bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

Baltijas un Vācijas ministri pauž apņēmību padziļināt sadarbību aizsardzības jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas ārlietu ministra vietnieks ES lietās Mati Māsikass (no kreisās), Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs

Atskatoties uz 25 gadiem kopš Baltijas valstu un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991.gada 28.augustā, minēto valstu ārlietu ministri atzinīgi novērtējuši valstu ciešo sadarbību un savstarpējo atbalstu, kam bija īpaši svarīga loma Baltijas valstu eiroatlantiskās integrācijas ceļā.

Baltijas valstu pārejas pieredze, kas gūta 25 gados, ir veiksmīgi rosinājusi citas valstis, kuras tāpat vēlējās virzīties uz brīvību, demokrātiju un tiesiskumu, un kalpojusi tām par paraugu. Gan Baltijas valstis, gan Vācija ir stingri apņēmušās turpināt aizsargāt un stiprināt šīs vērtības, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.

Kā zināms, Rīgā otrdien, 13.septembrī, savā gadskārtējā 3+1 formāta sanāksmē tikās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Vācijas ārlietu ministri. Sanāksmes dienaskārtībā bija Baltijas valstu un Vācijas sadarbība, aktuālie ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumi Eiropā un ārpus tās robežām, kā arī Eiropas Savienības (ES) nākotne.

2015.gadā ārlietu ministri pieņēma rīcības plānus divpusējās sadarbības padziļināšanai tādās jomās kā mediji, pilsoniskā sabiedrība, stratēģiskā komunikācija, kā arī izglītība un jaunatne. Baltijas valstu ministri pauda pateicību Vācijai, kas šo rīcības plānu ietvaros sniedz atbalstu dažādiem projektiem un pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ministri pauda gandarījumu par to, kā līdz šim rīcības plānu ietvaros virzījusies projektu īstenošanu gaita, un izteica interesi šo sadarbību paplašināt arī turpmāk.

Ministri pauda apņēmību padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā, turpinot īstenot nesen notikušā NATO Varšavas samita lēmumus. Ministri uzsvēra, cik svarīgs ir sabiedroto lēmums paplašināt savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Vācijas piedāvājums kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajai klātbūtnei Lietuvā sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanai, uzsvērts sanāksmē.

Visas četras valstis apliecināja savu vienoto Eiropas redzējumu, kas ir balstīts ES dalībvalstu solidaritātē un savstarpējā palīdzībā, veidojot kopēju drošības un aizsardzības politiku. Baltijas valstis un Vācija nelokāmi uzskata, ka ES nodrošina vēsturiski vienreizīgu un vitāli nepieciešamu struktūru, lai veidotu miermīlīgas un savstarpēji labvēlīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem un veicinātu mieru un stabilitāti visā pasaulē. Jāpieliek visas pūles, lai radītu stiprāku un saliedētāku ES, kas balstās uz kopējām vērtībām un tiesiskumu.

Ministri no jauna apstiprināja Baltijas valstu un Vācijas kopīgo atbildību iepretim Eiropas Savienībai. Sabiedrības daļas neapmierinātība ar ES darbību ir jāuztver ļoti nopietni, un nepieciešama apņēmīga rīcība un atbilstoši risinājumi, lai panāktu, ka ES efektīvāk darbojas visu savu pilsoņu labā. Neatkāpjoties no sasniegtā, kopīgas pūles galvenokārt jāveltī izaicinājumiem, kur nepieciešami kopīgi Eiropas līmeņa risinājumi, pārējos uzdevumus atstājot valstu un reģionu līmenim.

ES un Apvienotās Karalistes (AK) turpmāko attiecību kontekstā Baltijas valstis un Vācija ir gatavas palīdzēt institūcijām sarunās, tiklīdz saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu britu valdība būs paziņojusi par savu lēmumu izstāties no ES. Apvienotā Karaliste paliek svarīgs Eiropas partneris. Ministri vēlreiz apliecināja lielu ieinteresētību uzturēt ciešas attiecības ar AK, vienlaikus pievēršot nepārtrauktu uzmanību ES 27 dalībvalstu saliedētībai, lai tādējādi Eiropa pārvarētu 21.gadsimta izaicinājumus.

Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstis un Vāciju vieno kopīgas vērtības, kas ir arī Eiropas Savienības pamatā. Tāpēc šo četru valstu partnerība ir ieguvusi īpašu nozīmi apstākļos, kad jārisina galvenie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Eiropa. Tikai sadarbojoties plecu pie pleca, mēs varēsim rast kopīgas atbildes, lai saglabātu vienotu un stipru Eiropu, kur, neraugoties uz aizvien straujākām pārmaiņām pasaulē, valdītu miers, brīvība, drošība un labklājība, informē ministrija.

Ref: 102.000.102.13496


Pievienot komentāru

Ukraina vaino Krieviju «valsts terorismā» pēc uzbrukuma Voroņenkovam

Ukraina vainojusi Krieviju «valsts terorismā» pēc tam, kad Kijevā uz ielas nošauts bijušais Krievijas parlamentārietis Deniss Voroņenkovs.

Lietuvas pilsoņa 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanas shēmā izmantota arī Latvija

Amerikas Svienotās Valsts tiesībsargājošās iestādes izvirzījušas apsūdzības Lietuvas pilsonim par 100 miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no divām ASV augsto tehnoloģiju kompānijām un izmānītā nauda plūdusi uz kontiem arī Latvijā.

Igauņu militārā transporta ražotājs sadarbojas ar norvēģiem un britiem

Igauņu militārā transporta ražotājs Milrem izveidojis kopīgu produkta prototipu ar norvēģu ieroču ražotāju Kongsberg un britu tālvadības sistēmu ražotāju Qinetiq North America.

Interneta lietotāji nespēj noteikt, vai interneta vietne ir legāla

Eiropas Savienības mēroga pētījumā lēsts, ka 97% no visiem ES pilsoņiem uzskata, ka gan izgudrotāji, gan radītāji un izpildmākslinieki var aizsargāt savas tiesības un saņemt atalgojumu par savu darbu, liecina ES Intelektuālā īpašuma birojs.

Iedzīvotāji pārliecināti - viņu auto nenozags; tomēr zādzību skaits Latvijā pieaug

Lielākā daļa auto īpašnieku uzskata, ka viņu automašīna ir drošībā un netiks nozagta, liecina apdrošināšanas kompānijas Balta veiktā aptauja. Savukārt Valsts policijas statistikas dati rāda – jauno automašīnu zādzību skaits šogad palielinājies 2,5 reizes.

Īri Brexit dēļ Latvijā apgūst robežas sargāšanu

Gatavojoties kaimiņvalsts Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības, Īrijas nodokļu un muitas administrācija viesojās Latvijā, lai apgūtu robežas sargāšanu, informēja Valsts ieņēmumu dienests.

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt dzeramā ūdens paraugu

Turpmāk Veselības inspekcijai būs tiesības pieprasīt periodisku dzeramā ūdens paraugu (ēkas siltummezglā un ūdens paraugos kondicionēšanas sistēmā) analizēšanu un profilaktiskās dezinfekcijas veikšanu arī pēc noslēguma dezinfekcijas veikšanas, vēsta Veselības ministrija.

Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā

Ministru prezidents Māris Kučinskis jauno Valsts kancelejas vadītāju cer atrast tuvāko divu nedēļu laikā.

Latvijā darbu sākusi biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība

Latvijā darbu uzsākusi starptautiskā biznesa akseleratora InnoEnergy pārstāvniecība, kuras uzdevums ir jaunu inovatīvu uzņēmumu un tehnoloģiju attīstītāju sagatavošana investīciju piesaistei InnoEnergy akseleratorā.

EK vēlas rast risinājumus, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem

Svarīgi rast risinājumu, kā novērst cenu kāpumu elektroenerģijas lietotājiem un turpināt sniegt atbalstu aizsargātajiem lietotājiem, par prioritāti norāda Ekonomikas ministrija.

Zemi Latvijā neļaus iegādāties ES pilsoņiem, kuri patstāvīgi neuzturas Latvijā

Izmaiņas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā, Saeima pieņēma galīgajā lasījumā ceturtdien, 23.martā.

Latvijas Banka paaugstina inflācijas prognozi šim gadam līdz 2,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam no 1,6% līdz 2,7%, vēsta Latvijas Bankas preses dienestā.

Meja: Londonas uzbrucējs bijis vietējais iedzīvotājs

Vīrietis, kurš Londonā sarīkoja traģisku terora aktu, bijis dzimis Lielbritānijā, tā pavēstījusi britu premjerministre Terēza Meja.

Visvairāk par atjaunojamo enerģiju zina vidzemnieki, bez vismazāk - kurzemnieki

Vislabāk informēti par atjaunojamajiem enerģijas resursiem un to izmantošanu ir vidzemnieki, bet vismazākās zināšanas šajā jautājumā ir Kurzemē dzīvojošajiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums, kas veltīts mājokļa un zaļo tehnoloģiju tēmai.

Augstākais vidējais atalgojums ir Rīgā - 936 eiro, zemākais Daugavpilī - 582 eiro

Atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir mēreni pieaudzis. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 2016.gadā vidējā neto darba samaksa, ieskaitot prēmijas, kopumā palielinājusies par nepilniem 5%.

KP ļauj Lietuvas uzņēmumam iegūt izšķirošu ietekmi pār Latvijas uzņēmumiem

Konkurences padome atļāvusi divus savstarpēji saistītus darījumus koncerniem W.P.Carey un Kesko iegūt kopīgu izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Baltic Retail Properties un netieši pār trim Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem - SIA K Prof, SIA Polo LS un SIA Daugavkrasts M.

Papildināts: Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Četri cilvēki gājuši bojā un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

LM ir pret sociālā budžeta daļu novirzīšanu veselības aprūpei

Finanšu ministrijas ierosinājumus par noteiktas sociālā budžeta daļas 1% novirzīšanu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai eksperti vērtē piesardzīgi, Labklājības ministrija ir pret šādu priekšlikumu.

Preventīvos nolūkos ļaunprātīgas mājaslapas varēs atslēgt uz laiku

Konceptuāli atbalstīts grozījumu Elektronisko sakaru likumā, lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Saeima piekrīt disciplināri sodīto tiesnešu vārdu publiskošanai

Publicējot informāciju par tiesnešiem uzliktajiem disciplinārsodiem, pie atbildības saukto personu vārdi un uzvārdi turpmāk netiks aizsegti, paredz Saeimā ceturtdien, 23.martā, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.

Latvijas šautriņu metēji kvalificējas PDC pasaules kausam

Latvijas šautriņu metēji Madars Razma un Nauris Gleglu izcīnījuši tiesības pārstāvēt Latviju PDC pasaules kausā šautriņu mešanā, kurš no 1.jūnija līdz 4.jūnijam notiks Vācijas pilsētā Frankfurtē un kura kopējais balvu fonds būs 350 tūkstoši eiro.

Eksperti: Interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu

Kibernoziedznieki kļūst arvien viltīgāki, bet viņu sūtītās krāpnieciskās e-pasta vēstules arvien grūtāk atšķirt no parastā e-pasta - interneta lietotāji atver pat 30% krāpniecisko e-pasta vēstuļu, skaidro antivīrusu programmu izstrādātāji eScan.

Rinkēvičs: Latvija atbalsta Starptautiskās koalīcijas cīņu ar Daesh

«Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh ir kļuvusi par ļoti piemērotu un efektīvu instrumentu, lai ievērojami samazinātu Daesh militārās, finansiālās, un rekrutēšanas spējas,» starptautiskās koalīcijas ārlietu ministru sanāksmē pauž Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.