bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija

Beļģijas «virspeļņas» nodokļa shēmu atzīst par nelikumīgu; jāatgūst ap 700 miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Selektīvie nodokļu atvieglojumi, ko Beļģija piešķīrusi tās «virspeļņas» nodokļu shēmas ietvaros, ir nelikumīgi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem, secinājusi Eiropas Komisija (EK). Shēma ir devusi labumu vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas pārsvarā ir no ES un kam tagad jāsamaksā Beļģijai nenomaksātie nodokļi.

Beļģijas «virspeļņas» nodokļu shēma, ko piemēro kopš 2005.gada, ļāva, pamatojoties uz nodokļu nolēmumiem, konkrētiem starptautisku grupu uzņēmumiem Beļģijā maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Ar shēmu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze tika samazināta par 50-90 %, sniedzot atlaidi attiecībā uz tā dēvēto «virspeļņu», kas, kā apgalvots, rodoties no piederības pie starptautiskas grupas. Komisijas 2015. gada februārī sāktajā padziļinātajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka shēma novirzās no normālas prakses, kas atbilst Beļģijas uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumiem un tā dēvētajam «nesaistītu pušu darījuma principam». Tas ir nelikumīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere komentē: «Beļģija noteiktam skaitam starptautisku uzņēmumu ir piešķīrusi ievērojamus nodokļu atvieglojumus, kas ir pretrunā ES valsts atbalsta noteikumiem. Tas kropļo konkurenci pēc būtības, radot nevienlīdzīgus apstākļus mazākiem konkurentiem, kas nav starptautiski uzņēmumi. ES dalībvalstis var dažādos likumīgos veidos subsidēt ieguldījumus, un tām ir daudz labu iemeslu ieguldīt ES. Tomēr, ja valsts konkrētiem starptautiskiem uzņēmumiem sniedz nelikumīgas nodokļu priekšrocības, kas tiem ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas par lielāko daļu faktiskās peļņas, tas nopietni kaitē konkurencei ES, par ko visbeidzot ir jāmaksā ES pilsoņiem.»

Nodokļu iestāde «virspeļņas» nodokļa shēmu izmantoja ar logo Tikai Beļģijā. Tā sniedza labumu tikai konkrētām starptautiskām grupām, kam tika piemērots uz minēto shēmu balstīts nodokļu nolēmums, savukārt atsevišķi uzņēmumi (proti, uzņēmumi, kas neietilpa kādā grupā), kuri darbojās tikai Beļģijā, nevarēja pieprasīt līdzīgas priekšrocības. Shēma ir ļoti nopietns konkurences kropļojums ES vienotajā tirgū, un tas ietekmē daudzas tautsaimniecības nozares.

Attiecīgie starptautiskie uzņēmumi, kas guva labumu no shēmas, pārsvarā ir Eiropas uzņēmumi, kuri saskaņā ar shēmu izvairījās no vairākuma nodokļu, kas Beļģijai tagad jāatgūst no minētajiem uzņēmumiem. Komisija lēš, ka kopējā summa ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Beļģijas uzņēmumu ienākumu nodokļu noteikumos paredzēts, ka uzņēmumiem uzliek nodokli, pamatojoties uz faktiski uzskaitīto peļņu no Beļģijā veiktām darbībām. Tomēr 2005. gadā izveidotā «virspeļņas» shēma, kas balstīta uz «Code des Impots sur les Revenus/Wetboek Inkomstenbelastingen» 185. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar saistošu nodokļu nolēmumu ļāva starptautiskiem uzņēmumiem samazināt to nodokļu bāzi attiecībā uz «virspeļņu». Šādi nolēmumi parasti bija spēkā četrus gadus un bija atjaunojami.

Saskaņā ar šādiem nodokļu nolēmumiem starptautisko uzņēmumu faktiskā uzskaitītā peļņa tiek salīdzināta ar hipotētisku vidējo peļņu, ko atsevišķs uzņēmums gūtu salīdzināmā situācijā. Beļģijas nodokļu iestādes šādu it kā pastāvošu peļņas starpību uzskata par «virspeļņu», un starptautisko uzņēmumu nodokļu bāze tiek attiecīgi samazināta. Tam pamatā ir pieņēmums, ka starptautiski uzņēmumi gūst «virspeļņu», jo pieder pie starptautiskas grupas, piemēram, to veicina sinerģija, apjomradīti ietaupījumi, reputācija, klientu un piegādātāju tīkli un piekļuve jauniem tirgiem. Praksē attiecīgo uzņēmumu faktiskā uzskaitītā peļņa parasti tika samazināta par vairāk nekā 50% un dažos gadījumos pat par 90%.

