bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.11.2017 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
LatviaLatvija

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti. 

Nekustamo īpašumu nozare ir viena no būtiskākajām sfērām Latvijas ekonomikai, uzskata eksperti, tāpēc pie nepieciešamajām izmaiņām ir jāstrādā steidzami, secināts Ekonomikas ministrijas (EM) un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) organizētajā atklātajā diskusijā.

Nekustamo īpašumu nozarei kopā ar atbildīgajām ministrijām jāizstrādā vienota stratēģija nozares konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei ar mērķi līdz 2020.gadam ievērojami palielināt privāto investīciju apjomu nekustamo īpašumu nozarē. Pie šāda kopsaucēja nonāca nozares un ministriju pārstāvji.

Kā norādīja NNĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags, pašlaik privāto investīciju apjoms jaunā nekustamajā īpašumā Latvijā rūk – 2014.gadā tie bija 366 miljoni eiro gadā, 2015.gadā investīciju apjoms sarucis līdz 343 miljoniem eiro gadā, savukārt pērn apstājies pie 361 miljona eiro gadā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piekrīt nozares pārstāvjiem, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, lai nozares potenciāls būtu izmantots pilnībā. «Nekustamo īpašumu nozare lielā mērā rāda, kas notiek ar tautsaimniecību, atklājot, vai ekonomika valstī aug vai tieši pretēji – stagnē. Nekustamo īpašumu nozarē Latvijā konstanti nav bijusi nekāda izaugsme. Kopējais investīciju apjoms kā Rīgā, tā Latvijā ir ļoti neliels, un rezultātā nozare stagnē. Līdz ar to ir nepieciešamas izmaiņas, lai nozarei piesaistītu investīcijas. EM mērķis ir mainīt noteiktus faktorus un radīt situāciju, lai ap 2020.gadu privāto investīciju apjoms nekustamo īpašumu nozarē varētu sasniegt 600 miljonus eiro gadā,» diskusijā viedokli pauda ekonomikas ministrs Ašeradens.

Ministrs arī norādījis, ka vienīgais veids, kā veicināt nozares konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi kopumā, ir valdībai kopā ar nozares pārstāvjiem veidot vienotu stratēģiju, nošķirot virzienus, kuros izmaiņas var ieviest valdība no savas puses un nozare no savas. Ministrs apstiprināja, ka EM ir apņēmības pilna strādāt, lai panāktu vienošanos arī NNĪAA par nozares investīciju kavējošo faktoru novēršanu, panākot investīciju apjoma palielinājumu līdz 2020.gadam.

Kā norādīja Vanags, ir vairāki nozares attīstību kavējoši šķēršļi, kas kopīgiem spēkiem ir jānovērš. Piemēram, Latvija Doing Business indeksā 2017.gadā būvatļauju saņemšanas vērtējumā kritusies par trīs vietām, un tas ir tikai viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem.

Būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunija šajā vērtējumā ieņem 9.vietu, Lietuva – 16.vietu, kamēr Latvija tikai 23.vietu. Īpašumu reģistrācijā Latvija atpaliek vēl vairāk – Igaunija šajā vērtējumā ir 6.vietā, Lietuva – 2.vietā, savukārt Latvija – tikai 23.vietā. M.Vanags norāda, ka tās ir lietas, par kuru uzlabošanu jādomā jau tagad.

«Nesakārtotība projektu saskaņošanas jomā un pārlieku lielā birokrātija veicina Rīgas nespēju konkurēt jauno attīstītāju piesaistē un investīciju apguvē, zaudējot desmitiem miljonu eiro investīciju gadā. Neadekvāts slogs investīciju veikšanai nekustamajā īpašumā arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt jaunu projektu izveidē Rīgā. Tāpat arī birokrātiskais slogs ir viens no investīciju piesaisti kavējošiem faktoriem. Latvijā būtu nepieciešams likvidēt šos kavējošos faktorus, lai nozarei piesaistītu investīcijas,» tā uzskata Vanags.

Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā – pērn Igaunijā uzbūvēts divreiz vairāk, savukārt Lietuvā – sešas reizes vairāk dzīvokļu un privātmāju nekā Latvijā. Šo iemeslu dēļ svarīgi jau tuvākajā laikā pievērst uzmanību būvniecības un nekustamā īpašuma nozares regulējumam, pretējā gadījumā vairākus miljonus vērtas investīcijas ik gadu zaudējam savām kaimiņvalstīm.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis diskusijā atzinis, ka kopā ar nozari jau sākuši strādāt pie rīcības plāna, kā likvidēt visus nozari kavējošos faktorus. Viens no tuvākajiem plāniem ir samazināt projekta saskaņošanas laiku līdz 78 dienām. Tāpat plānots, ka būvniecības procesa dokumentu un formalitāšu kārtošana kļūs lietotājam draudzīgāka. Tuvākajā laikā plānots arī piedāvāt citus risinājumus nozares konkurētspējas veicināšanai.

Ref: 225.000.103.350


Pievienot komentāru

  1. Hm teica:

    Latvija drīz atpaliks no visa, ja šāda valdība….

