bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas attīstības «bremzētājs». Deputātu rīcības balsojums. Mācībās tikai latviešu valodā.

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUPēc ilgām diskusijām Ministru kabinets beidzot piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks uzskata, ja Zaļo un zemnieku savienība pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta.

Tāpat šonedēl  noskaidrots, ka no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Attīstība, Izaugsme.

PĀRMAIŅAS: VDK zinātniskās izpētes komisijas locekļiem piešķir pielaidi valsts noslēpumamBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisijas speciālisti atbilst likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, secina Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Jānorāda, ka tas nozīmē, ka speciālisti varēs sākt SAB telpās esošo VDK materiālu izpēti.

SAB preses pārstāve Iveta Maura stāsta, ka SAB ir pabeidzis astoņu komisijas deleģēto personu pārbaudi par atbilstību likuma Par valsts noslēpumu prasībām.

Pārbaudes gaitā negatīva rakstura informācija nav iegūta un personas atbilst likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Vairāk uzzinietšeit.

PĀRDOMAS: Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Skola2030 ir piecu gadu valsts politikas iniciatīva Latvijā pilnveidot mācību saturu, kā arī veidu, kā šis jaunais tiek mācīts skolās. Šīs iniciatīvas ietvaros norisinās projekts Kompetenču pieeja mācību saturā, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai pirmsskolas līdz 12.klasei, kas ļaus skolēniem attīstīt dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Kā teicis Pēteris Sproģis, Global Leadership Summit Latvia galvenais organizators: «Audzinot bērnus, mēs vairs nevaram teikt: «Domā par šo profesiju!» Jo nezinām, vai nākotnē tāda vēl eksistēs. Bērniem ir svarīgi iemācīt būt radošiem.»

Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12.klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATTĪSTĪBALatvijas militārās infrastruktūras attīstībā plānots investēt ap 50 miljoniem eiro gadā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Laika posmā no 2018. līdz 2021.gadam Aizsardzības ministrija (AM) plāno ik gadu investēt ap 50 miljonu eiro militārās infrastruktūras attīstībā, prioritāri pilnveidojot uzņemošās valsts atbalsta un Zemessardzes infrastruktūru, kā arī sekmējot poligonu un šautuvju attīstību.

Ministrijā norāda, ka līdzīgi kā pērn, arī 2018.gadā apjomīgākās investīcijas plānotas Ādažu bāzē, tās attīstībā ieguldot 60 procentu no kopējā militārās infrastruktūras attīstībai paredzētā nacionālā finansējuma. Ādažu bāzē tiks turpināta kazarmu un noliktavu būvniecība, kā arī militārās tehnikas izvietošanas un uzturēšanas infrastruktūras attīstība. Tāpat tiks uzlaboti karavīru sadzīves apstākļi, uzsākot jauna sporta kompleksa izbūvi.

Ar uzņemošās valsts atbalstu saistītas infrastruktūras attīstība plānota arī Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē Lielvārdē, šogad uzsākot jaunas kazarmas būvniecību.

«Zemessardzes bāzu attīstība notiks gan paplašinot un attīstot esošos īpašumus, gan pārņemot ministrijas valdījumā jaunus nekustamos īpašumus, iespēju robežās izvēloties īpašumus, kas vairs netiek izmantoti un uzturēšana rada finanšu slogu pašvaldībām. Piemēram, Zemessardzes 51. kājnieku bataljona attīstībai no Dobeles novada pašvaldības tiks pārņemts īpašums Apguldes skola aptuveni 11 hektāru platībā. Rīgā izvietoto Zemessardzes vienību, kā arī citu Aizsardzības ministrijas padotības iestāžu vajadzībām no Veselības ministrijas pārņemts nekustamais īpašums Linezera ielā 6, Rīgā,» skaidro AM.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 23.janvārī, piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Valdība piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka latviešu valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tādēļ sabiedrības, kā arī valsts mērķis ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā. Īstenojot pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolā, Šadurska ieskatā tiks stiprināta valsts valodas loma Latvijā, arī turpmāk nodrošinot dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju nacionālo kultūru savdabību un attīstību.

Tāpat Šadurskis solīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atbildīgi pildīs uzņemtās starptautiskās saistības mazākumtautību izglītības nodrošināšanā un attīstībā, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo finansējumu tām izglītības iestādēm, kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

IZM skaidroja, ka pārmaiņu mērķis ir nodrošināt ikvienam bērnam Latvijā līdzvērtīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, kas veicina 21.gadsimtā nepieciešamo zināšanu, prasmju un attieksmju apguvi. Jaunais mācību valodas regulējums paplašinās mazākumtautību jauniešu iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības notiek latviešu valodā, kā arī viņu konkurētspēju darba tirgū.

Vairāk uzzinietšeit.

KRITUMS: Stambulas konvencijas ratifikācija Latvijā negūst visas koalīcijas atbalstu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pagaidām no valdošās koalīcijas frakcijām tikai Vienotība atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, liecina politiķu paustais.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādījis, ka vēl ir diezgan daudz jautājumu, kurus uzdevušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Pagaidām, neatbildot uz šiem jautājumiem, lemt par likumprojekta tālāku virzību nevar, uzskata premjers. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apstiprināja, ka ZZS neatbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauž, ka VL-TB/LNNK neatbalsta konvencijas ratifikāciju. Politiskais spēks uzskata, ka jau tiek ieviesti vardarbību ierobežojoši un novērsoši pasākumi, un šis darbs arī turpināsies. Tāpēc ir otršķirīgi, vai likumprojekts par konvencijas ratifikāciju ir Ministru kabineta atvilktnē vai tiek noraidīts parlamentā, izteicās Dzintars.

Tikmēr Vienotības atbalsta labklājības ministra Jāņa Reira (V) nostāju, ka ar Stambulas konvenciju jāvirzās uz priekšu, sacīja partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. «Vienotība gan respektē koalīcijas partneru viedokli, ka ir pietiekami daudz jautājumu, par kuriem jādiskutē,» teica Ašeradens. Pēc to atrisināšanas jautājums tikšot virzīts uz priekšu.

Kā ziņots, Ministru kabineta komitejas sēdē aizvadītajā pirmdienā, 22.janvārī, bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Pilnā apmērā jāpublisko deputātu rīcība balsojumos Saeimā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NE

Lai vienkāršotu sabiedrības iespējas izsekot deputātu rīcībai lēmumu pieņemšanā, Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) lūdz veikt grozījumus Saeimas iekšējos normatīvajos aktos, paredzot, ka balsošanas rezultātu tabulā tiktu atspoguļoti arī deputāti, kuri nav reģistrējušies konkrētajam balsojumam.

Partijas biedri uzskata, ka pašlaik Saeimas deputātu balsojumi par likumiem, priekšlikumiem, lēmumprojektiem un arī amatpersonām tiek publiskoti balsošanas rezultātu tabulā, taču nepilnīgā veidā. «Netiek skaidri atspoguļota visu 100 Saeimas deputātu rīcība lēmumu pieņemšanas procesā. Balsojumu rezultāti atspoguļo tikai balsošanas sistēmā reģistrēto deputātu rīcību – balsojot «par», «pret», «atturas» vai «nebalso», taču nav pieejama informācija par to, kuri deputāti izvairījušies no konkrētā balsojuma un nav tajā piedalījušies, piemēram, izņemot savu karti no balsošanas pults.»

Partijas biedri uzskata, ka šādas informācijas neesamība būtiski apgrūtina žurnālistu un sabiedrības iespējas veikt objektīvus un precīzus secinājumus par konkrētu Saeimas deputātu atbildību īpaši nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, mazina Saeimas darba caurspīdīgumu un atklātību, mazina sabiedrības uzticību politiskajiem procesiem.

LRA valdes loceklis Edvards Smiltēns: «Aizvadītās nedēļas balsojums, kur netika atbalstīts ierosinājums atsaukt Ingunu Sudrabu (NSL) no oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, radīja vairākus jautājums par to, kas tad īsti bija viņas «glābšanas riņķis» šajā balsojumā. Mediji ziņoja par to, ka viņa amatā palikusi Zaļo un zemnieku savienības un Saskaņas atbalsta dēļ, savukārt, ja rūpīgāk izvērtē balsojumu, atklājas cita aina. Sudrabas kundze saglabāja savu amatu izmeklēšanas komisijā tikai ar četru balsu pārsvaru.»

Vairāk uzziniet: šeit.

PĒTĪJUMS: Gandrīz 80% no Latvijas ciemiem neatbilst likumā noteiktajam ciemu statusamBaltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

No 6 319 Latvijas ciemiem 77,23% jeb 4880 ciemi neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam ciemu statusam, proti, tajos nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā, secinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Ministrija skaidro, ka šāda situācija ir izveidojusies, jo, likumā nosakot ciema statusa normas, netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi.

Ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm, norāda VARAM.

Ņemot vērā ciemu dažādību, vairākas pašvaldības jau ir nodalījušas divu veidu ciemu grupas – ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst minētā likuma prasībām, kā arī lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas. Starp šādām pašvaldībām ir, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku un Balvu novada pašvaldības.

Atceļot minētajām 4 880 apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram, kā arī veidotos neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, norāda VARAM.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Vēl lielāka ZZS dominance valdībā bremzēs Latvijas attīstību

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Artis Pabriks

Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pēc Saeimas vēlēšanām iegūs vēl lielāku pārsvaru valdībā, tad nākotnē Latvijas attīstība tiks bremzēta, izriet no Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Arta Pabrika (V) paustā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš kārtējo reizi pauda viedokli, ka Vienotībai rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vajadzētu startēt kopā ar tādiem proeiropeiskiem un prolatviskiem politiskajiem spēkiem kā Par!, Latvijas attīstībai un dažādas reģionālās partijas. Vienotībai vēlēšanu sarakstā startējot vienai pašai, Pabriks ne pārāk tic tās izredzēm nokļūt Saeimā.

Kā sacīja politiķis, gadījumā, ja līdzsvars vēl vairāk izmainīsies par labu ZZS, tad agri vai vēlu tas novedīs pie vienpusīgas Latvijas politikas. «ZZS nekad nav izcēlusies ar ļoti aktīvu politiku, bet drīzāk pasīvu, konservatīvu, lēnu, un tas nav veids, kā Latvija var tikt ārā no trešās vietas Baltijā,» izteicās Pabriks, vienlaikus gan atzīstot, ka ZZS vienmēr ir bijis Vienotības sadarbības partneris, bez kura valdības izveidošana nebūtu izdevusies.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3540


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.