Shēmas selektīvos nodokļu atvieglojumus nevar pamatot ar Beļģijas minēto argumentu, ka samazinājumi bija nepieciešami, lai izvairītos no dubultas nodokļu uzlikšanas. Faktiski Beļģija korekcijas izdarīja vienpusēji, proti, korekcijas neatbilda citas valsts prasībai uzlikt nodokli tai pašai peļņai. Shēmā uzņēmumiem nav noteikts pienākums demonstrēt dubultas nodokļu uzlikšanas pierādījumus vai risku. Patiesībā tā bija dubulta nodokļu neuzlikšana. Tāpēc minētā shēma uzņēmumiem paredz labvēlīgu nodokļu režīmu, kas saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir nelikumīgi, secināts izmeklēšanā.

Kopš EK 2015. gada februārī sāka izmeklēšanu, Beļģija ir apturējusi «virspeļņas» shēmu un nav piešķīrusi jaunus nodokļu nolēmumus, kas balstīti uz šo shēmu. Tomēr uzņēmumi, uz kuriem kopš shēmas pirmās piemērošanas 2005. gadā jau ticis attiecināts uz minēto shēmu balstīts nodokļu nolēmums, turpina gūt labumu no shēmas.

Ar EK lēmumu Beļģijai ir noteikts pienākums arī nākotnē nepiemērot «virspeļņas» shēmu. Turklāt, lai novērstu negodīgos atvieglojumus, ko shēmas labuma guvēji ir saņēmuši, un atjaunotu godīgu konkurenci, Beļģijai tagad ir jāatgūst pilna nesamaksāto nodokļu summa no vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas guvuši labumu no nelikumīgās shēmas. Šobrīd Beļģijas nodokļu iestādēm ir jānosaka, kuri uzņēmumi faktiski ir guvuši labumu no nelikumīgās nodokļu shēmas un kāda ir precīza no katra uzņēmuma atgūstamā nodokļu summa.EK lēš, ka minētā summa kopā ir aptuveni 700 miljonu eiro apmērā.

EK kopš 2013.gada jūnija izmeklē nodokļu nolēmumu praksi dalībvalstīs. Tā 2014. gada decembrī attiecināja šo informācijas izpēti uz visām dalībvalstīm. Eiropas Komisija 2015. gada oktobrī tika nolēmusi, ka Luksemburga un Nīderlande ir piešķīrušas selektīvus nodokļu atvieglojumus attiecīgi uzņēmumiem Fiat un Starbucks. Komisija veic arī trīs padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar bažām, ka nodokļu nolēmumi varētu radīt valsts atbalsta problēmas attiecībā uz Apple Īrijā, Amazon Luksemburgā un McDonald’s Luksemburgā .

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā ir viena no šīs EK augstākajām prioritātēm. Komisijas pagājušā gada martā iesniegtā pasākumu pakete nodokļu pārredzamības jomā 2015. gada oktobrī guva pirmos panākumus, kad tikai pēc septiņus mēnešus ilgām sarunām dalībvalstis panāca politisku vienošanos attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem. Tiesību akti palīdzēs panākt lielāku pārredzamību un atturēs no tā, ka nodokļu nolēmumus izmanto kā nodokļu ļaunprātīgas nemaksāšanas instrumentu – tā ir laba ziņa uzņēmumiem un patērētājiem, kuri arī turpmāk gūs labumu no šīs ļoti noderīgās nodokļu prakses, kas tiks ļoti stingri kontrolēta, lai nodrošinātu godīgas nodokļu konkurences apstākļus, norāda komisija.

Komisija 2015. gada jūnijā arī nāca klajā ar virkni iniciatīvu, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ilgtspējīgi nodrošinātu nodokļu ieņēmumus un atbilstoši komercdarbības vajadzībām stiprinātu vienoto tirgu. Ar ierosinātajiem pasākumiem, kas ir daļa no Komisijas rīcības plāna virzībai uz taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu, ir paredzēts būtiski uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi Eiropas Savienībā, padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku. Galveno pasākumu vidū ir sistēma, kas nodrošinātu nodokļu iedarbīgu uzlikšanu tur, kur tiek gūta peļņa, un stratēģija kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) iniciatīvas atsākšanai; sagaidāms, ka 2016. gadā par to tiks sagatavots jauns priekšlikums.

Pašlaik Komisija plāno ieviest papildu paketi ar iniciatīvām cīņai pret izvairīšanos no uzņēmumu ienākumu nodokļu nemaksāšanas Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Ierosinājumu pamatā būs vienkāršs princips, ka visiem uzņēmumiem – lieliem un maziem – ir jāmaksā nodokļi tur, kur tiek gūta peļņa. Minētā pakete tiks publiskota 27.janvārī, un tā noteiks arī saskaņotu ES mēroga pieeju labas nodokļu pārvaldības standartu īstenošanai starptautiskā mērogā.

Ref: 102.000.102.11562


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.