bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija

Baltija pateicīga ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTiekoties ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidentu Donaldu Trampu (Donald Trump), Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsver, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilst Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. «ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.»

«Baltijas valstis un ASV apņēmušās kopīgi strādāt pie jaunām idejām, priekšlikumiem, lai nostiprinātu atturēšanas politiku un palīdzētu Baltijas valstīm attīstīt jaunas aizsardzības spējas. Vienojāmies cieši sadarboties cīņā ar hibrīdajiem draudiem un propagandas ietekmes mazināšanā,» apliecināja Valsts prezidents, norādot, ka puses vienojušās turpmāk sadarboties cīņā arī pret terorismu, informācijas kara jautājumos un kodolieroču arsenāla veidošanas nepieļaušanā.

Baltijas valstis ir pateicīgas ASV par apņemšanos nepieļaut uzbrukumus Baltijas valstīm, apliecināja Vējonis, sakot, ka Latvija turpinās novirzīt 2% no IKP aizsardzībai, lai palielinātu valsts militāro potenciālu un stiprinātu NATO, kā arī turpinās ieguldīt līdzekļus, lai varētu piedalīties starptautiskās drošības garantēšanā. nepieciešamība turpināt esošo veiksmīgo sadarbību.

Vējonis norādīja, ka Baltijas valstis un ASV ir apņēmušās aktivizēt ekonomisko sadarbību, tādēļ kopīgi tiks strādāts, lai sekmētu jaunu projektu īstenošanu inovācijās, modernajās tehnoloģijās, digitālajā ekonomikā. «Sekmēsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu. ASV apstiprināja gatavību stiprināt Baltijas valstu enerģētisko drošību, nodrošinot sašķidrinātās dabasgāzes eksportu uz mūsu reģionu,» uzsvēra Vējonis.

Latvijas prezidents atzīmēja, ka nepieciešams kopīgi strādāt pie jaunu kontaktu veidošanas starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, vienlaikus paužot lepnumu par Latvijas uzņēmumu sasniegumiem, kas radījuši vairāk nekā 2 000 darbavietu Ziemeļkarolīnas, Džordžijas un Kalifornijas štatos, kas pierāda, cik ļoti svarīga ir ekonomiskā sadarbība starp ASV un Latviju.

Tāpat panākta vienošanās paplašināt izglītības un kultūras apmaiņas programmu piedāvājumu, kā arī stiprināt personīgos kontaktus starp Baltijas valstīm un ASV.

Tramps uzsvēra, ka ASV un Baltijas valstis saista dziļa un ilgstoša draudzība, kas ilgs vēl vismaz 100 gadus. ASV prezidents apsveica Baltijas valstis 100 gadu jubilejā.

Samitā arī tika parakstīta deklarācija «par godu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstiskuma simtgadei un partnerības nostiprināšanai», kurā uzsvērta ASV nemainīga Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atzīšana. Deklarācijā norādīts uz Baltijas valstu ievērojamu progresu politiskās stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un sadarbības drošības jomā, kā arī uz ieguldījumu Eiropas un starptautiskajā drošībā un demokrātisko vērtību veicināšanā.

Deklarācijā pie partnerības principiem uzsvērts, ka ASV un Baltijas valstis ir vienisprātis, ka miers, drošība un labklājība ir atkarīgas no spēcīgām suverēnām valstīm, kas ciena savas valsts pilsoņus, un sadarbojas ar mērķi veicināt mieru ārvalstīs. Partnerība starp ASV un Baltijas valstīm būšot balstīta uz kopīgo uzticību demokrātijas, indivīda brīvības un tiesiskuma principiem. «Mēs joprojām esam stingri apņēmušies ievērot visu Eiropas valstu suverenitātes, robežu neaizskaramības un teritoriālās nedalāmības principus,” uzsvērts dokumentā.

Deklarācijā lielākā sadaļa veltīta drošības jomai, kur ASV un Baltijas valstis uzsver, ka tās vieno pastāvīga darbība Eiropas drošības labā un apņemšanās padziļināt sadarbību, lai stātos pretī spēkiem, kas apdraud kopīgās vērtības, drošības intereses un kopīgo redzējumu. «Kopīgiem spēkiem mēs turpināsim vairot NATO kapacitāti, nodrošinot aktīvu atturēšanos un aizsardzību. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva atkārtoti apliecina savu dzelžaino apņemšanos ievērot Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu.»

Tramps preses konferencē uzslavēja Baltijas valstis par 2% no IKP atvēlēšanu aizsardzībai, kas kalpo par labu piemēru citām NATO valstīm, jo ieguldījumi militārajā jomā dos mums visiem lielāku drošību nākotnē.

Igaunija, Latvija un Lietuva deklarācijā apņemas turpināt modernizēt savus bruņotos spēkus, lai uzlabotu sadarbības spējas ar ASV un citiem NATO sabiedrotajiem, kā arī stiprinātu savas teritoriālās aizsardzības spējas, izpildot savas Ziemeļatlantijas līguma 3.pantā noteiktās saistības. Igaunija, Latvija un Lietuva apņemas strādāt pie turpmākas reģionālās infrastruktūras uzlabošanas, lai atbalstītu papildu ASV un NATO rotācijas spēku izvietošanu un mācības reģionā.

Deklarācijā ASV izsaka atzinību Igaunijai, Latvijai un Lietuvai par to, ka tās ir izpildījušas NATO augstākā līmeņa sanāksmes Velsā atrunātās saistības attiecībā uz aizsardzības budžeta palielināšanu un uzņemto vadošo lomu Aliansē jautājumā par sloga sadali.

Tāpat uzsvērts, ka ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās atbalstīt NATO darbības, kas vērstas uz hibrīdo draudu novēršanu. ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva augsti vērtējot arī sadarbību kopējā cīņā pret starptautisko terorismu un apņemas stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu un kiberdrošības draudiem, kā arī stratēģiskās komunikācijas, robežu drošības un kodolieroču drošības un neizplatīšanas jomā.

ASV deklarācijā apņemas turpināt periodisku spēku izvietošanu Baltijas valstīs, lai stiprinātu atturēšanās politiku un sekmētu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centienus attīstīt savu valstu aizsardzību. ASV arī apņemas palīdzēt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai uzlabot militāro gatavību un kapacitāti, nodrošinot pastāvīgu palīdzību drošības jomā. «Mēs turpinām apzināt jaunas idejas un iespējas, tostarp pretgaisa aizsardzību divpusējā formātā un NATO ietvaros, lai pastiprinātu atturēšanos visā reģionā.»

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Tramps vēlreiz pauda viedokli, ka viņš esot īpaši stingrs šajās attiecībās un darot lietas, kas nav Krievijas interesēs. Vienlaikus viņš tomēr cer, ka viņam veidosies labas attiecības ar Krieviju, kas, tāpat kā labas attiecības ar Ķīnu, nākot visiem tikai par labu. Tramps gan atzina, ka ir grūti prognozēt, kādas šīs attiecības veidosies.

Ekonomiskās sadarbības jomā ASV, Igaunija, Latvija un Lietuva uzsver, ka tām ir kopīgi ieinteresētas «taisnīgas un savstarpējas tirdzniecības īstenošanā un ieguldījumu veikšanā» partneru vidū, kas sniedz ekonomiskus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. «Mēs stiprināsim sadarbību, lai veicinātu tiesiskumu un uzlabotu finanšu tirgu drošību,» teikts deklarācijā, «kopīgiem spēkiem mēs atraisīsim iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko potenciālu, veicinot tehnoloģiskus jauninājumus un kapitāla pieejamību. Mēs veicināsim investīciju, preču un pakalpojumu apmaiņu (…) un pastiprināsim tirdzniecības misiju un biznesa forumu apmaiņu, lai atbalstītu mūsu ekonomisko izaugsmi.»

Preses konferencē Tramps īpaši uzsvēra ASV atbalstu enerģētikas avotu diversifikācijai un ASV sašķidrinātās gāzes eksportam, izsakot cerību, ka Baltijas valstis kļūs arvien lielākas šīs gāzes lietotājas.

