bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Biedrība: Atsevišķas pašvaldības pārkāpj Krimināllikumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā ir izveidojusies absurda situācija, ka sabiedrība netiek pienācīgi informēta par vēlētāju ierosinātiem likumprojektiem un to parakstīšanu, bet atsevišķas pašvaldības nenodrošina pilsoņu tiesības parakstīties par tiem, tādējādi pārkāpjot Krimināllikuma 90.pantu, šādu nostāju pauž biedrības Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā pārstāvis Ivars Redisons.

Vienlaikus Redions norāda, ka amatpersonu pienākums informēt pilsoņus ietverts Satversmes 90.pantā. Jebkurš balsstiesīgais, saskaņā ar likumu, var izteikt savu atbalstu vēlētāju ierosinātajiem likumprojektiem divos veidos: balsojot par to vietnē latvija.lv, kas ir oficiāls saziņas veids ar valsti, vai arī parakstoties savā pašvaldībā.

Vairums pilsoņu Latvijā nezina, ka jau no pašiem Latvijas Republikas pirmsākumiem 20.gadsimta sākumā pastāv manabalss.lv līdzīga, taču likumdošanā nostiprināta iespēja pašiem pilsoņiem ierosināt likumprojektus.

Atšķirībā no manabalss.lv, šīm iniciatīvām ir likumā noteikta kārtība un spēks, Saeima tās nevar atstāt bez ievērības. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā tās redzamas sadaļā «vēlētāju iniciatīvas».

2012.gada 8.novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu atcelšanu, kas būtiski mainīja parakstu skaitu, kas jāsavāc iniciatīvas grupai, ar to padarot pilsoņu likumdošanas iniciatīvas praktiski neiespējamas. Tai pašā laikā Eiropas Komisija strādā pie tā, lai pilsoņu iniciatīvas padarītu pieejamākas.

Biedrība pēc komunikācijas ar pašvaldībām un to sniegtajām atbildēm ir iesniegusi lūgumus gan prokuroram, gan Tiesībsargam pārkāpumu vērtēšanai un novēršanai un konkrēto amatpersonu brīdināšanai. «Tas nav pieņemami, ka mums ir jālūdz prokurora iesaistīšanās, tomēr, informējot pašvaldības un komunicējot ar tām, esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos. No 119 pašvaldībām apmēram puse bija tādas, kas ar izpratni atsaucās mūsu aicinājumam, bet diemžēl bija arī tādas, kurās faktiski nodot savu balsi par ierosināto likumprojektu nebija iespējams. Esam arī saņēmuši par to sūdzības no iedzīvotājiem,» tā Redisons.

Turklāt viņš saka, ka atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā ir lūgusi visu 119 pašvaldību administrācijām informēt novada iedzīvotājus par viņu tiesībām un iespējām parakstīties par vēlētāju ierosinātajiem likumprojektiem, kas ir ierosināti pilsoņu parakstīšanai un saskaņā ar Likumu reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Vienlaikus biedrības pārstāvji norāda, ka saņemtās teju identiskās atbildes no Burtnieku novada piecu dažādu pagastu pārvaldēm atspoguļo amatpersonu neizdarību vai neizpratni. CVK mājas lapā esošā informācija liecina, ka, piemēram, Burtnieku novada Matīšu pagastā, pagasta pārvaldniece Skaidrīte Klāsone ir iedzīvotāju paraksta apliecinātāja ierosinātajiem likumprojektiem, tomēr biedrībai nosūtītā vēstulē Klāsones kundze norāda, ka «pagasta pārvalde nevar veikt darbības vēstulē izteikto lūgumu nodrošināšanā» (t.i. ne tik vien nodrošināt parakstu pieņemšanu, bet arī informēt iedzīvotājus par likumprojektu parakstīšanas vietu un laiku).

Šāda situācija ir piecās Burtnieku novada pagastu pārvaldēs. Ir nepieņemama situācija, ka daļa administratoru, kuri personiski katrs pašrocīgi ir parakstījuši CVK instrukciju par parakstu apliecinājumu, kas ir viņu darba saistības, nav spējīgi nodrošināt šo pakalpojumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 90.pantu, šāda amata pienākumu nepildīšana ir noziegums.

«Kopumā valstī situācija ir absurda,» norāda biedrība. Pārstāvji skaidro, ka vairums pilsoņu vispār nav informēti par CVK reģistrētām vēlētāju iniciatīvām iesniegt likumprojektus Saeimā, līdz ar to savākt noteiktos 155 000 (10 % no balsstiesīgajiem) parakstus, lai izstrādāto likumprojektu nodotu Saeimai caurskatīšanai, kļūst teju neiespējami. «Papildus jāņem vērā, ka ir ierobežoti finanšu līdzekļi, kurus drīkst atvēlēt sabiedrības informēšanai par konkrēto likumprojektu. Pastāv risks nesavākt parakstus nevis tādēļ, ka likumprojekts nav aktuāls sabiedrībai, bet sabiedrības neinformētības un sistēmas nedarbošanās dēļ.»

Šobrīd Latvijā ir ierosināti trīs likumprojekti, un kā uzskatāms piemērs tam, ka sistēma nedarbojas, ir iniciatīva par Nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam. Tas sabiedrībai ir īpaši aktuāls, tomēr iedzīvotāju neinformētības dēļ par to līdz šim ir savākts niecīgs parakstu skaits.

«Ir redzams, ka tautas vairākums nezina, ka valdība ir izveidojusi tehniski ērtu mehānismu latvija.lv, kuru pilsoņi var lietot savu interešu aizstāvībai,» norāda pārstāvji.

Ref: 225.000.103.2060


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri