Kuluāros tiek pieļauta iespēja, ka jaunajā valdībā Veselības ministrija varētu nonākt Jaunās vienotības (JV) atbildībā, savukārt kultūras ministra amatu varētu uzticēt Progresīvajiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Tādā gadījumā kultūras ministra postenim Progresīvie varētu vērtēt Rīgas domes deputātes Agneses Loginas (P) kandidatūru. Logina ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī Amsterdamas Universitātes koledžas bakalaura grādu tajā pašā sfērā.
Šādā situācijā Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) pienāktos klimata un enerģētikas ministra postenis.
Veselības ministra amata iespējamo nonākšanu JV atbildībā saista arī ar to, ka JV ir finanšu ministra amats.
Kā ziņots, kritikas vilnis par dažiem neoficiāli ministru amatiem izskanējušajiem kandidātiem licis atsevišķiem politiķiem piesardzīgāk komentēt iespējamo amatu sadalījumu topošajā valdībā.
Tagad atsevišķi politiķi labprātāk sagaida oficiālu piedāvājumu amatiem, lai to komentētu.
Šādu rīcību izpelnījās pēdējās dienās par dažiem politiķiem, kas tikuši minēti kā iespējamie ministru amata kandidāti, izvērtušais kritikas vilnis.
Viens no šādiem gadījumiem bija ZZS Saeimas deputāta Gunāra Kūtra iespējamā kandidatūra kultūras ministra amatam, pēc kā vairāki attiecīgās nozares pārstāvji izteica “noraidījumu”, prasot cita pretendenta izraudzīšanos.
Tikmēr brīdī, kad tika pieļauta Progresīvo deputāta Andra Sprūda kandidatūra aizsardzības ministra amatam, izskanēja pārmetumi par viņa kā politologa pagātnes izteikumiem saistībā ar Krieviju un Ukrainu.
Ja ZZS tiktu piedāvāts ekonomikas ministra amats, tam cita starpā varētu apsvērt Saeimas deputāta Kaspara Meļņa (ZZS) kandidatūru. Par viņa iespējamo kandidatūru iepriekš ziņoja LTV Panorāma.
Paralēli tiek norādīts, ka līdz ar Melni uz ar saimnieciskiem jautājumiem saistītam amatam atbilstošs kandidāts ZZS rindās esot arī parlamentārietis Harijs Rokpelnis.
Labklājības ministra amatam pie iespējas tiktu virzīts Uldis Augulis (ZZS), kurš savulaik strādājis arī šajā valdības amatā.
Neoficiāli tiek pieļauts, ka, ja JV iekšlietu ministra kandidāts varētu būt kādreizējais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), ja politiķis pats tam piekritīs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam no JV puses varētu tikt virzīta Inga Bērziņa (JV).
Kā ziņots, jau iepriekš gan publiskajā telpā, gan kuluāros iezīmējušies vairāki iespējamie kandidāti uz Saeimas priekšsēdētāja un ministru amatiem līdz ar valdošās koalīcijas potenciālo nomaiņu.
Saeimas priekšsēdētāja amatam no ZZS rindām cita starpā izskanēja arī ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Viktora Valaiņa kandidatūra.
Tajā pašā laikā arī netika izslēgta arī iespēja Valainim ieņemt amatu valdībā. No izšķiršanās šajā jautājumā varētu būt atkarīgs, cik aktuāla būtu iespēja parlamenta augstākajam amatam apsvērt arī deputātu, kādreizējo partijas No sirds Latvijai vienu no līderiem un Satversmes tiesas bijušo priekšsēdētāju Kūtri.
Joprojām tiek minēts, ka parlamenta deputāts, Saeimas sekretārs parlamenta Prezidijā Armands Krauze (ZZS) varētu tikt virzīts zemkopības ministra amatam.
Aizvien drošāk iezīmējās, ka ārlietu ministra amatu ieņemtu pašreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Līdz ar to Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds (P) varētu ieņemt aizsardzības ministra amatu, kuru šim krēslam “Progresīvie” pieteica vēl pirms 14.Saeimas vēlēšanām.
Kā trešais amats Progresīvajiem varētu būt satiksmes ministra postenis, uz kuru varētu virzīt Briškenu, kuram ir pieredze satiksmes jomā, tajā skaitā savulaik saistībā ar Rail Baltica projekta virzību.
Tomēr drošāk gan par kandidātu, gan amatu sadalījumu varētu runāt, sarunām ritot uz priekšu.
Attiecībā uz JV aizejošās valdības ministriem tiek norādīts, ka lielas izmaiņas nav gaidāmas, līdz ar to lielākā daļa, kuriem nemainās amats, varētu turpināt iesākto.
Kā ziņots, JV, ZZS un Progresīvo veidotā topošā koalīcija Siliņas vadībā pagājušajā nedēļā strādāja pie jaunās valdības deklarācijas, koalīcijas līguma un pielikuma par neatliekamajiem darbiem, kas paveicami līdz decembrim un janvārim. Šajos jautājumos pusēm lielu domstarpību neesot.
Savukārt runājot par atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā un politiķiem, kas tiks nominēti ministru amatiem, partijas apgalvo, ka gala vienošanās vēl neesot, tomēr varas kuluāros jau izskan konkrēti jaunās valdības modeļi un ministru portfeļu sadalījums, kas gan dažādās neoficiālajās versijās kaut kādā mērā atšķiras.
Topošajai koalīcijai ir 52 deputātu balsis, turklāt valdības apstiprināšanu papildus apņēmies atbalstīt arī neatkarīgais deputāts, Gods kalpot Rīgai valdes priekšsēdētājs Oļegs Burovs, kura pārstāvētā partija ir vienojusies par sadarbību ar ZZS.
Lasiet arī: Kūtris: Nevēlos ieņemt nevienu ministra amatu topošajā valdībā