bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.04.2017 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Bankas saredz riskus un apdraudējumus nozares attīstībai nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016.gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, portālu BNN informē Latvijas Komrcbanku asociācija (LKA).

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfelī jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Uz 2017. gadu banku nozare raugās ar pietiekamu pārliecību – sagaidām, ka turpināsies kreditēšanas izaugsme, ko varētu stimulēt arī Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvāka izmantošana. Bankas joprojām ir un būs nozīmīgākie finanšu pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot klientiem ērtus, drošus un inovatīvus piedāvājumus. Tāpat atbilstības jomā banku jau ieviestais regulējums, kā arī turpmākie darbības plāni ļauj skatīties nākotnē ar pārliecību par augstāko nozares standartu ieviešanu un ievērošanu, norāda LKA.

Vienlaikus banku nozare saredz arī riskus un apdraudējumus nozares attīstībai. Tā, runājot par kreditēšanas jomu, vienmēr jāatminas, ka tas ir divu pušu darījums, kurā piedalās gan banka, gan aizņēmējs. Ja Latvijas ekonomika stagnēs un uzņēmumi nebūs gatavi ieguldīt investīcijas attīstībā, ja Latvijas iedzīvotāji nepaļausies uz nākotni un nevēlēsies uzņemties ilgtermiņa saistības mājokļa situācijas uzlabošanai, bankām nebūs iespēju izsniegt kredītus.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Latvijas vietējo klientu noguldījumi bankās deviņu mēnešu laikā pieauguši par 7,4% jeb 803 miljoniem eiro. Savukārt starptautisko klientu noguldījumu apjoms ir samazinājies par 2,7 miljardiem eiro jeb 21,8% – tas noticis gan Krievijas vājās ekonomiskās attīstības ietekmē, gan atbilstības prasību izpildes dēļ. Tādēļ kopējie banku sektora aktīvi 2016.gadā saruka par 7,5% un 3.ceturkšņa beigās sasniedza 29,55 miljardus eiro.

Banku stabilitātes un finanšu drošības jomā vērojama stabila situācija, banku kapitāla rādītāji joprojām saglabājas augstā līmenī (kopējais kapitāla rādītājs 20,37%), ievērojami pārsniedzot gan minimālās, gan kopējās kapitāla prasības, kā arī ES kredītiestāžu vidējos kapitāla rādītājus. Tāpat arī kopējais likviditātes rādītājs tiek uzturēts virs minimālajām prasībām, sasniedzot 63%.

Latvijas banku nozares pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā pakāpeniski ir palielinājies – 2014.gadā tas bija 2,44%, 2015.gadā – 2,75% (KPMG dati). Banku nozares tiešais devums IKP ir salīdzināms un pat pārsniedz vairākas citas tautsaimniecības nozares, tā, piemēram, kokapstrāde dod ~2,6%, IT nozare ~2,4%, lauksaimniecība ~1,7%, farmācija ~0,5% no IKP.

Kreditēšana

Visos būtiskākajos kreditēšanas segmentos banku nozarē 2016.gadā bija vērojama izaugsme, aizdevumu apjoms turpina augt, un kopumā ir sasniegts mērens kredītportfeļa pieaugums.

Banku kredītportfelis turpina mēreni pieaugt, deviņu mēnešu laikā tas bija palielinājies par 3% jeb 433,6 miljoniem eiro, sasniedzot 15,11 miljardus eiro. No kopējā aizdevumu apjoma Latvijas tautsaimniecība kreditēta par 7,42 miljardi eiro, hipotekārie aizdevumi Latvijas mājsaimniecībām izsniegti 4,41 miljarda eiro apmērā.

Bankas Latvijas uzņēmumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos jaunos aizdevumos izsniegušas 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt mājsaimniecībām bankas izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Arī patēriņa aizdevumus banku klienti saņēmuši aktīvāk nekā iepriekš – gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas bankas patēriņa kredītos klientiem no jauna izsniegušas 143,5 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, Septembra beigās kopējais banku izsniegto patēriņa kredītu portfelis bija sasniedzis 522,4 miljonus eiro.

Digitalizācija

Banku sektorā notiek mērķtiecīga tehnoloģiska attīstība, ko eksperti sauc par trešo tehnoloģisko vilni. Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, eksperti un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Kā arī fakts, ka bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju, nevis strauji un nepārdomāti.

Banku investīcijas jaunos produktos un atbilstošā infrastruktūrā ir veicinājusi plašu bezskaidrās naudas maksājumu izmantošanu: 98,9% no klientu iniciētajiem maksājumiem ir veikti attālināti, izmantojot internetbanku vai veicot karšu maksājumus. Bankas ir izsniegušas 2,3 miljonus norēķinu karšu jeb 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju, ir izvietoti 1015 bankomāti un 38 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu termināļu, 1,4 miljoni banku klientu ir internetbankas lietotāji. Vienlaikus bankas 275 klientus apkalpojošās vietās (filiālēs, norēķinu grupās) nodrošina iespēju saņemt banku pakalpojumus klātienē. Tuvāko gadu laikā bankām būs jāturpina gan attīstīt un piedāvāt mūsdienīgai un digitālai sabiedrībai noderīgus, drošus un inovatīvus finanšu pakalpojums, gan uzturēt esošos tradicionālos pakalpojumu sniegšanas kanālus.

Atbilstība

Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un citi darbības atbilstības jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas banku ikdienas darbā un tās velta un veltīs nepieciešamās pūles un resursus šo pienākumu izpildei atbilstoši labākajai pasaules praksei un regulācijām. Darbības atbilstība augstiem standartiem ir ne tikai banku nozares, bet visas valsts reputācijas jautājums, tādēļ bankas aicina arī klientus ar sapratni izturēties pret banku prasībām.

2016.gads banku nozarē iezīmējās ar virkni jaunu regulāciju, piemēram, politiski nozīmīgu personu pastiprinātās uzraudzības ieviešana Latvijas bankās, aizdomīgo darījumu ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam, pastiprinātas klientu izpētes prasības, fizisko personu kontu reģistra izveide u.c. jautājumi. Nenoliedzami ietekmi uz banku darbības vidi atstāj regulatora lēmumi par sankciju piemērošanu atsevišķām kredītiestādēm. Kaut arī visu regulējošo prasību ieviešana no bankām prasa gan finanšu resursus, gan padara to darbību smagnējāko, salīdzinot ar citiem finanšu tirgus spēlētājiem, bankas tomēr uzskata atbilstības nodrošināšanu augstākajiem standartiem par pašsaprotamu darbības pamatu, uzver LKA.

Ref: 102.000.102. 14173


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.