bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Augstskolas pievilina ārvalstu studentus ar iespēju iegūt TUA Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Latvijas likumus, kas ļauj uzturēšanās atļaujas saņemt arī studentiem, kā jaunu biznesa nišu aizvien aktīvāk izmanto vairākas mācību iestādes. No iespējamiem studentiem tiek iekasēta samaksa par palīdzību uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešamo dokumentu formēšanā. Drošības iestādes Izglītības ministrijai lūgušas strauji augošo biznesu neatstāt pašplūsmā un uzraudzīt stingrāk.

Jo šādi Eiropā var nokļūt ne tikai studenti, bet spiegi vai pat teroristi. Ir bijuši gadījumi, kad potenciāli studenti ieradušies Latvijā no Pakistānas, nokārtojuši uzturēšanās dokumentus un pazuduši bez pēdām, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Veidi, kā Latvijā iegūt uzturēšanās atļaujas, ir dažādi – var pirkt nekustamo īpašumu, ieguldīt uzņēmumā vai kļūt par firmas valdes locekli. Bet uzturēšanās iespēju var saņemt arī ārvalstnieki, kuri Latvijā mācās. Tas ir lētāk un vienkāršāk nekā, piemēram, nopērkot dārgu māju Jūrmalā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Latvijā līdz šī gada sākumam mācījās 4 894 ārvalstnieki, kuri saņēmuši uzturēšanās atļaujas. No viņiem aptuveni puse (2 356) ieradušies no valstīm, kas neatrodas Eiropas Savienībā.

«Studentu ir vairāk un vairāk. Mēs priecājamies par eiropiešiem. Piemēram, Stradiņa universitāte strādā ar Eiropas pilsoņiem un tas mums, protams, ļoti patīk. Bet no citām valstīm, trešajām valstīm, kas mums liek bažīties, ka izvēlas tās valstis, kas ir riska kategorijā un kur mums iznāk diezgan daudz skatīties, vai šo personu mērķis ir studēt vai vienkārši ieceļot Eiropā. Un arī drošības iestādēm tas ir papildus darbs, lai izvērtētu, vai šie potenciālie studenti nerada riskus un augstskolas pašas arī redz, ka šo valstu pilsoņiem ir arī visvairāk atteikumu,» komentē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Interese par iespēju šādi nokļūt Latvijā ir liela, bet ne visi nokārto dokumentus, lai saņemtu nepieciešamās atļaujas. Akadēmiskās informācijas centrs, kas izvērtē potenciālo studentu atbilstību mācībām mūsu valstī vēl pirms termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas, pagājušajā gadā vien pārbaudījis 5 900 ārvalstniekus. Pēdējo piecu gadu laikā interese par Latviju divkāršojusies.

«Mēs, protams, esam ieinteresēti palielināt ārvalstu studentu skaitu. Un ir augstskolas, kas to dara ļoti godprātīgi. Augstskolas un koledžas. Un ir institūcijas, kuras, diemžēl, šeit saskata vieglu peļņu,» teic izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Šī ir jauna biznesa niša, ko atklājušas vairākas mācību iestādes. Tās piedāvā studentiem palīdzību dokumentu sagatavošanā, lai pieteiktos uzturēšanās atļauju saņemšanai. Dažas arī pieprasa segt daļu no studiju maksas. Ja pēc pārbaudes valsts iestādes ārvalstniekam iebraukšanu Latvijā tomēr liedz, daļu no samaksātā augstskolas patur sev.

Kameras priekšā vārdā sliktos piemērus negrib nosaukt ne ministrs, ne arī citu mācību iestāžu vadītāji, bet par problēmu runāts visu Latvijas augstskolu rektoru padomes sēdē. Secināts, ka vairākās skolās arī īpaši neuztraucas, ka ārvalstnieki samaksā mācību maksu, bet lekcijas neapmeklē.

«Šis ir brīnišķīgs naudas sūknītis. Jo iedomājieties situāciju, ka tiek iekasēta studiju maksa par pirmo gadu un administratīvie izdevumi lietas izskatīšanai un pēc tam šis jaunietis nesaņem TUA Latvijā, viņam atsaka vīzu. Un pēc tam viņam atdod tikai kaut kādu niecīgu daļu no šīs iemaksātās summas. Patiesībā tā ir tīrā krāpšana,» uzskata ministrs.

Pirms gada izteikts līderis bija privātā mācību iestāde Latvijas biznesa koledža. Akadēmiskās informācijas centrā skola bija iesniegusi dokumentus par 2 564 ārvalstniekiem. Tas ir vairāk nekā Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas tehniskā universitāte kopā. Par dokumentu formēšanu no ārvalstniekiem tiek prasīti četri maksājumi (241 eiro, 165 eiro, 200 eiro un 499 eiro). Kopā 1 104 eiro. Tikai pēc naudas saņemšanas sākas dokumentu kārtošana vēstniecībās un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Skolā noliedz, ka tā krāptos, lai daļu naudas negatīva iznākuma gadījumā ārzemniekiem neatdotu. Ieturēta tiekot tikai godīga atlīdzība par dokumentu kārtošanu. Kopš pagājušā gada koledžā ieviesta stingrāka studentu uzraudzība. Vadība negribīgi atzīst – uz to pamudinājušas drošības iestādes.

