bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.08.2017 | Vārda dienas: Boļeslavs, Bērtulis
LatviaLatvija

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Ar lietas aizsākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Tiešais priekšnieks šai trijotnei tolaik bija kādreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Neviena no šīm amatpersonām birojā vairs nestrādā. Streļčenoks apkarošanas bloka vadību atbrīvoja no amatiem, bet pats pērn bija spiests pamest amatu pēc tam, kad konkursā viņu atzina par nederīgu.

Jurašs prokuratūras 2015.gada lēmumu, kā arī savu bijušo kolēģu pērn nogalē pieņemtos lēmumus par oligarhu lietas izbeigšanu, uzskata par nepamatotu, jo lietas materiāli un pierādījumi esot bijuši pietiekami, lai tos nosūtītu tiesai.

«Ja būtu normāls atbalsts no biroja vadības un prokuratūras, tad rezultātam vajadzēja būt savādākam. Lietā bija iesaistītas ļoti ietekmīgas personas. Jau no paša sākuma nejutām absolūti nekādu prokuratūras atbalstu un vēlmi sadarboties. Arī toreizējais un pašreizējais ģenerālprokurors Kalnmeiers pirms tam sabiedrību maldināja par apstākļiem kāpēc tika sākts kriminālprocess un apgrieza faktus kājām gaisā,» uzsver Jurašs.

Jurašs nevarot apgalvot, ka toreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka vēršanās pret Strīķi un Šikori ir saistīta ar šīs lietas izmeklēšanu, taču «ietekmīgiem cilvēkiem bija no trases jānoņem korupcijas apkarotāji, kas varēja izstarot bīstamību».

«Kopumā mani šāds rezultāts neizbrīna, lai gan kopā ar saviem bijušajiem dažāda līmeņa kolēģiem ieguldījām milzīgu darbu lietas aizsākšanai ar cerību, ka šis darbs vainagosies ar adekvātu rezultātu, ja ne visās epizodēs, tad vismaz daļā no tām. Ņemot vērā apstākļus, kādā veidā pēdējos gados tika apkaroti korupcijas apkarotāji, tad šāds rezultāts ir likumsakarīgs. No sākotnējās šīs lietas komandas nav palicis nekas pāri. Ja KNAB palikušais izmeklētājs, kuram nebija atbalsta no vadības, saprata, ka vairāku gadu garumā notika vēršanās pret Izmeklēšanas nodaļas vadītāju un citiem kolēģiem, tad acīmredzot viņš bija spiests pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu,» norāda Jurašs.

Jurašs būtu gandarīts, ja KNAB un prokuratūra neliegtu žurnālistiem vai citiem interesentiem iepazīties ar lietas materiāliem, lai sabiedrība gūtu priekšstatu «par to, kā lietas tika kārtotas».

Komentējot lēmumus par lietas izbeigšanu, Strīķe norāda, ka pastāvošajai sistēmai, kas ietverot sevī politisko varu un ģenerālprokuratūras vadību, bija izveidojusies nepatika pret KNAB darbību vēl pirms oligarhu lietas ierosināšanas. «Tagad saprotams, ka oligarhu lietas uzsākšana bija pēdējais piliens šai sistēmai un tā nolēma iznīcināt efektīvu KNAB, atlaist mani un citus reāli strādājošus cilvēkus,» uzsver Strīķe, kuru Streļčenoks pēdējos gados vairākkārt atbrīvoja no amata.

Strīķe atgādināja jau pagājušā gadā pausto, ka lieta tika sākta neilgi pirms tam, kad KNAB vadību pārņēma Streļčenoks, tomēr birojs tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo kriminālprocesu. Strīķe atgādināja, ka viņai no 2013.gada bijis apgrūtināti piedalīties šīs lietas izmeklēšanas organizēšanā, jo no 2013.gada decembra viņa vairākkārt atlaista no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Arī pirms 2013.gada toreizējais KNAB priekšnieks viņai un vairākiem darbiniekiem licis šķēršļus pienākumu izpildē, līdz ar to darbs bijis apgrūtināts.

Acīmredzot, Streļčenoks visus šos gadus darbojies to personu labā, kas figurēja šajā kriminālprocesā, izteicās Strīķe.

Šikore teic, ka šīs lietas izbeigšana skaidri parādot pašreizējā KNAB un Ģenerālprokuratūras nespēju turpināt izmeklēt nozīmīgas un sarežģītas lietas.

Savulaik pie šīs lietas šķetināšanas darbojās KNAB izmeklētājs Jānis Baumanis, kurš 2015.gadā nolēma karjeru veidot Augstākajā tiesā un biroju pameta vēl pirms oligarhu lietas nodošanas prokuratūrai. Viņš stāsta, ka šajā lietā bijis procesa virzītājs tikai divus mēnešus. «Par pierādījumu pietiekamību varu vien norādīt, ka brīdī, kad biju procesa virzītājs, minēto lietu nebija pamata izbeigt,» norādīja Baumanis.

Jau ziņots, ka KNAB tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu pagājušā gada decembrī izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB pavēstījis, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrā daļā, pagājušā gada 12.decembrī ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt, skaidroja birojā.

KNAB pieminētais pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā paredzētā sankcija par šādu nodarījumu nav barga – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods. Saskaņā ar likumu īslaicīga brīvības atņemšana ir no 15 dienām līdz trim mēnešiem.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ref:224.000.103.458


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.