bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Biedrība: Kapsētas ierīkošanas aizsegā plāno iznīcināt Ķemeru Nacionālā parka kāpas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste

Ikviens būs pamanījis, cik strauji Latvija zaudē mežus, un, lai ko arī neteiktu Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvji, koki nav burkānu lauks, kurus izrauj un pēc tam iestāda no jauna, norāda biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, kuras atklātā problēma liecina par citu bīstamu tendenci. Nacionālās apvienības (NA) pēdējos gados vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kapsētas ierīkošanas aizsegā  veikusi darbības, kurām grūti atrast citu apzīmējumu kā Latvijas nacionālo parku teritoriju izsaimniekošana.

Nacionālie parki ir visas sabiedrības atpūtai, dabas daudzveidības un skaistu Latvijai raksturīgu ainavu aizsardzībai izveidotas teritorijas, kuras pati valsts ar likumu iekļāvusi nozīmīgu un īpaši aizsargājamu teritoriju sarakstā. Latvijas iedzīvotāji paļaujas, ka tās aizsargā valsts, tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, satraukta biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm.

Jāpiebilst, ka pretrunīgi vērtētos Ķemeru nacionālā parka aizsardzības noteikumus otrdien, 6.septembrī, skatīs valdības sēdē.

Alkatība

Vēlme iegūt pārējai Latvijas sabiedrībai piekritīgu valsts aizsardzībā esošu piejūras meža zemi Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā radusies Engures novada domei ar Gundaru Važu (NA) priekšgalā, kas to pēc visa spriežot uztver kā bezsaimnieka zemi. Pēc mediju informācijas Engures (agrāk Lapmežciema) novada politiķi izsenis pazīstami ar acīmredzamu vienaldzību pret sabiedrības interesēs izveidoto aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu. Tas, ka pārkāpumi turpinās teju desmitgadi, liecina par valsts pārvaldes nevēlēšanos novērst Lapmežciema pagasta (Engures novads) politiķu veicamos pārkāpumus.

Lai līdzsvarotu dabas vērtību saglabāšanas intereses un cilvēka ietekmi Ķemeru nacionālajā parkā (ĶŅP), kas atrodas 50% Engures novada, tika izveidotas speciālas zonas. Pašvaldībai pieejamās neitrālo un ainavu zonas tā uz nebēdu nodeva savrupmāju būvniecībai, iedzīvotājiem nepieciešamos objektus – bērnu spēļu laukumus (Bigauņciems) un kapsētas (Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems) neierīkojot vai nelikumīgi paredzot izveidot dabas lieguma zonā (Ragaciems).

Par teritorijas plānošanas pārkāpumu nopietnību liecina apstāklis, ka to dēļ toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministrs Edgars Zalāns 2009.gadā no ieņemamā amata atbrīvoja Lapmežciema novada priekšsēdētaju Edmundu Pētersonu (ZZS; pašlaik No sirds Latvijai). Tomēr situācija nemainījās un 2012.gadā pieņemtajā novada teritorijas plānojumā Engures pašvaldība pārkāpa normatīvo aktu prasības, Mežainās piejūras kāpās Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā ieplānojot kapsētu.

Dotais gadījums ir vērā ņemams, jo bez pašvaldības pilnvaras pārkāpušas arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) amatpersonas, kurām uzticēts cīnīties par doto teritoriju saglabāšanu. Proti, DAP Pierīgas reģionālā administrācija bez tiesiska pamata saskaņoja Engures novada domes izstrādāto teritorijas plānojumu, kas paredz ĶNP dabas lieguma atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Acu aizmālēšana

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste, kurš pirmais cēla trauksmi par Ķemeru nacionālajā parkā atklātajām prettiesiskajām darbībām, atzīmē, ka no trauksmes cēlāja pataisīts par izsmieklu. Jau 2014.gada 30.oktobrī viņš kopā ar Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāvjiem vērsās VARAM, vēršot pašvaldību uzraugu uzmanību uz ĶNP notiekošajām prettiesiskajām darbībām. Pretēji labas pārvaldības praksei, VARAM tā vietā, lai norādītu pašvaldībai uz nepieciešamību izveidot kapsētu to pieļaujošā zonējumā, atbildēja, ka nemaz negrasās atkāpties no agrākās ieceres grozīt ĶNP individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai pēc būtības legalizētu pašvaldības plānu.

Tā kā par līdzīgu pārkāpumu novēršanu atbildīgo institūciju, tostarp Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras, darbinieki neatsaucās Kaunistes aicinājumam novērst pārkāpumus, viņš uzrunāja Neatkarīgo Rīta Avīzi (NRA).

