bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Sankcijas Magņitska lietā. Partiju neatļautie ziedojumi. Neskaidrie noteikumi kapsētās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima šonedēļ nolēma izteikt aicinājumu valdībai noteikt sankcijas advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. 

Tikmēr KNAB vērš uzmanību, ka veicot politisko spēku iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, konstatēts, ka partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 592 eiro, bet neatļautos ziedojumos saņēmušas 37 857 eiro. Starp minētajiem politiskajiem spēkiem ir tādi kā Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Vienotība, Latvijas Reģionu Apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Saskaņa, kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Savukārt Lietuvas un Igaunijas premjeri paziņo, ka nav plānojuši apspriest RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas likteni saistībā ar Igaunijas un Lietuvas akcionāru neseno balsojumu par viņas atstādināšanu, kā to rosinājis Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Izaugsme; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Netaisnība, Kritika.

PĀRMAIŅAS: Saeima atbalsta sankciju noteikšanu Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 8.februārī, atbalstīja Ārlietu komisijas sagatavoto lēmumprojektu Par aicinājumu noteikt sankcijas Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām. Lēmumā Saeima aicina Ministru kabinetu rīkoties, lai liegtu Latvijas Republikas teritorijā ieceļot 49 personām no Krievijas, iekļaujot tās Latvijai nevēlamo personu sarakstā, vēsta Saeimas Preses dienests.

Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš iepriekš uzsvēra: «Šī lēmuma pieņemšana ir Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts goda lieta un katra parlamenta deputāta sirdsapziņas jautājums. Latvija, iekļaujot nevēlamo personu sarakstā cilvēkus, kas iesaistīti Sergeja Magņitska lietā, sekotu Amerikas Savienoto Valstu Kongresa, Igaunijas, Kanādas, Lietuvas, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu piemēram, kur jau pieņemti simboliski Sergeja Magņitska vārdā nosaukti tiesību akti, kas ļauj piemērot mērķētas sankcijas pret smagos cilvēktiesību pārkāpumos, korupcijā un citu veidu noziegumu veikšanā iesaistītām personām.»

S.Magņitskis, advokāts, kurš atklāja, ka Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki piesavinājušies valsts budžeta līdzekļus 5,4 miljardu rubļu apmērā, tika arestēts un 358 dienas turēts pirmstiesas aizturēšanas izolatorā, kur tika pakļauts spīdzināšanai un fiziskai vardarbībai, kur viņam tika liegta medicīniskā aprūpe un kur viņš 2009.gada 16.novembrī mira, teikts lēmumā.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Lietuvas un Igaunijas premjeri nav plānojuši apspriest Rubesas likteni

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS ‘RB Rail’ valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa

Lietuvas un Igaunijas premjeri nav plānojuši apspriest RB Rail valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas likteni saistībā ar Igaunijas un Lietuvas akcionāru neseno balsojumu par viņas atstādināšanu, kā to rosinājis Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ziņu aģentūrai BNS sacījuši abu premjeru pārstāvji.

«Šobrīd tas nav plānots,» aģentūrai paziņojusi Igaunijas valdības pārstāve Trīna Opi, atbildot uz jautājumu, vai Jiri Ratass iecerējis pārrunāt šo tematu ar abu pārējo Baltijas valstu kolēģiem. «Ciktāl man zināms, viņi nav oficiāli sazinājušies par šo jautājumu,» viņa piebildusi.

Opi atgādinājusi, ka Ratasam ar Kučinski un Lietuvas premjerministru Sauļu Skverneli 8. un 9.martā paredzēta kārtējā tikšanās Viļņā, bet vēl nav izlemts, par ko viņi tajā apspriedīsies.

Arī Skverneļa ārlietu padomnieks Deivids Matuļonis aģentūrai atbildējis, ka tuvākajā laikā nav paredzēta Baltijas valstu premjeru tikšanās, kas būtu veltīta šim jautājumam, un faktiski tā ir uzņēmumu kompetence.

«Mūsu premjers noteikti neplāno tikšanos. (..) 8. un 9.martā viņi tiksies trijatā – mēs kā Baltijas ministru padomes prezidētājvalsts viņus aicināsim uz Viļņu,» viņš paziņojis. “Mēs negatavojamies izvirzīt šo jautājumu, jo uzskatām, ka tas nav politisks, bet gan uzņēmumu jautājums.»

Kā ziņots, Kučinskis pirmdien, 5.februārī, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem norādīja, ka Latvija neatbalsta un neatbalstīs neuzticības izteikšanu Rubesai, un solīja, ka nākamnedēļ vizītes laikā Igaunijā šo situāciju pārrunās ar Igaunijas kolēģi, kā arī darīs visu, lai novērstu domstarpības projekta tālākā virzībā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Partiju vēlēšanu izdevumos atklāj neatļautus ziedojumus; starp tām ir ZZS un NA

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Veicot politisko spēku iesniegto deklarāciju un priekšvēlēšanu aģitācijas pārbaudes, konstatēts, ka partijas vēlēšanu izdevumos nav norādījušas 80 592 eiro, bet neatļautos ziedojumos saņēmušas 37 857 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) informācija.

Partijas pagājušajā gadā pašvaldību vēlēšanu izdevumos kopumā izlietojušas 2,7 miljonus eiro. Aptuveni puse izlietota par reklāmas izvietošanu. Lielākie reklāmas izdevumi bijuši par reklāmu komerciālajā radio, laikrakstos, žurnālos un citos periodiskajos izdevumos, kā arī par reklāmu telpās un publiskās vietās.

Konstatēts, ka 19 partijas un to apvienības norādīja nepatiesas ziņas deklarācijā, kopumā nenorādot finanšu līdzekļus 80 592 eiro apmērā. Lielāko summu jeb 34 394 eiro deklarācijā nebija norādījusi “Latvijas attīstībai”.

Tāpat starp minētajiem 19 politiskajiem spēkiem ir tādi kā Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS), Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Vienotība, Latvijas Reģionu Apvienība, Jaunā konservatīvā partija, Saskaņa, kā arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Tāpat KNAB konstatējis, ka sešas partijas pieņēma neatļautus ziedojumus no juridiskām personām 37 857 eiro apmērā. Pazīstamākās partijas ir ZZS un nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA). Šie ziedojumi partijām ir jāatmaksā valsts budžetā.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Ķuzis: Nelegālo televīziju rūpala – «aisberga redzamā daļa» – ir apkarota

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

alsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un biedrības “Par legālu saturu!” izpilddirektore Dace Kotzeva

Audiovizuālā satura nelikumīgas aprites biznesa «aisberga redzamā daļa» ir apkarota, taču nacionālo draudu novēršanā policija turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību šai problēmai, norāda Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

VP pērn sākusi 19 kriminālprocesus, kuru rezultātā pārtraukta televīzijas satura nelegāla piegāde aptuveni 20 000 lietotāju. Kopumā audiovizuālā satura nelicencētas aprites ierobežošanas pārkāpšana tiek inkriminēta 12 personām, no kurām vienai par nelegālās televīzijas izplatīšanas organizēšanu aptuveni 8 000 klientiem un uzņēmējdarbību bez licences tiesa piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu. Aizdomās turētais divus mēnešus pavadīja Rīgas Centrālcietumā.

Krimināllietās arī sākti divi procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai. Bargākais piespiedu ietekmēšanas līdzeklis ir uzņēmuma likvidācija.

Realizējot valdības politisko iniciatīvu un arī VP prioritāti – cīņu ar kibernoziegumiem un nelegālās televīzijas apkarošanu, VP kopumā pērn veikusi 563 audiovizuāla satura legalitātes pārbaudes. Kopumā policijā sākta 61 administratīvā pārkāpuma lieta un noformēti 23 administratīvā pārkāpuma protokoli.

Ķuzis trešdien, 7.februārī,  uzsvēra, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā arvien vairāk aktualizējās nelegālās televīzijas apraide. Šī problēma «salikās kopā» ar ģeopolitiskās situācijas rezultātā sākto tā dēvēto informatīvo karu un šāds stāvoklis apdraudēja Latvijas nacionālo drošību.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITIKA: Reirs kritizē valsts bērnu aprūpes iestāžu finansējuma sistēmu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrs Jānis Reirs

Būtu vērts apsvērt bērnu aprūpes iestāžu gan bērnunamu, gan internātskolu, gan slimnīcu finansējuma modeļa maiņu, lai šis finansējums nebūtu tieši atkarīgs no klientu skaita un lai izskaustu ieinteresētību tikai finansējuma dēļ bērnus pārsūtīt no vienas iestādes citai, pauž labklājības ministrs Jānis Rers (V) ceturtdien, 8.februārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma.

Ministrs norāda, ka sociāli mazāk aizsargātajiem bērniem Latvijā ir radīta «karuseļa sistēma». Tas izpaužoties tā, ka bērnu ievieto bērnunamā, kurš par konkrēto audzēkni saņem valsts finansējumu, bet šis bērnunams var bērnu aizsūtīt uz internātskolu un turpināt saņemt finansējumu, ko nu jau no Izglītības ministrijas saņem arī internātskola. Turklāt internātskola, turpinot saņemt par bērnu finansējumu, var aizsūtīt šo audzēkni tālāk uz psihoneiroloģisko slimnīcu, kura šādā gadījumā arī par konkrēto pacientu saņem finansējumu no Veselības ministrijas. Tādā veidā iestādes nav ieinteresētas ar bērnu reāli strādāt, bet gan aizsūtīt viņu prom, turpinot saņemt naudu, skaidrojis ministrs.

Runājot par bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži konstatētajiem pārkāpumiem, Reirs pauž, ka daudziem no bērniem šajā ārstniecības iestādē nemaz nevajadzēja nonākt.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Liegums «ofšoru» uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir solis pareizajā virzienā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas biedrs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

«Nesen Saeimā pieņemtie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas cita starpā liedz «ofšoru» uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, ir solis pareizajā virzienā. Latvijas interesēs ir caurskatāma nauda un paredzami nodokļu ieņēmumi, un šīs prioritātes sakrīt ar kopējo Eiropas Savienības nostāju pret zemo nodokļu valstīm un trešo valstu investīcijām,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Deputāts atsaucas uz 1.februārī Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem likuma grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kuri paredz, ka publiskajos iepirkumos ir liegts piedalīties zemu nodokļu valstī vai teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī Latvijas uzņēmumiem, kuros vairāk par 25% kapitāldaļu turētājs ir zemu nodokļu valstī un teritorijās reģistrēts uzņēmums. Šos priekšlikumus grozījumiem iesniedza nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija.

Zīle, pretēji Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) un partijai Vienotība, nesaskata Saeimā pieņemto grozījumu pretrunu ar Eiropas Savienības publisko iepirkumu direktīvu.

Ir jāatzīmē, ka BNN jau ziņoja, ka Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pirmdien, 5.februārī, pauda viedokli, ka Saeimas lēmums liegt «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms un tas draud ar tiesvedību.

Vairāk uzziniet: šeit.

NETAISNĪBAKapsētu saimniecība Latvijā: neskaidri noteikumi un maksājumi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontrole pēc revīzijas par pašvaldību kapsētu saimniecību Latvijā piedāvā vairākus risinājumus jomas sakārtošanai. Lai piederīgie mirušu tuvinieku varētu apbedīt cieņpilni, nepieciešamos pakalpojumus izvēloties pēc saviem ieskatiem un iespējām, pašvaldībām jānodrošina ērta pieeja informācijai, skaidri noteikumi kapavietas iegūšanai, saprotami un pamatoti maksājumi.

Pieejama informācija, skaidra kapavietas iegūšanas procedūra, saprotami maksājumi, sakārtoti kapavietu reģistri un kartes, ērta kapsētu infrastruktūra ir galvenie priekšnoteikumi, lai nodrošinātu piederīgajiem iespēju mirušo apbedīt cieņpilni. Diemžēl šajā jomā pašvaldībām vēl daudz darāmā, secināts Valsts kontroles revīzijā par kapsētu saimniecību Latvijā. Tā veikta 11 pašvaldībās par laiku no 2015.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 30.jūnijam.

«Neskaidri kapavietu iegūšanas, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites noteikumi,  strīdīga situācija par pašvaldību noteikto iedzīvotājam obligāti veicamo maksājumu veidiem un to apmēru, neskaidrības pašvaldību tiesību un pienākumu apjomā kapsētu apsaimniekošanā, it īpaši rīcībai ar ilgstoši nekoptām kapavietām, ir galvenie iemesli, kāpēc Valsts kontroles ieskatā šī joma prasa uzlabojumus,» uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole revīzijā iekļautajām pašvaldībām sniegusi ieteikumus aktuālo problēmu risināšanai, taču  revidentu ieskatā valstī nepieciešams plašāks risinājums kapsētu saimniecības sakārtošanai. Tas varētu būt īpaši izstrādāts likums vai vienots pamatprincipu kopums, par ko pašvaldības vienojas savstarpēji.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3727


Pievienot komentāru

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.

FM: Pērn sasniegts vēsturiski augstākais ekonomiskās aktivitātes līmenis

Straujā ekonomikas izaugsme pērn atspoguļojusies arī darba tirgū. Bezdarba līmenis pērn samazinājies līdz 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie darbaspēka apsekojuma rezultāti.