bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Beļģijas «virspeļņas» nodokļa shēmu atzīst par nelikumīgu; jāatgūst ap 700 miljoniem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Selektīvie nodokļu atvieglojumi, ko Beļģija piešķīrusi tās «virspeļņas» nodokļu shēmas ietvaros, ir nelikumīgi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem, secinājusi Eiropas Komisija (EK). Shēma ir devusi labumu vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas pārsvarā ir no ES un kam tagad jāsamaksā Beļģijai nenomaksātie nodokļi.

Beļģijas «virspeļņas» nodokļu shēma, ko piemēro kopš 2005.gada, ļāva, pamatojoties uz nodokļu nolēmumiem, konkrētiem starptautisku grupu uzņēmumiem Beļģijā maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Ar shēmu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze tika samazināta par 50-90 %, sniedzot atlaidi attiecībā uz tā dēvēto «virspeļņu», kas, kā apgalvots, rodoties no piederības pie starptautiskas grupas. Komisijas 2015. gada februārī sāktajā padziļinātajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka shēma novirzās no normālas prakses, kas atbilst Beļģijas uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumiem un tā dēvētajam «nesaistītu pušu darījuma principam». Tas ir nelikumīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere komentē: «Beļģija noteiktam skaitam starptautisku uzņēmumu ir piešķīrusi ievērojamus nodokļu atvieglojumus, kas ir pretrunā ES valsts atbalsta noteikumiem. Tas kropļo konkurenci pēc būtības, radot nevienlīdzīgus apstākļus mazākiem konkurentiem, kas nav starptautiski uzņēmumi. ES dalībvalstis var dažādos likumīgos veidos subsidēt ieguldījumus, un tām ir daudz labu iemeslu ieguldīt ES. Tomēr, ja valsts konkrētiem starptautiskiem uzņēmumiem sniedz nelikumīgas nodokļu priekšrocības, kas tiem ļauj izvairīties no nodokļu maksāšanas par lielāko daļu faktiskās peļņas, tas nopietni kaitē konkurencei ES, par ko visbeidzot ir jāmaksā ES pilsoņiem.»

Nodokļu iestāde «virspeļņas» nodokļa shēmu izmantoja ar logo Tikai Beļģijā. Tā sniedza labumu tikai konkrētām starptautiskām grupām, kam tika piemērots uz minēto shēmu balstīts nodokļu nolēmums, savukārt atsevišķi uzņēmumi (proti, uzņēmumi, kas neietilpa kādā grupā), kuri darbojās tikai Beļģijā, nevarēja pieprasīt līdzīgas priekšrocības. Shēma ir ļoti nopietns konkurences kropļojums ES vienotajā tirgū, un tas ietekmē daudzas tautsaimniecības nozares.

Attiecīgie starptautiskie uzņēmumi, kas guva labumu no shēmas, pārsvarā ir Eiropas uzņēmumi, kuri saskaņā ar shēmu izvairījās no vairākuma nodokļu, kas Beļģijai tagad jāatgūst no minētajiem uzņēmumiem. Komisija lēš, ka kopējā summa ir aptuveni 700 miljoni eiro.

Beļģijas uzņēmumu ienākumu nodokļu noteikumos paredzēts, ka uzņēmumiem uzliek nodokli, pamatojoties uz faktiski uzskaitīto peļņu no Beļģijā veiktām darbībām. Tomēr 2005. gadā izveidotā «virspeļņas» shēma, kas balstīta uz «Code des Impots sur les Revenus/Wetboek Inkomstenbelastingen» 185. panta 2. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar saistošu nodokļu nolēmumu ļāva starptautiskiem uzņēmumiem samazināt to nodokļu bāzi attiecībā uz «virspeļņu». Šādi nolēmumi parasti bija spēkā četrus gadus un bija atjaunojami.

Saskaņā ar šādiem nodokļu nolēmumiem starptautisko uzņēmumu faktiskā uzskaitītā peļņa tiek salīdzināta ar hipotētisku vidējo peļņu, ko atsevišķs uzņēmums gūtu salīdzināmā situācijā. Beļģijas nodokļu iestādes šādu it kā pastāvošu peļņas starpību uzskata par «virspeļņu», un starptautisko uzņēmumu nodokļu bāze tiek attiecīgi samazināta. Tam pamatā ir pieņēmums, ka starptautiski uzņēmumi gūst «virspeļņu», jo pieder pie starptautiskas grupas, piemēram, to veicina sinerģija, apjomradīti ietaupījumi, reputācija, klientu un piegādātāju tīkli un piekļuve jauniem tirgiem. Praksē attiecīgo uzņēmumu faktiskā uzskaitītā peļņa parasti tika samazināta par vairāk nekā 50% un dažos gadījumos pat par 90%.