Tā vietā, lai sniegtu sabiedrībai objektīvu informāciju, žurnālists Imants Vīksne meta aizdomu ēnu uz pašu trauksmes cēlāju, apšaubot viņa nolūkus un nodēvējot viņu par «mitrāju mīļotāju». Savās publikācijās NRA sniegusi nepatiesu informāciju, piedēvējot Kaunistem to, ka vides aktīvists iebilstot «kapsētas izveidei vienīgajā iespējamajā vietā».

Lai panāktu konstruktīvu risinājumu Kauniste pirms vairāk nekā gada iesniedza VARAM piecas alternatīvas kapsētas ierīkošanas vietas. Viņš pārliecinājās ne tikai par to sanitāro aizsargjoslu (300m), bet arī gruntsūdens līmeņa piemērotību. Dotos aprēķinus nevēlējās redzēt ne Valsts kanceleja, kur viņš meklēja palīdzību, ne VARAM, ne Engures novada pašvaldība.

Vīksne savās publikācijās minējis arī nepārbaudītu informāciju, tostarp, ka Engures novada Ragaciema kapi būs piepildīti jau pēc pusotra gada, radīdams maldīgu priekšstatu par jaunas kapsētas izveides steidzamību. Publicēts arī pašvaldības prettiesisko ieceri atbalstošās DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktora Andra Širova minētais, ka citas vietas kapiem, kā vien Engures novada domes dabas liegumā izvēlētā vieta, neesot.

Iedzīvotāju maldināšana

Zīmīgi, kā situācijas gaitā ietekmēti arī iedzīvotāji. Kauniste atzīst, ka, ja pirms NRA publicētajiem Vīksnes rakstiem iedzīvotāji bijuši neitrāli, izrādot neizpratni par jaunu kapu izveides steidzamību, pēcāk viņi kļuvuši atturīgāki. Tomēr arī tas nav sašķobījis patstāvīgi domājošo lapmežciemiešu viedokli. Turpinājumā, īsi pēc tam, kad Kauniste atspēkojis pašvaldības apgalvojumus par alternatīvu neesamību, Lapmežciema pagasta pārvalde sākusi maldinošu informatīvo kampaņu, kurā dabas vērtības pretnostatītas iedzīvotāju interesēm. Kā biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, tā Pilsoniskā alianse pārliecinājās, ka Engures novada pašvaldība ar nolūku panākt piekrišanu tās prettiesiskajai ieceri, apzināti paudusi vienpusīgu informāciju.

Tomēr par kliedzošāko ētikas normu pārkāpumu Kauniste uzskata pašvaldības sasaukto iedzīvotāju sapulci, kurā tās deputāts Kaunistes tuvumā sēdošai sirmgalvei apgalvojis, ka sapulcē pārstāvēto nevalstisko organizāciju iebildumu pret dabas lieguma apbūvi patiesais iemesls esot to pārstāvjiem tur piederošie īpašumi. Pēc Kaunistes domām minētais novērojums liecina par Engures pašvaldības politiķu vidū valdošo nesodāmības apziņu.

Zaudētās iespējas

Lēmums izlīdzināt ainaviski vērtīgas kāpas tieši ietekmēs Lapmežciema pagasta iedzīvotāju iespējas, uzskata Kauniste. Mežizstrādes ietekmē reti kur vairs sastopamais priežu mežs ir unikāla pagastā dzīvojošo salīdzinoša priekšrocība. Pastaigām un dabas tūrismam piemērotais mežs, kur paredzēts ierīkot kapsētu, cauru gadu nodrošina iespēju pievilināt parka apmeklētājus, kuri ir galvenie vietējo iedzīvotāju sniegto pakalpojumu – zivju tirgus, viesu māju u.c. klienti. Biedrības  pārstāvis ir pārliecināts, ka prasmīga doto vērtību popularizēšana un citu saistītu pakalpojumu radīšana nodrošinātu iedzīvotājiem darba iespējas un novērstu nepieciešamību meklēt darbu citviet. Jāatzīmē, ka minētais saskan ar pašas Engures novada domes pieņemto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kura paredz «dabas doto priekšrocību izmantošanu saistošu tūrisma pakalpojumu attīstībai un neapbūvētu teritoriju saglabāšanai novada viesu un rekreācijas vajadzībām».

Engures novada deputātiem būtu jārūpējas ne tikai par kapsētu ierīkošanu, bet arī par jaunām darba vietām un novada izaugsmes veicināšanu, uzskata Kauniste. Iecere ierīkot kapsētu novadnieku un viesu visvairāk apmeklētajā atpūtas teritorijā Gausajā jūdzē liek apšaubīt vairuma Engures novada domes deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

Valsts pārvaldes institūciju attieksme

Minētais gadījums atklājis arī valsts pārvaldē pastāvošo neatsaucību pret sabiedrības pārstāvju centieniem atjaunot tiesiskumu. Neskaitot acīmredzami prettiesisko Teritorijas  plānojuma saskaņojumu valsts iestādē (DAP), jautājumus rada premjerministra Māra Kučinska (ZZS) un Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa rīcība.

