bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 23.02.2018 | Vārda dienas: Haralds, Almants
LatviaLatvija

Bankā: Nodokļu reforma skars ikvienu krājēju - kas par to jāzina?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas iedzīvotāju finansiālā situācija turpina uzlaboties, ko apliecina gan augoši mazumtirdzniecības rādītāji, vidējās algas pieaugums, gan arī statistika par aizvien lielākiem mājsaimniecību kontu atlikumiem, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

«Paredzams, ka arī nākamgad nodokļu reformas rezultātā vairumam iedzīvotāju maciņa saturs turpinās pieaugt, radot iespēju sākt veidot uzkrājumus vai arī palielināt jau esošos,» atzīmē Kropa.

Reforma arī sola dažādas izmaiņas attaisnoto izdevumu deklarēšanā, atprasot pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu, kas jāņem vērā kā jaunajiem, tā jau esošajiem krājējiem.

«Vairums nodokļa maksātāju iegūs no palielināta attaisnoto izdevumu apmēra, ko var uzrādīt viena gada laikā. Līdz šim ierobežojošais limits bija 215 eiro, bet 2018.gadā tie būs 600 eiro (par katru ģimenes locekli) ar piebildi, ka turpmāk šajā limitā tiks iekļauti arī izdevumi par zobārstniecību un plānotajām operācijām, uz kuriem līdz šim ierobežojumus neattiecās,» skaidro bankas eksperti.

Tātad iedzīvotāji ar augstiem zobārstniecības un/vai plānoto operāciju izdevumiem no 2018.gada nevarēs saņemt nodokļa atmaksu no pilnas summas jau deklarācijas iesniegšanas gadā. Palielinātais deklarējamo izdevumu limits var kalpot kā lielisks pamudinājums uzkrājumu veidošanai tiem, kam līdz šim krāšana nav padevusies – reizi gadā atgūto summu par iepriekš veiktajiem tēriņiem ir iespējams pārvērst par uzkrājumu.

«Nereti nākas saskarties ar viedokli, ka ģimene nespēj veikt uzkrājumus, jo netiek galā ar saviem ikmēneša izdevumiem. Kamēr daļā gadījumu šim apgalvojumam ir objektīvi iemesli, tikmēr ne mazums ir tādu, kuriem trūkst disciplīnas savu ienākumu un izdevumu plānošanā,» norāda  Kropa.

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto aptauju šī gada martā, 42% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka savu budžetu neplāno, vai arī dara to neregulāri. Turklāt, teju trešdaļa (29%) iedzīvotāju atzīst, ka ienākumu zaudēšanas gadījumā nespētu sevi nodrošināt pat tekošajā mēnesī, jo uzkrājumu nav nemaz, vai arī tie ir niecīgi.

«Baltijas līmenī esam finansiāli ievainojamākie, jo šādu mājsaimniecību Igaunijā un Lietuvā ir mazāk – attiecīgi 25% un 22%. Bez plānošanas kārtību ģimenes budžetā ieviest neizdosies, izdevumu kontrole ir viens no pirmajiem soļiem uzkrājumu veidošanā. Jo mazākas summas pieejamas uzkrājumu veidošanai, jo būtiskāk ir padomāt arī par to ienesīgumu. Proti, viens no galvenajiem faktoriem sava uzkrājumu līmeņa palielināšanā ir laiks – jo agrāk sāk, jo lielākas summas laika gaitā iespējams uzkrāt, skaidro Kropa.

Viņa uzsver, ka tieši ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, privātajos pensiju plānos, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, mazās summas veido nozīmīgu uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē. «Priecē fakts, ka nu jau vairākus gadus tieši šie ieguldījumu veidi Latvijā kļūst aizvien populārāki,» tā Kropa,

Saskaņā ar FKTK statistikas datiem, iedzīvotāju interese par privātās pensijas uzkrājumu veidošanu vērtējama kā augsta, jo pieaug gan veikto iemaksu apmērs (2017.gada pirmajā pusgadā sasniedzot vēsturisko maksimumu 29.4 milj.eiro), gan arī dalībnieku skaits (28,5% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem).

«Nenoliedzami, šos ieguldījumu veidus pievilcīgus padara arī valsts politika, kas paredz iespēju atgūt Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par veiktajām iemaksām, tādējādi motivējot iedzīvotājus domāt par savu labklājību arī pašiem, nevis paļauties tikai un vienīgi uz valsts sociālajām garantijām. Šajā jomā līdz ar nodokļu reformu 2018.gadā paredzētas izmaiņas,» stāsta Kropa.

Līdzšinējo piecu gadu vietā, uzkrājumu veikšanas minimālais termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumiem tiek noteikts desmit gadi. Tātad visi līgumi, kas būs noslēgti no 2018.gada 1.janvāra, paredzēs nepieciešamību uzkrājumus veikt vismaz desmit gadus.

