bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 30.05.2017 | Vārda dienas: Lolita, Vitolds
LatviaLatvija

BATL: Latvija zaudējusi simtiem miljonu, kas varēja ieplūst caur Kālija parku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(0 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inga Antāne

«Esošā situācija tranzīta nozarē iezīmējas dramatiska, īpaši ņemot vērā, ka šī  nozare ir otra lielākā un Latvijas ekonomikā gadā ienes miljardu eiro. No amatpersonām izskan, ka kaut kas tiek darīts, tiek gatavoti vienoti tarifi, taču mūs neviens nav informējis, kāds izskatās šis vienotais piedāvājums un konkurētspējīgais tarifs,» norāda biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne.

«Šobrīd ir jābūt gatavam Latvijas Dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānam, taču šī dokumenta nav, kas ir svarīgs, lai saprastu, kā tālāk attīstīties. Bija jābūt vienotam piedāvājumam uz Ķīnas samitu, kas notiks no 4. līdz 7.novembrim, kad Latviju apmeklēs, varētu teikt, pasaules lielākās ekonomikas premjers. Ir septembra otrā puse, taču es neesmu redzējusi šo piedāvājumu. Piedāvājumu nevar izstrādāt bez uzņēmēju, stividoru iesaistes, kas strādā ostās. Pat ja šis piedāvājums ir, mēs neesam viņu redzējuši un par viņu diskutējuši, taču novembrī ir vienīgā iespēja Ķīnas uzņēmējiem parādīt savu piedāvājumu,» intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma uzsvērusi Antāne.

«Man grūti komentēt, kāpēc līdz šim neesam sēdušies pie viena galda ar amatpersonām  – es esmu vairākkārt no asociācijas puses piedāvājusi savu palīdzību uzrakstīt, izpētīt, salikt kopā ceļu no A līdz B. Līdz šim amatpersonas, iespējams, uzskatījušas, ka tā ir viņu atbildība, taču visiem mājasdarbiem ir nodošanas termiņš, un tas ir iestājies vakar, ja tā var teikt,» atzīmē BATL prezidente, piebilstot, «ja piedāvājumā nav stividoru izcenojuma, tas nozīmē, ka tas nav galīgais piedāvājums, un mēs nevaram ķīniešiem teikt, cik viņiem izmaksās pakalpojums līdz Ventspils brīvostai un tālāk uz Skandināviju. Šobrīd neviens mums to nav prasījis, tāpēc arī ir šādas bažas.»

Pēc Antānes sacītā, «viens no smagākajiem gadījumiem un skarba mācība mums visiem un Latvijas ekonomikai ir Kālija parka gadījums, kas ir liels specializēts terminālis Ventspils brīvostā, un kas šobrīd pārkrauj ļoti maz, kaut gan tā jauda ir 7,5 miljoni tonnu gadā. Destruktīvu politisko procesu, lēmumu novilcināšanas rezultātā mēs nespējam sagatavot piedāvājumu kravu īpašniekiem. Kālija parks kravas zaudēja tālajā 1999.gadā, kad tieši amatpersonu darbības rezultātā mēs baltkrieviem, kuri gribēja savas kravas vest caur Kālija parku, man nezināmu iemeslu dēļ, nespējām piedāvāt elastīgu, konkurētspējīgu tarifu. Šīs kravas šobrīd tiek pārkrautas Klaipēdā, kas tajā brīdī noreaģēja un kur baltkrievi uzbūvēja savu termināli. Šobrīd Klaipēda pārkrauj desmit miljonus tonnu minerālmēslu gadā.  Tas nozīmē, ka Latvija ir zaudējusi simtiem miljonu valsts ekonomikā, kas varēja ieplūst caur Kālija parku, Ventspils brīvostu. Arī attiecībā uz metalurģijas kravām Lietuvas dzelzceļš ļoti operatīvi noreaģēja uz pieprasījumu un piedāvāja konkrētam kravu īpašniekam zemāku tarifu un metalurģijas produkcija 2004.gadā, ja nemaldos, arī aizgāja no Latvijas valsts. Problēma toreiz bija tāda, ka mēs ar savu tarifu nespējām noreaģēt uz tirgus pieprasījumu un šī problēma pastāv arī šodien. Domāju, tam ir vairāki iemesli, iespējams, kompetences, kapacitātes trūkums, lēmumu novilcināšanas, destruktīvu procesu problēma. Kālija parks spilgti parāda to, pie kā nonākam un kādas ir sekas, ja nespējam savlaicīgi noreaģēt uz pieprasījumu. 1999.gadā saruka baltkrievu kravas uz Kālija parku un tas ir neatgriezenisks, es teiktu – letāls process. Tas nozīmē, ka šo lēmumu rezultātā mēs letāli zaudējām baltkrievu minerālmēslu kravas.»

«Šobrīd kravu apjoma kritumi nav tikai Ventspils ostā, bet arī Rīgas brīvostā, Latvijas Dzelzceļā – tā ir kompleksa, Latvijas kopējā problēma un nevaram runāt par viena vai otra pārvaldnieka atbildību. Problēma ir tā, ka līdz šim neesam spējuši apsēsties pie viena galda, paskatīties reāli uz esošo situāciju, nolikt mājasdarbu termiņu un sagatavoties novembrim, kad Latvijā ieradīsies pasaules lielākās ekonomikas premjers,» tā Antāne.

