bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Augulis: Vācijas investors airBaltic ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Tiek atvērta jauna lapaspuse nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībā, jo atbilstoši Latvijas valdības un Ralfa Dītera Montāga-Girmesa (Ralf-Dieter Montag-Girmes) parakstītajam līgumam Vācijas investors kompānijā ir ieguldījis apmēram 52 miljonus eiro,» atklājis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz ar to flotes modernizācijā un biznesa plāna Horizon 2021 īstenošanā kopumā kompānijā ieguldīs apmēram 132 miljonus eiro. Par aviokompānijas pamatkapitāla palielinājuma uzsākšanu otrdien, 29.martā, plkst.16:00, lems airBaltic akcionāru sapulcē, informē Satiksmes ministrija.

«Esmu pārliecināts, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par aviokompānijas airBaltic darbību jau pirms pieciem gadiem, kā arī turpmākajām investīcijām tās attīstībā, ir bijuši pareizi. Rezultātā kompānija veicina valsts ekonomisko izaugsmi, sekmē nodarbinātību un nodrošina iedzīvotājiem starptautiski atzītus pakalpojumus, ar kuriem lepojamies. Jāņem vērā, ka aviācijas nozare Latvijā dod  3% lielu daļu no iekšzemes kopprodukta, no kura puse  ir tieši airBaltic ieguldījums,» norāda ministrs.

«Pirmie soļi ir sperti, lai airBaltic iegādātos jaunas lidmašīnas, kuras būs pieejamas jau šī gada rudenī, kā arī ilgtermiņā samazinātu izmaksas un rastu jaunas, inovatīvas iespējas pasažieru apkalpošanā. Savukārt turpmākie soļi ir skaidri – kompānijai aktīvi jāstrādā pie attīstības plāna īstenošanas un stratēģiskā investora piesaistes tuvākā pusotra gada laikā,» uzsver Augulis.

«Ikviens var būt gandarīts, ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, kādas šobrīd nav Lietuvā un Igaunijā. Tas apliecina mūsu spēju pastāvēt šajā sarežģītajā tirgus nišā, nodrošinot galveno tranzītmezglu Baltijā, kas ir unikāls un novērtējams sasniegums, akcentē satiksmes ministrs. airBaltic ir saņēmusi starptautiskus izcilības apbalvojumus gan kā punktuālākā aviokompānija pasaulē, gan par inovatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzskata ministrs.

Pēc viņa teiktā, ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu Eiropas Savienībā,  Latvijai aviācijas nozare ir stratēģisks transporta infrastruktūras elements. Šobrīd Latvijai nav pieejami alternatīvi savienojamības transporta veidi ar citām Eiropas valstīm, kas būtu salīdzināmi ar gaisa satiksmi. Līdz ar to valsts ir mērķtiecīgi veikusi investīcijas aviācijas nozarē, tai skaitā airBaltic, kā vienā no Latvijai svarīgām nozarēm kopumā. Gaisa transports veicina arī citu nozaru, jo sevišķi tūrisma attīstību, tādējādi veicinot IKP pieaugumu.

Jau vēstīts, ka 2015.gada novembrī valdība lēma pārdot 20% airBaltic akciju Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam  par 52 miljoniem eiro, kā arī atbalstīja aviokompānijā papildu 80 miljonus eiro ieguldīšanu.  Savukārt pārējās akcijas paliks Latvijas valsts īpašumā. 2015. gada 3.decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.

Līgums starp Latvijas valdību un Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu  tika parakstīts šā gada 4.februārī. Savukārt pērn novembrī izveidotā darba grupa stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupā strādā Satiksmes ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Tāpat ziņots, ka gatavību ieguldīt aviokompānijā paudis arī uzņēmums Ventbunkers. Marta sākumā izplatītajā paziņojumā medijiem uzņēmums norādījis, ka ir pārsteigts par satiksmes ministra Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta. Turklāt Ventbunkers līdz tam nebija saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem.

AS Ventbunkers norādījis, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu. Neskatoties uz to, ka jau šī gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām nebija saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

«Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu,» komentējusi AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa.

«Uzskatu, ka šāda attieksme ir nenopietna, situācijā, kad uzņēmumam nekavējoties ir nepieciešamas investīcijas un jaunais piesaistītais Vācijas investors ir «nepastāvīgs un grūti noķerams». Mums ir neizprotama satiksmes ministra publiskā komunikācija šobrīd, neizvērtējot visas iespējas, ņemot vērā to, ka lidsabiedrībā vēl ne tuvu viss nav sakārtots un Vācijas investora solītā nauda vēl nav saņemta. Līdz ar to rodas jautājums, kurš uzņemsies atbildību par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija, savlaicīgi nesaņemot nepieciešamo finansējumu un neizvērtējot visas iespējas, faktiski tiek nostādīta kritiskā situācijā, iespējams, pat uz bankrota sliekšņa,» uzsvērusi Ciniņa.

Kā vēstīts, AS Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu jau pērn decembrī pauda gatavību pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers.

Ref: 102.000.102.12270


Pievienot komentāru

Tramps atceļ virkni klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu

Kaut arī Amerikas Savienotās Valstis ir viena no lielākajām siltumnīcefektu veidojošajām valstīm pasaulē, ASV prezidents Donalds Tramps izdevis rīkojumu ar mērķi apturēt pasākumus, ko viņa priekštecis ieviesis, lai piebremzētu klimata pārmaiņas.

Rosina izveidot jaunu Sabiedrisko mediju padomi, saglabājot NEPLP kā regulatoru

Deputāti diskusijā uzsver efektīva sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības modeļa lomu mediju vides stiprināšanā, BNN ziņo Saeimas Preses dienests.

KM: Dzīvnieku izmantošanas pārtraukšana neapdraud Rīgas cirka pastāvēšanu

Izskanējušas baumas par to, ka Rīgas cirka telpas tiks pārvērstas par komerctelpām. Kultūras ministrija uzsver, ka tās ir tikai baumas, skaidrojot, ka šobrīd tiek meklēti līdzekļi cirka rekonstrukcijai. «Merķeļa ielas nams ir Rīgas cirka mājvieta kopš 1888.gada un tāda būs arī turpmāk,» uzsvērusi kultūras ministre Dace Melbārde.

KNAB darbinieki Jūrmalas domē izņēmuši dokumentus

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki otrdien, 28.martā, Jūrmalas pilsētas domē izņēmuši atsevišķus dokumentus, apstiprina Jūrmalas pašvaldībā.

Latvijā enerģētiskās krīzes situācijai izveido dabasgāzes drošības rezerves

Ministru kabinets atbalsta dabasgāzes drošības rezervju veidošanu uzticēt vienotajam uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid, BNN ziņo Ekonomikas ministrija.

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.