Bankas eksperti norāda, ja šiem līdzekļiem būs nepieciešamība piekļūt ātrāk kā pēc 10 gadiem kopš līguma noslēgšanas brīža, nāksies rēķināties ar iepriekšējos periodos saņemtās nodokļu atmaksas atgriešanu valstij. Uzkrājuma iemaksām dzīvības apdrošināšanas līgumos un pensiju 3. līmenī nodokļu reforma paredz arī iemaksu limitu, par ko iespējams atgūt nodokļa tiesu, proti, 10% no gada ienākumiem abiem uzkrājumu veidiem kopā (līdz šim 10% bija katram, tātad kopā līdz pat 20%), kā arī iemaksu summas ierobežojumu – 4 000 eiro gadā.

«Iedzīvotājiem, kuri izmanto iespēju reizi gadā atgūt pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pēc attaisnoto izdevumu deklarēšanas, jārēķinās ar iespējami mazākām summām līdz ar nodokļa likmes samazināšanos līdz 20% 2018.gadā. Tātad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, atmaksājamā summa varētu būt mazāka kā iepriekšējos gados, jo pati nodokļa likme bijusi mazāka. Piemēram, ja 2017.gadā veiktas iemaksas pensiju 3. līmenī 600 eiro apmērā, pēc deklarācijas iesniegšanas iespējams atgūt 138 eiro (600 x 23%). Savukārt par līdzvērtīgām iemaksām 2018.gadā, atgūtā summa būs 120 eiro (600 x 20%),» skaidro Swedbank eksperti.

Ref:224.000.103.2732


Pievienot komentāru

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Nedēļas izskaņā gaidāms sniegs, nākamajā nedēļā gaidāms vēl stiprāks sals

Naktī uz piektdienu, 23.februārī, teju visā Latvijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -21..-27 grādiem pēc Celsija, mazāks sals bija daļā Kurzemes piekrastes un dažviet Vidzemē, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Maršruts nedēļas nogalei: Gaismas parāde, smiekli, svinības

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kuri šķitīs interesanti gan pieaugušajiem, gan bērniem, gan dabas mīļotājiem, gan dzīvnieku mīļotājiem. BNN komanda aicina pavadīt savu nedēļas nogali, apmeklējot kādu no pasākumiem, kuri norisināsies gan svaigā gaisā, gan iekštelpās.

Delfi.lv: FKTK jau svētdien brīdinājusi, ka ABLV Bank situācija var provocēt naudas aizplūdi no četrām bankām

Finanšu un kapitāla tirgus komisija jau svētdien, 18.februārī, brīdinājusi par risku, ka gadījumā, ja AS ABLV Bank nekavējoties neatsāks pildīt maksājumus ASV dolāros, tas var provocēt naudas līdzekļu aizplūdi no citām bankām Latvijā un izraisīt noguldījumu aizplūdi vismaz no četrām kredītiestādēm, liecina portāla Delfi rīcībā esoša FKTK vēstule.

Regulators lemj par 2 komersantu darbības apturēšanu elektronisko sakaru nozarē

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, veicot elektronisko sakaru komersantu uzraudzību, konstatējusi, ka divi elektronisko sakaru komersanti - SIA Foco 16 un SIA Olaines KTV - atkārtoti gada laikā izdarījuši administratīvo pārkāpumu, neizpildot pienākumu iesniegt Regulatoram tā pieprasīto informāciju un ievērot vispārējās atļaujas noteikumus.

Latvijas iedzīvotāji kritiski par valsts politiku sabiedrības veselības jomā

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka Latvijas valdības īstenotā sabiedrības veselības politika raksturojama drīzāk kā neefektīva. 83% no Kantar TNS aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem norādījuši, ka atbildīgajām valsts iestādēm būtu jāinformē sabiedrība par dažādu nikotīnu saturošo produktu ietekmi uz cilvēku veselību, tai skaitā, par tādiem, kuri no tiem ir mazāk kaitīgi nekā cigaretes.

SEB banka: Darba kļūs vairāk, darbinieki izvēlīgāki

«Atrast vai nomainīt darbu kļūs vieglāk un ātrāk. Lielākas iespējas būs reģiona centros un pilsētās, īpaši Rīgā un Pierīgā. Reģionos iespēju būs mazāk, kaut pieprasījums pēc darbiniekiem būs vērojams arī tur, Taču tas, būs interesenti, noteiks atalgojums, sadzīves apstākļi. To trūkums būs viens no mudinājumiem iedzīvotājiem turpināt migrēt uz pilsētām, gan mainīt nodarbošanos,» prognozē SEB bankas Makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

ABLV Bank vadītājs apgalvo, ka banka ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai

 ABLV Bank ir gatava maksājumu ierobežojumu atcelšanai, ceturtdien preses konferencē paziņoja bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Baltijas valstu prezidentu un Trampa tikšanās notiks aprīlī

