bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Bankas saredz riskus un apdraudējumus nozares attīstībai nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016.gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, portālu BNN informē Latvijas Komrcbanku asociācija (LKA).

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfelī jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Uz 2017. gadu banku nozare raugās ar pietiekamu pārliecību – sagaidām, ka turpināsies kreditēšanas izaugsme, ko varētu stimulēt arī Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvāka izmantošana. Bankas joprojām ir un būs nozīmīgākie finanšu pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot klientiem ērtus, drošus un inovatīvus piedāvājumus. Tāpat atbilstības jomā banku jau ieviestais regulējums, kā arī turpmākie darbības plāni ļauj skatīties nākotnē ar pārliecību par augstāko nozares standartu ieviešanu un ievērošanu, norāda LKA.

Vienlaikus banku nozare saredz arī riskus un apdraudējumus nozares attīstībai. Tā, runājot par kreditēšanas jomu, vienmēr jāatminas, ka tas ir divu pušu darījums, kurā piedalās gan banka, gan aizņēmējs. Ja Latvijas ekonomika stagnēs un uzņēmumi nebūs gatavi ieguldīt investīcijas attīstībā, ja Latvijas iedzīvotāji nepaļausies uz nākotni un nevēlēsies uzņemties ilgtermiņa saistības mājokļa situācijas uzlabošanai, bankām nebūs iespēju izsniegt kredītus.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Latvijas vietējo klientu noguldījumi bankās deviņu mēnešu laikā pieauguši par 7,4% jeb 803 miljoniem eiro. Savukārt starptautisko klientu noguldījumu apjoms ir samazinājies par 2,7 miljardiem eiro jeb 21,8% – tas noticis gan Krievijas vājās ekonomiskās attīstības ietekmē, gan atbilstības prasību izpildes dēļ. Tādēļ kopējie banku sektora aktīvi 2016.gadā saruka par 7,5% un 3.ceturkšņa beigās sasniedza 29,55 miljardus eiro.

Banku stabilitātes un finanšu drošības jomā vērojama stabila situācija, banku kapitāla rādītāji joprojām saglabājas augstā līmenī (kopējais kapitāla rādītājs 20,37%), ievērojami pārsniedzot gan minimālās, gan kopējās kapitāla prasības, kā arī ES kredītiestāžu vidējos kapitāla rādītājus. Tāpat arī kopējais likviditātes rādītājs tiek uzturēts virs minimālajām prasībām, sasniedzot 63%.

Latvijas banku nozares pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā pakāpeniski ir palielinājies – 2014.gadā tas bija 2,44%, 2015.gadā – 2,75% (KPMG dati). Banku nozares tiešais devums IKP ir salīdzināms un pat pārsniedz vairākas citas tautsaimniecības nozares, tā, piemēram, kokapstrāde dod ~2,6%, IT nozare ~2,4%, lauksaimniecība ~1,7%, farmācija ~0,5% no IKP.

Kreditēšana

Visos būtiskākajos kreditēšanas segmentos banku nozarē 2016.gadā bija vērojama izaugsme, aizdevumu apjoms turpina augt, un kopumā ir sasniegts mērens kredītportfeļa pieaugums.

Banku kredītportfelis turpina mēreni pieaugt, deviņu mēnešu laikā tas bija palielinājies par 3% jeb 433,6 miljoniem eiro, sasniedzot 15,11 miljardus eiro. No kopējā aizdevumu apjoma Latvijas tautsaimniecība kreditēta par 7,42 miljardi eiro, hipotekārie aizdevumi Latvijas mājsaimniecībām izsniegti 4,41 miljarda eiro apmērā.

Bankas Latvijas uzņēmumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos jaunos aizdevumos izsniegušas 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt mājsaimniecībām bankas izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Arī patēriņa aizdevumus banku klienti saņēmuši aktīvāk nekā iepriekš – gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas bankas patēriņa kredītos klientiem no jauna izsniegušas 143,5 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, Septembra beigās kopējais banku izsniegto patēriņa kredītu portfelis bija sasniedzis 522,4 miljonus eiro.

Digitalizācija

Banku sektorā notiek mērķtiecīga tehnoloģiska attīstība, ko eksperti sauc par trešo tehnoloģisko vilni. Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, eksperti un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Kā arī fakts, ka bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju, nevis strauji un nepārdomāti.

Banku investīcijas jaunos produktos un atbilstošā infrastruktūrā ir veicinājusi plašu bezskaidrās naudas maksājumu izmantošanu: 98,9% no klientu iniciētajiem maksājumiem ir veikti attālināti, izmantojot internetbanku vai veicot karšu maksājumus. Bankas ir izsniegušas 2,3 miljonus norēķinu karšu jeb 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju, ir izvietoti 1015 bankomāti un 38 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu termināļu, 1,4 miljoni banku klientu ir internetbankas lietotāji. Vienlaikus bankas 275 klientus apkalpojošās vietās (filiālēs, norēķinu grupās) nodrošina iespēju saņemt banku pakalpojumus klātienē. Tuvāko gadu laikā bankām būs jāturpina gan attīstīt un piedāvāt mūsdienīgai un digitālai sabiedrībai noderīgus, drošus un inovatīvus finanšu pakalpojums, gan uzturēt esošos tradicionālos pakalpojumu sniegšanas kanālus.

Atbilstība

Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un citi darbības atbilstības jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas banku ikdienas darbā un tās velta un veltīs nepieciešamās pūles un resursus šo pienākumu izpildei atbilstoši labākajai pasaules praksei un regulācijām. Darbības atbilstība augstiem standartiem ir ne tikai banku nozares, bet visas valsts reputācijas jautājums, tādēļ bankas aicina arī klientus ar sapratni izturēties pret banku prasībām.

2016.gads banku nozarē iezīmējās ar virkni jaunu regulāciju, piemēram, politiski nozīmīgu personu pastiprinātās uzraudzības ieviešana Latvijas bankās, aizdomīgo darījumu ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam, pastiprinātas klientu izpētes prasības, fizisko personu kontu reģistra izveide u.c. jautājumi. Nenoliedzami ietekmi uz banku darbības vidi atstāj regulatora lēmumi par sankciju piemērošanu atsevišķām kredītiestādēm. Kaut arī visu regulējošo prasību ieviešana no bankām prasa gan finanšu resursus, gan padara to darbību smagnējāko, salīdzinot ar citiem finanšu tirgus spēlētājiem, bankas tomēr uzskata atbilstības nodrošināšanu augstākajiem standartiem par pašsaprotamu darbības pamatu, uzver LKA.

Ref: 102.000.102. 14173


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri