bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Bankas saredz riskus un apdraudējumus nozares attīstībai nākamgad

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Trīs galvenās tendences, kas raksturo 2016.gadu Latvijas banku nozarē, ir kreditēšana, atbilstība un digitalizācija, portālu BNN informē Latvijas Komrcbanku asociācija (LKA).

Kreditēšanā vērojams nozīmīgs kredītu apjoma pieaugums gan Latvijas uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī kopējā kredītportfelī jūtams pieaugums. Atbilstības jomā Latvijas normatīvajā vidē un pēc tam arī banku darbībā ieviesta virkne jaunu regulējumu, kas pastiprina gan klientu izpētes, gan sadarbības ar valsts institūcijām prasības. Savukārt digitalizācijas jomā bankās notiek tā saucamais trešais tehnoloģisko pārmaiņu vilnis, kas ietver gan mobilo lietotņu, gan mobilo identifikācijas rīku un kodu lietotņu, gan bezkontakta karšu un citu jauninājumu ieviešanu, un tas ir tikai sākums.

Uz 2017. gadu banku nozare raugās ar pietiekamu pārliecību – sagaidām, ka turpināsies kreditēšanas izaugsme, ko varētu stimulēt arī Eiropas Savienības (ES) fondu aktīvāka izmantošana. Bankas joprojām ir un būs nozīmīgākie finanšu pakalpojumu sniedzēji, nodrošinot klientiem ērtus, drošus un inovatīvus piedāvājumus. Tāpat atbilstības jomā banku jau ieviestais regulējums, kā arī turpmākie darbības plāni ļauj skatīties nākotnē ar pārliecību par augstāko nozares standartu ieviešanu un ievērošanu, norāda LKA.

Vienlaikus banku nozare saredz arī riskus un apdraudējumus nozares attīstībai. Tā, runājot par kreditēšanas jomu, vienmēr jāatminas, ka tas ir divu pušu darījums, kurā piedalās gan banka, gan aizņēmējs. Ja Latvijas ekonomika stagnēs un uzņēmumi nebūs gatavi ieguldīt investīcijas attīstībā, ja Latvijas iedzīvotāji nepaļausies uz nākotni un nevēlēsies uzņemties ilgtermiņa saistības mājokļa situācijas uzlabošanai, bankām nebūs iespēju izsniegt kredītus.

Banku nozares regulējums visā Eiropas Savienībā, tai skaitā arī Latvijā, kopš finanšu krīzes ir būtiski pastiprināts. Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas banku sektora regulējumā jau runā par risku vadības un attīstības sabalansēšanu, lai novērstu pārregulācijas risku un būtiski nemazinātu finansējuma pieejamību tautsaimniecības kreditēšanai. Arī Latvijā tiek pieņemta un ieviesta virkne regulējumu, kas vērsti drošību un stabilitāti, bet vienlaikus bankām ir arī svarīga regulācijas noteiktība, kas ļauj plānot darbību ilgākā perspektīvā.

Latvijas vietējo klientu noguldījumi bankās deviņu mēnešu laikā pieauguši par 7,4% jeb 803 miljoniem eiro. Savukārt starptautisko klientu noguldījumu apjoms ir samazinājies par 2,7 miljardiem eiro jeb 21,8% – tas noticis gan Krievijas vājās ekonomiskās attīstības ietekmē, gan atbilstības prasību izpildes dēļ. Tādēļ kopējie banku sektora aktīvi 2016.gadā saruka par 7,5% un 3.ceturkšņa beigās sasniedza 29,55 miljardus eiro.

Banku stabilitātes un finanšu drošības jomā vērojama stabila situācija, banku kapitāla rādītāji joprojām saglabājas augstā līmenī (kopējais kapitāla rādītājs 20,37%), ievērojami pārsniedzot gan minimālās, gan kopējās kapitāla prasības, kā arī ES kredītiestāžu vidējos kapitāla rādītājus. Tāpat arī kopējais likviditātes rādītājs tiek uzturēts virs minimālajām prasībām, sasniedzot 63%.

Latvijas banku nozares pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktā pakāpeniski ir palielinājies – 2014.gadā tas bija 2,44%, 2015.gadā – 2,75% (KPMG dati). Banku nozares tiešais devums IKP ir salīdzināms un pat pārsniedz vairākas citas tautsaimniecības nozares, tā, piemēram, kokapstrāde dod ~2,6%, IT nozare ~2,4%, lauksaimniecība ~1,7%, farmācija ~0,5% no IKP.

