bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

Biedrība: Kapsētas ierīkošanas aizsegā plāno iznīcināt Ķemeru Nacionālā parka kāpas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste

Ikviens būs pamanījis, cik strauji Latvija zaudē mežus, un, lai ko arī neteiktu Latvijas valsts meži (LVM) pārstāvji, koki nav burkānu lauks, kurus izrauj un pēc tam iestāda no jauna, norāda biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, kuras atklātā problēma liecina par citu bīstamu tendenci. Nacionālās apvienības (NA) pēdējos gados vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kapsētas ierīkošanas aizsegā  veikusi darbības, kurām grūti atrast citu apzīmējumu kā Latvijas nacionālo parku teritoriju izsaimniekošana.

Nacionālie parki ir visas sabiedrības atpūtai, dabas daudzveidības un skaistu Latvijai raksturīgu ainavu aizsardzībai izveidotas teritorijas, kuras pati valsts ar likumu iekļāvusi nozīmīgu un īpaši aizsargājamu teritoriju sarakstā. Latvijas iedzīvotāji paļaujas, ka tās aizsargā valsts, tomēr tas īsti neatbilst patiesībai, satraukta biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm.

Jāpiebilst, ka pretrunīgi vērtētos Ķemeru nacionālā parka aizsardzības noteikumus otrdien, 6.septembrī, skatīs valdības sēdē.

Alkatība

Vēlme iegūt pārējai Latvijas sabiedrībai piekritīgu valsts aizsardzībā esošu piejūras meža zemi Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā radusies Engures novada domei ar Gundaru Važu (NA) priekšgalā, kas to pēc visa spriežot uztver kā bezsaimnieka zemi. Pēc mediju informācijas Engures (agrāk Lapmežciema) novada politiķi izsenis pazīstami ar acīmredzamu vienaldzību pret sabiedrības interesēs izveidoto aizsargājamo dabas teritoriju zonējumu. Tas, ka pārkāpumi turpinās teju desmitgadi, liecina par valsts pārvaldes nevēlēšanos novērst Lapmežciema pagasta (Engures novads) politiķu veicamos pārkāpumus.

Lai līdzsvarotu dabas vērtību saglabāšanas intereses un cilvēka ietekmi Ķemeru nacionālajā parkā (ĶŅP), kas atrodas 50% Engures novada, tika izveidotas speciālas zonas. Pašvaldībai pieejamās neitrālo un ainavu zonas tā uz nebēdu nodeva savrupmāju būvniecībai, iedzīvotājiem nepieciešamos objektus – bērnu spēļu laukumus (Bigauņciems) un kapsētas (Klapkalnciems, Apšuciems, Plieņciems) neierīkojot vai nelikumīgi paredzot izveidot dabas lieguma zonā (Ragaciems).

Par teritorijas plānošanas pārkāpumu nopietnību liecina apstāklis, ka to dēļ toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministrs Edgars Zalāns 2009.gadā no ieņemamā amata atbrīvoja Lapmežciema novada priekšsēdētaju Edmundu Pētersonu (ZZS; pašlaik No sirds Latvijai). Tomēr situācija nemainījās un 2012.gadā pieņemtajā novada teritorijas plānojumā Engures pašvaldība pārkāpa normatīvo aktu prasības, Mežainās piejūras kāpās Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonā ieplānojot kapsētu.

Dotais gadījums ir vērā ņemams, jo bez pašvaldības pilnvaras pārkāpušas arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) amatpersonas, kurām uzticēts cīnīties par doto teritoriju saglabāšanu. Proti, DAP Pierīgas reģionālā administrācija bez tiesiska pamata saskaņoja Engures novada domes izstrādāto teritorijas plānojumu, kas paredz ĶNP dabas lieguma atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Acu aizmālēšana

Biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis Gints Kauniste, kurš pirmais cēla trauksmi par Ķemeru nacionālajā parkā atklātajām prettiesiskajām darbībām, atzīmē, ka no trauksmes cēlāja pataisīts par izsmieklu. Jau 2014.gada 30.oktobrī viņš kopā ar Vides aizsardzības kluba (VAK) pārstāvjiem vērsās VARAM, vēršot pašvaldību uzraugu uzmanību uz ĶNP notiekošajām prettiesiskajām darbībām. Pretēji labas pārvaldības praksei, VARAM tā vietā, lai norādītu pašvaldībai uz nepieciešamību izveidot kapsētu to pieļaujošā zonējumā, atbildēja, ka nemaz negrasās atkāpties no agrākās ieceres grozīt ĶNP individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumus, lai pēc būtības legalizētu pašvaldības plānu.

