bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Āboltiņa prom no politikas. Pieaugošā emigrācija Lietuvā. Ārvalstu investoru noskaņojums

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ viena no spilgtākajām Latvijas politiķēm – Solvita Āboltiņa vērsusies Saeimā ar iesniegumu par deputātes mandāta nolikšanu. Pašlaik Āboltiņai neesot «ne mazāko domu» atgriezties politikā, tomēr viņa atzīst, ka šajā jautājumā jāvadās pēc principa – «nekad nesaki nekad».

Tikmēr Lietuvā, analizējot arvien pieaugošo emigrāciju, Starptautiskās Migrācijas organizācijas veiktā pētījumā secināts, ka no vienas puses vairums pašvaldību jūtas zaudējušas cīņu ar Rietumeiropu, no otras – vairums arī necenšas atsaukt aizbraucējus mājās.

Savukārt Igaunijā Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass (Riho Terras) atgādina, ka Krievija pērnā septembra militārajās mācībās Zapad izmēģinājusi vērienīgu uzbrukumu NATO aliansei.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Darījums, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: Āboltiņa parakstījusi iesniegumu par mandāta nolikšanu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Solvita Āboltiņa.

Politiķe Solvita Āboltiņa vērsusies Saeimā ar iesniegumu par deputātes mandāta nolikšanu, apstiprina parlamenta Preses dienestā.

Saeimas deputāts zaudē mandātu brīdī, kad parlamentārieša pilnvaras tiek apstiprināts citam politiķim. Nākamā Saeimas sēde ir 11.janvārī, kurā varētu apstiprināt mandātu deputātam, kurš strādās Āboltiņas vietā.

Paredzēts, ka trešdien, 10.janvārī, Āboltiņa piedalīties Saeimas darbā, kā arī vadīs Nacionālās drošības komisijas sēdi.

Politiķe jau iepriekš paziņoja, ka 21.decembra Saeimas sēde bija pēdējā, kurā viņa piedalās. Āboltiņa pauda, ka viņa neplāno atgriezties politikā. «Es piekrītu teicienam Nekad nesaki nekad, bet šobrīd man nav ne mazāko domu par atgriešanos politikā.»

Runājot par aiziešanu no politikas, Āboltiņa intervijā uzsvēra, ka mandāta nolikšana ir viņas pašas lēmums, turklāt tas esot briedis kopš Saeimas vēlēšanām. Viņa sacīja, ka mērķus un ticību, ar kuriem ienāca politikā, viņa nav zaudējusi, bet zaudēja komandas un pleca sajūtu.

Āboltiņa vadīja Vienotību kopš 2011.gada – līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad Vienotība bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam – partijas Jaunais laiks valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā Vienotība ir guvusi panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas – Laimdotai Straujumai, tomēr vēlāk partija piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.

Vairāk uzziniet: šeit.

DARĪJUMS: Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom ir akcionāru vidū

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja – lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Sertifikācijas dokumentu sagatavošanas laikā neatkarīgs sertificēts IT auditors ir pārliecinājies par komerciālas informācijas apriti un nav konstatējis trūkumus šajos procesos.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Ventspils brīvostas prasība par nomas līgumu laušanu ir juridiski absurda

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmums Kālija parks noraida pārmetumus par noslēgto nomas līgumu pārkāpumiem un Ventspils brīvostas pārvaldes tiesā celto prasību par zemes un piestātņu nomas līgumu laušanu savā paskaidrojumā Ventspils tiesai sauc par nepamatotu un juridiski absurdu, informē AS Kālija parks padomes loceklis Aivars Gobiņš.

«Kālija parks pilnībā neatzīst Ventspils brīvostas pārvaldes prasību, jo tā ir nepamatota, nepierādīta, juridiski absurda un nepieļaujama,» teikts uzņēmuma tiesai sniegatjos paskaidrojumos.

Kālija parks uzskata, ka nav pārkāpis ar brīvostas pārvaldi noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, un norāda, ka nekad nav apņēmies nodrošināt jebkādus papildu ienākumus Ventspils brīvostas pārvaldei. Uzņēmums norāda, visi ienākumi, kurus iznomātājs vēlas saņemt no nomnieka, ir ietverti nomas maksā, un Ventspils brīvostas pārvaldes prasībā nav izvirzītas nekādas pretenzijas par nomas maksas samaksu no Kālija parka puses. Nekādas citas mantiska rakstura prasības saistībā ar iznomātās teritorijas un piestātņu lietošanu pret nomnieku iznomātājs nav tiesīgs izvirzīt, uzskata Kālija parks.

«Kālija parks nekad nav solījis Ventspils brīvostas pārvaldei pārkraut noteiktu kravas apjomu un nav uzņēmies nekādas papildus saistības jebkādu Ventspils brīvostas pārvaldes papildus ienākumu nodrošināšanai,» teikts uzņēmuma paskaidrojumos tiesai. Turklāt, jebkurā gadījumā Kālija parkā pārkrautais kravas apjoms nekādā veidā neskar un neietekmē maksājamās nomas maksas apmēru, apgalvo uzņēmums.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Latvijas slimnīcās vienreizlietojamie instrumenti tiek izmantoti atkārtoti

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Veselības ministrija (VM) ir atzinusi, ka medicīniskie instrumenti, kuri paredzēti vienreizējai lietošanai, atsevišķos gadījumos tiek dezinficēti un lietoti atkārtoti. Ministrijā uz šo brīdi vēl notiek diskusijas par to, kā ārstniecības iestādei būtu jārīkojas pārstrādātas medicīniskās ierīces pielietošanas gadījumā – vai būtu tikai jāinformē pacients par šādu faktu, vai arī būtu jāprasa pacienta atļauja šādas ierīces izmantošanai,» vēsta Biedrība ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem Saknes Valdes loceklis Juris Beikmanis.

Beikmanis norāda, ka VM atzīst, ka attiecībā uz vienreiz lietojamo medicīnisko ierīču pārstrādi šobrīd nav izstrādātas nekādas kārtības vai procedūras un sola to tuvākajā laikā izdarīt. Uz šo brīdi ir spēkā noteikums par to, ka medicīniskās ierīces lietotājam ir pienākums vadīties no ražotāja instrukcijām un norādījumiem, taču praksē tas ne vienmēr notiek.

Kā laikrakstam Diena ir atzinis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sterilizācijas nodaļas vadītājs Gundars Lācis, «3% ierīču var gan izjaukt, gan pareizi izmazgāt un apstrādāt, lai tās noteiktu reižu skaitu izmantotu atkārtoti. Stradiņos to nedara, bet Latvijā kopumā par to nepieciešama izsvērta diskusija, lai lemtu, kā rīkoties nākotnē».

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Uzlabojas ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Latvijā ārvalstu investoru noskaņojums gada laikā ir uzlabojies, trešdien, iepazīstinot ar Ārvalstu investīciju vides indeksu 2017.gadā, atzina tā veidotājs Rīgas ekonomikas augstskolas asociētais profesors Arnis Sauka.

Vienlaikus viņš arī norāda, ka problēmas īpaši nemainās, un pamatā tās ir saistītas ar demogrāfisko situāciju un darbaspēka pieejamību.

Aptaujātie investori Latvijas pievilcības pieaugumu ārvalstu investīcijām pēdējā gada laikā ir novērtējuši ar vidēji 2,5 ballēm no piecām, kamēr 2016.gadā Latvijas pievilcības kāpumu investori vērtēja ar divām ballēm. Savukārt Latvijas politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju vidi investori novērtējuši ar 2,9 ballēm pretstatā 2,3 ballēm gadu iepriekš.

Kā trīs jomas, kurās aizvadītā gada laikā nav redzams īpašs progress, investori minējuši demogrāfisko situāciju, darbaspēka pieejamību, kā arī veselības aprūpes un sociālo sistēmu. Demogrāfisko situāciju indeksā investori novērtējuši ar 1,6 ballēm no piecām. Turklāt 74% aptaujāto atzinuši, ka šajā jomā gada laikā nav redzējuši nekādus uzlabojumus.