    +1 0 -1 0

Bosnijas serbu komandieri notiesā par genocīdu Srebrenicā

ANO Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas Krimināltiesa pasludinājusi bijušo Bosnijas serbu spēku komandieri Radko Mladiču par vainīgu genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti deviņdesmitajos gados, Bosnijas kara laikā.

Tiesībsargs e-veselības sistēmā būtiskus trūkumus nesaskata

Pamatojoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegumu, kurā vērsa uzmanību uz nepieciešamību vērtēt Ministru kabineta noteikumus Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, analizēja atsevišķus E-veselības sistēmas aspektus, kā arī sniedza rekomendācijas, ziņo Tiesībsarga birojā.

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad straujākais pēdējos desmit gados

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kritums nekā vidēji ES

Latvijas lauksaimniecības sektora izlaides vērtība pērn bija 1,3 miljardi eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2015.gadā, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā kopumā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati.

Šadurskis: Noteikt kritērijus vidusskolai ir atbildīgs solis izglītības kvalitātes celšanai

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, tiks noteikts minimāli pieļaujamais bērnu skaitu klasē. To paredz trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā.

Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Apstiprināts Saeimas analītisko pētījumu plāns 2018.gadam

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome trešdien, 22.novembrī, apstiprināja Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 2018.gadam. Pētījumu izstrādi Analītiskais dienests sāks jau šogad.

Jerošenko: Ušakovs virza neveselīgu politiku, Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam

«Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas Zaļo un zemnieku savienība sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam,» intervijā ar BNN norāda bijušais Saskaņas deputāts, Finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. 

Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane

Par trešdien, 22.novembrī, dibinātā AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma AS Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, liecina Latvijas gāzes paziņojums biržai Nasdaq Riga.

EK pozitīvi novērtē Latvijas 2018.gada budžeta projektu

Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas sagatavotais 2018.gada budžeta projekts pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem gan 2017.gadā, gan 2018.gadā Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek novērtēta -1,8% no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2018.gadā vispārējās valdības budžeta izdevumi pieaug par 7,1 procenta punktiem.

Pieaugot minimālajai algai, no nākamā gada palielinās uzturlīdzekļu apmēru par bērniem

Ņemot vērā, ka minimālā alga nākamgad pieaugs līdz 430 eiro, turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā oktobrī samazinājās par 0,2%

2017.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Vaškevičs Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi

Kukuļņemšanā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs, kura izdošanu tiesāšanai no Austrijas nesekmīgi cenšas panākt Latvijas varasiestādes, Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet, paldies Dievam, taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi.

Samazinās mediķu pagarinātā normālā darba laika ilgumu

Turpinot atteikties no noteiktā pagarinātā darba laika mediķiem, Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā.

Antāne: Nepārkrauto Krievijas kravu dēļ Latvija 9 mēnešos zaudējusi teju 50 milj.eiro

Latvijas ekonomika šī gada deviņos mēnešos ir zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro neiegūto Krievijas tranzīta kravu dēļ. Ja gada sākumā asociācijas uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļš apstiprināja 90% apmērā, tad septembra mēnesī tie vairs bija tikai 5%, norāda biedrības BATL prezidente Inga Antāne.

Ziedot.lv: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Elektroauto stilīgs trends vai jaunais pasaules ekonomikas dzinulis?

«Latvijas satiksmē patlaban piedalās ap 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030.gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Lai mēs pagūtu tam sagatavoties, laika nemaz nav daudz.»

Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Autovadītāj! Daudzviet uz autoceļiem veidojas apledojums, Kurzemē arī migla

Šorīt uz autoceļiem daudzviet veidojas apledojums, kas apgrūtina braukšanu un atsevišķos rajonos Kurzemē izveidojusies bieza migla. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 86 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvija šķīrējtiesas procesa ietvaros atguvusi izdevumus 1,2 milj. eiro apmērā

Latvija no Igaunijas uzņēmēja Indreka Kuivallika atguvusi tiesvedības izdevumus 1,28 miljonu eiro apmērā, kas radušies starptautiskās šķīrējtiesas procesā vēja enerģijas ražotāja Winergy lietā, un atgūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitīti valsts budžetā.

Igauņu pilsētiņa vilina iedzīvotājus atpakaļ ar SPA Siguldā un 100 eiro balvu

Keilas pilsētiņa, kas atrodas 25 kilometru attālumā no Tallinas, uzsākusi pusotru mēnesi ilgu kampaņu ar mērķi panākt, ka pilsētas iedzīvotāji, kuri deklarējušies Igaunijas galvaspilsētā, lai saņemtu tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, pārdeklarējas atpakaļ savā dzīvesvietā.

Veselības inspekcijā: Novājinātu ārstu resursu dēļ ieilgst ekspertīžu veikšana

Novājinātā ārstu resursa dēļ Veselības inspekcijā ieilgst ekspertīžu veikšana, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teic VI vadītāja Indra Dreika.

Bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars

Kopējais bezdarbnieku skaits valstī pēdējos gados samazinās, taču reģistrēto bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas ievērojami augsts un gandrīz nemainīgs.

Jaunākie komentāri