bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti. 

Nekustamo īpašumu nozare ir viena no būtiskākajām sfērām Latvijas ekonomikai, uzskata eksperti, tāpēc pie nepieciešamajām izmaiņām ir jāstrādā steidzami, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) organizētajā atklātajā diskusijā.

Nekustamo īpašumu nozarei kopā ar atbildīgajām ministrijām jāizstrādā vienota stratēģija nozares konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei ar mērķi līdz 2020.gadam ievērojami palielināt privāto investīciju apjomu nekustamo īpašumu nozarē. Pie šāda kopsaucēja nonāca nozares un ministriju pārstāvji.

Kā norādīja NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, pašlaik privāto investīciju apjoms jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā rūk – 2014.gadā tie bija 366 miljoni eiro gadā, 2015.gadā investīciju apjoms sarucis līdz 343 miljoniem eiro gadā, savukārt pērn apstājies pie 361 miljona eiro gadā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piekrīt nozares pārstāvjiem, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, lai nozares potenciāls būtu izmantots pilnībā. «Nekustamo īpašumu nozare lielā mērā rāda, kas notiek ar tautsaimniecību, atklājot, vai ekonomika valstī aug vai tieši pretēji – stagnē. Nekustamo īpašumu nozarē Latvijā konstanti nav bijusi nekāda izaugsme. Kopējais investīciju apjoms kā Rīgā, tā Latvijā ir ļoti neliels, un rezultātā nozare stagnē. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas, lai nozarei piesaistītu investīcijas. EM mērķis ir mainīt noteiktus faktorus un radīt situāciju, lai ap 2020.gadu privāto investīciju apjoms nekustamo īpašumu nozarē varētu sasniegt 600 miljonus eiro gadā,» diskusijā viedokli pauda ekonomikas ministrs Ašeradens.

Ministrs arī norādījis, ka vienīgais veids, kā veicināt nozares konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi kopumā, ir valdībai kopā ar nozares pārstāvjiem veidot vienotu stratēģiju, nošķirot virzienus, kuros izmaiņas var ieviest valdība no savas puses un nozare no savas. Ministrs apstiprināja, ka EM ir apņēmības pilna strādāt, lai panāktu vienošanos arī NNĪAA par nozares investīciju kavējošo faktoru novēršanu, panākot investīciju apjoma palielinājumu līdz 2020.gadam.

Kā norādīja Vanags, ir vairāki nozares attīstību kavējoši šķēršļi, kas kopīgiem spēkiem ir jānovērš. Piemēram, Latvija Doing Business indeksā 2017.gadā būvatļauju saņemšanas vērtējumā kritusies par trīs vietām, un tas ir tikai viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem.

Būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunija šajā vērtējumā ieņem 9.vietu, Lietuva – 16.vietu, kamēr Latvija tikai 23.vietu. Īpašumu reģistrācijā Latvija atpaliek vēl vairāk – Igaunija šajā vērtējumā ir 6.vietā, Lietuva – 2.vietā, savukārt Latvija – tikai 23.vietā. M.Vanags norāda, ka tās ir lietas, par kuru uzlabošanu jādomā jau tagad.

«Nesakārtotība projektu saskaņošanas jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nespēju konkurēt jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīciju gadā. Neadekvāts slogs investīciju veikšanai nekustamajā īpašumā arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt jaunu projektu izveidē Rīgā. Tāpat arī birokrātiskais slogs ir viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem. Latvijā būtu nepieciešams likvidēt šos kavējošos faktorus, lai nozarei piesaistītu investīcijas,» tā uzskata Vanags.

Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā – pērn Igaunijā uzbūvēts divreiz vairāk, savukārt Lietuvā – sešas reizes vairāk dzīvokļu un privātmāju nekā Latvijā. Šo iemeslu dēļ svarīgi jau tuvākajā laikā pievērst uzmanību būvniecības un nekustamā īpašuma nozares regulējumam, pretējā gadījumā vairākus miljonus vērtas investīcijas ik gadu zaudējam savām kaimiņvalstīm.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis diskusijā atzinis, ka kopā ar nozari jau sākuši strādāt pie rīcības plāna, kā likvidēt visus nozari kavējošos faktorus. Viens no tuvākajiem plāniem ir samazināt projekta saskaņošanas laiku līdz 78 dienām. Tāpat plānots, ka būvniecības procesa dokumentu un formalitāšu kārtošana kļūs lietotājam draudzīgāka. Tuvākajā laikā plānots arī piedāvāt citus risinājumus nozares konkurētspējas veicināšanai.

Ref: 225.000.103.350


Pievienot komentāru

  1. Hm teica:

    Latvija drīz atpaliks no visa, ja šāda valdība….

    +1 0 -1 0

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri