bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija
LatviaLatvija

Bijušās KNAB amatpersonas: Nebija pamata izbeigt «oligarhu lietu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) korupcijas bloka vadošās amatpersonas uzskata, ka prokuratūrai un KNAB nebija pamata izbeigt tā dēvēto «oligarhu lietu», taču viņus šāds rezultāts neizbrīnot.

Ar lietas aizsākšanu un izmeklēšanu savulaik nodarbojās vesela komanda, kuru uzraudzīja toreizējā KNAB apkarošanas bloka vadība – KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. Tiešais priekšnieks šai trijotnei tolaik bija kādreizējais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Neviena no šīm amatpersonām birojā vairs nestrādā. Streļčenoks apkarošanas bloka vadību atbrīvoja no amatiem, bet pats pērn bija spiests pamest amatu pēc tam, kad konkursā viņu atzina par nederīgu.

Jurašs prokuratūras 2015.gada lēmumu, kā arī savu bijušo kolēģu pērn nogalē pieņemtos lēmumus par oligarhu lietas izbeigšanu, uzskata par nepamatotu, jo lietas materiāli un pierādījumi esot bijuši pietiekami, lai tos nosūtītu tiesai.

«Ja būtu normāls atbalsts no biroja vadības un prokuratūras, tad rezultātam vajadzēja būt savādākam. Lietā bija iesaistītas ļoti ietekmīgas personas. Jau no paša sākuma nejutām absolūti nekādu prokuratūras atbalstu un vēlmi sadarboties. Arī toreizējais un pašreizējais ģenerālprokurors Kalnmeiers pirms tam sabiedrību maldināja par apstākļiem kāpēc tika sākts kriminālprocess un apgrieza faktus kājām gaisā,» uzsver Jurašs.

Jurašs nevarot apgalvot, ka toreizējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka vēršanās pret Strīķi un Šikori ir saistīta ar šīs lietas izmeklēšanu, taču «ietekmīgiem cilvēkiem bija no trases jānoņem korupcijas apkarotāji, kas varēja izstarot bīstamību».

«Kopumā mani šāds rezultāts neizbrīna, lai gan kopā ar saviem bijušajiem dažāda līmeņa kolēģiem ieguldījām milzīgu darbu lietas aizsākšanai ar cerību, ka šis darbs vainagosies ar adekvātu rezultātu, ja ne visās epizodēs, tad vismaz daļā no tām. Ņemot vērā apstākļus, kādā veidā pēdējos gados tika apkaroti korupcijas apkarotāji, tad šāds rezultāts ir likumsakarīgs. No sākotnējās šīs lietas komandas nav palicis nekas pāri. Ja KNAB palikušais izmeklētājs, kuram nebija atbalsta no vadības, saprata, ka vairāku gadu garumā notika vēršanās pret Izmeklēšanas nodaļas vadītāju un citiem kolēģiem, tad acīmredzot viņš bija spiests pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu,» norāda Jurašs.

Jurašs būtu gandarīts, ja KNAB un prokuratūra neliegtu žurnālistiem vai citiem interesentiem iepazīties ar lietas materiāliem, lai sabiedrība gūtu priekšstatu «par to, kā lietas tika kārtotas».

Komentējot lēmumus par lietas izbeigšanu, Strīķe norāda, ka pastāvošajai sistēmai, kas ietverot sevī politisko varu un ģenerālprokuratūras vadību, bija izveidojusies nepatika pret KNAB darbību vēl pirms oligarhu lietas ierosināšanas. «Tagad saprotams, ka oligarhu lietas uzsākšana bija pēdējais piliens šai sistēmai un tā nolēma iznīcināt efektīvu KNAB, atlaist mani un citus reāli strādājošus cilvēkus,» uzsver Strīķe, kuru Streļčenoks pēdējos gados vairākkārt atbrīvoja no amata.

Strīķe atgādināja jau pagājušā gadā pausto, ka lieta tika sākta neilgi pirms tam, kad KNAB vadību pārņēma Streļčenoks, tomēr birojs tieši Streļčenoka vadībā piecus gadus izmeklēja šo kriminālprocesu. Strīķe atgādināja, ka viņai no 2013.gada bijis apgrūtināti piedalīties šīs lietas izmeklēšanas organizēšanā, jo no 2013.gada decembra viņa vairākkārt atlaista no KNAB priekšnieka vietnieces amata. Arī pirms 2013.gada toreizējais KNAB priekšnieks viņai un vairākiem darbiniekiem licis šķēršļus pienākumu izpildē, līdz ar to darbs bijis apgrūtināts.

Acīmredzot, Streļčenoks visus šos gadus darbojies to personu labā, kas figurēja šajā kriminālprocesā, izteicās Strīķe.

Šikore teic, ka šīs lietas izbeigšana skaidri parādot pašreizējā KNAB un Ģenerālprokuratūras nespēju turpināt izmeklēt nozīmīgas un sarežģītas lietas.

Savulaik pie šīs lietas šķetināšanas darbojās KNAB izmeklētājs Jānis Baumanis, kurš 2015.gadā nolēma karjeru veidot Augstākajā tiesā un biroju pameta vēl pirms oligarhu lietas nodošanas prokuratūrai. Viņš stāsta, ka šajā lietā bijis procesa virzītājs tikai divus mēnešus. «Par pierādījumu pietiekamību varu vien norādīt, ka brīdī, kad biju procesa virzītājs, minēto lietu nebija pamata izbeigt,» norādīja Baumanis.

Jau ziņots, ka KNAB tā dēvētās oligarhu lietas atlikušo daļu pagājušā gada decembrī izbeidzis, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. KNAB pavēstījis, ka procesa virzītājs, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu, kas paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrā daļā, pagājušā gada 12.decembrī ar uzraugošā prokurora piekrišanu pieņēma lēmumu kriminālprocesu izbeigt, skaidroja birojā.

KNAB pieminētais pants paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Krimināllikumā paredzētā sankcija par šādu nodarījumu nav barga – īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai naudas sods. Saskaņā ar likumu īslaicīga brīvības atņemšana ir no 15 dienām līdz trim mēnešiem.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Sākotnēji lietā bija iesaistītas 11 personas un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos – Ventspils mēra Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, bijušā Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas (UVK) telpās un citos uzņēmumos.

Kratīšanas notika arī laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze izdevēja SIA Mediju nams telpās, kā arī toreizējā AS Diena kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā.

Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem – izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos – prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Ref:224.000.103.458


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.