bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija
LatviaLatvija

BATL: Ir pēdējais brīdis domāt par jauniem tirgiem Āzijas virzienā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

BATL prezidente Inga Antāne

Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas – tā nav tikai ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, bet būtisks valsts drošības jautājums, intervijā portālam BNN norāda biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne, piebilstot, ka ir steidzami jādomā par tranzīta kravu diversifikāciju un  jauniem tirgiem.

«Ekonomika ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā iedarboties uz valsti vai personu. Latvijas ekonomika ir atkarīga no Krievijas tranzīta kravām, līdz ar to ir loģiski, ka tas var radīt ietekmi uz mūsu iekšpolitisko situāciju un ekonomisko stabilitāti,» uzsver Antāne.

Kā norāda BATL prezidente, Ernst & Young eksperti pēc Latvijas dzelzceļa pasūtījuma veiktajā pētījumā secinājuši, ka, zaudējot Krievijas tranzīta kravas, potenciālie zaudējumi Latvijas ekonomikai var pārsniegt miljardu eiro. Pēc Antānes domām, attiecības ar Krieviju, kā arī šīs valsts spēcīgo ietekmi uz Latvijas ekonomiku ļoti precīzi atspoguļo šobrīd zivjrūpniecībā notiekošais, kad, Krievijai ieviešot aizliegumu zivju konservu importam, apturēta ražošana Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā Kolumbija un no vairāk nekā 300 uzņēmuma darbiniekiem atlaisti 225.

«Ir ļoti steidzami jādomā par mūsu tranzītpolitikas attīstību un kravu diversifikāciju. Nedrīkst «visas olas likt vienā groziņā» un ir pēdējais brīdis domāt par jauniem tirgiem Āzijas virzienā, tā mazinot atkarību no Krievijas. Saprotams, ka atrast jaunus tirgus nav viegli, ko visu laiku apgalvo arī Satiksmes ministrija (SM), taču cita ceļa nav,» uzsver Antāne.

Trūkst valsts atbalsta

Arī SM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par situāciju Latvijas tranzīta nozarē Krievijas ekonomisko sankciju ietekmē norādīts, ka, ja Krievija vēlas, tā var nopietni ietekmēt tranzīta plūsmas ar dažādiem administratīviem pasākumiem, piemēram, 100% kravu kontroli uz robežas, sliežu vai ceļu remontiem galvenajos tranzīta maršrutos, ritošā sastāva atteikumiem, kravu apjoma samazināšanu, dzelzceļa pārvadājumu tarifu izmaiņām, starptautisko autopārvadājumu atļauju skaita ierobežošanu, vienpusēju atteikšanos no vīzu izsniegšanas kārtības pārvadātājiem un tamlīdzīgi.

Ministrija arī atsaucas uz pētījumu, kurā aprēķināts, ka viena miljona eiro zudums tranzīta jomā rada 0,75 miljonu eiro bruto pievienotās vērtības zudumu, 30 darbavietu zaudēšanu un 0,22 miljonu eiro nodokļu ieņēmumu zudumu, tieši un pastarpināti iesaistītajiem uzņēmumiem kopumā zaudējot 2,39 miljonus eiro.

Ziņojumā secināts, ka Latvija politisko attiecību pasliktināšanās rezultātā primāri var zaudēt ogļu un naftas produktu kravas ostās un dzelzceļā, kas 2014.gadā Latvijas ostās bija 46,33 miljoni tonnu, savukārt dzelzceļa pārvadājumos – 32,56 miljoni tonnu.

Transporta un sakaru daļa Latvijas statistikā ir ap 2,3 miljardiem eiro. Tieši ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013.gadā bija 895 miljoni eiro – nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta. Transporta un sakaru nozarē nodarbināti 73 400 iedzīvotāju.

