bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Banku analītiķi prognozē vidējās bruto darba samaksas kāpumu par 7-9%

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamajā gadā Latvijā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba alga varētu pieaugt par apmēram 7-9%, prognozē banku analītiķi.

Tostarp Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa 2018.gadā Latvijā varētu pieaugt par 9%, bet ir liela iespējamība, ka tiks sasniegts arī divciparu pieaugums. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtiska daļa no gaidāmā pieauguma būs legalizācijas efekts bez patiesa ienākumu kāpuma.

«Algas augs praktiski visos sektoros, bet straujākais kāpums būs nozarēs, kurās būs vislielākā uzsilšana un šaurākie pudeles kakli, tostarp būvniecība ir tipisks piemērs. Būtisks faktors būs minimālās algas kāpums par aptuveni 16%, kas paraus uz augšu ienākumus nozarēs, kas maksā ap minimālo algu, bet, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vērtējumu, ka aplokšņu algas veido 20% no ienākumiem, būtiska daļa būs tikai legalizācija, nevis patiess algu kāpums. Jā, algas augs, bet nudien nepārspīlējiet ar prasībām darba devējiem algas celt – uzņēmumam tas ir ne tikai jāspēj samaksāt, bet arī to nopelnīt. Turklāt, ja jums aplokšņu algu nav, tad arī vidējais algas kāpums būs būtiski zemāks, nekā redzēsiet oficiālajā statistikā,» sacīja Kazāks.

Arī Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka nākamajā gadā Latvijā algas varētu augt par apmēram 9%.

«Celtniecība ir nozare, kurā sacensība par darbiniekiem Latvijas robežās un pāri tām krasi cels darba tirgus temperatūru. Domājams, ka turpināsies straujš kāpums ar tūrismu un atpūtu saistītajās nozarēs, kur jau šogad vērojams algu kāpums, kas pārsniedz vidējo. Saistībā ar kraso minimālās algas paaugstinājumu straujāks par vidējo algu kāpums var būt vēl dažās nozarēs, kur atalgojums ir zem vidējā. Te, pirmkārt, ir runa par tirdzniecību, par nozari «citi pakalpojumi» (frizētavas, remontdarbnīcas u.tml), kā arī par īpašumu uzturēšanu saistītiem pakalpojumiem,» sacīja Strautiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka šobrīd visvairāk runā par darbinieku trūkumu programmēšanā, bet šajā nozarē jau šobrīd algu līmenis ir ļoti augsts un to tālāk celt nebūs viegli.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka straujais algu kāpums un saspringtā situācija darba tirgū ir raksturīga visās trijās Baltijas valstīs. Igaunijā darba samaksa 2017.gada pirmajā pusē pieauga par 6,3%, trešajā ceturksnī palielinoties līdz 7,4%, savukārt Lietuvā vidējais algu pieaugums palēninājās no 9% gada pirmajā pusgadā līdz 7,2% trešajā ceturksnī. Līdzīgs vidējās algas pieaugums bija arī Latvijā, darba samaksai 2017.gada trešajā ceturksnī sasniedzot 925 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada. Tomēr lielākā vidējā bruto darba alga joprojām ir Igaunijā – 1 201 eiro, bet mazākā vidējā bruto darba alga ir Lietuvā – 851 eiro.

Viņš arī norādīja, ka visas trīs Baltijas valstis nākamgad cels minimālo mēnešalgu. Lietuvā no 2018.gada 1.janvāra minimālā alga pieaugs par 20 eiro – līdz 400 eiro, bet neapliekamais ienākumu slieksnis tiks paaugstināts no 310 līdz 380 eiro. Igaunija minimālo algu palielinās līdz 500 eiro, nosakot arī šādu neapliekamo minimumu, savukārt Latvija ir lēmusi par minimālās algas paaugstināšanu nākamgad līdz 430 eiro, nosakot neapliekamo minimumu 200 eiro apmērā. Visās trijās valstīs ir ieviests progresivitātes princips, kas paredz, ka, ienākumiem palielinoties, neapliekamais minimums samazinās.