Arī intervijā LTV 7 Antāne ir uzsvērusi, ka Latvijai ir ļoti laba infrastruktūra, dzelzceļš, trīs lielas ostas, kas nozīmē, ka esam spējīgi uzņemt lielas kravas. Taču mums ir jādomā par konkurētspējīgiem tarifiem, kas šobrīd Latvijā nav elastīgi un nereaģē uz tirgu.

BNN jau rakstīja, ka AS Kālija parks akcionāri ir gatavi sākt starptautisku tiesvedību pret Latvijas valsti saistībā ar Ventspils brīvostas plāniem lauzt noslēgto zemes nomas līgumu ar uzņēmumu un pārņemt termināļa būves, kas atrodas uz brīvostas zemes, norāda uzņēmuma pārstāvji.

«[Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja un pilsētas mēra] Aivara Lemberga un Ventspils brīvostas pārvaldes mēģinājumi izbeigt nomas līgumu ar Kālija parku un atņemt tā termināli ir vienkārši prettiesisks mēģinājums ekspropriēt Kālija parka īpašumu. Publiskie resursi tiek ļaunprātīgi izmantoti Lemberga privātajās interesēs. Lembergs ir viens no patiesajiem labuma guvējiem 50% no Kālija parka,» skaidroja uzņēmumā.

Pēc tajā vēstītā, pārējie 50% Kālija parka akcionāru ir ārvalstu investori. «Ventspils brīvostas pārvaldes lēmums atņemt Kālija parkam tā aktīvus ir pretlikumīgs uzbrukums ārvalstu investīcijām, kuras aizsargā starptautiskās tiesības. Latvijas Republika ir atbildīga par to, jo ministriju un Ventspils pašvaldības pārstāvji ir izlemjošā Ventspils brīvostas pārvaldes valde,» pauda Kālija parkā.

Uzņēmuma pārstāvji lūdz Ministru prezidentu Māri Kučinski pārtraukt šo bezprecedenta privātā īpašuma ekspropriēšanu. Ja šie prettiesiskie centieni netiks apstādināti, Kālija parka akcionāri gatavi vērsties pret Latvijas valsti starptautiskās tiesās.

«Šie prettiesiskie mēģinājumi ir signāls jebkuram ārvalstu investoram, ka investīcija Latvijā var tikt patvaļīgi atņemta, ja tas labpatīk Ventspils brīvostas pārvaldei un/vai Aivaram Lembergam. Līgumā starp Kālija parku un Ventspils brīvostas pārvaldi nav neviena vārda, kas prasītu šai kompānijai sasniegt noteiktu kravu apgrozījumu. Tas būtu neiespējami, ņemot vērā dzelzceļa tarifus Latvijā, Krievijas un Eiropas Savienības noteiktās sankcijas un situāciju pasaules tirgū, kas ir rezultējies vispārējā kravu plūsmas caur Latvijas ostām kritumā,» skaidroja uzņēmumā.

Vienlaikus Kālija parka pārstāvji pauda, ka Ventspils brīvostas pārvalde pārvalda Ventspils ostu no publiskās varas pozīcijām. «Kālija parks jau pieprasījis Ventspils brīvostas pārvaldi šajā strīdā piemērot publiskās tiesības, kas sniegtu lielāku aizsardzību Kālija parkam, bet Ventspils brīvostas pārvalde vēlas risināt līguma izbeigšanas un termināļa prettiesisko ekspropriēšanas jautājumu kā privāto tiesību lietu, it kā tas būtu strīds starp divām privātām kompānijām. Tas demonstrē Lemberga prettiesisko centienu patvaļu,» norādīja uzņēmumā.

Gadiem ilgi Kālija parks ir informējis Latvijas Satiksmes ministriju, ka dzelzceļa tarifi Ventspils virzienā kaitē uzņēmuma konkurētspējai. Latvijas valstij ir nepieciešams mainīt tās dzelzceļa tarifu politiku, lai palīdzētu termināliem piesaistīt kravas, nevis drīzāk tos iznīcināt, norāda uzņēmuma valdes loceklis Aivars Gobiņš.

Kālija parks un tā akcionāri aizstāvēs savu pozīciju un izmantos visus pieejamos tiesiskos procesus kā Latvijā, tā starptautiski. Kālija parkam un tā akcionāriem ir skaidrs, ka tik ilgi, kamēr Aivars Lembergs būs noteicējs Ventspils brīvostas pārvaldē un kamēr tās valdes locekļi no ministrijām un Ventspils pašvaldības viņam spēlēs līdzi, ārvalstu ieguldījumi Ventspils brīvostā nevar būt drošībā, uzsver Gobiņš.

Līdzīgi arī Baltic Coal Terminal ir vēl viena sabiedrība, kas darbojas Ventspils ostā, un cieš no tendences panākt, ka termināļi piepilda Ventspils brīvostas pārvaldes kabatas bez pamatojuma. Tajā pašā laikā pret citiem uzņēmumiem, kurus kontrolē Lembergs, attieksme ir citāda. Baltic Juice Terminal mēdza palikt bez darba gadiem ilgi, un tomēr Ventspils brīvostas pārvalde neveica nevienu mēģinājumu prettiesiski atņemt to termināli, norāda Gobiņš.

Jāpiebilst, ka Lembergs pagājušajā nedēļā informēja, ka Ventspils brīvostas valde nolēmusi tiesiskā ceļā mēģināt panākt ar Kālija parku noslēgtā zemes nomas līguma laušanu un termināļa būvju, kas atrodas uz brīvostas zemes, pārņemšanu brīvostas īpašumā.

Lembergs šādu ostas valdes lēmumu pamatoja ar neapmierinošu uzņēmuma darbību.

Ref: 102.000.102.13566


Pievienot komentāru

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.