bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija

Baltijas uzņēmumi nesteidz izmantot zemās procentu likmes kredītresursiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ints Krasts

Lai arī Baltijas lielo kompāniju finanšu direktori neredz pamatu tālākam kredītprocentu likmju kritumam, tikai neliela daļa plāno izmantot šo situāciju, lai saviem investīciju projektiem piesaistītu finansējumu ar pievilcīgām likmēm.

Aptuveni 17% lielo uzņēmumu Baltijā jau šobrīd izmanto vai apsver iespēju nodrošināt savam uzņēmumam izdevīgu ilgtermiņa finansējumu šobrīd, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, liecina SEB bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultāti Baltijas valstīs.

Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. 40% respondentu izvēlējušies atbildi «iespējams», norādot uz gatavību apsvērt rīcību, bet vēl 40% aptaujāto finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai «peldošajai» likmei.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts komentē: «Šogad no jauna izsniegtajiem aizdevumiem bāzes likme visbiežāk ir vienāda ar nulli un arī pievienotās likmes atrodas ļoti zemās pozīcijās. Tādēļ no uzņēmēju viedokļa šis ir izdevīgs brīdis, lai paātrinātu savus investīciju plānus un izdevīgi piesaistītu tiem finansējumu ar zemām likmēm. Turklāt, ja skatāmies no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, tālredzīga rīcība būtu pārskatīt pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa saistību portfeli, nofiksējot tajā zemās procentu likmes, jo izvēle par labu «peldošajai» likme var nest ieguvumus brīžos, kad likmes ir zemas, taču tirgum piemīt tendence svārstīties un likmes visticamāk pieaugs.»

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā – zemo procentu likmju faktoru izmanto vien 15% Lietuvas lielo uzņēmumu un 14% Igaunijas kompāniju. Pārējās Baltijas valstīs ir mazāks to uzņēmumu īpatsvars, kas dod priekšroku «peldošajai» likmei – Lietuvā to izvēlas 29%, bet Igaunijā – 31%. Savukārt 54% Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju ir gatavi apsvērt risinājumus efektīvākajai rīcībai šajā tirgus situācijā.

«Šajā situācijā, kad likmes ir zemas, lielie uzņēmumi atrodas priviliģētā stāvoklī, jo bankas aktīvi konkurē par iespēju tos finansēt. Visbiežāk lielās kompānijas var izvēlēties visizdevīgāko no 4-5 banku piedāvājumiem,» ir pārliecināts Krasts.

To apliecina arī aptaujas rezultāti, parādot, ka Baltijas lielo uzņēmumu apmierinātība ar sadarbību ar bankām un finansējuma pieejamību turpina pieaugt un pašreiz tā atrodas augstākajā līmenī pēdējo divu gadu laikā. 87% Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvju sadarbību ar bankām novērtējuši kā labu vai ļoti labu. Līdzīgu viedokli paudušas 80% Lietuvas lielo kompāniju un 69% Igaunijas korporāciju.

Visbeidzot, lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu pašreizējā situācijā neredz vajadzību vērsties finanšu tirgū pēc finansējuma piesaistes, izlaižot obligācijas vai biržā kotējot uzņēmuma akcijas. Šādu uzskatu pauduši 82% Latvijas uzņēmumu finanšu direktori, 74% Lietuvas kompāniju pārstāvji un pat 83% Igaunijas lielie uzņēmumi. Vienlaikus, 12% Latvijas un Lietuvas, kā arī 6% Igaunijas kompāniju atbildējušas, ka tās plāno tuvāko divu gadu laikā iesaistīties finanšu tirgū.

«Tas, ka katrs desmitais uzņēmums tomēr domā par iesaistīšanos finanšu tirgū, ir pozitīvs signāls, jo norāda uz kompāniju gatavību pilnveidot savu pārvaldības modeli un uzlabot biznesa caurskatāmību. Līdzdalība finanšu tirgū uzņēmumam uzliek augstus standartus, un jo vairāk būs kompāniju, kas to dara, jo sakārtotāka būs biznesa vide,» uzsver Krasts.

Jautājot par nākotnes redzējumu, šobrīd vien 4% Baltijas vadošo finansistu prognozē, ka nākamo 12 mēnešu laikā kredītprocentu likmes varētu turpināt samazināties. Gluži otrādi – šogad krietni pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kas sagaida procentu likmju kāpumu. Šādi uzskata 16% lielo uzņēmumu finanšu ekspertu Latvijā (2014. gada oktobrī – 8%), 22% – Lietuvā (iepriekšējā gadā – 13%) un 27% – Igaunijā (iepriekš – 11%).

Ref: 102.000.102.11186


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.