Shēmas selektīvos nodokļu atvieglojumus nevar pamatot ar Beļģijas minēto argumentu, ka samazinājumi bija nepieciešami, lai izvairītos no dubultas nodokļu uzlikšanas. Faktiski Beļģija korekcijas izdarīja vienpusēji, proti, korekcijas neatbilda citas valsts prasībai uzlikt nodokli tai pašai peļņai. Shēmā uzņēmumiem nav noteikts pienākums demonstrēt dubultas nodokļu uzlikšanas pierādījumus vai risku. Patiesībā tā bija dubulta nodokļu neuzlikšana. Tāpēc minētā shēma uzņēmumiem paredz labvēlīgu nodokļu režīmu, kas saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem ir nelikumīgi, secināts izmeklēšanā.

Kopš EK 2015. gada februārī sāka izmeklēšanu, Beļģija ir apturējusi «virspeļņas» shēmu un nav piešķīrusi jaunus nodokļu nolēmumus, kas balstīti uz šo shēmu. Tomēr uzņēmumi, uz kuriem kopš shēmas pirmās piemērošanas 2005. gadā jau ticis attiecināts uz minēto shēmu balstīts nodokļu nolēmums, turpina gūt labumu no shēmas.

Ar EK lēmumu Beļģijai ir noteikts pienākums arī nākotnē nepiemērot «virspeļņas» shēmu. Turklāt, lai novērstu negodīgos atvieglojumus, ko shēmas labuma guvēji ir saņēmuši, un atjaunotu godīgu konkurenci, Beļģijai tagad ir jāatgūst pilna nesamaksāto nodokļu summa no vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas guvuši labumu no nelikumīgās shēmas. Šobrīd Beļģijas nodokļu iestādēm ir jānosaka, kuri uzņēmumi faktiski ir guvuši labumu no nelikumīgās nodokļu shēmas un kāda ir precīza no katra uzņēmuma atgūstamā nodokļu summa.EK lēš, ka minētā summa kopā ir aptuveni 700 miljonu eiro apmērā.

EK kopš 2013.gada jūnija izmeklē nodokļu nolēmumu praksi dalībvalstīs. Tā 2014. gada decembrī attiecināja šo informācijas izpēti uz visām dalībvalstīm. Eiropas Komisija 2015. gada oktobrī tika nolēmusi, ka Luksemburga un Nīderlande ir piešķīrušas selektīvus nodokļu atvieglojumus attiecīgi uzņēmumiem Fiat un Starbucks. Komisija veic arī trīs padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar bažām, ka nodokļu nolēmumi varētu radīt valsts atbalsta problēmas attiecībā uz Apple Īrijā, Amazon Luksemburgā un McDonald’s Luksemburgā .

Cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā ir viena no šīs EK augstākajām prioritātēm. Komisijas pagājušā gada martā iesniegtā pasākumu pakete nodokļu pārredzamības jomā 2015. gada oktobrī guva pirmos panākumus, kad tikai pēc septiņus mēnešus ilgām sarunām dalībvalstis panāca politisku vienošanos attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu par nodokļu nolēmumiem. Tiesību akti palīdzēs panākt lielāku pārredzamību un atturēs no tā, ka nodokļu nolēmumus izmanto kā nodokļu ļaunprātīgas nemaksāšanas instrumentu – tā ir laba ziņa uzņēmumiem un patērētājiem, kuri arī turpmāk gūs labumu no šīs ļoti noderīgās nodokļu prakses, kas tiks ļoti stingri kontrolēta, lai nodrošinātu godīgas nodokļu konkurences apstākļus, norāda komisija.

Komisija 2015. gada jūnijā arī nāca klajā ar virkni iniciatīvu, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ilgtspējīgi nodrošinātu nodokļu ieņēmumus un atbilstoši komercdarbības vajadzībām stiprinātu vienoto tirgu. Ar ierosinātajiem pasākumiem, kas ir daļa no Komisijas rīcības plāna virzībai uz taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu, ir paredzēts būtiski uzlabot uzņēmumu ienākuma nodokļa vidi Eiropas Savienībā, padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku. Galveno pasākumu vidū ir sistēma, kas nodrošinātu nodokļu iedarbīgu uzlikšanu tur, kur tiek gūta peļņa, un stratēģija kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) iniciatīvas atsākšanai; sagaidāms, ka 2016. gadā par to tiks sagatavots jauns priekšlikums.

Pašlaik Komisija plāno ieviest papildu paketi ar iniciatīvām cīņai pret izvairīšanos no uzņēmumu ienākumu nodokļu nemaksāšanas Eiropas Savienībā un citur pasaulē. Ierosinājumu pamatā būs vienkāršs princips, ka visiem uzņēmumiem – lieliem un maziem – ir jāmaksā nodokļi tur, kur tiek gūta peļņa. Minētā pakete tiks publiskota 27.janvārī, un tā noteiks arī saskaņotu ES mēroga pieeju labas nodokļu pārvaldības standartu īstenošanai starptautiskā mērogā.

Ref: 102.000.102.11562


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.