bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

BATL: Latvija zaudējusi simtiem miljonu, kas varēja ieplūst caur Kālija parku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī  nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs,» norāda biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.

«Man grūti komentēt, kāpēc līdz šim neesam sēdušies pie viena galda ar amatpersonām  – es esmu vairākkārt no asociācijas puses piedāvājusi savu palīdzību uzrakstīt, izpētīt, salikt kopā ceļu no A līdz B. Līdz šim amatpersonas, iespējams, uzskatījušas, ka tā ir viņu atbildība, taču visiem mājasdarbiem ir nodošanas termiņš, un tas ir iestājies vakar, ja tā var teikt,» atzīmē BATL prezidente, piebilstot, «ja piedāvājumā nav stividoru izcenojuma, tas nozīmē, ka tas nav galīgais piedāvājums, un mēs nevaram ķīniešiem teikt, cik viņiem izmaksās pakalpojums līdz Ventspils brīvostai un tālāk uz Skandināviju. Šobrīd neviens mums to nav prasījis, tāpēc arī ir šādas bažas.»

Pēc Antānes sacītā, «viens no smagākajiem gadījumiem un skarba mācība mums visiem un Latvijas ekonomikai ir Kālija parka gadījums, kas ir liels specializēts terminālis Ventspils brīvostā, un kas šobrīd pārkrauj ļoti maz, kaut gan tā jauda ir 7,5 miljoni tonnu gadā. Destruktīvu politisko procesu, lēmumu novilcināšanas rezultātā mēs nespējam sagatavot piedāvājumu kravu īpašniekiem. Kālija parks kravas zaudēja tālajā 1999.gadā, kad tieši amatpersonu darbības rezultātā mēs baltkrieviem, kuri gribēja savas kravas vest caur Kālija parku, man nezināmu iemeslu dēļ, nespējām piedāvāt elastīgu, konkurētspējīgu tarifu. Šīs kravas šobrīd tiek pārkrautas Klaipēdā, kas tajā brīdī noreaģēja un kur baltkrievi uzbūvēja savu termināli. Šobrīd Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu minerālmēslu gadā.  Tas nozīmē, ka Latvija ir zaudējusi simtiem miljonu valsts ekonomikā, kas varēja ieplūst caur Kālija parku, Ventspils brīvostu. Arī attiecībā uz metalurģijas kravām Lietuvas dzelzceļš ļoti operatīvi noreaģēja uz pieprasījumu un piedāvāja konkrētam kravu īpašniekam zemāku tarifu un metalurģijas produkcija 2004.gadā, ja nemaldos, arī aizgāja no Latvijas valsts. Problēma toreiz bija tāda, ka mēs ar savu tarifu nespējām noreaģēt uz tirgus pieprasījumu un šī problēma pastāv arī šodien. Domāju, tam ir vairāki iemesli, iespējams, kompetences, kapacitātes trūkums, lēmumu novilcināšanas, destruktīvu procesu problēma. Kālija parks spilgti parāda to, pie kā nonākam un kādas ir sekas, ja nespējam savlaicīgi noreaģēt uz pieprasījumu. 1999.gadā saruka baltkrievu kravas uz Kālija parku un tas ir neatgriezenisks, es teiktu – letāls process. Tas nozīmē, ka šo lēmumu rezultātā mēs letāli zaudējām baltkrievu minerālmēslu kravas.»

«Šobrīd kravu apjoma kritumi nav tikai Ventspils ostā, bet arī Rīgas brīvostā, Latvijas Dzelzceļā – tā ir kompleksa, Latvijas kopējā problēma un nevaram runāt par viena vai otra pārvaldnieka atbildību. Problēma ir tā, ka līdz šim neesam spējuši apsēsties pie viena galda, paskatīties reāli uz esošo situāciju, nolikt mājasdarbu termiņu un sagatavoties novembrim, kad Latvijā ieradīsies pasaules lielākās ekonomikas premjers,» tā Antāne.

Arī intervijā LTV 7 Antāne ir uzsvērusi, ka Latvijai ir ļoti laba infrastruktūra, dzelzceļš, trīs lielas ostas, kas nozīmē, ka esam spējīgi uzņemt lielas kravas. Taču mums ir jādomā par konkurētspējīgiem tarifiem, kas šobrīd Latvijā nav elastīgi un nereaģē uz tirgu.

