bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 26.02.2017 | Vārda dienas: Mētra, Evelīna, Aurēlija
LatviaLatvija

Bankas saredz riskus un apdraudējumus nozares attīstībai nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016.gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, portālu BNN informē Latvijas Komrcbanku asociācija (LKA).

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfelī jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Uz 2017. gadu banku nozare raugās ar pietiekamu pārliecību – sagaidām, ka turpināsies kreditēšanas izaugsme, ko varētu stimulēt arī Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvāka izmantošana. Bankas joprojām ir un būs nozīmīgākie finanšu pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot klientiem ērtus, drošus un inovatīvus piedāvājumus. Tāpat atbilstības jomā banku jau ieviestais regulējums, kā arī turpmākie darbības plāni ļauj skatīties nākotnē ar pārliecību par augstāko nozares standartu ieviešanu un ievērošanu, norāda LKA.

Vienlaikus banku nozare saredz arī riskus un apdraudējumus nozares attīstībai. Tā, runājot par kreditēšanas jomu, vienmēr jāatminas, ka tas ir divu pušu darījums, kurā piedalās gan banka, gan aizņēmējs. Ja Latvijas ekonomika stagnēs un uzņēmumi nebūs gatavi ieguldīt investīcijas attīstībā, ja Latvijas iedzīvotāji nepaļausies uz nākotni un nevēlēsies uzņemties ilgtermiņa saistības mājokļa situācijas uzlabošanai, bankām nebūs iespēju izsniegt kredītus.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Latvijas vietējo klientu noguldījumi bankās deviņu mēnešu laikā pieauguši par 7,4% jeb 803 miljoniem eiro. Savukārt starptautisko klientu noguldījumu apjoms ir samazinājies par 2,7 miljardiem eiro jeb 21,8% – tas noticis gan Krievijas vājās ekonomiskās attīstības ietekmē, gan atbilstības prasību izpildes dēļ. Tādēļ kopējie banku sektora aktīvi 2016.gadā saruka par 7,5% un 3.ceturkšņa beigās sasniedza 29,55 miljardus eiro.

Banku stabilitātes un finanšu drošības jomā vērojama stabila situācija, banku kapitāla rādītāji joprojām saglabājas augstā līmenī (kopējais kapitāla rādītājs 20,37%), ievērojami pārsniedzot gan minimālās, gan kopējās kapitāla prasības, kā arī ES kredītiestāžu vidējos kapitāla rādītājus. Tāpat arī kopējais likviditātes rādītājs tiek uzturēts virs minimālajām prasībām, sasniedzot 63%.

Latvijas banku nozares pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā pakāpeniski ir palielinājies – 2014.gadā tas bija 2,44%, 2015.gadā – 2,75% (KPMG dati). Banku nozares tiešais devums IKP ir salīdzināms un pat pārsniedz vairākas citas tautsaimniecības nozares, tā, piemēram, kokapstrāde dod ~2,6%, IT nozare ~2,4%, lauksaimniecība ~1,7%, farmācija ~0,5% no IKP.

Kreditēšana

Visos būtiskākajos kreditēšanas segmentos banku nozarē 2016.gadā bija vērojama izaugsme, aizdevumu apjoms turpina augt, un kopumā ir sasniegts mērens kredītportfeļa pieaugums.

Banku kredītportfelis turpina mēreni pieaugt, deviņu mēnešu laikā tas bija palielinājies par 3% jeb 433,6 miljoniem eiro, sasniedzot 15,11 miljardus eiro. No kopējā aizdevumu apjoma Latvijas tautsaimniecība kreditēta par 7,42 miljardi eiro, hipotekārie aizdevumi Latvijas mājsaimniecībām izsniegti 4,41 miljarda eiro apmērā.

Bankas Latvijas uzņēmumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos jaunos aizdevumos izsniegušas 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt mājsaimniecībām bankas izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Arī patēriņa aizdevumus banku klienti saņēmuši aktīvāk nekā iepriekš – gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas bankas patēriņa kredītos klientiem no jauna izsniegušas 143,5 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, Septembra beigās kopējais banku izsniegto patēriņa kredītu portfelis bija sasniedzis 522,4 miljonus eiro.

Digitalizācija

Banku sektorā notiek mērķtiecīga tehnoloģiska attīstība, ko eksperti sauc par trešo tehnoloģisko vilni. Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, eksperti un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Kā arī fakts, ka bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju, nevis strauji un nepārdomāti.

Banku investīcijas jaunos produktos un atbilstošā infrastruktūrā ir veicinājusi plašu bezskaidrās naudas maksājumu izmantošanu: 98,9% no klientu iniciētajiem maksājumiem ir veikti attālināti, izmantojot internetbanku vai veicot karšu maksājumus. Bankas ir izsniegušas 2,3 miljonus norēķinu karšu jeb 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju, ir izvietoti 1015 bankomāti un 38 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu termināļu, 1,4 miljoni banku klientu ir internetbankas lietotāji. Vienlaikus bankas 275 klientus apkalpojošās vietās (filiālēs, norēķinu grupās) nodrošina iespēju saņemt banku pakalpojumus klātienē. Tuvāko gadu laikā bankām būs jāturpina gan attīstīt un piedāvāt mūsdienīgai un digitālai sabiedrībai noderīgus, drošus un inovatīvus finanšu pakalpojums, gan uzturēt esošos tradicionālos pakalpojumu sniegšanas kanālus.

Atbilstība

Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un citi darbības atbilstības jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas banku ikdienas darbā un tās velta un veltīs nepieciešamās pūles un resursus šo pienākumu izpildei atbilstoši labākajai pasaules praksei un regulācijām. Darbības atbilstība augstiem standartiem ir ne tikai banku nozares, bet visas valsts reputācijas jautājums, tādēļ bankas aicina arī klientus ar sapratni izturēties pret banku prasībām.

2016.gads banku nozarē iezīmējās ar virkni jaunu regulāciju, piemēram, politiski nozīmīgu personu pastiprinātās uzraudzības ieviešana Latvijas bankās, aizdomīgo darījumu ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam, pastiprinātas klientu izpētes prasības, fizisko personu kontu reģistra izveide u.c. jautājumi. Nenoliedzami ietekmi uz banku darbības vidi atstāj regulatora lēmumi par sankciju piemērošanu atsevišķām kredītiestādēm. Kaut arī visu regulējošo prasību ieviešana no bankām prasa gan finanšu resursus, gan padara to darbību smagnējāko, salīdzinot ar citiem finanšu tirgus spēlētājiem, bankas tomēr uzskata atbilstības nodrošināšanu augstākajiem standartiem par pašsaprotamu darbības pamatu, uzver LKA.

Ref: 102.000.102. 14173


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Premjerministrs un Landsberģis - noslēpumaini par neizziņotu tikšanos

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis aizvadītajā nedēļā neizziņotā tikšanās reizē apspriedies ar Seima otrās lielākās, opozīcijā strādājošās Tēvzemes Savienības priekšsēdētāju Gabrieļu Landsberģi.

BNN nedēļas apkopojums: «Oligarhu lietas» ēnas. Mazāka samaksa par virsstundām. Visiem pilsonību Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajām tēmām, kurās novērojamas tādas tēmu kategorijas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

EM: Latvijai būs grūti izpildīt ES Energoefiktātes direktīvas 2030.gada mērķi

Eiropas Savienības Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā jāievēro dalībvalstu intereses un iespējas, komentē Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka.

Mediķi vērsīsies ST, ja nepanāks vienošanos par pagarinātā darba laika atcelšanu

Gadījumā, ja ar politiķiem netiks panākts risinājums par normālā pagarinātā darba laika atcelšanu mediķiem, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība ir gatava ar prasību vērsties arī Satversmes tiesā, informē arodbiedrība.

Latvijas Kuģniecības provizoriskie zaudējumi pērn sasniedz 21,156 miljonus eiro

Kuģošanas kompānijas AS Latvijas Kuģniecība koncerns pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 90,38 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 21,156 miljoniem eiro, liecina biržai Nasdaq Rīga iesniegtais uzņēmuma finanšu pārskats.

Valsts kontrole: Veselības ministrija nedrīkstēja publiski atklāt RAKUS revīzijas faktus

Valsts kontrole aizrādījusi Veselības ministrijai, ka tā pāragri publiski atklājusi faktus no revīzijas ziņojuma, tā kā līdz revīzijas ziņojuma spēkā stāšanās brīdim, publiskot informāciju ir aizliegts.

Piebalgs: ZZS popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas

«ZZS vadītās valdības popularitāte šobrīd ir kritiski zema, un tas raisa nopietnas bažas. Ja patiesi gribam pārmaiņas, politiķiem jābūt dinamiskākiem un gataviem domāt ārpus ierastajām kategorijām,» uzskata Vienotības partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs.

Nebanku kredīta devēju un to klientu strīdus varēs izskatīt ārpustiesas

Turpmāk arī ārpus banku finanšu pakalpojumu segmentā patērētāji varēs vērsties pie tiesībsarga, kas strīdus ar nozares uzņēmumiem izskatīs ārpustiesas, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

VUGD: Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem

Jauni cilvēki pastiprināti izsaka vēlmi kļūt par ugunsdzēsējiem-glābējiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacījis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš, piebilstams, ka tas skaidrojams ar darbinieku algu palielināšanos

Polija «attīra» armiju no Padomju laika militāristiem

Polijas Bruņotajos spēkos nomainītas ap 90% augtāko amatpersonu, pavēstījusi Polijas Aizsardzības ministrija, kas armijā īsteno plašas pārmaiņas.

