bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.04.2017 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Ar lietas aizsākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Tiešais priekšnieks šai trijotnei tolaik bija kādreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Neviena no šīm amatpersonām birojā vairs nestrādā. Streļčenoks apkarošanas bloka vadību atbrīvoja no amatiem, bet pats pērn bija spiests pamest amatu pēc tam, kad konkursā viņu atzina par nederīgu.

Jurašs prokuratūras 2015.gada lēmumu, kā arī savu bijušo kolēģu pērn nogalē pieņemtos lēmumus par oligarhu lietas izbeigšanu, uzskata par nepamatotu, jo lietas materiāli un pierādījumi esot bijuši pietiekami, lai tos nosūtītu tiesai.

«Ja būtu normāls atbalsts no biroja vadības un prokuratūras, tad rezultātam vajadzēja būt savādākam. Lietā bija iesaistītas ļoti ietekmīgas personas. Jau no paša sākuma nejutām absolūti nekādu prokuratūras atbalstu un vēlmi sadarboties. Arī toreizējais un pašreizējais ģenerālprokurors Kalnmeiers pirms tam sabiedrību maldināja par apstākļiem kāpēc tika sākts kriminālprocess un apgrieza faktus kājām gaisā,» uzsver Jurašs.

Jurašs nevarot apgalvot, ka toreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka vēršanās pret Strīķi un Šikori ir saistīta ar šīs lietas izmeklēšanu, taču «ietekmīgiem cilvēkiem bija no trases jānoņem korupcijas apkarotāji, kas varēja izstarot bīstamību».

«Kopumā mani šāds rezultāts neizbrīna, lai gan kopā ar saviem bijušajiem dažāda līmeņa kolēģiem ieguldījām milzīgu darbu lietas aizsākšanai ar cerību, ka šis darbs vainagosies ar adekvātu rezultātu, ja ne visās epizodēs, tad vismaz daļā no tām. Ņemot vērā apstākļus, kādā veidā pēdējos gados tika apkaroti korupcijas apkarotāji, tad šāds rezultāts ir likumsakarīgs. No sākotnējās šīs lietas komandas nav palicis nekas pāri. Ja KNAB palikušais izmeklētājs, kuram nebija atbalsta no vadības, saprata, ka vairāku gadu garumā notika vēršanās pret Izmeklēšanas nodaļas vadītāju un citiem kolēģiem, tad acīmredzot viņš bija spiests pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu,» norāda Jurašs.

Jurašs būtu gandarīts, ja KNAB un prokuratūra neliegtu žurnālistiem vai citiem interesentiem iepazīties ar lietas materiāliem, lai sabiedrība gūtu priekšstatu «par to, kā lietas tika kārtotas».

Komentējot lēmumus par lietas izbeigšanu, Strīķe norāda, ka pastāvošajai sistēmai, kas ietverot sevī politisko varu un ģenerālprokuratūras vadību, bija izveidojusies nepatika pret KNAB darbību vēl pirms oligarhu lietas ierosināšanas. «Tagad saprotams, ka oligarhu lietas uzsākšana bija pēdējais piliens šai sistēmai un tā nolēma iznīcināt efektīvu KNAB, atlaist mani un citus reāli strādājošus cilvēkus,» uzsver Strīķe, kuru Streļčenoks pēdējos gados vairākkārt atbrīvoja no amata.

Strīķe atgādināja jau pagājušā gadā pausto, ka lieta tika sākta neilgi pirms tam, kad KNAB vadību pārņēma Streļčenoks, tomēr birojs tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo kriminālprocesu. Strīķe atgādināja, ka viņai no 2013.gada bijis apgrūtināti piedalīties šīs lietas izmeklēšanas organizēšanā, jo no 2013.gada decembra viņa vairākkārt atlaista no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Arī pirms 2013.gada toreizējais KNAB priekšnieks viņai un vairākiem darbiniekiem licis šķēršļus pienākumu izpildē, līdz ar to darbs bijis apgrūtināts.

Acīmredzot, Streļčenoks visus šos gadus darbojies to personu labā, kas figurēja šajā kriminālprocesā, izteicās Strīķe.

Šikore teic, ka šīs lietas izbeigšana skaidri parādot pašreizējā KNAB un Ģenerālprokuratūras nespēju turpināt izmeklēt nozīmīgas un sarežģītas lietas.

Savulaik pie šīs lietas šķetināšanas darbojās KNAB izmeklētājs Jānis Baumanis, kurš 2015.gadā nolēma karjeru veidot Augstākajā tiesā un biroju pameta vēl pirms oligarhu lietas nodošanas prokuratūrai. Viņš stāsta, ka šajā lietā bijis procesa virzītājs tikai divus mēnešus. «Par pierādījumu pietiekamību varu vien norādīt, ka brīdī, kad biju procesa virzītājs, minēto lietu nebija pamata izbeigt,» norādīja Baumanis.

Jau ziņots, ka KNAB tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu pagājušā gada decembrī izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB pavēstījis, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrā daļā, pagājušā gada 12.decembrī ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt, skaidroja birojā.

KNAB pieminētais pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā paredzētā sankcija par šādu nodarījumu nav barga – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods. Saskaņā ar likumu īslaicīga brīvības atņemšana ir no 15 dienām līdz trim mēnešiem.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ref:224.000.103.458


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.