BNN jau rakstīja, ka AS Kālija parks akcionāri ir gatavi sākt starptautisku tiesvedību pret Latvijas valsti saistībā ar Ventspils brīvostas plāniem lauzt noslēgto zemes nomas līgumu ar uzņēmumu un pārņemt termināļa būves, kas atrodas uz brīvostas zemes, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«[Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un pilsētas mēra] Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas pārvaldes mēģinājumi izbeigt nomas līgumu ar Kālija parku un atņemt tā termināli ir vienkārši prettiesisks mēģinājums ekspropriēt Kālija parka īpašumu. Publiskie resursi tiek ļaunprātīgi izmantoti Lemberga privātajās interesēs. Lembergs ir viens no patiesajiem labuma guvējiem 50% no Kālija parka,» skaidroja uzņēmumā.

Pēc tajā vēstītā, pārējie 50% Kālija parka akcionāru ir ārvalstu investori. «Ventspils brīvostas pārvaldes lēmums atņemt Kālija parkam tā aktīvus ir pretlikumīgs uzbrukums ārvalstu investīcijām, kuras aizsargā starptautiskās tiesības. Latvijas Republika ir atbildīga par to, jo ministriju un Ventspils pašvaldības pārstāvji ir izlemjošā Ventspils brīvostas pārvaldes valde,» pauda Kālija parkā.

Uzņēmuma pārstāvji lūdz Ministru prezidentu Māri Kučinski pārtraukt šo bezprecedenta privātā īpašuma ekspropriēšanu. Ja šie prettiesiskie centieni netiks apstādināti, Kālija parka akcionāri gatavi vērsties pret Latvijas valsti starptautiskās tiesās.

«Šie prettiesiskie mēģinājumi ir signāls jebkuram ārvalstu investoram, ka investīcija Latvijā var tikt patvaļīgi atņemta, ja tas labpatīk Ventspils brīvostas pārvaldei un/vai Aivaram Lembergam. Līgumā starp Kālija parku un Ventspils brīvostas pārvaldi nav neviena vārda, kas prasītu šai kompānijai sasniegt noteiktu kravu apgrozījumu. Tas būtu neiespējami, ņemot vērā dzelzceļa tarifus Latvijā, Krievijas un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un situāciju pasaules tirgū, kas ir rezultējies vispārējā kravu plūsmas caur Latvijas ostām kritumā,» skaidroja uzņēmumā.

Vienlaikus Kālija parka pārstāvji pauda, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda Ventspils ostu no publiskās varas pozīcijām. «Kālija parks jau pieprasījis Ventspils brīvostas pārvaldi šajā strīdā piemērot publiskās tiesības, kas sniegtu lielāku aizsardzību Kālija parkam, bet Ventspils brīvostas pārvalde vēlas risināt līguma izbeigšanas un termināļa prettiesisko ekspropriēšanas jautājumu kā privāto tiesību lietu, it kā tas būtu strīds starp divām privātām kompānijām. Tas demonstrē Lemberga prettiesisko centienu patvaļu,» norādīja uzņēmumā.

Gadiem ilgi Kālija parks ir informējis Latvijas Satiksmes ministriju, ka dzelzceļa tarifi Ventspils virzienā kaitē uzņēmuma konkurētspējai. Latvijas valstij ir nepieciešams mainīt tās dzelzceļa tarifu politiku, lai palīdzētu termināliem piesaistīt kravas, nevis drīzāk tos iznīcināt, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aivars Gobiņš.

Kālija parks un tā akcionāri aizstāvēs savu pozīciju un izmantos visus pieejamos tiesiskos procesus kā Latvijā, tā starptautiski. Kālija parkam un tā akcionāriem ir skaidrs, ka tik ilgi, kamēr Aivars Lembergs būs noteicējs Ventspils brīvostas pārvaldē un kamēr tās valdes locekļi no ministrijām un Ventspils pašvaldības viņam spēlēs līdzi, ārvalstu ieguldījumi Ventspils brīvostā nevar būt drošībā, uzsver Gobiņš.

Līdzīgi arī Baltic Coal Terminal ir vēl viena sabiedrība, kas darbojas Ventspils ostā, un cieš no tendences panākt, ka termināļi piepilda Ventspils brīvostas pārvaldes kabatas bez pamatojuma. Tajā pašā laikā pret citiem uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs, attieksme ir citāda. Baltic Juice Terminal mēdza palikt bez darba gadiem ilgi, un tomēr Ventspils brīvostas pārvalde neveica nevienu mēģinājumu prettiesiski atņemt to termināli, norāda Gobiņš.

Jāpiebilst, ka Lembergs pagājušajā nedēļā informēja, ka Ventspils brīvostas valde nolēmusi tiesiskā ceļā mēģināt panākt ar Kālija parku noslēgtā zemes nomas līguma laušanu un termināļa būvju, kas atrodas uz brīvostas zemes, pārņemšanu brīvostas īpašumā.

Lembergs šādu ostas valdes lēmumu pamatoja ar neapmierinošu uzņēmuma darbību.

Ref: 102.000.102.13566


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.