CSDD: Latvijas auto tehniskais stāvoklis krietni atpaliek no vadošajām ES valstīm

Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Valsts policijas rīkotajos reidos uz ceļiem divu mēnešu laikā pārbaudīti vairāk nekā 1 793 transportlīdzekļu, gandrīz 10% no pārbaudītajiem spēkratiem konstatēts neatbilstošas riepas, fiksēti arī citi būtiski defekti.

Nasdaq Riga: Latvijas Tilti akcijas nākamnedēļ izslēgs no regulētā tirgus

Biržas Nasdaq Riga valde šodien, 24.februārī apstiprināja būvkompānijas Latvijas Tilti pieteikumu 668 987 uzrādītāja akciju izslēgšanai no biržas otrā saraksta, par pēdējo akciju kotācijas dienu, nosakot 2017.gada 27.februāri, norāda biržas Nasdaq Riga ziņojums.

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Igaunija svin 99.gadadienu kopš neatkarības pasludināšanas

Igaunijā 24.februārī svin valsts neatkarības dienu, kurā atceras 1918.gada februāri, kad īsā varas vakuumā tika paziņots par Igaunijas Republikas izveidi.

Ar ERAF atbalstu attīstīs infrastruktūru Krāslavā un Ludzā

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ar Krāslavas un Ludzas novada domi noslēgusi vienošanos par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu – attīstīt infrastruktūru reģionos un veicināt privāto investoru piesaisti.

Balta: Nelabvēlīgie laika apstākļi būtiski ietekmē ceļu kvalitāti

«Šogad nepilnos divos mēnešos saņemti jau 59 atlīdzību pieteikumi nekvalitatīva ceļa seguma dēļ un zaudējumu segšanai rezervēti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro,» vēsta apdrošināšanas uzņēmums Balta.

Krievijas militāristi atzīst, ka iesaistīti «inteliģentā, iedarbīgā propagandā»

Krievijas aizsardzības ministrija pirmoreiz publiski atzinusi, ka īsteno vērienīgu informatīvo karadarbību, skaidrojot, ka pasākumi šajā jomā tikuši būtiski izvērsti laika posmā kopš Aukstā kara beigām.

Par BKUS priekšsēdētāju ieceļ farmācijas kompānijas GSK Latvia valdes locekli

Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju iecelts Valts Ābols, kas pēdējos 20 gadus strādājis vadošos amatos farmācijas kompānijā SIA GlaxoSmithKline Latvia, ziņo Veselības ministrija.

Veselības tests: Latvijas iedzīvotāji savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju

Lielajā Latvijas veselības testa ietvaros noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju savu dzīves kvalitāti vērtē kā vidēju, liecina Euroaptiekas veiktā testa rezultāti. Testa rezultāti norāda, ka ne pārāk veselīgi ir aptaujāto iedzīvotāju ēšanas paradumi. 22% ēd pie televizora vai datora, un visbiežāk tie ir iedzīvotāji vecuma grupā līdz 35 gadiem.

VNT trešo gadu atzīts par Labāko darba devēju Kurzemes reģionā

Ventspils nafta termināls trešo gadu pēc kārtas ceturtdien, 23.februārī, saņēma apbalvojumu kategorijā Labākais darba devējs Kurzemes reģionā, ko pasniedza personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia. Kurzemē par iekārojamāko darba devēju tika atzīts VNT, Zemgalē – AS Dobeles dzirnavnieks, Vidzemē – AS Cēsu alus, bet Latgalē – AS Latvijas maiznieks.

LM rosina samazināt samaksu par virsstundām

Labklājības ministrija rosina darbinieka piemaksu par pirmajām divām virsstundām samazināt uz pusi, vēsta LM pārstāvis Egils Zariņš.

IZM: Šogad reorganizēs septiņas mācību iestādes, bet likvidēs vismaz vienu

Līdz jaunā mācību gada sākumam tiks reorganizētas septiņas izglītības iestādes, bet slēgta - vismaz viena skola, vēsta Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība pilnveidos kārtību, kādā veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate

Valdība pilnveidos kārtību, kādā tiek veikta transportlīdzekļu valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, kā arī tiks mainīta defektu kodu numerācijas sistēma, ar mērķi ieviest vienotu defektu numerāciju visā Eiropas Savienībā, informē Satiksmes ministrija.

Bosnija pārsūdz ANO tiesas spriedumu par Serbijas lomu genocīdā

Bosnija un Herzegovina oficiāli lūgusi Starptautisko Krimināltiesu pārskatīt tās spriedumu, ar ko tiesa atbrīvojusi Serbiju no atbildības par genocīdu pret bosniešiem deviņdesmitajos gados, pavēstījis bosniešu līderis Bosnijā un Hercegovinā.

VID aicina izmantot tiesības pieprasīt IIN pārmaksas atmaksāšanu

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas 2016.gadā pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksai. Šogad attaisnoto izdevumu loks ir paplašināts, ļaujot atgūt daļu iztērētās naudas arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem, informē VID.