Kreditēšana

Visos būtiskākajos kreditēšanas segmentos banku nozarē 2016.gadā bija vērojama izaugsme, aizdevumu apjoms turpina augt, un kopumā ir sasniegts mērens kredītportfeļa pieaugums.

Banku kredītportfelis turpina mēreni pieaugt, deviņu mēnešu laikā tas bija palielinājies par 3% jeb 433,6 miljoniem eiro, sasniedzot 15,11 miljardus eiro. No kopējā aizdevumu apjoma Latvijas tautsaimniecība kreditēta par 7,42 miljardi eiro, hipotekārie aizdevumi Latvijas mājsaimniecībām izsniegti 4,41 miljarda eiro apmērā.

Bankas Latvijas uzņēmumiem 2016.gada pirmajos trīs ceturkšņos jaunos aizdevumos izsniegušas 1,4 miljardus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos. Savukārt mājsaimniecībām bankas izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 337,2 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 50% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā.

Arī patēriņa aizdevumus banku klienti saņēmuši aktīvāk nekā iepriekš – gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas bankas patēriņa kredītos klientiem no jauna izsniegušas 143,5 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, Septembra beigās kopējais banku izsniegto patēriņa kredītu portfelis bija sasniedzis 522,4 miljonus eiro.

Digitalizācija

Banku sektorā notiek mērķtiecīga tehnoloģiska attīstība, ko eksperti sauc par trešo tehnoloģisko vilni. Bezkontakta kartes, tiešsaistes konsultācijas un šī brīža banku mobilo aplikāciju versijas ir tikai sākums izmaiņām banku sektorā, eksperti un prognozē, ka jau tuvāko trīs gadu laikā mobilais tālrunis kļūs par digitālo naudas maku. Bankām ir attīstīta infrastruktūra, pieredze un interese par tehnoloģijām, bet izaugsmes ātrumu kavē dažādas pretrunas, piemēram, pieaugošās drošības prasības, kam nepieciešamas ievērojamas laika un finanšu investīcijas. Kā arī fakts, ka bankas tehnoloģiskos eksperimentus veic atbildīgi – risinājumi tiek ieviesti tikai tad, kad ir pārliecība par to kvalitāti un ilgtspēju, nevis strauji un nepārdomāti.

Banku investīcijas jaunos produktos un atbilstošā infrastruktūrā ir veicinājusi plašu bezskaidrās naudas maksājumu izmantošanu: 98,9% no klientu iniciētajiem maksājumiem ir veikti attālināti, izmantojot internetbanku vai veicot karšu maksājumus. Bankas ir izsniegušas 2,3 miljonus norēķinu karšu jeb 1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju, ir izvietoti 1015 bankomāti un 38 tūkstoši karšu pieņemšanas vietu termināļu, 1,4 miljoni banku klientu ir internetbankas lietotāji. Vienlaikus bankas 275 klientus apkalpojošās vietās (filiālēs, norēķinu grupās) nodrošina iespēju saņemt banku pakalpojumus klātienē. Tuvāko gadu laikā bankām būs jāturpina gan attīstīt un piedāvāt mūsdienīgai un digitālai sabiedrībai noderīgus, drošus un inovatīvus finanšu pakalpojums, gan uzturēt esošos tradicionālos pakalpojumu sniegšanas kanālus.

Atbilstība

Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un citi darbības atbilstības jautājumi ieņem arvien nozīmīgāku lomu Latvijas banku ikdienas darbā un tās velta un veltīs nepieciešamās pūles un resursus šo pienākumu izpildei atbilstoši labākajai pasaules praksei un regulācijām. Darbības atbilstība augstiem standartiem ir ne tikai banku nozares, bet visas valsts reputācijas jautājums, tādēļ bankas aicina arī klientus ar sapratni izturēties pret banku prasībām.

2016.gads banku nozarē iezīmējās ar virkni jaunu regulāciju, piemēram, politiski nozīmīgu personu pastiprinātās uzraudzības ieviešana Latvijas bankās, aizdomīgo darījumu ziņošana Valsts ieņēmumu dienestam, pastiprinātas klientu izpētes prasības, fizisko personu kontu reģistra izveide u.c. jautājumi. Nenoliedzami ietekmi uz banku darbības vidi atstāj regulatora lēmumi par sankciju piemērošanu atsevišķām kredītiestādēm. Kaut arī visu regulējošo prasību ieviešana no bankām prasa gan finanšu resursus, gan padara to darbību smagnējāko, salīdzinot ar citiem finanšu tirgus spēlētājiem, bankas tomēr uzskata atbilstības nodrošināšanu augstākajiem standartiem par pašsaprotamu darbības pamatu, uzver LKA.

Ref: 102.000.102. 14173


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.