Gašpuitis atzīmēja, ka Latvijā 2017.gada trešajā ceturksnī darba samaksa pieauga visās jomās amplitūdā no 2,7% līdz 10,1%, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari (-4,3%) un nekustamo īpašumu nozari (-0,5%).

«Šādos apstākļos iespējas saņemt pielikumu pieaug ikvienam. Informācija par straujo atalgojuma pieaugumu spiedienu tikai vairos, jo īpaši reģionos vai sfērās, kur peļņas iespējas tik rožainas nav. Rezultātā pieaugs darbinieku migrācija starp un nozares ietvaros. Lielāku algu kāpumu uzrādīs tieši jaunpieņemtie darbinieki un jomu speciālisti,» viņš sacīja.

SEB bankas makroekonomikas eksperts prognozēja, ka šogad Latvijā algas augs par 7,6%, nākamgad – par 8,2%, bet 2019.gadā – par 7,2%, taču izmaiņas atalgojumā būs atšķirīgas pa reģioniem.

«Situācija ekonomikā būs labvēlīga tālākam darba samaksas pieaugumam. Spiedienu palielinās pieaugošais darbinieku trūkums, kā arī nākamgad to veicinās minimālās algas palielināšana. Tas labvēlīgi atsauksies uz patēriņa aktivitāti un audzēs inflāciju. Situācija budžetā ļaus palielināt algas arī valsts iestāžu darbiniekiem. Turklāt arvien vairāk nozaru cīņā par darbiniekiem paplašinās fokusu, tas ir, tos meklēs arī kaimiņvalstīs. Tēmas aktualitāte tikai pieaugs tieši neviennozīmīgo tendenču un nepieciešamo risinājumu dēļ. Pieaugošais algu spiediens, darbinieku trūkums un atturēšanās meklēt sarežģītākus risinājumus audzēs aicinājumus ievest darbaspēku,» pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, lai gan vidējās darba samaksas prognozes ir pārliecinošas, pretrunas būs sabiedrības daļās, kurām atalgojuma kāpums būs minimāls, vai tāda nebūs vispār.

«Visās trijās valstīs turpināsies darbinieku migrācija uz centriem, kur atalgojums ir pievilcīgāks. Izteiktu emigrācijas spiedienu turpinās izjust Latvija un Lietuva. Tas ir atšķirīgi no Igaunijas, kur atsevišķi pabalsti jau pārsniedz Somijas līmeni, bet vidējā alga uz rokas ir ap 1 000 eiro, kas varētu būt atbilstošs līmenis, lai aizbraukšana darba meklējumos savu pievilcību zaudētu. Latvijai un Lietuvai šāds līmenis vēl ir vismaz triju gadu tālumā,» teica Gašpuitis.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka vidējā bruto darba samaksa nākamajā gadā Latvijā varētu pieaugt par 7-8%, taču, ņemot vērā pēdējo mēnešu brīvo vakanču un bezdarba dinamiku, vidējās darba alga pieaugums varētu būt arī lielāks, iespējams, sasniedzot pat 10% kāpumu.

«Algu pieaugumu nākamgad veicinās pietiekami straujā ekonomikas izaugsme, krītošs bezdarbs un minimālās darba algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro. Tādējādi vidējā darba samaksa nākamgad varētu būt aptuveni 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdzīgi kā šogad arī nākamgad algu pieaugums gaidāms gandrīz visās nozarēs un prasmju līmeņos. Valsts sektorā vajadzētu pieaugt mediķu atalgojumam, jo nākamā gada budžetā veselībai ir būtiski palielināts finansējums,» sacīja Āboliņš.

Viņš arī atzina, ka spiediens uz darba algām saglabāsies ļoti liels. «Vidējā darba alga strādājošajiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem jau šobrīd pārsniedz 1 100 eiro, savukārt pirmspensijas vecumā strādājošiem tā ir nedaudz virs 800 eiro. Situācijā, kad bezdarbs strauji mazinās, tas ir liels izaicinājums nozarēm ar relatīvi zemu atalgojuma līmeni un relatīvi augstu vidējo darbinieka vecumu,» atzina Āboliņš.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2017.gada trešajā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 925 eiro, kas ir par 7,5% jeb 65 eiro vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,7%, sasniedzot 913 eiro, bet sabiedriskajā sektorā – par 7,8%, sasniedzot 954 eiro.


