bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Barometrs: Daudzi uzskata, ka Latvija nekad nesasniegs Eiropas vidējo līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairumam iedzīvotāju ir skeptiska attieksme pret Latvijas izredzēm drīzumā sasniegt Eiropas vidējo līmeni pēc Iekšzemes kopprodukta (IKP), darba algām un citiem kritērijiem, liecina jaunākais *Baltic International Bank Latvijas barometrs.

22% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija to sasniegs vairāk nekā pēc 20 gadiem. Taču vēl pesimistiskāk noskaņoti ir 21% iedzīvotāju – viņi uzskata, ka tas nenotiks nekad.

Raksturojot, kādi, pēc iedzīvotāju domām, ir trīs galvenie tautsaimniecības mērķi, uz kādiem Latvijai būtu jātiecas 2018.gadā, 58% aptaujāto atklāj, ka, viņuprāt, primāri būtu jāuzlabo cilvēku labklājība. Nedaudz retāk (42%) respondenti atzīst, ka ne mazāk svarīgs mērķis ir samazināt bezdarba līmeni valstī, bet kā trešo iedzīvotāji min nepieciešamību palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi (38%).

Jautājot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir nozīmīgākās nozares Latvijas tautsaimniecībā, pārliecinošs vairākums jeb 68% aptaujāto uzskata, ka tā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (53%). Savukārt, raksturojot, kurās nozarēs tuvākajos gados ir gaidāma vislielākā attīstība, visbiežāk respondenti nosaukuši tūrismu (23%).

Vaicāti, kurās nozarēs Latvijai ir vislielākās iespējas radīt mūsu pasaules līmeņa atklājumu, produktu vai pakalpojumu, ar ko Latvija varētu kļūt pazīstama un bagāta – visbiežāk tika pausts viedoklis, ka tādas iespējas ir farmācijā (50%), informācijas tehnoloģijās (33%) un ekoloģisko produktu ražošanā (31%).

Baltic International Bank klientu apkalpošanas vadītājs Guntars Reidzāns norāda: «Ja valsts daudz nopietnāk iesaistīsies prioritāro nozaru attīstīšanā, definēs un ar konkrētiem atbalsta pasākumiem veicinās salīdzinoši mazāk tradicionālās, bet perspektīvās tautsaimniecības nozares, kuras var nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstību un konkurētspēju ilgtermiņā, tad reālu ietekmi uz valsts tautsaimniecību un katra iedzīvotāja «maciņu» varam sagaidīt krietni ātrāk, nekā to pašlaik pieļauj vairums iedzīvotāju.»

«Milzīgs neizmantots potenciāls ir izglītības pakalpojumu eksportam. Latvijas izglītības iestādes spēj sagatavot augstas klases speciālistus un nozaru ekspertus. Attīstot izglītības eksportu, tiks veicināta ne tikai pašu izglītības iestāžu attīstība, bet arī citu, saistītu tautsaimniecības nozaru izaugsme,» turpina Reidzāns.

«Viena no pašlaik un nākotnē būtiskām nozarēm ir IT, līdz ar to, šai nozarei ir nepieciešamība pievērst īpašu uzmanību šīs nozares attīstībai, investējot IT speciālistu izglītībā un konkurētspējīgas nodarbinātības veicināšanā. Tomēr vēlos uzsvērt, ka, ja mēs vēlamies patiešām palielināt Latvijas konkurētspēju globālajā arēnā, mums pašlaik ir jādomā ne tikai par IT nozares attīstību un digitalizāciju, kas globālā mērogā jau ir kļuvusi par pašsaprotamu un visiem sen ierastu faktu, bet vēl tālāk – par intensīvu valsts atbalstu tradicionālās nozares izaicinošām inovācijām, piemēram, FinTech risinājumiem,» uzskata Reidzāns.

Pētījuma rezultāti liecina, ka iedzīvotāji kā atskaites mērauklu «ekonomikas izrāvienam» Latvijā izmantotu mērījumus par cilvēku labklājības uzlabošanos (50%), uzņēmējdarbības izaugsmi (35%) un bezdarba līmeņa samazināšanos (44%).

«Saprotama ir vēlme katram domāt par savu/savas ģimenes/tuvāko labklājību kā primāro mērķi arī visai Latvijas valstij kopumā; taču augstākas algas bez produktivitātes kāpināšanas ir īstermiņa ieguvums (to jau sāpīgi izjutām krīzes gados),» norāda Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Aicinot iedzīvotājus izvērtēt, kas valstij būtu jādara, lai ekonomika Latvijā attīstītos sekmīgāk, 53% izteica pārliecību, ka ir nepieciešams samazināt nodokļus ražošanas sfēras uzņēmumiem, kā arī īpaši jāatbalsta mazie un vidējie ražotāji (51%). Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī domā, ka ir jāveicina ieguldījumi zinātnes un jaunu tehnoloģiju attīstībā (33%), savukārt 27% aptaujāto izteica valstij aicinājumu noteikt prioritārās rūpniecības nozares.

*Baltic International Bank Latvijas barometrs ir Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma un attieksmes pētījums, kurā ik mēnesi, iekļaujot pazīstamu ekspertu vērtējumus, tiek atspoguļotas sabiedrībā aktuālas norises

Ref:224.000.103.3544


Pievienot komentāru

  1. sasniegs, sasniegs teica:

    Bet priekšnoteikumi ir:
    1) lauzt oligarhu/komūnistu varu Latvijā;
    2) stiprināt valsts valodu izglītībā, biznesā un visās citās jomās;
    3) ieviest patriotisko audzināšanu skolās;
    4) efektīgāk apkarot alkoholismu un citas okupantu ienestās negatīvās parādības;
    5) reformēt vēlēšanu sistēmu, lai varētu balsot arī par individuāliem kandidātiem, ne tikai par sarakstiem.

    +1 0 -1 0

  2. kresiite teica:

    Īpašā Latvijas daļa ir jau pārsnieguši Eiropas līmeni!

    +1 0 -1 0

  3. archivārs - s, sasniegs teica:

    Domāju, ka komunistu pēc būtības daudz vairāk ir Zviedrijā, Itālijā un Francijā. Te jārunā nevis par partijas piederību (KP Latvijā ir aizliegta) bet par saimniekošanas un budzeta sadales modeli. Uz komunisma – neomarksisma sliedēm stingri stāv ASV, paskat cik tur nestrādā , bet iztiek no pabalstiem? Arī Vācijā un daudz citur, var mierīgi nestrādāt…
    Alkokolismu nav jāapkaro, bet jāfinansē mazturīgiem (atkarīgajiem nav naudas) pieejamas “12 soļu” atkarību novēršanas programas. Protams, ka vēlēšanu sistēma būtu jāmaina, taču tai vai citā periodā demokrātija nestrādā! Strādā Zviedru un citu banku finansu diktāts. Latvijai taču nav finanšu instrumentu, ir Eiropas centrālā banka, Rimševics ir labi atalgots liekēdis. Būtu jāsāk ar Latvijas Attīstības bankas izveidi! Tajā jāapgroza Valsts budzeta, visu pašvaldību, pensionāru un iedzīvotāju līdzekļi! Vai to var izdarīt ? Protams, taču vajag p o l i t i s k u gribu! Balsojam pr JKP viņi izdarīs!

    +1 0 -1 0

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.