«Mēs pārbaudām studentu ierašanos uz lekcijām. Mums ir speciāli cilvēks darbā, kurš arī ikdienā seko līdzi pierakstiem. Redzējāt – mums lejā ir turnikets. Neesi izgājis cauri turniketam – tu vispār neesi bijis tajā dienā. Tad vēl ir kontrole katrā lekcijā. Un šis «security cilvēks» katru dienu seko līdzi. Un ja nav šie cilvēki šeit, tad viņi tiek meklēti nākamajā dienā. Diemžēl ir arī tādi, par kuriem tiek iesniegtas ziņas par uzturēšanās atļaujas anulēšanu un netiek viņiem dota iespēja tālāk uzturēties šeit,» stāsta SIA Latvijas biznesa koledža valdes locekle Liveta Sprūde.

«Mums ir studenti, mums ir par viņiem atbildība, ja redzam, ka kāds no viņiem nenāk, tad ar viņiem jāstrādā.. Nu, protams, tas, ka viņi ir atbraukuši un skaitās mūsu studenti, mums jau par to ir arī atbildība,» viņa piebilst.

Koledža pārtraukusi uzņemt iebraucējus no riskantajām valstīm – Pakistānas un Bangladešas. Visvairāk studentu tagad ir no Uzbekistānas, Kazahstānas un Indijas. Līdzīga pieredze ir arī citā privātskolā – Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā. Palīdzība dokumentu gatavošanā uzturēšanās atļauju saņemšanai te maksā 180 eiro. Plus vēl pilna gada mācību maksa – 2 500 eiro. Visvairāk iebraucēju – no Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un Uzbekistānas. Pēdējos gados ārvalstnieku interese tikai augusi (2013.gadā 147 studenti, 2014.gadā 177, 2015.gadā 222 studenti).

«Bija mums tāda pieredze ar Pakistānu. Atbrauca maza grupiņa. Šogad. Četri studenti. No kuriem palika tikai viens. Un trīs kaut kur aizbrauca pa Eiropu. Mēs jau tagad izdarījām visu, kas no mums ir vajadzīgs – izņēmām uzturēšanās atļaujas,» atzīst Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas ārējo sakaru prorektore Olga Verdenhofa.

Pēc šī gadījuma skola domā, ka varētu no sadarbības ar šīm valstīm atteikties.

«Tās valstis tiek pārbaudītas divkārt vai trīskārt vairāk nekā visas pārējās. Viņus pārbauda arī Drošības policija. Ja Drošības policija saka, ka viņi var iebraukt, tad viņi var iebraukt. Tas nav mūsu lēmums. Un bija tādi gadījumi, kad iesniegums ir augstskolā, bet Drošības policija pasaka, ka diemžēl – viņš nevar iebraukt, jo viņam kaut kas ir bijis,» norāda mācību iestādes pārstāve.

Transporta sakara institūts, kura studentiem izsniegtas 383 termiņuzturēšanās atļaujas, par ārvalstniekiem priecājas. Viņi ir maksātspējīgi un šādi varot nosegt vietējo studentu skaita samazinājumu.

«Mēs esam tikušies ar robežsargiem, ar visām šīm institūcijām un mums ir labi kontakti. Mēs zinām, ko darīt kādā konkrētā gadījumā, ja kaut kas notiek. Bet tā ņemot vērā, ka studentu skaits strauji pieaug – ja pirms 6-7 gadiem bija 2% ārvalstu studentu, tad šobrīd jaut ir 8% – tas ir kolosāli straujš pieaugums. Tajā pašā laikā tas mums palīdz saglabāt izglītības sistēmu. Pagājušajā gadā mums bija mazāks kritums tieši pateicoties tam, ka ārzemju studentu skaita pieaugums kompensēja vietējo studentu iztrūkumu,» skaidro Transporta un sakaru institūta valdes loceklis, rektors Igors Graurs.

Vēl pirms neilga laika uzturēšanās atļauju biznesā iesaistījās arī dažas privātās vidusskolas, kurās bija «skolnieki» vecumā no 25 līdz pat 45 gadiem. Pēc pastiprinātās intereses no kontroles iestāžu puses, šis biznesa virziens esot mazinājies.

«Palielinājām iemaksas ekonomiskās attīstības fondā un skaidrs, ka cilvēki meklē alternatīvas iespējas. Šobrīd tie ir studenti. Ar laiku tas būs atkal kaut kas cits. Tāpēc arī drošības dienesti monitorē šo situāciju un skatās, kas ir vājākie punkti šajā procesā, tas ir normāls process. Galvenais, lai mēs pagūtu to visu laicīgi piefiksēt,» teic Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.

«Bet, protams, mēs nevaram arī izslēgt faktu, ka pret Latviju kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti ir pastiprināta uzmanība no citu valstu informācijas vācējiem. Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka šo studēt gribētāju skaitā ir arī jauni cilvēki ar pilnīgi citiem mērķiem un uzdevumiem,» tā Šadurskis.

Drošības policija pārskatā par pagājušo gadu norādījusi, ka «peļņas nolūkā Latvijā tiek izvērsta pastiprināta jauno studentu piesaistīšana valstīs, kur ir nozīmīga teroristu klātbūtne. Iespējamo studentu pārbaudes notiek pārāk virspusēji un tas rada riskus, ka, uzdodoties par studentiem, Latvijā var ieceļot radikāli tendētas personas». Zināms, ka no 2015.gada līdz šim brīdim 82 studētgribētājiem ir liegta iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā.

Ref: 102.000.102.12576


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri