bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Avots: Tatru ceļojums ir ziediņi, salīdzinot, kā Matīss «saaudzis» ar LDz un ceļubūves biznesu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra un vienlaikus valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja aviokompānijā airBaltic Kaspara Ozoliņa atpūta Tatros šā gada augustā kopā ar lidsabiedrības padomes locekli Kasparu Briškenu un uzņēmuma valdes locekli Martinu Sedlacki ir vien ziediņi, salīdzinot ar to, kā pats bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss «saaudzis» ar paša pārraudzītajiem nozares «spēlētājiem» – Latvijas dzelzceļu (LDz) un ceļubūves biznesā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Kā piektdien, 20.novembrī, vēsta laikraksts Diena, trijotne uz Tatriem devusies 18.augustā.

Laikraksts citē bijušā satiksmes ministra Matīsa viedokli, kurš norāda, ka «airBaltic padome ir saaugusi kopā ar valdi, Briškens strādā kompānijas labā, lai gan viņam jāpārstāv SM, jābūt valsts acīm un ausīm airBaltic, tā vietā viņi lobē un akli iestājas par to, ko bīda valde.» Kritiku, kāpēc situācija netika labota, nomainot padomi un valdi, viņš nepieņem.

Tikmēr BNN rīcībā esošā informācija liecina, ka arī pats Matīss ir ļoti «saaudzis» ar uzņēmumiem, kurus viņam kā satiksmes ministram bijis jāpārrauga. «Īsi pēc tam, kad Matīsu ievēlēja Saeimā (ar LDz vadības un arodbiedrības ciešu atbalstu) Vīrognā – LDz arodbiedrības atpūtas bāzē netālu no Daugavpils – notika svinības par godu šim faktam, uz kurām Matīss bija aicinājis visus savus «tuvākos atbalstītājus». Apmēram 20 cilvēku lokā bija arī lielāko ceļubūves uzņēmumu vadītāji, tostarp  Latvijas Valsts ceļi (LVC) un Latvijas Autoceļu uzturētāja (LAU) vadība,» BNN norāda kāds zinātājs, kurš vēlējies palikt anonīms. Viņš arī piebilst, ka Matīss minētajā pasākumā izteicis stingru lūgumu telefonus atstāt numuriņos un banketa zālē neienest. Tikmēr apkārt atpūtas bāzei spietojusi LDz Apsardze komanda, lai vajadzības gadījumā atgaiņātu žurnālistus un citus interesentus.

Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši Latvijas Televīzijas raidījuma de facto ziņotajam, vēl pirms premjere Laimdota Straujuma pieprasīja Matīsa demisiju, viņš bija izteicis vēlmi kļūt par Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju.

Lai gan Matīss ir partijas Vienotība valdes loceklis, pēdējā laikā viņa rīcība neesot sakritusi ar partijas viedokli. Piemēram, de facto jau iepriekš bija izpētījis, ka, visticamāk, jaunais vilcienu iepirkums ir uzrakstīts Urālu lokomotīvju rūpnīcai. Tāpat nesakrita partijas līderu un Matīsa uzskati par to, kurš varētu būt nākamais Latvijas dzelzceļa vadītājs. Straujuma raidījumam apstiprina, ka zinājusi par šo Matīsa vēlmi, taču piebilst, ka «Matīsam nav iespējas to izdarīt tāpēc, ka divus gadus pēc politiska amata atstāšanas ministrs nedrīkst ieņemt amatu sev pakļautajās iestādēs». Matīss no šīs konkurences ir izslēgts, un viņa ambīcijas Vienotībai bija nepatīkams pārsteigums.

BNN jau vēstīja, ka izpelnoties nosodījumus un kritiku no ekspertiem un premjerministres Laimdotas Straujumas attiecībā uz savu rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, rodas jautājums – vai Matīss vienkārši ir nekompetents savā darbā vai arī apzināti rīkojies kāda cita – ne Latvijas valsts – interešu labā.

Tas izskaidrotu arī premjeres Laimdotas Straujumas rīcību, pieprasot Matīsa demisiju, un norādot, ka iemesls tam ir ministra novilcinātās darbības, laicīgi neiepazīstinot valdību ar nepieciešamajām rīcībām valsts nacionālās aviokompānijas airBaltic attīstībai, kā arī uzraudzības trūkums par aviokompānijas stratēģisko virzību, tādējādi, iespējams, neizmantojot visas potenciālās iespējas. «Ministrs ir zaudējis manu uzticību. Uzskatu, ka airBaltic uzraudzība ir veikta neapmierinoši,» Straujumas teikto citējusi aģentūra LETA.

Aviokompānijas finanšu stāvokli varētu uzlabot, airBaltic, piemēram, palielinot savu pašu kapitālu par 22 miljoniem eiro, noslēdzot mierizlīgumu ar lidostu Rīga, optimizējot lidsabiedrības izmaksas, samazinot nerentablo lidojumu skaitu, vai arī pārdodot kādu no trīs meitas uzņēmumiem – SIA Coalition Rewards, SIA Air Baltic Training un SIA Baltijas Kravu Centrs, liecina BNN rīcībā esošā informācija.

Skarbus vārdus bijušajam satiksmes ministram veltījuši arī citi. BNN jau vēstīja, ka pēc finanšu konsultācijas kompānijas Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa teiktā, Matīss nodarbojoties ar dezinformāciju un meliem. Krastiņš pieļāva, ka Matīss sirgst ar šizofrēniju. Ja Matīss būtu turpinājis ministra darbu un turpinājis izplatīt melus, tiktu apdraudēta airBaltic tālāka pastāvēšana. Viņš neizprotot, kā ministrs varēja ar dubļiem noliet atrasto investoru.

Interesanti, ka arī Matīss pats šobrīd pinas pats savos vārdos. Piemēram, sākotnēji Matīss lika noprast, ka līgums ar Montāgu-Girmesu paredz saistības pirkt Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 lidmašīnas, vēlāk gan atzīstot, ka konkrēts lidmašīnu tips nav paredzēts, tomēr jaunajam investoram ir paredzētas tiesības lemt par flotes nomaiņas jautājumiem. Tāpat bijušais ministrs paudis pārliecību, ka pašlaik valdībai vispareizāk būtu pēc iespējas ātrāk pārskatīt lēmumu un noraidīt piedāvāto investoru, lai cita starpā beigtu āzēt investoru, kas esot visnotaļ godājams Vācijas pilsonis. Jāpiebilst, ka iepriekš Matīss par izraudzīto investoru izteicies daudz sliktāk, norādot, ka viņa sakarā pastāv dažādi riski.

Neizpratni rada arī Matīsa publiskie izteikumi, paredzot galu valdībai, kurā paša pārstāvētā partija ir koalīcijā, turklāt paša partijas biedre ieņem premjerministres amatu.

Ref: 102.000.102.11197


Pievienot komentāru

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Notiks militārās tehnikas un karavīru pārvietošanās

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika.

Pārdala vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un KNAB  efektivitātes uzlabošanai

Pārdalīs vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai, otrdien, 19.septembrī, lēma valdība.

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Jaunākie komentāri