Auto mantošana var aizskart bērnu tiesības – tiesībsargs aicina grozīt likumu

“Šobrīd likums bērniem, kuri mantošanas ceļā kļuvuši par transportlīdzekļu vienīgajiem īpašniekiem, uzliek tādu pat atbildību un pienākumus kā pilngadīgiem transportlīdzekļu īpašniekiem. Turklāt tā attiecas arī uz obligāto civiltiesisko transportlīdzekļa apdrošināšanu (OCTA). Šādus trūkumus tiesībsargs konstatēja pārbaudes lietā.” 

“Raksturosim situāciju ar piemēra palīdzību. Annai ir tikai deviņi gadi, kad viņas mamma aiziet mūžībā. Anna ir kļuvusi par vienīgo īpašnieci mammas atstātajam mantojumam – vieglajai automašīnai, jo Annas vecāki nebija laulībā. Viņas pārstāvību īsteno dabiskais aizbildnis – Annas tēvs. Veicot transportlīdzekļa pārreģistrāciju, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā kā īpašniece norādīta Anna ar piezīmi “aizbildnība”, bet kā turētājs norādīts Annas tēvs. Savukārt OCTA polisi apdrošināšanas uzņēmums izsniedzis transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītajai īpašniecei, proti, Annai nevis viņas tēvam, kas ir šīs vieglās automašīnas vadītājs un ik dienu ar to piedalās ceļu satiksmē,” situāciju raksturo Tiesībsarga birojā. 

“Ir skaidrs, ka šāda atbildība bērniem nav samērojama ar viņu iespējām, tādēļ aicinu veikt izmaiņas likumā, lai novērstu bērnu tiesību aizskārumu,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.

“Praksē tas nozīmē to, ka tiesībsargs līdz šī gada 30. aprīlim aicina Finanšu ministriju veikt grozījumus minētajā likumā. Tajā būtu jāparedz – slēdzot apdrošināšanas līgumu, apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšanai gadījumos, kad par transportlīdzekļa īpašnieku ir kļuvis bērns, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam. Būtiski uzsvērt, ka vajadzīgās izmaiņas likumā attiecas tikai uz mantošanas gadījumiem,” turpina Jansons.

Tiesībsargs nepiekrīt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) viedoklim, ka bērna vecākam pašam jāsaprot,

kādā apjomā lietot bērniem piederošu transportlīdzekli ceļu satiksmē, jo tiesību normas neparedz citu risinājumu, kā vien to, ka bērns ir mantota transportlīdzekļa īpašnieks, bet viņa vecāks – tā turētājs. Tāpat tiesībsargs nepiekrīt LTAB paustajam, ka ir pietiekami ar citiem tiesību aktiem, kuros noteikta bērna mantisko tiesību aizstāvība.

“Latvijā uz bērna vārda, ja tas sasniedzis 16 gadu vecumu, ar vecāka (aizbildņa) piekrišanu ir atļauts reģistrēt tādu transportlīdzekli, kuru drīkst vadīt no 14 vai 16 gadu vecuma, piemēram, mopēdu. Tātad līdz 16 gadu vecumam netiek pieļauta transportlīdzekļa reģistrēšana uz bērna vārda. Savukārt, arī tad, ja bērnam no 14 gadu vecuma ir atļauts vadīt noteiktas kategorijas transportlīdzekli (mopēdu), tas vien nedod viņam tiesības kļūt par tāda transportlīdzekļa īpašnieku, to reģistrējot uz bērna vārda. Būtiski uzsvērt, ka vieglās automašīnas vadīšanai jeb B kategorijas vadītāja apliecības iegūšanai ir jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu. Tātad nepilngadīgam cilvēkam nav ļauts iegūt B kategorijas vadītāja apliecību un reģistrēt transportlīdzekli (vieglo automašīnu) uz sava vārda, tā kļūstot par transportlīdzekļa īpašnieku,” turpina Tiesībsarga birojā.

Birojā norāda, ka būtiski uzsvērt, ka atšķirīga kārtība ir tad, ja transportlīdzekli manto tikai nepilngadīgs bērns (bērni).

“Tādos gadījumos tiek pieļauts, ka to reģistrē uz nepilngadīgās personas vārda un reģistrācijas apliecībā norāda datus par tās aizbildni. Tādējādi, šiem bērniem iestājas tāda pat atbildība kā pilngadīgajiem transportlīdzekļa īpašniekiem, un tas tiesībsarga ieskatā ir nesamērīgi. Transportlīdzeklis, kaut arī pieder bērnam, uzskatāms par paaugstinātas bīstamības avotu. Ja zaudējumi nodarīti, izmantojot šo objektu, likumā noteikta ’stingra atbildība’.”

“Ja bērns mantošanas ceļā kļuvis par paaugstinātas bīstamības avota īpašnieku, viņš var būt atbildīgs par transportlīdzekļa nodarīto kaitējumu kā īpašnieks. Tiesībsargs uzsver – bērnam, kurš mantojis transportlīdzekli, tā kļūstot par tā īpašnieku,  viņa vecuma dēļ nevar prasīt, lai viņš spētu pildīt Ceļu satiksmes likumā noteiktos transportlīdzekļa īpašnieka pienākumus. Īpaši attiecībās ar vecāku, jo bērns ar vecāku faktiski ir pakļautības attiecībās un nav sagaidāms, ka bērns spētu iebilst vecāka rīcībai ar transportlīdzekli,” uzsver Tiesībsarga birojā.

Lasiet arī: Atkāpjas “Pasažieru vilciena” padome

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas