bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis
LatviaLatvija

Biedrība: Kapsētas ierīkošanas aizsegā plāno iznīcināt Ķemeru Nacionālā parka kāpas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste

Ikviens būs pamanījis, cik strauji Latvija zaudē mežus, un, lai ko arī neteiktu Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvji, koki nav burkānu lauks, kurus izrauj un pēc tam iestāda no jauna, norāda biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, kuras atklātā problēma liecina par citu bīstamu tendenci. Nacionālās apvienības (NA) pēdējos gados vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kapsētas ierīkošanas aizsegā  veikusi darbības, kurām grūti atrast citu apzīmējumu kā Latvijas nacionālo parku teritoriju izsaimniekošana.

Nacionālie parki ir visas sabiedrības atpūtai, dabas daudzveidības un skaistu Latvijai raksturīgu ainavu aizsardzībai izveidotas teritorijas, kuras pati valsts ar likumu iekļāvusi nozīmīgu un īpaši aizsargājamu teritoriju sarakstā. Latvijas iedzīvotāji paļaujas, ka tās aizsargā valsts, tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, satraukta biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm.

Jāpiebilst, ka pretrunīgi vērtētos Ķemeru nacionālā parka aizsardzības noteikumus otrdien, 6.septembrī, skatīs valdības sēdē.

Alkatība

Vēlme iegūt pārējai Latvijas sabiedrībai piekritīgu valsts aizsardzībā esošu piejūras meža zemi Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā radusies Engures novada domei ar Gundaru Važu (NA) priekšgalā, kas to pēc visa spriežot uztver kā bezsaimnieka zemi. Pēc mediju informācijas Engures (agrāk Lapmežciema) novada politiķi izsenis pazīstami ar acīmredzamu vienaldzību pret sabiedrības interesēs izveidoto aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu. Tas, ka pārkāpumi turpinās teju desmitgadi, liecina par valsts pārvaldes nevēlēšanos novērst Lapmežciema pagasta (Engures novads) politiķu veicamos pārkāpumus.

Lai līdzsvarotu dabas vērtību saglabāšanas intereses un cilvēka ietekmi Ķemeru nacionālajā parkā (ĶŅP), kas atrodas 50% Engures novada, tika izveidotas speciālas zonas. Pašvaldībai pieejamās neitrālo un ainavu zonas tā uz nebēdu nodeva savrupmāju būvniecībai, iedzīvotājiem nepieciešamos objektus – bērnu spēļu laukumus (Bigauņciems) un kapsētas (Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems) neierīkojot vai nelikumīgi paredzot izveidot dabas lieguma zonā (Ragaciems).

Par teritorijas plānošanas pārkāpumu nopietnību liecina apstāklis, ka to dēļ toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministrs Edgars Zalāns 2009.gadā no ieņemamā amata atbrīvoja Lapmežciema novada priekšsēdētaju Edmundu Pētersonu (ZZS; pašlaik No sirds Latvijai). Tomēr situācija nemainījās un 2012.gadā pieņemtajā novada teritorijas plānojumā Engures pašvaldība pārkāpa normatīvo aktu prasības, Mežainās piejūras kāpās Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā ieplānojot kapsētu.

Dotais gadījums ir vērā ņemams, jo bez pašvaldības pilnvaras pārkāpušas arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) amatpersonas, kurām uzticēts cīnīties par doto teritoriju saglabāšanu. Proti, DAP Pierīgas reģionālā administrācija bez tiesiska pamata saskaņoja Engures novada domes izstrādāto teritorijas plānojumu, kas paredz ĶNP dabas lieguma atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Acu aizmālēšana

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste, kurš pirmais cēla trauksmi par Ķemeru nacionālajā parkā atklātajām prettiesiskajām darbībām, atzīmē, ka no trauksmes cēlāja pataisīts par izsmieklu. Jau 2014.gada 30.oktobrī viņš kopā ar Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāvjiem vērsās VARAM, vēršot pašvaldību uzraugu uzmanību uz ĶNP notiekošajām prettiesiskajām darbībām. Pretēji labas pārvaldības praksei, VARAM tā vietā, lai norādītu pašvaldībai uz nepieciešamību izveidot kapsētu to pieļaujošā zonējumā, atbildēja, ka nemaz negrasās atkāpties no agrākās ieceres grozīt ĶNP individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai pēc būtības legalizētu pašvaldības plānu.

Tā kā par līdzīgu pārkāpumu novēršanu atbildīgo institūciju, tostarp Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras, darbinieki neatsaucās Kaunistes aicinājumam novērst pārkāpumus, viņš uzrunāja Neatkarīgo Rīta Avīzi (NRA).

Tā vietā, lai sniegtu sabiedrībai objektīvu informāciju, žurnālists Imants Vīksne meta aizdomu ēnu uz pašu trauksmes cēlāju, apšaubot viņa nolūkus un nodēvējot viņu par «mitrāju mīļotāju». Savās publikācijās NRA sniegusi nepatiesu informāciju, piedēvējot Kaunistem to, ka vides aktīvists iebilstot «kapsētas izveidei vienīgajā iespējamajā vietā».

Lai panāktu konstruktīvu risinājumu Kauniste pirms vairāk nekā gada iesniedza VARAM piecas alternatīvas kapsētas ierīkošanas vietas. Viņš pārliecinājās ne tikai par to sanitāro aizsargjoslu (300m), bet arī gruntsūdens līmeņa piemērotību. Dotos aprēķinus nevēlējās redzēt ne Valsts kanceleja, kur viņš meklēja palīdzību, ne VARAM, ne Engures novada pašvaldība.

Vīksne savās publikācijās minējis arī nepārbaudītu informāciju, tostarp, ka Engures novada Ragaciema kapi būs piepildīti jau pēc pusotra gada, radīdams maldīgu priekšstatu par jaunas kapsētas izveides steidzamību. Publicēts arī pašvaldības prettiesisko ieceri atbalstošās DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktora Andra Širova minētais, ka citas vietas kapiem, kā vien Engures novada domes dabas liegumā izvēlētā vieta, neesot.

Iedzīvotāju maldināšana

Zīmīgi, kā situācijas gaitā ietekmēti arī iedzīvotāji. Kauniste atzīst, ka, ja pirms NRA publicētajiem Vīksnes rakstiem iedzīvotāji bijuši neitrāli, izrādot neizpratni par jaunu kapu izveides steidzamību, pēcāk viņi kļuvuši atturīgāki. Tomēr arī tas nav sašķobījis patstāvīgi domājošo lapmežciemiešu viedokli. Turpinājumā, īsi pēc tam, kad Kauniste atspēkojis pašvaldības apgalvojumus par alternatīvu neesamību, Lapmežciema pagasta pārvalde sākusi maldinošu informatīvo kampaņu, kurā dabas vērtības pretnostatītas iedzīvotāju interesēm. Kā biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, tā Pilsoniskā alianse pārliecinājās, ka Engures novada pašvaldība ar nolūku panākt piekrišanu tās prettiesiskajai ieceri, apzināti paudusi vienpusīgu informāciju.

Tomēr par kliedzošāko ētikas normu pārkāpumu Kauniste uzskata pašvaldības sasaukto iedzīvotāju sapulci, kurā tās deputāts Kaunistes tuvumā sēdošai sirmgalvei apgalvojis, ka sapulcē pārstāvēto nevalstisko organizāciju iebildumu pret dabas lieguma apbūvi patiesais iemesls esot to pārstāvjiem tur piederošie īpašumi. Pēc Kaunistes domām minētais novērojums liecina par Engures pašvaldības politiķu vidū valdošo nesodāmības apziņu.

Zaudētās iespējas

Lēmums izlīdzināt ainaviski vērtīgas kāpas tieši ietekmēs Lapmežciema pagasta iedzīvotāju iespējas, uzskata Kauniste. Mežizstrādes ietekmē reti kur vairs sastopamais priežu mežs ir unikāla pagastā dzīvojošo salīdzinoša priekšrocība. Pastaigām un dabas tūrismam piemērotais mežs, kur paredzēts ierīkot kapsētu, cauru gadu nodrošina iespēju pievilināt parka apmeklētājus, kuri ir galvenie vietējo iedzīvotāju sniegto pakalpojumu – zivju tirgus, viesu māju u.c. klienti. Biedrības  pārstāvis ir pārliecināts, ka prasmīga doto vērtību popularizēšana un citu saistītu pakalpojumu radīšana nodrošinātu iedzīvotājiem darba iespējas un novērstu nepieciešamību meklēt darbu citviet. Jāatzīmē, ka minētais saskan ar pašas Engures novada domes pieņemto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kura paredz «dabas doto priekšrocību izmantošanu saistošu tūrisma pakalpojumu attīstībai un neapbūvētu teritoriju saglabāšanai novada viesu un rekreācijas vajadzībām».

Engures novada deputātiem būtu jārūpējas ne tikai par kapsētu ierīkošanu, bet arī par jaunām darba vietām un novada izaugsmes veicināšanu, uzskata Kauniste. Iecere ierīkot kapsētu novadnieku un viesu visvairāk apmeklētajā atpūtas teritorijā Gausajā jūdzē liek apšaubīt vairuma Engures novada domes deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

Valsts pārvaldes institūciju attieksme

Minētais gadījums atklājis arī valsts pārvaldē pastāvošo neatsaucību pret sabiedrības pārstāvju centieniem atjaunot tiesiskumu. Neskaitot acīmredzami prettiesisko Teritorijas  plānojuma saskaņojumu valsts iestādē (DAP), jautājumus rada premjerministra Māra Kučinska (ZZS) un Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa rīcība.