Starp lielākajām Latvijas ostām tieši Ventspilī ir visaugstākais tranzītkravu īpatsvars, tādēļ Krievijas un Eiropas Savienības abpusējo sankciju rezultātā Ventspils osta ir īpašā situācijā. Tranzītkravu īpatsvars Ventspilī ir vislielākais starp Baltijas jūras ostām un veido 90%. Ventspils ostā kravu apgrozījumam 2014.gadā ir vērojams būtisks kritums – mīnus 8,9%, uzsvērts SM ziņojumā. «Kad ministrija informatīvajā ziņojumā norādīja, ka Krievijas sankciju dēļ ir kravu kritums Ventspils brīvostā, mēs sākām oponēt, sakot, ka tas ir tarifu un vienlīdzīgu konkurētspējīgu nosacījumu trūkuma  jautājums. Mēs – BATL – esam runājuši par daudzām lietām – gan par tarifiem, gan ostu pārvaldības uzlabošanu, kas ir nepieciešama, lai stiprinātu konkurētspēju, lai mēs būtu interesanti ne tikai Krievijai, bet arī citiem. Taču īstas atsaucības un atbalsta no atbildīgās ministrijas nav,» portālam BNN uzsver Antāne.

Viņa turpina: «Ir izveidots jauns formāts «16+1», kurā ietilpst 11 ES jaunās dalībvalstis, tajā skaitā Latvija, piecas Balkānu valstis un Ķīna, kas šī projekta ietvaros dažādās nozarēs, tostarp transportam un loģistikai, vēlas pārdalīt desmit miljardus eiro.  Pagājušajā gadā Belgradā premjerministre Laimdota Straujuma solīja, ka Latvija apņemas organizēt augsta līmeņa konferenci transporta un loģistikas jomā, kas mums ļautu koordinēt transporta un loģistikas jautājumus šajā formātā, kā arī dibināt jaunus kontaktus.  Premjeres vadītajā Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē aprīlī vienojāmies, ka divu nedēļu laikā tiks sasaukta sanāksme, kurā piedalīsies SM, ostu un nevalstisko organizāciju, tostarp BATL, pārstāvji. Šī sanāksme joprojām nav sasaukta, kas, manuprāt, ir ļoti skaidrs mājiens, ka valstij tas nav svarīgi. Mēs esam runājuši ar citām organizācijām formāta «16+1» jautājumā, taču ir nepieciešams valsts atbalsts un ieinteresētība. Pagaidām atsaucības vietā ir klusums.»

Antāne arī norāda uz riskiem, ka Krievija var meklēt citus tranzīta ceļus ārpus Latvijas vai pārorientēties uz savām ostām. «Jau labu laiku tiek runāts, ka Krievija attīsta savas ostas un dzelzceļu, kā arī ir mainījusi savu tarifu politiku. Tas ir skaidrs vēstījums mums, ka ir  jāmazina Latvijas atkarība no Krievijas tranzīta kravām un jāpielāgojas jaunajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem,» uzskata BATL pārstāve.

Arī SM ziņojumā norādīts – ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija varētu nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos. «Mēs, BATL, darām visu, ko varam savas kompetences un spēku ietvaros, tostarp aicinām valdību un SM izmantot visas iespējas, bet līdz šim šīs aktivitātes nav nesušas tik lielu pienesumu, kā varētu sagaidīt. Mēs kā organizācija varam strādāt un piedāvāt dažādus priekšlikumus, taču pārējie lēmumi ir atkarīgi no valdības,» teic Antāne.

Viņasprāt, jaunākā informācija, ka Krievijā ārvalstu investīciju apjoms ir krities par 40%, ir ļoti nopietns signāls un mājiens Latvijai, ka ir jādomā, kā dzīvosim tālāk, un vai tiešām Krievija ir vienīgais tirgus un iespēja. Satraukumu rada arī valsts nevēlēšanās mazināt atkarību no Krievijas, piemēram, piešķirot atlaides Baltkrievijas, Kazahstānas un Ķīnas kravām. Tā vietā aug bažas, ka Krievijas ietekme tikai palielināsies, krievu uzņēmumiem savā pārziņā iegūstot gan pārkraušanas uzņēmumu Riga Coal Terminal, gan dzelzceļa pārvadājumu kompāniju Euro Rail Cargo.  «Diemžēl šāda retorika, apgalvojot, ka bez Krievijas Latvijā nebūs nekā, tiek uzturēta ļoti dzelžaini. Acīmredzot, kādam ir ļoti izdevīgi, ja nekas nemainās esošajā situācijā un mēs turpinām raudzīties tikai Krievijas virzienā,» pieļauj BATL prezidente.

Satraukusies arī Drošības policija

BATL nav vienīgā, kas mudina domāt par jauniem tirgiem un virzieniem – brīdinājumu par Latvijas pārāk lielo atkarību no Krievijas tranzīta jomā nupat izteikusi arī Drošības policija (DP).

Neraugoties uz saspīlējumu Rietumu un Krievijas attiecībās, Krievijas uzņēmumi turpina investēt Latvijas tranzīta nozarē, kas apliecina viņu vēlmi arī nākotnē izmantot Latvijas koridoru kravu tranzītam. Savukārt atkarība no Krievijas kravām var radīt riskus valstij, teikts publiskajā pārskatā par DP darbību pagājušajā gadā.

Pagājušajā gadā neizdevās sasniegt būtisku progresu citu reģionu kravu piesaistē un pārkrauto kravu veidu dažādošanā, kas ļautu mazināt Latvijas tranzīta nozares atkarību no Krievijas izcelsmes kravām. Tas kontekstā ar kopumā labajiem darbības radītājiem var mazināt Latvijas tranzīta nozares vēlmi turpināt intensīvi meklēt jaunus sadarbības partnerus citos reģionos. Līdz ar to pastāv risks, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīga sektora atkarība no vienas valsts piegādātājiem var saglabāties ilgtermiņā. Tas savukārt palielina risku, ka šis apstāklis var tikt izmantots kā instruments Latvijas iekšpolitisko un ārpolitisko lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai.

Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzība ir viens no DP darbības virzieniem, kam tiek pievērsta pastiprināta dienesta uzmanība. Pērn ekonomiskos procesus gan globālā, gan nacionālā mērogā nelabvēlīgi ietekmēja Ukrainas konflikta eskalācija. Tās rezultātā saasinājās Rietumvalstu un Krievijas attiecības, kas noveda pie abpusēju sankciju ieviešanas. Saspringtā ģeopolitiskā situācija un Eiropas Savienības (ES)-Krievijas tirdzniecības aktivitāšu sarukums ietekmēja arī ekonomiskos procesus Latvijā. No vienas puses, vairāku nozaru Latvijas uzņēmumiem tika liegta iespēja realizēt savu produkciju un pakalpojumus Krievijas tirgū. No otras puses, Krievijas neprognozējamā rīcība aktualizēja nepieciešamību stiprināt Latvijas un ES kopējo enerģētisko drošību, mazināt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru atkarību no viena sadarbības partnera, kā arī pārvērtēt atsevišķu investīciju projektu un programmu ietekmi uz valsts ekonomisko un nacionālo drošību, uzsver DP.

Rietumvalstu un Krievijas attiecību saasināšanās pārskata laikā radīja bažas arī par Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās tranzīta nozares turpmāko attīstību. Tomēr pesimistiskās prognozes par šī konflikta tūlītēju ietekmi uz tranzīta nozari līdz šim nav piepildījušās. Tieši pretēji, Rīgas un Liepājas ostas 2014.gadā pārkrāva vairāk kravu nekā iepriekšējā gadā.

Tajā pat laikā pastāv risks, ka šī tendence var nebūt ilgtermiņa, jo saspīlējums attiecībās ar Rietumiem var veicināt Krievijas plānus pārorientēt kravas uz savām ostām. Šāda retorika no Krievijas puses izskan jau vairākus gadus, taču pēdējā laikā tā ir pastiprinājusies. Šīs ieceres īstenošanai gan ir nepieciešamas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras attīstībā, un tas var nonākt pretrunā ar Krievijas uzņēmumu saimnieciskajām interesēm, kā arī pēdējo gadu laikā vērojamajiem Krievijas centieniem stiprināt savu ekonomisko ietekmi kaimiņvalstīs. Pagājušajā gadā Krievijas uzņēmumi turpināja nostiprināt savu klātbūtni Latvijas tranzīta nozarē, kas norāda uz šīs valsts komersantu vēlmi izmantot Latvijas tranzīta koridoru arī nākotnē, teikts DP ziņojumā.

Ref: 102.000.102.10054


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Jaunākie komentāri