«Jā, demogrāfijā jūs nevarat sagaidīt straujas izmaiņas, bet kaut kādu progresu jūs gribat redzēt. Ja to redzēs, tad šī līkne nebūs ar lejupejošu tendenci. Šajā gadījumā jau investori nevērtē to, cik ir piedzimuši bērni, bet viņi vērtē politikas iniciatīvas, to, kas tiek darīts, lai demogrāfisko situāciju uzlabotu, piesaistītu atpakaļ aizbraukušos u.tml. Mēs šajā ziņā neko pozitīvu neredzam. Un, ja mēs šodien neredzam neko pozitīvu, tad ko mēs varam sagaidīt nākotnē?,» uzsver Sauka.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Zapad bija izmēģinājums militāram uzbrukumam Rietumiem, vērtē Igaunijas spēku komandieris

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, ģenerālleitnants Riho Terrass

Krievija pērnā septembra militārajās mācībās Zapad izmēģinājusi vērienīgu uzbrukumu NATO aliansei, tā apgalvojis Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass (Riho Terras).

«Izteikšos skaidri: ar mācībām Zapad 2017 Krievija izspēlēja liela apjoma militāru uzbrukumu NATO,» tā ģenerālleitnants Riho Terrass norādījis intervijā vācu laikrakstam Bild, kā to svētdien, 7.janvārī, citēja amerikāņu ziņu portāls Newsweek.

«Tās netika vērstas tikai pret Baltijas valstīm, jo tā bija virkne militāra konflikta mācību, kas pletās no dziļiem Ziemeļiem līdz Melnai jūrai».

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Lietuvā, lai piesaistītu aizbraukšos tautiešus, prezidente cenšas sapurināt sagumušās pašvaldības

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lietuvā, analizējot arvien pieaugošo emigrāciju, Starptautiskās Migrācijas organizācijas (SMO) veiktā pētījumā secināts, ka no vienas puses vairums pašvaldību jūtas zaudējušas cīņu ar Rietumeiropu, no otras – vairums arī necenšas atsaukt aizbraucējus mājās. Tomēr valsts galva, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzsvērusi: visveiksmīgāk piesaistīt emigrējušos spēj tieši rīcība pašvaldību līmenī.

Tikšanās reizē prezidentes pilī Viļņā trešdien, 10.janvārī, prezentēts pētījums par pašvaldību darbu reemigrācijas jomā, kāds veikts pirmoreiz atjaunotās Lietuvas vēsturē.

Iepazīstinot ar tā rezultātiem, SMP Lietuvas nodaļas vadītāja Audra Sipavičiene (Audra Sipavičenė) norādījusi: «Noteikti varam sacīt, ka pašvaldības jūtas zaudējušas cīņā par saviem aizbraukušajiem iedzīvotājiem. Tās uzskata, ka, lai ko tās darītu, ar to būs par maz, ja salīdzina ar Rietumvalstu piedāvātajām iespējām. Pastāv arī izpratne, ka problēma ir jārisina valstij, nevis pašvaldībām».

Pētījumā piedalījušās 44 no 60 Lietuvas pašvaldībām, kaut arī 2017.gadā pozitīva migrācijas bilance, proti, vairāk atbraukušo nekā izbraukušo, bijusi tikai dažās pašvaldībās, tostarp Viļņā, Kauņā un Palangā.

Pētījumā secināts, ka 59% no pašvaldībām labprātāk saglabā esošos iedzīvotājus nekā cenšas atgūt aizbraukušos. Savukārt piesaistīt atpakaļ izbraukušos iedzīvotājus cenšas vien 21% pašvaldību un arī tās koncentrējas nevis uz savu cilvēku piesaistīšanu no ārvalstīm, bet uz to atvilināšanu no lielākām Lietuvas pilsētām uz mazākām.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3411


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.