bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Augulis: Vācijas investors airBaltic ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Tiek atvērta jauna lapaspuse nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībā, jo atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa (Ralf-Dieter Montag-Girmes) parakstītajam līgumam Vācijas investors kompānijā ir ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro,» atklājis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz ar to flotes modernizācijā un biznesa plāna Horizon 2021 īstenošanā kopumā kompānijā ieguldīs apmēram 132 miljonus eiro. Par aviokompānijas pamatkapitāla palielinājuma uzsākšanu otrdien, 29.martā, plkst.16:00, lems airBaltic akcionāru sapulcē, informē Satiksmes ministrija.

«Esmu pārliecināts, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par aviokompānijas airBaltic darbību jau pirms pieciem gadiem, kā arī turpmākajām investīcijām tās attīstībā, ir bijuši pareizi. Rezultātā kompānija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, sekmē nodarbinātību un nodrošina iedzīvotājiem starptautiski atzītus pakalpojumus, ar kuriem lepojamies. Jāņem vērā, ka aviācijas nozare Latvijā dod  3% lielu daļu no iekšzemes kopprodukta, no kura puse  ir tieši airBaltic ieguldījums,» norāda ministrs.

«Pirmie soļi ir sperti, lai airBaltic iegādātos jaunas lidmašīnas, kuras būs pieejamas jau šī gada rudenī, kā arī ilgtermiņā samazinātu izmaksas un rastu jaunas, inovatīvas iespējas pasažieru apkalpošanā. Savukārt turpmākie soļi ir skaidri – kompānijai aktīvi jāstrādā pie attīstības plāna īstenošanas un stratēģiskā investora piesaistes tuvākā pusotra gada laikā,» uzsver Augulis.

«Ikviens var būt gandarīts, ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, kādas šobrīd nav Lietuvā un Igaunijā. Tas apliecina mūsu spēju pastāvēt šajā sarežģītajā tirgus nišā, nodrošinot galveno tranzītmezglu Baltijā, kas ir unikāls un novērtējams sasniegums, akcentē satiksmes ministrs. airBaltic ir saņēmusi starptautiskus izcilības apbalvojumus gan kā punktuālākā aviokompānija pasaulē, gan par inovatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzskata ministrs.

Pēc viņa teiktā, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu Eiropas Savienībā,  Latvijai aviācijas nozare ir stratēģisks transporta infrastruktūras elements. Šobrīd Latvijai nav pieejami alternatīvi savienojamības transporta veidi ar citām Eiropas valstīm, kas būtu salīdzināmi ar gaisa satiksmi. Līdz ar to valsts ir mērķtiecīgi veikusi investīcijas aviācijas nozarē, tai skaitā airBaltic, kā vienā no Latvijai svarīgām nozarēm kopumā. Gaisa transports veicina arī citu nozaru, jo sevišķi tūrisma attīstību, tādējādi veicinot IKP pieaugumu.

Jau vēstīts, ka 2015.gada novembrī valdība lēma pārdot 20% airBaltic akciju Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam  par 52 miljoniem eiro, kā arī atbalstīja aviokompānijā papildu 80 miljonus eiro ieguldīšanu.  Savukārt pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. 2015. gada 3.decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.

Līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu  tika parakstīts šā gada 4.februārī. Savukārt pērn novembrī izveidotā darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupā strādā Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka gatavību ieguldīt aviokompānijā paudis arī uzņēmums Ventbunkers. Marta sākumā izplatītajā paziņojumā medijiem uzņēmums norādījis, ka ir pārsteigts par satiksmes ministra Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta. Turklāt Ventbunkers līdz tam nebija saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem.

AS Ventbunkers norādījis, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu. Neskatoties uz to, ka jau šī gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām nebija saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

«Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu,» komentējusi AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa.

«Uzskatu, ka šāda attieksme ir nenopietna, situācijā, kad uzņēmumam nekavējoties ir nepieciešamas investīcijas un jaunais piesaistītais Vācijas investors ir «nepastāvīgs un grūti noķerams». Mums ir neizprotama satiksmes ministra publiskā komunikācija šobrīd, neizvērtējot visas iespējas, ņemot vērā to, ka lidsabiedrībā vēl ne tuvu viss nav sakārtots un Vācijas investora solītā nauda vēl nav saņemta. Līdz ar to rodas jautājums, kurš uzņemsies atbildību par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija, savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo finansējumu un neizvērtējot visas iespējas, faktiski tiek nostādīta kritiskā situācijā, iespējams, pat uz bankrota sliekšņa,» uzsvērusi Ciniņa.

Kā vēstīts, AS Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu jau pērn decembrī pauda gatavību pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers.

Ref: 102.000.102.12270


Pievienot komentāru

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.

NVO mudina nodokļu regulējumā saglabāt motivējošu sistēmu uzņēmējiem ziedot

Dažādu nozaru nevalstisko organizāciju pārstāvji mudina Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot.

Apstiprināts parlamenta budžeta pieprasījums 2018.gadam

Saeimas Prezidijs ceturtdien, 20.jūlijā, apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2018.gadam. Tas plānots 22,04 miljonu eiro apmērā, līdzšinējo funkciju veikšanai paredzot finansējumu 2017.gada līmenī.