bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis

Bērnudārzs: PAR un PRET

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Lūka / LETA

Nē, šodien uz dārziņu es neiešu! To dzirdējusi bezmaz vai katra otrā mamma, un savulaik tā teicis ne viens vien no mums. Vai tam ir bijis pamats? Šis jautājums ir raisījis ne mazums diskusiju gan ģimeņu, gan ekspertu vidū. Mazo ekspertu skolas vecāki un psiholoģe Zane Avotiņa norāda būtiskākos PAR un PRET bērnu skološanai dārziņā un atgādina, ka izvēle ir katra paša ziņā.

«Es uz bērnudārzu gāju ar prieku. Tur bija mani draugi un pirmā simpātija. Katru dienu bija visādi pigori, tajā skaitā mēģinājumi bēgt, par laimi – neveiksmīgi,» saka Mazo ekspertu skolas tētis, aktieris un uzņēmējs Dainis Grūbe.

«Atceroties bērnību, neredzēju ne mazāko iemeslu, kādēļ savas meitas nelaistu dārziņā.» Savukārt Daiņa sieva Marija bērnudārzā negāja, tomēr abi kopā pieņēmuši lēmumu Reinu un Maiju vest dārziņā. «Atrodot labu vietu ar sirdsgudrām audzinātājām, bērns iemācīsies socializēties, kļūs patstāvīgāks, iegūs pašapziņu un citas iemaņas, kas palīdzēs vieglāk iejusties skolā. Es negāju bērnudārzā, un, iespējams, tāpēc man pirmajā klasē gāja grūti, biju ļoti kautrīga un ierāvusies sevī, » atklāj Marija Grūbe.

Citu viedokli pārstāv praktizējoša dūla, topošo māmiņu izglītotāja Katrīna Puriņa, kura uzskata, ka tradicionālais pirmskolas izglītības modelis agrā vecumā var mazināt individuālās, radošās izpausmes. Viņa atbalsta māmiņu vēlmi skolot bērnus mājapmācībā. «Mazu bērnu nebūtu jāpakļauj striktam režīmam, labāk ir sajust individuālās vēlmes nepiespiestā gaisotnē. Ja var atrast bērnudārzu, kur ir brīvs režīms, tas ir brīnišķīgi,» saka Puriņa.

Mazo ekspertu skolas un centra Skalbes psiholoģe Avotiņa norāda četrus ieguvumus bērnudārzam un vienlīdz daudz priekšrocību mājmācībai. Izvēle atkarīga no mazā personības, individuālajām īpatnībām un emocionālās brieduma pakāpes – vienam bērnudārzs ir piemērotākā vieta pašrealizācijai, citam vajadzīgas mājas un drošības izjūta, ko sniedz tieši vecāki.

JĀ dārziņam!

  1. Draudzība. Bērnudārzs ir laba vieta, kur iegūt pirmos draugus,iemācīties dalīties, dot, sarunāties – jo īpaši svarīgi tas ir bērniem, kuriem nav brāļu vai māsu un ikdienā nav iespējas tikties ar vienaudžiem.
  2. Laika plānošana. Bērnudārzā ir noteikts režīms: brokastis, pusdienas, diendusa, launags, ritmika vai dziedāšana. Tas ļauj mazajam saprast, ka pastāv kārtība un arī turpmākajā dzīvē būs jārēķinās ar citiem un plānoto laiku.
  3. Izvēles iespējas. Dārziņš piedāvā virkni interešu: keramikas nodarbības, baseina stundas, vingrošanu, dziedāšanu, mākslas meistarklases, teātri un vēl vairākas aktivitātes. Mazais šajā situācijā mācās noformulēt, kas viņam patīk vairāk vai mazāk. Viņš praktizē izvēlēties un attīstīt to, kas padodas labāk, paust viedokli
  4. Paļaušanās. Mūsdienu bērnudārzos pielieto izstrādātas, audzinātājām pieejamas un pasaulē pārbaudītas metodikas. Vecāki un bērns var justies droši – ja viena metode nestrādās, audzinātājas izvēlēsies citu piemēroto.

NĒ dārziņam – JĀ mājām!

  1. Individualitāte. Lai arī skoliņās audzinātājas pievērš uzmanību katram, to visbiežāk nevar darīt pilnvērtīgi, jo grupiņās mēdz būt pat vairāk nekā desmit bērnu. Nedalītu, personīgu pieeju bērns var saņemt tikai mājās.
  2. Sava telpa. Paša gulta, galds, rotaļlietas un savs brokastu šķīvis ir tikai mājās. Tas rada drošības izjūtu, pazīstamas sajūtas un mieru.
  3. Vēlmju īstenošana. Individuālās vajadzības un sapņus vieglāk īstenot mājās, kur nav jārēķinās ar citiem bērniem vai ierobežoto laiku. Pilnīga brīvība radošai izpausmei!
  4. Nost ar rāmjiem! Tiem, kuri nevar iekļauties režīmā, mājas ir piemērotākas nekā dārziņš. Nebīsties, ka bērns atšķirībā no citiem ir grūtāk savaldāms diendusai vai maltītei ik dienu vienā un tajā pašā laikā. Mazajam augot, situācija var mainīties – skolas gados viņš visticamāk viegli un ātri iekļausies kopējā ritmā.

Tiem vecākiem, kas vēl šaubās par izvēli, eksperti iesaka pieņemt lēmumu kopā ar bērnu, ņemot vērā viņa vajadzības un vēlmes. «Ne vienmēr vecāku pašu pieredze ir noteicošā, un lēmums atstāt mājās vai vest uz dārziņu jāpieņem ģimenei kopā,» saka Avotiņa.

Ref:103.


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.