Tā kā par līdzīgu pārkāpumu novēršanu atbildīgo institūciju, tostarp Valsts kontroles un Ģenerālprokuratūras, darbinieki neatsaucās Kaunistes aicinājumam novērst pārkāpumus, viņš uzrunāja Neatkarīgo Rīta Avīzi (NRA).

Tā vietā, lai sniegtu sabiedrībai objektīvu informāciju, žurnālists Imants Vīksne meta aizdomu ēnu uz pašu trauksmes cēlāju, apšaubot viņa nolūkus un nodēvējot viņu par «mitrāju mīļotāju». Savās publikācijās NRA sniegusi nepatiesu informāciju, piedēvējot Kaunistem to, ka vides aktīvists iebilstot «kapsētas izveidei vienīgajā iespējamajā vietā».

Lai panāktu konstruktīvu risinājumu Kauniste pirms vairāk nekā gada iesniedza VARAM piecas alternatīvas kapsētas ierīkošanas vietas. Viņš pārliecinājās ne tikai par to sanitāro aizsargjoslu (300m), bet arī gruntsūdens līmeņa piemērotību. Dotos aprēķinus nevēlējās redzēt ne Valsts kanceleja, kur viņš meklēja palīdzību, ne VARAM, ne Engures novada pašvaldība.

Vīksne savās publikācijās minējis arī nepārbaudītu informāciju, tostarp, ka Engures novada Ragaciema kapi būs piepildīti jau pēc pusotra gada, radīdams maldīgu priekšstatu par jaunas kapsētas izveides steidzamību. Publicēts arī pašvaldības prettiesisko ieceri atbalstošās DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktora Andra Širova minētais, ka citas vietas kapiem, kā vien Engures novada domes dabas liegumā izvēlētā vieta, neesot.

Iedzīvotāju maldināšana

Zīmīgi, kā situācijas gaitā ietekmēti arī iedzīvotāji. Kauniste atzīst, ka, ja pirms NRA publicētajiem Vīksnes rakstiem iedzīvotāji bijuši neitrāli, izrādot neizpratni par jaunu kapu izveides steidzamību, pēcāk viņi kļuvuši atturīgāki. Tomēr arī tas nav sašķobījis patstāvīgi domājošo lapmežciemiešu viedokli. Turpinājumā, īsi pēc tam, kad Kauniste atspēkojis pašvaldības apgalvojumus par alternatīvu neesamību, Lapmežciema pagasta pārvalde sākusi maldinošu informatīvo kampaņu, kurā dabas vērtības pretnostatītas iedzīvotāju interesēm. Kā biedrība Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm, tā Pilsoniskā alianse pārliecinājās, ka Engures novada pašvaldība ar nolūku panākt piekrišanu tās prettiesiskajai ieceri, apzināti paudusi vienpusīgu informāciju.

Tomēr par kliedzošāko ētikas normu pārkāpumu Kauniste uzskata pašvaldības sasaukto iedzīvotāju sapulci, kurā tās deputāts Kaunistes tuvumā sēdošai sirmgalvei apgalvojis, ka sapulcē pārstāvēto nevalstisko organizāciju iebildumu pret dabas lieguma apbūvi patiesais iemesls esot to pārstāvjiem tur piederošie īpašumi. Pēc Kaunistes domām minētais novērojums liecina par Engures pašvaldības politiķu vidū valdošo nesodāmības apziņu.

Zaudētās iespējas

Lēmums izlīdzināt ainaviski vērtīgas kāpas tieši ietekmēs Lapmežciema pagasta iedzīvotāju iespējas, uzskata Kauniste. Mežizstrādes ietekmē reti kur vairs sastopamais priežu mežs ir unikāla pagastā dzīvojošo salīdzinoša priekšrocība. Pastaigām un dabas tūrismam piemērotais mežs, kur paredzēts ierīkot kapsētu, cauru gadu nodrošina iespēju pievilināt parka apmeklētājus, kuri ir galvenie vietējo iedzīvotāju sniegto pakalpojumu – zivju tirgus, viesu māju u.c. klienti. Biedrības  pārstāvis ir pārliecināts, ka prasmīga doto vērtību popularizēšana un citu saistītu pakalpojumu radīšana nodrošinātu iedzīvotājiem darba iespējas un novērstu nepieciešamību meklēt darbu citviet. Jāatzīmē, ka minētais saskan ar pašas Engures novada domes pieņemto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kura paredz «dabas doto priekšrocību izmantošanu saistošu tūrisma pakalpojumu attīstībai un neapbūvētu teritoriju saglabāšanai novada viesu un rekreācijas vajadzībām».

Engures novada deputātiem būtu jārūpējas ne tikai par kapsētu ierīkošanu, bet arī par jaunām darba vietām un novada izaugsmes veicināšanu, uzskata Kauniste. Iecere ierīkot kapsētu novadnieku un viesu visvairāk apmeklētajā atpūtas teritorijā Gausajā jūdzē liek apšaubīt vairuma Engures novada domes deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

Valsts pārvaldes institūciju attieksme

Minētais gadījums atklājis arī valsts pārvaldē pastāvošo neatsaucību pret sabiedrības pārstāvju centieniem atjaunot tiesiskumu. Neskaitot acīmredzami prettiesisko Teritorijas  plānojuma saskaņojumu valsts iestādē (DAP), jautājumus rada premjerministra Māra Kučinska (ZZS) un Valsts kancelejas vadītāja Mārtiņa Krieviņa rīcība.

Sastopoties ar VARAM atrakstīšanos par ministrijas rīcības neatbilstību virknei normatīvo aktu, biedrības Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm pārstāvis vērsās Valsts kancelejā, lai ar tās un atbildīgo iestāžu starpniecību pārliecinātos par biedrības spēkiem sarūpēto alternatīvo kapsētas vietu atbilstību to ierīkošanas prasībām.

Dienu pirms biedrības organizētās tikšanās Valsts kancelejas vadītājs bez saskaņošanas ar biedrību tās uz tikšanos aicinātajiem Veselības ministrijas un Tiesībsarga pārstāvjiem norādīja, ka to klātbūtne nebūšot nepieciešama. Tādejādi liedzot biedrībai apliecināt, ka VARAM virzītajai ĶŅP dabas lieguma zonas aizsardzības pakāpes mazināšanai nav pamata.

Līdzīgi izvērtās Kučinska vadītā Ministru Kabineta Komitejas (MKK) 2016.gada 29.augusta sēde, kurā ministri izskatīja VARAM sagatavoto ĶNP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektu. Tās laikā NA vadītā Tieslietu ministrija, kas līdz šim bija norādījusi uz VARAM izstrādāto Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu neatbilstību augstāka spēka tiesību normai, negaidīti neturpināja uzturēt pašas izteiktos iebildumus.

Sēdes gaitā Kauniste argumentēti pamatoja, ka pašvaldības apgalvojumi par jaunu kapu izveides nepieciešamību ir nepamatoti. Biedrības izdarītie aprēķini liecina, ka Engures novada esošās kapsētas spēj apmierināt novada vajadzības nākamos 40 gadus, turklāt pašvaldības kapiem izvēlētā vieta nenodrošina 300 metru sanitārās aizsargjoslas prasības. Brīdī, kad Kauniste vēlējās uzsvērt, ka ĶŅP dabas lieguma zonas saglabāšana ir Latvijas sabiedrības interesēs nevis Engures novada domes īpašums, Kučinskis viņu pārtrauca.

Par spīti tam, ka biedrība apliecināja to, ka Pašvaldību savienības un Engures novada domes prasībām ierīkot kapus dabas lieguma zonā nav pamata, MKK izlēma no jauna iekļaut ĶŅP individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektā normu, kas pretēji spēkā esošajam aizliegumam atļauj dabas lieguma zonas atmežošanu kapsētas vajadzībām.

Ievērojot valstī notiekošo intensīvo mežizstrādi, turpinot sarukt sabiedrības atpūtai paredzētām un ainaviski vērtīgām teritorijām, biedrība aicina sabiedrību nepieļaut valstiski nozīmīgu dabas vērtību iznīcināšanu.

Atklātais gadījums atklāj tiesiskā valstī nepieņemamu praksi, kad atsevišķa pašvaldība, sistemātiski pārkāpjot tiesību aktus un turklāt nesastopot praktiski nekādu pretestību no augstākās ierēdniecības puses, spēj uzraugošajā ministrijā panākt sev labvēlīgas normatīvo aktu izmaiņas, brīdina biedrība.

Ref: 102.000.102.13435


Pievienot komentāru

  1. kadreiz teica:

    tajaa vietaa dzivoju = debiilie zaljie = Ragaciemaa kapi pastaav jau paari par 150 gadiem.

