bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Beidzot izdevies piesaistīt finanšu investoru aviokompānijai airBaltic

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Rietumeiropas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro, informē finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot «solīds Eiropas investors», kurš redzot airBaltic konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka.

Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro – gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.

Lēmums par valsts kā akcionāra jauno ieguldījumu pamatkapitālā esot jāpieņem Ministru kabinetam. Atbildīgās amatpersonas ir informētas par jauno lidsabiedrības biznesa plānu līdz 2021.gadam, un tuvākajās nedēļās jautājumu par ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā plānots izskatīt valdības sēdē.

Krastiņš prognozēja, ka līgums ar finanšu investoru varētu tikt parakstīts tuvāko trīs nedēļu laikā, kad arī tiks atklāts tā vārds. Tagad notiekot darbs pie akcionāru līguma projekta. Tiek veikti arī pārbaudes darbi, jo investoram jāatbilst drošības kritērijiem.

Krastiņš nenoliedza, ka ideālā gadījumā stratēģiskais investors būtu kāda lidsabiedrība, kas ieguldītu airBaltic ne tikai naudu, bet nodrošinātu arī vairāk pasažieru. Šāds investors joprojām tiekot meklēts. Finanšu investora atrašana gan neesot pretrunā ar stratēģiskā investora meklējumiem Āzijā. Satiksmes ministrija esot ieguldījusi pūles sadarbības veicināšanā ar Ķīnu transporta jomā, un tās sevi attaisnojušas. Patlaban notiek konkrētas sarunas ar spēcīgu Ķīnas grupu par sadarbību ar airBaltic un transporta jomā kopumā.

Krastiņš arī uzsver, ka reģionā ir liela konkurence investoru piesaistē, piemēram, investorus meklējot gan Polijas LOT, gan arī Somijas Finnair.

Kā norādīja Prudentia vadītājs, airBaltic izstrādājusi jaunu, strukturētu biznesa plānu līdz 2021.gadam, saskaņā ar kuru ieguldījumus paredzēts veikt jau šī gada laikā. Mērķis esot atjaunot lidsabiedrības floti. Ar Kanādas ražotāju Bombardier jau pirms pāris gadiem esot parakstīti līgumi par lidmašīnu iegādi, kas ļauj uz izdevīgiem nosacījumiem iegādāties lidmašīnas.

Pēc Krastiņa teiktā, šis gads aviokompānijai esot bijis gan grūts, gan svarīgs. Restrukturizācijas rezultātā samazinājies reisu un darbinieku skaits, optimizētas izmaksas, taču lidsabiedrība atgriezusies pie pelnītspējas. Kompānija varot un gribot attīstīties un esot labi pozicionēta, lai augtu, uzsver Krastiņš. To arī nosakot jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta arī attīstība Tallinas un Viļņas lidostās. Kā sacīja Krastiņš, neskatoties uz igauņu pretdarbību, plānots turpināt attīstību Tallinas lidostā. Lietuviešu attieksme savukārt esot pretimnākošāka – tiekot sekmēta airBaltic attīstība Viļņā.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija jau 2012.gadā laikraksta Financial Times Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par airBaltic akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā airBaltic līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt Prudentia jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij airBaltic jautājumos, arī par investora piesaisti.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss iepriekš informēja, ka airBaltic investora meklējumos notiek sarunas ar diviem avionozares uzņēmumiem, kā arī tiek vērtētas iespējas uzņēmumā iesaistīties visām trim Baltijas valstīm. Matīss jūlija beigās airBaltic investoru meklējumus raksturoja kā aktīvus, kas pašlaik nonākuši reālu pārrunu fāzē. Pēc ministra vārdiem, aviokompānijas attīstībai esot «divi, varētu teikt, trīs» scenāriji. Pirmie divi scenāriji ir saistīt ar privātu investoru piesaisti airBaltic, bet trešais variants saistās ar jau izskanējušo iespēju, ka Latvijas aviokompānijā varētu iesaistīties arī pārējās divas Baltijas valstis.

Ministrs atlikušo divu privāto iespējamo investoru vārdus nenosauca, bet raksturoja, ka abi ir aviācijas nozares uzņēmumi, viens no tiem esot tepat no Eiropas, bet otrs esot tālāks. Tieši sarunas ar aviokompānijām esot pavirzījušās tālāk nekā sarunas ar Baltijas valstīm par kopīgu saimniekošanu airBaltic, stāstīja Matīss un uzsvēra, ka abi sarunu virzieni neizslēdz viens otru, proti, ka varētu tikt gan piesaistīts privātais investors, gan arī Baltijas valstis varētu kopīgi piedalīties uzņēmumā, kontrolējot 50% plus vienu balsi.

Kā ziņots, kopš 2008.gada airBaltic bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. EK 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka airBaltic pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.

2011.gada nogalē pēc AS Latvijas Krājbanka darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% airBaltic akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks un Taurus Asset Management Fund Limited. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.

Ref: 102.000.102.10723


Pievienot komentāru

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Irākas spēki iegājuši kurdu iekarotajās teritorijās, kurdi sola strādāt neatkarībai

Trīs nedēļas pēc Irākas Kurdistānas neatkarības referenduma Irākas centrālās varas spēki pavēstījuši, ka pārņēmuši savā kontrolē valsts teritorijas, kuras pēc uzvarētām cīņām pret teroristisko grupējumu «Islāma valsts» bija ieņēmuši kurdu kaujinieki, un Bagdāde paziņojusi, ka referendums nu ir «pagātnes lieta».

Eesti Energia brīdina: piesārņojuma griestu noteikšana var Baltijā apdraudēt energoapgādi

Iecere noteikt oglekļa dioksīda izmešu griestus, lai saņemtu subsīdijas, kas šobrīd tiek apspriesta Eiropas Savienībā, var Igaunijā un Baltijas valstīs radīt problēmas ar energopiegāžu nepārtrauktību, tā vērtējis igauņu energokoncerns Eesti Energia.

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltija oficiāli pārdots; Jaunais nosaukums - All Media Baltics

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju īpatsvars ES

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Jaunākie komentāri