Sastopoties ar VARAM atrakstīšanos par ministrijas rīcības neatbilstību virknei normatīvo aktu, biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis vērsās Valsts kancelejā, lai ar tās un atbildīgo iestāžu starpniecību pārliecinātos par biedrības spēkiem sarūpēto alternatīvo kapsētas vietu atbilstību to ierīkošanas prasībām.

Dienu pirms biedrības organizētās tikšanās Valsts kancelejas vadītājs bez saskaņošanas ar biedrību tās uz tikšanos aicinātajiem Veselības ministrijas un Tiesībsarga pārstāvjiem norādīja, ka to klātbūtne nebūšot nepieciešama. Tādejādi liedzot biedrībai apliecināt, ka VARAM virzītajai ĶŅP dabas lieguma zonas aizsardzības pakāpes mazināšanai nav pamata.

Līdzīgi izvērtās Kučinska vadītā Ministru Kabineta Komitejas (MKK) 2016.gada 29.augusta sēde, kurā ministri izskatīja VARAM sagatavoto ĶNP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu. Tās laikā NA vadītā Tieslietu ministrija, kas līdz šim bija norādījusi uz VARAM izstrādāto Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu neatbilstību augstāka spēka tiesību normai, negaidīti neturpināja uzturēt pašas izteiktos iebildumus.

Sēdes gaitā Kauniste argumentēti pamatoja, ka pašvaldības apgalvojumi par jaunu kapu izveides nepieciešamību ir nepamatoti. Biedrības izdarītie aprēķini liecina, ka Engures novada esošās kapsētas spēj apmierināt novada vajadzības nākamos 40 gadus, turklāt pašvaldības kapiem izvēlētā vieta nenodrošina 300 metru sanitārās aizsargjoslas prasības. Brīdī, kad Kauniste vēlējās uzsvērt, ka ĶŅP dabas lieguma zonas saglabāšana ir Latvijas sabiedrības interesēs nevis Engures novada domes īpašums, Kučinskis viņu pārtrauca.

Par spīti tam, ka biedrība apliecināja to, ka Pašvaldību savienības un Engures novada domes prasībām ierīkot kapus dabas lieguma zonā nav pamata, MKK izlēma no jauna iekļaut ĶŅP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā normu, kas pretēji spēkā esošajam aizliegumam atļauj dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Ievērojot valstī notiekošo intensīvo mežizstrādi, turpinot sarukt sabiedrības atpūtai paredzētām un ainaviski vērtīgām teritorijām, biedrība aicina sabiedrību nepieļaut valstiski nozīmīgu dabas vērtību iznīcināšanu.

Atklātais gadījums atklāj tiesiskā valstī nepieņemamu praksi, kad atsevišķa pašvaldība, sistemātiski pārkāpjot tiesību aktus un turklāt nesastopot praktiski nekādu pretestību no augstākās ierēdniecības puses, spēj uzraugošajā ministrijā panākt sev labvēlīgas normatīvo aktu izmaiņas, brīdina biedrība.

Ref: 102.000.102.13435


Pievienot komentāru

  1. kadreiz teica:

    tajaa vietaa dzivoju = debiilie zaljie = Ragaciemaa kapi pastaav jau paari par 150 gadiem.

    +1 0 -1 0

  2. Vides aizsardzība teica:

    Dabas saglabāšana ir nepieciešama, bet nevajag nonākt līdz absurdam, kur novada iedzīvotāji nevar izveidot kapus, jo var ciest kāda sūna

    +1 0 -1 0

  3. jurka teica:

    Piedodiet zaļie vides draugi, bet neuzskatu, ka kādi ciema kapi var būt drauds videi un cilvēkiem. 1)manas dzimtas kapi visi ir mežainās vietās un lieliski sadzīvo ar kokiem, parasti neviens lauku kapos kokus necenšas izzāģēt tieši otrādi. 2)mirušie dabā sadalās un vidi neapdraud, neiet jau runa par mēra kapiem vai kādas citas bīstamas kaites nopļautu ciematu no kā būtu jāsargājas
    .

    +1 0 -1 0

  4. RGPP 8 nodala teica:

    Товарищ Г.Каунисте.
    После воссоединения Латвийского региона с Россией Вы товарищ Каунисте будете определены на должность главного лесника Латвии.

    Все виновные по вашему мнению лица будут привлечены к уголовной ответственности.

    Под вашим чутким контролем будет торжествовать справедливость.

    8.отдел Экономической полиции г.Рига.

    +1 0 -1 0

  5. VP teica:

    Policists-neveiksminieks ….putnu biedēkli
    Kauniste tev pašam nav smiekli par sevi….

    +1 0 -1 0

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.