bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.09.2017 | Vārda dienas: Agris, Agrita

Baltijas un Vācijas ministri pauž apņēmību padziļināt sadarbību aizsardzības jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas ārlietu ministra vietnieks ES lietās Mati Māsikass (no kreisās), Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs

Atskatoties uz 25 gadiem kopš Baltijas valstu un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991.gada 28.augustā, minēto valstu ārlietu ministri atzinīgi novērtējuši valstu ciešo sadarbību un savstarpējo atbalstu, kam bija īpaši svarīga loma Baltijas valstu eiroatlantiskās integrācijas ceļā.

Baltijas valstu pārejas pieredze, kas gūta 25 gados, ir veiksmīgi rosinājusi citas valstis, kuras tāpat vēlējās virzīties uz brīvību, demokrātiju un tiesiskumu, un kalpojusi tām par paraugu. Gan Baltijas valstis, gan Vācija ir stingri apņēmušās turpināt aizsargāt un stiprināt šīs vērtības, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.

Kā zināms, Rīgā otrdien, 13.septembrī, savā gadskārtējā 3+1 formāta sanāksmē tikās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Vācijas ārlietu ministri. Sanāksmes dienaskārtībā bija Baltijas valstu un Vācijas sadarbība, aktuālie ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumi Eiropā un ārpus tās robežām, kā arī Eiropas Savienības (ES) nākotne.

2015.gadā ārlietu ministri pieņēma rīcības plānus divpusējās sadarbības padziļināšanai tādās jomās kā mediji, pilsoniskā sabiedrība, stratēģiskā komunikācija, kā arī izglītība un jaunatne. Baltijas valstu ministri pauda pateicību Vācijai, kas šo rīcības plānu ietvaros sniedz atbalstu dažādiem projektiem un pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ministri pauda gandarījumu par to, kā līdz šim rīcības plānu ietvaros virzījusies projektu īstenošanu gaita, un izteica interesi šo sadarbību paplašināt arī turpmāk.

Ministri pauda apņēmību padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā, turpinot īstenot nesen notikušā NATO Varšavas samita lēmumus. Ministri uzsvēra, cik svarīgs ir sabiedroto lēmums paplašināt savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Vācijas piedāvājums kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajai klātbūtnei Lietuvā sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanai, uzsvērts sanāksmē.

Visas četras valstis apliecināja savu vienoto Eiropas redzējumu, kas ir balstīts ES dalībvalstu solidaritātē un savstarpējā palīdzībā, veidojot kopēju drošības un aizsardzības politiku. Baltijas valstis un Vācija nelokāmi uzskata, ka ES nodrošina vēsturiski vienreizīgu un vitāli nepieciešamu struktūru, lai veidotu miermīlīgas un savstarpēji labvēlīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem un veicinātu mieru un stabilitāti visā pasaulē. Jāpieliek visas pūles, lai radītu stiprāku un saliedētāku ES, kas balstās uz kopējām vērtībām un tiesiskumu.

Ministri no jauna apstiprināja Baltijas valstu un Vācijas kopīgo atbildību iepretim Eiropas Savienībai. Sabiedrības daļas neapmierinātība ar ES darbību ir jāuztver ļoti nopietni, un nepieciešama apņēmīga rīcība un atbilstoši risinājumi, lai panāktu, ka ES efektīvāk darbojas visu savu pilsoņu labā. Neatkāpjoties no sasniegtā, kopīgas pūles galvenokārt jāveltī izaicinājumiem, kur nepieciešami kopīgi Eiropas līmeņa risinājumi, pārējos uzdevumus atstājot valstu un reģionu līmenim.

ES un Apvienotās Karalistes (AK) turpmāko attiecību kontekstā Baltijas valstis un Vācija ir gatavas palīdzēt institūcijām sarunās, tiklīdz saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu britu valdība būs paziņojusi par savu lēmumu izstāties no ES. Apvienotā Karaliste paliek svarīgs Eiropas partneris. Ministri vēlreiz apliecināja lielu ieinteresētību uzturēt ciešas attiecības ar AK, vienlaikus pievēršot nepārtrauktu uzmanību ES 27 dalībvalstu saliedētībai, lai tādējādi Eiropa pārvarētu 21.gadsimta izaicinājumus.

Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstis un Vāciju vieno kopīgas vērtības, kas ir arī Eiropas Savienības pamatā. Tāpēc šo četru valstu partnerība ir ieguvusi īpašu nozīmi apstākļos, kad jārisina galvenie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Eiropa. Tikai sadarbojoties plecu pie pleca, mēs varēsim rast kopīgas atbildes, lai saglabātu vienotu un stipru Eiropu, kur, neraugoties uz aizvien straujākām pārmaiņām pasaulē, valdītu miers, brīvība, drošība un labklājība, informē ministrija.

Ref: 102.000.102.13496


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».