gadu laikā. Populārākais laiks, kad plānots bērnam sarūpēto uzkrājumu nodot, ir 18.dzimšanas diena.

Ref: 102.000.102.13390


Pievienot komentāru

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jaunākie komentāri