bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.01.2017 | Vārda dienas: Tenis, Dravis

Baltijas uzņēmumi nesteidz izmantot zemās procentu likmes kredītresursiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ints Krasts

Lai arī Baltijas lielo kompāniju finanšu direktori neredz pamatu tālākam kredītprocentu likmju kritumam, tikai neliela daļa plāno izmantot šo situāciju, lai saviem investīciju projektiem piesaistītu finansējumu ar pievilcīgām likmēm.

Aptuveni 17% lielo uzņēmumu Baltijā jau šobrīd izmanto vai apsver iespēju nodrošināt savam uzņēmumam izdevīgu ilgtermiņa finansējumu šobrīd, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, liecina SEB bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultāti Baltijas valstīs.

Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. 40% respondentu izvēlējušies atbildi «iespējams», norādot uz gatavību apsvērt rīcību, bet vēl 40% aptaujāto finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai «peldošajai» likmei.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts komentē: «Šogad no jauna izsniegtajiem aizdevumiem bāzes likme visbiežāk ir vienāda ar nulli un arī pievienotās likmes atrodas ļoti zemās pozīcijās. Tādēļ no uzņēmēju viedokļa šis ir izdevīgs brīdis, lai paātrinātu savus investīciju plānus un izdevīgi piesaistītu tiem finansējumu ar zemām likmēm. Turklāt, ja skatāmies no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, tālredzīga rīcība būtu pārskatīt pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa saistību portfeli, nofiksējot tajā zemās procentu likmes, jo izvēle par labu «peldošajai» likme var nest ieguvumus brīžos, kad likmes ir zemas, taču tirgum piemīt tendence svārstīties un likmes visticamāk pieaugs.»

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā – zemo procentu likmju faktoru izmanto vien 15% Lietuvas lielo uzņēmumu un 14% Igaunijas kompāniju. Pārējās Baltijas valstīs ir mazāks to uzņēmumu īpatsvars, kas dod priekšroku «peldošajai» likmei – Lietuvā to izvēlas 29%, bet Igaunijā – 31%. Savukārt 54% Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju ir gatavi apsvērt risinājumus efektīvākajai rīcībai šajā tirgus situācijā.

«Šajā situācijā, kad likmes ir zemas, lielie uzņēmumi atrodas priviliģētā stāvoklī, jo bankas aktīvi konkurē par iespēju tos finansēt. Visbiežāk lielās kompānijas var izvēlēties visizdevīgāko no 4-5 banku piedāvājumiem,» ir pārliecināts Krasts.

To apliecina arī aptaujas rezultāti, parādot, ka Baltijas lielo uzņēmumu apmierinātība ar sadarbību ar bankām un finansējuma pieejamību turpina pieaugt un pašreiz tā atrodas augstākajā līmenī pēdējo divu gadu laikā. 87% Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvju sadarbību ar bankām novērtējuši kā labu vai ļoti labu. Līdzīgu viedokli paudušas 80% Lietuvas lielo kompāniju un 69% Igaunijas korporāciju.

Visbeidzot, lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu pašreizējā situācijā neredz vajadzību vērsties finanšu tirgū pēc finansējuma piesaistes, izlaižot obligācijas vai biržā kotējot uzņēmuma akcijas. Šādu uzskatu pauduši 82% Latvijas uzņēmumu finanšu direktori, 74% Lietuvas kompāniju pārstāvji un pat 83% Igaunijas lielie uzņēmumi. Vienlaikus, 12% Latvijas un Lietuvas, kā arī 6% Igaunijas kompāniju atbildējušas, ka tās plāno tuvāko divu gadu laikā iesaistīties finanšu tirgū.

«Tas, ka katrs desmitais uzņēmums tomēr domā par iesaistīšanos finanšu tirgū, ir pozitīvs signāls, jo norāda uz kompāniju gatavību pilnveidot savu pārvaldības modeli un uzlabot biznesa caurskatāmību. Līdzdalība finanšu tirgū uzņēmumam uzliek augstus standartus, un jo vairāk būs kompāniju, kas to dara, jo sakārtotāka būs biznesa vide,» uzsver Krasts.

Jautājot par nākotnes redzējumu, šobrīd vien 4% Baltijas vadošo finansistu prognozē, ka nākamo 12 mēnešu laikā kredītprocentu likmes varētu turpināt samazināties. Gluži otrādi – šogad krietni pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kas sagaida procentu likmju kāpumu. Šādi uzskata 16% lielo uzņēmumu finanšu ekspertu Latvijā (2014. gada oktobrī – 8%), 22% – Lietuvā (iepriekšējā gadā – 13%) un 27% – Igaunijā (iepriekš – 11%).

Ref: 102.000.102.11186


Pievienot komentāru

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.