ASV un Baltijas valstis apņemas sadarboties, lai uzlabotu energoapgādes drošību un neatkarību, dažādojot energoresursu avotus, piegādes un maršrutus, iekļaujot ASV sašķidrinātās dabasgāzes eksportu un citu jaunāko enerģijas avotu tehnoloģijas. «Mēs centīsimies atbalstīt mūsu stratēģiskās infrastruktūras, tostarp enerģētikas, individuālo un kolektīvo noturību, attīstot un uzlabojot esošos pārrobežu pārvades maršrutus, palielinot reģionālo enerģijas tirgu integrāciju un nepārtraukti uzlabojot mūsu kiberdrošības spējas. Mēs arī turpināsim stiprināt sadarbību drošības un aizsardzības nozarēs, iekļaujot tehnoloģiju un aprīkojuma savstarpēju iegādi vienam no otra.»

Deklarācijā ASV un Baltijas valstis apņemas turpināt kontaktu veidošanu starp kopienām un valstīm. «Apņemamies turpināt studentu un jauniešu apmaiņas, stipendiju programmas, sadarbību starp augstskolām, inovācijas un pētniecību, kā arī atbalstu tūrisma nozarei un privātā sektora ekonomiskajām partnerībām.» ASV un Baltijas valstis turpināšot sadarbību un atbalstu neatkarīgu, profesionālu un objektīvu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistikas attīstībai, lai veicinātu sabiedrības kritisko domāšanu, medijpratību un informācijas lietotprasmi.

Latvijas prezidents darba vizītē ASV uzturas no 2.aprīļa līdz 7.aprīlim.

Šodien Vējonis piedalīsies arī ASV un trīs Baltijas valstu biznesa forumā un ASV bāzētās domnīcas Atlantic Council organizētajās darba vakariņās. Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām Facebook un Google. Tāpat darba vizītes laikā plānots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Darba vizītes ASV noslēgumā Valsts prezidents apmeklēs Latvijas simtgadei veltīto Nacionālās Basketbola līgas spēli starp New York Knicks un Milwaukee Bucks. Latvijas labākais basketbolists Kristaps Porziņģis Ņujorkas kluba rindās laukumā joprojām nedosies, jo ir traumēts.


Pievienot komentāru

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies 8 gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātisko valstu saimes

Norādot uz Saeimas mēģinājumiem ierobežot pilsoņu pamata brīvības Latvijas tiesību aktos, CIVICUS, starptautiska organizācija, kas popularizē un novēro pilsoniskās līdzdalības iespēju līmeni, pazeminājusi Latvijas reitingu no vērtējuma «atvērts» uz «sašaurināts».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.

Fox: Prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums

Kanāla Fox prasība tulkojumu Baltijai «piekoriģēt» atbilstoši Krievijas vadlīnijām ir pārpratums komunikācijā ar tulkotājiem, norāda Fox pārstāve Baltijā Sille Rūsa. Viņa skaidroja, ka Igaunija un Latvija, kas attiecas uz Fox retranslēšanu, ir nodalītas no Krievijas, līdz ar to tās nav pakļautas cenzētam saturam.

NMPD: Katru dienu negadījumos cieš līdz 20 skolas vecuma bērnu

Ik dienu dažādos negadījumos cieš 18 līdz 20 skolas vecuma bērni, konkursa Esi drošs -neesi pārdrošs preses konferencē teic Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.

DP par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām aizturējusi Gapoņenko

Drošības policija aizturējusi nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme ir apvienībā Attīstībai/Par!

Oficiāli reģistrēta politisko partiju apvienība Attīstībai/Par! kopš 20.aprīļa. Apvienībā ir partijas Kustība Par!Latvijas attīstībai un Izaugsme.

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Izlemts veikt konservācijas darbus pils vēsturisko liecību saglabāšanai

Rīgas pils atjaunošanas padome šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi

Basku separātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.

Lietuvas CVK domā konsultēties ar Latviju par politiskajām reklāmām Facebook

Sakarā ar prezidenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju konsultēties ar Latviju par politisko reklāmu kontrolēšanu sociālajos tīklos.