Pievienot komentāru

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Turcijā izsludina ārkārtas vēlēšanas

Turcijā negaidīti izlemts sarīkot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas nu iecerētas 24.jūnijā, pusotru gadu agrāk nekā paredzēt iepriekš.

Uzņēmums British Steel vēlas iegādāties visu KVV Liepājas metalurgu

Lielbritānijas uzņēmuma British Steel vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantu kopumā.

ES rosina tehnoloģiju uzņēmumus ātri dot policijai lietotāju datus

Attiecībā uz interneta lietotāju datu pieejamību Eiropas Komisija nākusi klajā ar tiesību akta projeku, kas paredz smagu noziegumu izmeklēšanas nolūkā likt tehnoloģiju uzņēmumiem sniegt tiesībsargājošām iestādēm elektroniskos pierādījumus. Turklāt to iecerēts prasīt arī tad, ja tie vajadzīgi izmeklētājiem no dalībvalsts, kurā attiecīgais uzņēmums nav reģistrēts.

Prokrievisks portāls publicējis viltus ziņu par Latvijas karavīra dalību Ukrainas diversantu apmācībā, tā AM

Aizsardzības ministrija prokrieviskā portālā publikāciju par Latvijas karavīra it kā dalību Ukrainas diversantu apmācībā uzskata par viltus ziņu un «klasisku informācijas operāciju», atzina AM Preses nodaļā.

Kozlovskim jau vairākus gadus ir apjomīgas parādsaistības

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pagājušā gadā aizdevis 40 000 eiro, kā arī nedaudz samazinājis apjomīgas parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos

Eiropas Parlaments trešdien, 18.aprīlī, apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, tā atbalstot vērienīgu atkritumu pārstrādes mērķu noteikšanu, BNN informē EP Informācijas birojā Latvijā.

Otrreizējai caurlūkošanai Saeimā virza izmaiņas Publisko iepirkumu likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti nolēma virzīt izskatīšanai otrreizējā caurlūkošanā Saeimā grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz no likuma izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas.

Latvijā martā bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada martā bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopti par 27 bloka dalībvalstīm.

Filmēšanas laikā ierobežos satiksmi vairākās Rīgas centra ielās

Saistībā ar filmas Hero filmēšanu no 21.aprīļa līdz 26.aprīlim tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana vairākās Rīgas ielās, vēsta Rīgas domē. 

Vēlas mazināt administratīvo slogu ārvalstu studentiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Fox tulkojumu Baltijai «piekoriģē» atbilstoši Krievijas vadlīnijām

Televīzijas kanāla Fox oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām, kas prasa «mīkstināt» izteikumus par vairākām tēmām. Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome par to ir informēta, tomēr iejaukties situācijā neesot pamata.

Lauksaimniecības komisārs aicina zemniekus riskēt un investēt

Kaut arī dabas kataklizmas daudzviet kaitē ražām, Eiropas Savienības zemniekiem būtu jāiegulda lauksaimniecībā, jo pēc 2020.gada bloka Kopējā lauksaimniecības politikā tikšot samazināta birokrātija, uzsvars tikšot likts uz tehnoloģiskiem sasniegumiem, kas savukārt uzlabošot zemnieku dzīves līmeni. Tā norādījis lauksaimniecības eirokomisārs Fils Hogans.

Lietuva pieprasa paskaidrojumus no Krievijas par robežas pārkāpšanu Kuršu jomā

Lietuva iesniegusi Krievijai notu, pieprasot paskaidrojumus par pirmdien, 16.aprīlī, notikušo incidentu, kad kaimiņvalsts robežsargu patruļkuģis šķērsoja abu valstu robežu un aptuveni uz divām minūtēm bija iebraucis Lietuvas ūdeņos.

Jaunākie komentāri