Sastopoties ar VARAM atrakstīšanos par ministrijas rīcības neatbilstību virknei normatīvo aktu, biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis vērsās Valsts kancelejā, lai ar tās un atbildīgo iestāžu starpniecību pārliecinātos par biedrības spēkiem sarūpēto alternatīvo kapsētas vietu atbilstību to ierīkošanas prasībām.

Dienu pirms biedrības organizētās tikšanās Valsts kancelejas vadītājs bez saskaņošanas ar biedrību tās uz tikšanos aicinātajiem Veselības ministrijas un Tiesībsarga pārstāvjiem norādīja, ka to klātbūtne nebūšot nepieciešama. Tādejādi liedzot biedrībai apliecināt, ka VARAM virzītajai ĶŅP dabas lieguma zonas aizsardzības pakāpes mazināšanai nav pamata.

Līdzīgi izvērtās Kučinska vadītā Ministru Kabineta Komitejas (MKK) 2016.gada 29.augusta sēde, kurā ministri izskatīja VARAM sagatavoto ĶNP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu. Tās laikā NA vadītā Tieslietu ministrija, kas līdz šim bija norādījusi uz VARAM izstrādāto Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu neatbilstību augstāka spēka tiesību normai, negaidīti neturpināja uzturēt pašas izteiktos iebildumus.

Sēdes gaitā Kauniste argumentēti pamatoja, ka pašvaldības apgalvojumi par jaunu kapu izveides nepieciešamību ir nepamatoti. Biedrības izdarītie aprēķini liecina, ka Engures novada esošās kapsētas spēj apmierināt novada vajadzības nākamos 40 gadus, turklāt pašvaldības kapiem izvēlētā vieta nenodrošina 300 metru sanitārās aizsargjoslas prasības. Brīdī, kad Kauniste vēlējās uzsvērt, ka ĶŅP dabas lieguma zonas saglabāšana ir Latvijas sabiedrības interesēs nevis Engures novada domes īpašums, Kučinskis viņu pārtrauca.

Par spīti tam, ka biedrība apliecināja to, ka Pašvaldību savienības un Engures novada domes prasībām ierīkot kapus dabas lieguma zonā nav pamata, MKK izlēma no jauna iekļaut ĶŅP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā normu, kas pretēji spēkā esošajam aizliegumam atļauj dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Ievērojot valstī notiekošo intensīvo mežizstrādi, turpinot sarukt sabiedrības atpūtai paredzētām un ainaviski vērtīgām teritorijām, biedrība aicina sabiedrību nepieļaut valstiski nozīmīgu dabas vērtību iznīcināšanu.

Atklātais gadījums atklāj tiesiskā valstī nepieņemamu praksi, kad atsevišķa pašvaldība, sistemātiski pārkāpjot tiesību aktus un turklāt nesastopot praktiski nekādu pretestību no augstākās ierēdniecības puses, spēj uzraugošajā ministrijā panākt sev labvēlīgas normatīvo aktu izmaiņas, brīdina biedrība.

Ref: 102.000.102.13435


Pievienot komentāru

  1. kadreiz teica:

    tajaa vietaa dzivoju = debiilie zaljie = Ragaciemaa kapi pastaav jau paari par 150 gadiem.

    +1 0 -1 0

  2. Vides aizsardzība teica:

    Dabas saglabāšana ir nepieciešama, bet nevajag nonākt līdz absurdam, kur novada iedzīvotāji nevar izveidot kapus, jo var ciest kāda sūna

    +1 0 -1 0

  3. jurka teica:

    Piedodiet zaļie vides draugi, bet neuzskatu, ka kādi ciema kapi var būt drauds videi un cilvēkiem. 1)manas dzimtas kapi visi ir mežainās vietās un lieliski sadzīvo ar kokiem, parasti neviens lauku kapos kokus necenšas izzāģēt tieši otrādi. 2)mirušie dabā sadalās un vidi neapdraud, neiet jau runa par mēra kapiem vai kādas citas bīstamas kaites nopļautu ciematu no kā būtu jāsargājas
    .

    +1 0 -1 0

  4. RGPP 8 nodala teica:

    Товарищ Г.Каунисте.
    После воссоединения Латвийского региона с Россией Вы товарищ Каунисте будете определены на должность главного лесника Латвии.

    Все виновные по вашему мнению лица будут привлечены к уголовной ответственности.

    Под вашим чутким контролем будет торжествовать справедливость.

    8.отдел Экономической полиции г.Рига.

    +1 0 -1 0

  5. VP teica:

    Policists-neveiksminieks ….putnu biedēkli
    Kauniste tev pašam nav smiekli par sevi….

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.