    +1 0 -1 0

  2. Vides aizsardzība teica:

    Dabas saglabāšana ir nepieciešama, bet nevajag nonākt līdz absurdam, kur novada iedzīvotāji nevar izveidot kapus, jo var ciest kāda sūna

    +1 0 -1 0

  3. jurka teica:

    Piedodiet zaļie vides draugi, bet neuzskatu, ka kādi ciema kapi var būt drauds videi un cilvēkiem. 1)manas dzimtas kapi visi ir mežainās vietās un lieliski sadzīvo ar kokiem, parasti neviens lauku kapos kokus necenšas izzāģēt tieši otrādi. 2)mirušie dabā sadalās un vidi neapdraud, neiet jau runa par mēra kapiem vai kādas citas bīstamas kaites nopļautu ciematu no kā būtu jāsargājas
    .

    +1 0 -1 0

  4. RGPP 8 nodala teica:

    Товарищ Г.Каунисте.
    После воссоединения Латвийского региона с Россией Вы товарищ Каунисте будете определены на должность главного лесника Латвии.

    Все виновные по вашему мнению лица будут привлечены к уголовной ответственности.

    Под вашим чутким контролем будет торжествовать справедливость.

    8.отдел Экономической полиции г.Рига.

    +1 0 -1 0

  5. VP teica:

    Policists-neveiksminieks ….putnu biedēkli
    Kauniste tev pašam nav smiekli par sevi….

    +1 0 -1 0

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.

Mediķi: apdraudēta neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

Valdības un Saeimas bezdarbība jau drīzumā var novest pie neatliekamās medicīniskās palīdzības nepārtrauktības pārrāvumiem, šādas bažas pauž Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

AHK brīdina: investoru skatījumā Latvijas novērtējums pasliktinājies; vājie punkti ir korupcija un nodokļi

Izvērtējot uzņēmējdarbības vidi, 21 valsts konkurencē augstāku vērtējumu par vidējo Latvija ieguvusi 14 punktos. Īpaši labu novērtējumu Latvija saņēmusi par vietējo ražotāju piegāžu kvalitāti, darba izmaksām, maksājumu disciplīnu un augstskolu izglītības sistēmu. Latvijas vājie punkti, salīdzinot ar citām valstīm, ir korupcijas apkarošana un nodokļu sistēma, vēsta Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) konjunktūras aptaujas rezultāti.

EP veicina naudas atmazgāšanas ierobežojumus ar jaunu direktīvu

Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā ir atbalstījusi jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu. Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta.

Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos zemās grīdas tramvajus; Kad tie būs pieejami pasažieriem?

SIA Rīgas satiksme šovasar cer saņemt visus 20 jaunos Škoda zemās grīdas tramvajus, taču vēl nemin precīzu laiku, kad ar tiem sāks pārvadāt pasažierus.

Saeima konceptuāli atbalsta piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem

Plāno uzlabot infrastruktūru 22 Latvijas slimnīcās

Lai uzlabotu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, turpinās Eiropas Savienības fondu programma par investīcijām ārstniecības iestāžu infrastruktūras un tehnoloģiju attīstībā. Programmas trešajā atlases kārtā projektu īstenošanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda pieejami vairāk nekā 13,4 miljoni eiro.

Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus

Eiropas Parlaments pieņem jaunus noteikumus, kam jānodrošina augstas kvalitātes bioloģiskā pārtika un jāveicina tās ražošana

Vēlas, lai Latvijas karogu būtu pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās

Saeimas Juridiskā komisija galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas nosaka, ka turpmāk Latvijas karogs būs pastāvīgi jānovieto arī robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu.

Dzimstības līmenis krītas – provizoriskais iedzīvotāju skaits Latvijā ir 1 miljons 925 tūkstoši

2018.gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Kopš 2016.gada dzimušo skaits Latvijā tupina samazināties – 2017.gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati. 

Būtiski palielinājies ātruma kontroles maratonā pieķerto pārkāpēju skaits

Šogad 24 stundu ātruma kontroles maratonā fiksēto ātruma pārkāpumu skaits ir palielinājies. Salīdzinoši, ja pērn likumsargi fiksējuši 430 ātrumpārkāpējus, tad šogad – 636.

East Capital pārvaldīts fonds iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga – pirkuma summu neizpauž

Aktīvu pārvaldītāja East Capital nekustamo īpašumu fonds East Capital Baltic Property Fund III  pabeidzis un noslēdzis darījumu, ar kuru iegādājies tirdzniecības centru Galleria Riga.

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Jaunākie komentāri