Triju Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās notiks šī gada 3.aprīlī Vašingtonā, ceturtdien, 22.februārī, preses konferencē pēc tikšanās ar ASV valsts sekretāra vietnieku Džonu Salivanu apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

2017.gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9% iedzīvotāju

2017.gadā Latvijā bija nodarbināti 894,8 tūkstoši jeb 62,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Vairāki jauni satiksmes ierobežojumi Latvijas galvaspilsētā

Saistībā ar kanalizācijas kolektora avārijas darbiem no piektdienas, 23.februāra, pulksten 23.30 līdz pirmdienas, 26.februāra, pulksten 5.00 tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lāčplēša ielas un Ernesta Birznieka-Upīša ielas krustojumā un slēgta transportlīdzekļu satiksme Ernesta Birznieka-Upīša ielā no Lāčplēša ielas puses.

Tiek apstiprināta EP nostāja par Eiropas nākotnes budžetu

Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja apstiprināja nostāju par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, kas stāsies spēkā ar 2021.gadu.

Lembergam neesot iespējams pilnvērtīgi organizēt savu privāto dzīvi, jo uz tiesas sēdēm jāierodās parāk bieži

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga lūgumu turpmāk organizēt tiesas sēdes tikai trīs reizes nedēļā, nevis četras, kā tas bija nolemts līdz šim, vēsta ziņu portāls Ventspilnieks.lv.

Rīgā sākas stikla šķirošanas akcija

Rīgā tiek uzsākta stikla šķirošanas akcija, kuras mērķis ir būtiski palielināt stikla kā otrreizēji pārstrādājamās izejvielas šķirošanas, savākšanas un nodošanas pārstrādei apjomus Rīgā.

2017.gadā bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 8,7%

2017.gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2016.gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4%.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji nav gatavi piemaksāt par depozīta sistēmas ieviešanu

Latvijas iedzīvotāji piesardzīgi vērtē Vides un reģionālās attīstības ministrijas ieceri ieviest jaunu atkritumu šķirošanas sistēmu, un pilnībā to atbalsta vien 29% aptaujāto, liecina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un pētījumu centra SKDS janvārī veiktā aptauja.

Balta: Janvārī autovadītājus visbiežāk pievīlis dzinējs un akumulators

Šī gada janvārī saņemti 583 izsaukumi no autovadītājiem, kuri sava transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa dēļ negaidīti nonākuši grūtībās uz ceļa. Izsaukumu iemesls visbiežāk bijis dzinēja vai akumulatora darbības traucējumi, liecina apdrošinātāji.

LTAB izskatījis 2 479 sūdzības par OCTA apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem

Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, laika posmā no 2008.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.decembrim, saņēmis un izskatījis 2 479 sūdzības par apdrošināšanas sabiedrību pieņemtajiem lēmumiem OCTA atlīdzību izmaksu lietās un rīcības atbilstību OCTA likumam. 506 gadījumos sniegts atzinums, ka apdrošināšanas sabiedrības pieņemtais lēmums ir nepamatots.

Kušners: ECB ir izteikti neapmierināta ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

Eiropas Centrālā banka ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teic Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Tūristu skaits Jūrmalā pērn pieaudzis par 22%

Tūristu skaits Jūrmalas pilsētā 2017.gadā pieaudzis par 22% salīdzinājumā ar 2016.gadu. 2017.gadā Jūrmala bijusi otrs iecienītākais galamērķis uzreiz pēc galvaspilsētas Rīgas kā ārvalstu, tā Latvijas ceļotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kālezerā nevarēs veikt rūpniecisko zveju

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Grozījumu projekts paredz rūpnieciskās zvejas aizliegumu Kālzerā.

Aizsardzības nozares iepirkumiem šogad plānoti 234 miljoni eiro

Šogad aizsardzības nozares iepirkumiem plānoti 234 miljoni eiro, un lielākie finanšu resursi paredzēti transportlīdzekļu, munīcijas, bruņojuma un individuālā ekipējuma iegādei, vēsta Aizsardzības ministrijā.

Veselības inspekcijas pārbaude Ainažos varētu noslēgties marta beigās

Veselības inspekcija pārbaudi bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži plāno veikt līdz 30.martam, aģentūru informē inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.

Atceltas OIK atļaujas vēl piecām AER koģenerācijas elektrostacijām

Ekonomikas ministrija pieņēmusi lēmumus par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl piecām atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijām: SIA Madonas Eko, SIA Eiro-Āzijas investīciju aģentūra, SIA EVOKEM, SIA M Parks, SIA Eco Latvis.

SM: Šogad būvēs un remontēs ap 1'300 kilometru valsts autoceļu

Šogad būvdarbi notiks autoceļu 152 objektos apmēram 1 300 kilometru garumā, kas ir vairāk nekā pērn, kad būvdarbi notika 1100 kilometros valsts autoceļu, vēsta satiksmes ministrs Uldis Augulis.