bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viena no «karstākajām» tēmām šonedēļ Latvijā ir «Oligarhu lietas» galaziņojums. Vairāki politiķi uzskata, ka tas ir paviršs un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas bija uzdoti sākotnēji parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Proti, nebija analizēti jautājumi, kas saistīti ar valsts sagrābšanu. Tikmēr Sudraba uzskata, ka darbs ir veikts kvalitatīvi. 

Šonedēļ gan ziņu aģentūrai LETAI, gan Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmai un e-veselībai notika kiberuzbrukums. Aizdomas, ka uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma.

Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvērusi, ka tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Uzbrukums; Darījums, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri (NSL) un Aivaru Meiju (NSL) no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Šāds lēmums saistīts ar to, ka No sirds Latvijai (NSL) frakcija oficiāli beigusi pastāvēt pēc deputāta Ringolda Baloža izstāšanās no tās. Normatīvais regulējums nosaka, ka Mandātu komisijā jāstrādā pa diviem deputātiem no katras frakcijas, bet Nacionālajā drošības komisijā (NDK) – pa vienam.

Tāpat Saeima nolēma atsaukt Balodi no NDK. Tātad turpmāk NDK darboties pieci deputāti līdzšinējo sešu vietā, turklāt Saskaņas pārstāvim Jānim Tutinam nav pielaides valsts noslēpumam, tātad reāli komisijas darbā iesaistās četri deputāti.

Par izmaiņām komisiju sastāvā Saeima var lemt pēc desmit deputātu iesnieguma vai arī pēc paša parlamentārieša lūguma atsaukt viņu no kādas komisijas.

CĪŅA: Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts – man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Kaimiņš pārliecināts, ka izvēlētā sēde, uz kuru viņam tiks liegts ierasties, ir gaidāmā «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšana.

Tas, viņaprāt, izplānots apzināti, tā kā Kaimiņš ir ļoti aktīvi iesaistījies lietas izskatīšanā. Viņš iepriekš vairākkārt norādījis uz komisijā notiekošajām aplamībām, tendenciozām sakritībām, iesaistīto cilvēku un ekspertu interešu konfliktiem, pašam apmeklējot un dokumentējot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes.

Jau vēstīts, ka deputāts Valdis Kalnozols Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai uzrakstījis iesniegumu, sūdzoties par Kaimiņa izteikumiem sēdes laikā: «Kad pēdējo reizi savu sievu siti?», «Aizej pie ārsta, ja gribas!», «Tu nodarbojies ar emocionālo vardarbību šeit!», «Tu esi slims!», «Valdi Kalnozol, manuprāt, Jūs tiešām esat traks!»

Izvērtējot iesniegumu, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lēma piespriest Artusam Kaimiņam sodu – liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi.

«Es domāju, ka sods ir nesamērīgs. Proti, ja mēs skatām visus tos pārkāpumus, kas ir bijuši Saeimas ētikas komisijā pēdējos 27 gadus, tad pirmo reizi Latvijas vēsturē kādam deputātam tiek atņemta iespēja, kas ir lielākais sods, apmeklēt Saeimas sēdi. Un šī lielākā soda saņēmējs esmu es – sava privātā viedokļa paušanas dēļ,» BNN komisijas lēmumu komentējis Kaimiņš.

Vairāk uzziniet: šeit.

UZBRUKUMI: E-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti uzbrukumi pēc pasūtījuma

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Viņš stāsta, ka Cert.lv ir pieprasījis informāciju par īstenotajiem kiberuzbrukumiem datu salīdzināšanai un pirmie dati liecina, ka ir vairākas sakritības. «Ir dažas sakritības, piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl ir pāragri izdarīt kādus konkrētus secinājumus,» teic Teivāns.

Tāpat viņš norāda, ka šāds kiberuzbrukums ir «primitīvs un brutāls», kas, visticamāk, ir nopirkts. «Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,» piebilda Cert.lv vadītājas vietnieks.

Teivāns atzīmē, ka šādu uzbrukumu patiesās piederības noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo tiek izmantotas citas ievainojamas sistēmas, kas ir izkliedētas visā internetā. Jautāts, vai būs iespējams noteikt vismaz valsti, no kurienes organizēti uzbrukumi, Cert.lv vadītājas vietnieks atzīmēja, ka patiesie uzbrucēji plūsmu koncentrē no vienas vai vairākām vietām, kas ir ļoti grūti identificējamas – tās var atklāt tikai rūpīgā sadarbībā ar interneta pakalpojumu sniedzējiem. Parasti uzbrucēju identificēšana prasa vairākus mēnešus, taču dažkārt līdz konkrētai atbildei tā arī neizdodas nonākt.

Vienlaikus Cert.lv vadītājas vietnieks arī uzsvēra, ka e-veselības sistēma tika pārslogota, lai sistēma kļūtu nepieejama, taču dati nav noplūduši. «Gandrīz katrs jauns projekts šādā veidā tiek rūdīts,» sacīja Teivāns, piebilstot, ka šādi uzbrukumi tiek veikti gandrīz katru dienu, taču lielākā daļa netiek pamanīti, jo izdodas tos atvairīt vai arī nav rezonanses ap attiecīgajiem projektiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžāmBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) augstskolām un koledžām. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Ministrija vēsta, ka ir nodrošinājusi, ka pēdējo gadu laikā finansējums IZM augstskolām un koledžām studiju vietu nodrošināšanai pakāpeniski palielinās. Tā, 2016.gadā valsts budžeta dotācija bija 52 748 439 eiro, 2017.gadā – 55 214 624 eiro, bet 2018.gadā – 57 289 790 eiro. Paredzams, ka finansējums studiju vietas izmaksām turpinās pieaugt arī nākamajos gados.

Akadēmiskā personāla minimālā atalgojuma un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas likmes pieaugums ir ļāvis nodrošināt lielāku katras budžeta vietas finansējumu, saglabājot kopējo vietu skaitu aptuveni 2017.gada līmenī. IZM, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā esošajās augstskolās un koledžās 2018.gadā kopumā ir pieejamas 26 327 budžeta vietas.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai (NSL) frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Vēl pirms sēdes sākuma deputāts Andrejs Judins (V/Par!) prasīja iemeslus sēdes pārcelšanai, kā arī izteica bažas, ka tik īsā laikā – pusstundā – visus jautājumus nevar paspēt izrunāt. Viņš norādīja uz virkni gramatisko kļūdu, neprecizitātēm, taču tika pārtraukts un neuzklausīts. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) uzsvēra, ka pirmdien sešas stundas komisija skatīja priekšlikumus, kā arī vienojās par redakciju, un, lai arī kļūdas atzina, balsojumu tomēr veica un sēdi steigā slēdza.

Deputātiem sēdes sākumā izvērtās asa vārdu apmaiņa. Filmētajos materiālos redzams, ka nav bijusi vēlme uzklausīt bažas par nekvalitatīvi padarītu darbu.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Tikšanās laikā pārrunāti otrreizējā caurlūkošanā nodotie grozījumi likumā Par tiesu varu un ar plašu rezonansi medijos izskanējusī informācija par atsevišķu tiesnešu nolēmumu kvalitāti maksātnespējas lietās.

Kā būtisks solis novērtēts Augstākajā tiesā veiktā tiesu nolēmumu analīze ar mērķi vienādot tiesu praksi un informēt par to sabiedrību, norādīja Mūrniece, piebilstot, ka šajā gadā plānots pētīt tiesu nolēmumus komerclietās un maksātnespējas lietās, lai apkopotu iespējamās kļūdas un piedāvātu risinājumus to novēršanā.

Vairāk uzziniet:šeit.

PĒTĪJUMS: Latviju pametuši 100’000 cilvēku ar augstāko izglītību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Kā informē profesors, pētījumā konstatēts, ka darbspējas vecumā līdz 65 gadiem, Latviju pametis katrs ceturtais iedzīvotājs ar augstāko izglītību. Savukārt vecuma grupā no 25 – 34 gadiem, valsti pametis katrs trešais iedzīvotājs ar augstāko izglītību.

Hazans norāda, ka valsti pamet lielākoties to profesiju un specialitāšu pārstāvju, kurās valsts iegulda līdzekļus, lai apmācītu lielāku skaitu cilvēku – informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs, medicīnā u.c.

Kā secināts pētījumā, 40% aizbraukušo, kuriem ir augstākā izglītība, minējuši ekonomiskus iemeslus valsts pamešanai. Savukārt citi pauduši neapmierinātību ar procesiem Latvijā, nesaskatīja perspektīvu nākotnē, vai vēlējās labākas perspektīvas saviem bērniem.

Ref:224.000.103.3470


Pievienot komentāru

  1. pigu izmeklēšanai teica:

    Te mēs redzam kāda vara Latvijā vēl arvien ir vecajiem komūnistiem un mafiozajiem oligarhiem. Kad būs pirmā īsti latviskā valdība? Nākošreiz?

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.