bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 13.12.2017 | Vārda dienas: Veldze, Lūcija

Baltijas un Vācijas ministri pauž apņēmību padziļināt sadarbību aizsardzības jomā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas ārlietu ministra vietnieks ES lietās Mati Māsikass (no kreisās), Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs

Atskatoties uz 25 gadiem kopš Baltijas valstu un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991.gada 28.augustā, minēto valstu ārlietu ministri atzinīgi novērtējuši valstu ciešo sadarbību un savstarpējo atbalstu, kam bija īpaši svarīga loma Baltijas valstu eiroatlantiskās integrācijas ceļā.

Baltijas valstu pārejas pieredze, kas gūta 25 gados, ir veiksmīgi rosinājusi citas valstis, kuras tāpat vēlējās virzīties uz brīvību, demokrātiju un tiesiskumu, un kalpojusi tām par paraugu. Gan Baltijas valstis, gan Vācija ir stingri apņēmušās turpināt aizsargāt un stiprināt šīs vērtības, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.

Kā zināms, Rīgā otrdien, 13.septembrī, savā gadskārtējā 3+1 formāta sanāksmē tikās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Vācijas ārlietu ministri. Sanāksmes dienaskārtībā bija Baltijas valstu un Vācijas sadarbība, aktuālie ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumi Eiropā un ārpus tās robežām, kā arī Eiropas Savienības (ES) nākotne.

2015.gadā ārlietu ministri pieņēma rīcības plānus divpusējās sadarbības padziļināšanai tādās jomās kā mediji, pilsoniskā sabiedrība, stratēģiskā komunikācija, kā arī izglītība un jaunatne. Baltijas valstu ministri pauda pateicību Vācijai, kas šo rīcības plānu ietvaros sniedz atbalstu dažādiem projektiem un pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ministri pauda gandarījumu par to, kā līdz šim rīcības plānu ietvaros virzījusies projektu īstenošanu gaita, un izteica interesi šo sadarbību paplašināt arī turpmāk.

Ministri pauda apņēmību padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā, turpinot īstenot nesen notikušā NATO Varšavas samita lēmumus. Ministri uzsvēra, cik svarīgs ir sabiedroto lēmums paplašināt savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Vācijas piedāvājums kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajai klātbūtnei Lietuvā sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanai, uzsvērts sanāksmē.

Visas četras valstis apliecināja savu vienoto Eiropas redzējumu, kas ir balstīts ES dalībvalstu solidaritātē un savstarpējā palīdzībā, veidojot kopēju drošības un aizsardzības politiku. Baltijas valstis un Vācija nelokāmi uzskata, ka ES nodrošina vēsturiski vienreizīgu un vitāli nepieciešamu struktūru, lai veidotu miermīlīgas un savstarpēji labvēlīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem un veicinātu mieru un stabilitāti visā pasaulē. Jāpieliek visas pūles, lai radītu stiprāku un saliedētāku ES, kas balstās uz kopējām vērtībām un tiesiskumu.

Ministri no jauna apstiprināja Baltijas valstu un Vācijas kopīgo atbildību iepretim Eiropas Savienībai. Sabiedrības daļas neapmierinātība ar ES darbību ir jāuztver ļoti nopietni, un nepieciešama apņēmīga rīcība un atbilstoši risinājumi, lai panāktu, ka ES efektīvāk darbojas visu savu pilsoņu labā. Neatkāpjoties no sasniegtā, kopīgas pūles galvenokārt jāveltī izaicinājumiem, kur nepieciešami kopīgi Eiropas līmeņa risinājumi, pārējos uzdevumus atstājot valstu un reģionu līmenim.

ES un Apvienotās Karalistes (AK) turpmāko attiecību kontekstā Baltijas valstis un Vācija ir gatavas palīdzēt institūcijām sarunās, tiklīdz saskaņā ar Lisabonas līguma 50.pantu britu valdība būs paziņojusi par savu lēmumu izstāties no ES. Apvienotā Karaliste paliek svarīgs Eiropas partneris. Ministri vēlreiz apliecināja lielu ieinteresētību uzturēt ciešas attiecības ar AK, vienlaikus pievēršot nepārtrauktu uzmanību ES 27 dalībvalstu saliedētībai, lai tādējādi Eiropa pārvarētu 21.gadsimta izaicinājumus.

Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstis un Vāciju vieno kopīgas vērtības, kas ir arī Eiropas Savienības pamatā. Tāpēc šo četru valstu partnerība ir ieguvusi īpašu nozīmi apstākļos, kad jārisina galvenie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Eiropa. Tikai sadarbojoties plecu pie pleca, mēs varēsim rast kopīgas atbildes, lai saglabātu vienotu un stipru Eiropu, kur, neraugoties uz aizvien straujākām pārmaiņām pasaulē, valdītu miers, brīvība, drošība un labklājība, informē ministrija.

Ref: 102.000.102.13496


Pievienot komentāru

Kazarmās Lietuvā aizsaulē aiziet horvātu karavīrs

Lietuvā miris horvātu kontingenta karavīrs, kurš dienējis Ruklas militārajā pilsētā NATO starptautisko spēku rindās.

Piketētāji: Āgenskalna tirgum būt!

Pie Rīgas domes noticis pikets pret Āgenskalna tirgus slēgšanu.  ««#UšakovaGrupējums» parādīja skaidru attieksmi pret Āgenskalna iedzīvotājiem - domes sēdē atturējās iekļaut jautājumu par Āgenskalna tirgus glābšanu,» sociālajos tīklos norāda Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai.

BATL: Satiksmes ministrijas plāno uzlikt vēl vienu slogu uz nodokļu maksātāju pleciem

Satiksmes ministrijas izstrādātais tranzīta nozares attīstības plāns, ar kuru šonedēļ tika iepazīstināta Saeimas Tautsaimniecības komisija, paredz, ka konkurētspējas palielināšanai valstij būtu jādotē dzelzceļa kravas pārvadājumi.

Igaunija saņem prettanku raķetes, iepirktas ar ASV finansējumu

Igaunijas aizsardzības resors saņēmis nākamo prettanku raķešu kravu, kas paredzēta amerikāņu Javelin prettanku ieročiem un kas iepirkta ar Amerikas Savienoto Valstu finansējumu.

Binde: Priekšlikums par LMT un Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas

Priekšlikums par SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom apvienošanu bija vien politiskas diskusijas, un labi, ka šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic LMT prezidents Juris Binde.

LRA/LA: Rīgas pilsētas 2018.gada sagatavotais budžets ir pretlikumīgs, iekļaujot 100 miljonus Rīgas satiksmei

Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcija sasauktajā preses konferencē, kurā iepazīstināja ar saviem budžeta priekšlikumiem Rīgas pilsētas 2018.gada budžetam, norādījusi, ka Rīgas domes sagatavotais budžets tā esošajā redakcijā ir pretlikumīgs.

Tallinā par pārmaksātiem ūdens tarifiem aicina piedzīt desmitiem miljonus eiro

Igaunijā noslēdzies juridisks strīds starp Tallinas ūdensapgādes uzņēmu Tallinna Vesi un vietējo konkurences uzraugu, tiesai apelācijas instancē atzīstot, ka ūdens cena galvaspilsētā gadiem bijusi nepamatoti augsta, un konkurences uzrauga vērtējumā iedzīvotāji var no uzņēmuma piedzīt kopumā desmitiem miljonus eiro.

Aptauja: 55% strādājošo virsstundas netiek apmaksātas

Vairāk nekā puse nodarbināto strādā virsstundas, un 55% no viņiem tās netiekot apmaksātas, savukārt 45% saņemot papildus samaksu, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. 

Itālijā ārkārtas stāvoklis pēc sprādziena Austrijas gāzes sadales mezglā

Itālijas valdība izsludinājusi ārkārtas stāvokli gāzes nozarē pēc tam, kad Austrijā noticis sprādziens būtiskā dabasgāzes sadales centrā, laupot dzīvību vienam cilvēkam, nodarot miesas bojājumus ne mazāk kā 18 un ietekmējot svarīgā energoresursa cenas un piegādes Centrāleiropas reģionā.

LRA nolēmusi nesadarboties ar partiju Latvijas attīstībai

Partiju apvienības Latvijas Reģionu Apvienība pārstāvju sapulcē lēma, ka nesadarbosies ar partiju Latvijas attīstībai. Jau iepriekš tika pieņemts lēmums, ka 13.Saeimas vēlēšanās LRA startēs ar savu sarakstu.

Pirms Ziemassvētkiem streikos Ryanair piloti

Īru lidsabiedrības Ryanair pasažieri pirmssvētku laikā saskarsies ar neērtībām, ko solās radīt lidmašīnu pilotu un apkalpes locekļu streiki un cita rīcība, tiem iestājoties par to, lai uzņēmums atzītu arodbiedrības un nodrošinātu labākus darba nosacījumus.

LDDK: OIK sadārdzinājums ir nopietns apgrūtinājums starptautiskajai konkurencei

Lai noturētu Iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, valdības darba kārtībā jābūt arī tādām prioritātēm kā obligātā iepirkuma izmaksu samazināšanai un elektroenerģijas cenu kāpuma novēršanai, lai samazinātu uzņēmēju izdevumus un iedzīvotāju maksājumus, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija.

Ārsti uztraucas, ka e-veselības dēļ Latvijas veselības aprūpē sāksies haoss

Patlaban nav garantijas, ka e-veselības sistēmas dēļ no 1.janvāra, kad tā būs jālieto obligāti, nesāksies haoss Latvijas veselības aprūpē, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas norāda deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.