bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradenam draud ar demisiju. Sprūda atbrīvošana pret pusmiljonu. ABLV Bank kukuļi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šonedēļ Latvijā ir bijuši vairāki nozīmīgi un «skaļi» notikumi, kas likuši aizdomāties par augsta ranga valsts amatpersonām. Ir jāatzīmē, ka bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds var tikt atbrīvots no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Nauda vēl nav iemaksāta, bet tūlīt, kā tas notiks, Sprūds tiks atbrīvots no apcietinājuma un viņam tiks noteikti citi drošības līdzekļi.

Savukārt Ministru prezidents Māri Kučinskis joprojām  nav viesis skaidrību par to, kā un kādā apjomā un no kādiem resursiem Latvijā tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020.gadā.

Tikmēr Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtījusi krimināllietu pret Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Viedoklis; Komentārs; Jautājums; Apsūdzība.

PĀRMAIŅAS: Koalīcijas padomē atbalsta liegumu VDK aģentiem startēt pašvaldību vēlēšanās

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

VDK ēka jeb Stūra māja.

Koalīcijas padomē atbalstīts rosinājums liegt tiesības Saeimas vēlēšanās kandidēt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) aģentiem un ziņotājiem.

Likumprojekta autors ir deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV). Kā Kaimiņš atzīmējis savā Facebook profilā: «Esmu ieguvis zaļo gaismu uz VDK aģentu un ziņotāju izskaušanu no Latvijas pašvaldību deputātu rindām. Arī ar Saeimas vēlēšanu likumu būs tāpat. Šis ir solis uz paaudžu maiņu Latvijas nākotnes politikā!»

Kaimiņa ierosinājumu atbalsta arī Nacionālā apvienība. «Situācija ir absurda, jo deputāta kandidāts, bijušais VDK informators, var noliegt savu sadarbību ar VDK un par to neinformēt nedz sabiedrību, nedz valsts institūcijas, bet var netraucēti kandidēt uz deputāta amatu, un vēlētājs par šī cilvēka iespējamo saistību ar VDK nemaz nevar uzzināt,» Saeimas sēdē sacīja Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons. «[..] Jāaizliedz arī bijušajiem PSRS, Latvijas PSR Valsts drošības komitejas informatoriem kandidēt uz Saeimas deputāta amatu un ieņemt Saeimas deputāta amatu. Nacionālās apvienības frakcijas deputāti atbilstošu likumprojektu tuvākajā laikā iesniegs jūsu lemšanai,» bilst Jansons.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Ašeradenam prasa labot kļūdas elektrības rēķinu pieaugumā; partijas draud ar demisijas pieprasījumu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) ir jālabo kļūdas saistībā ar elektrības rēķinu pieaugumu, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teic Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Viņaprāt, valdībai ir jāpiekāpjas mājsaimniecību un lauksaimnieku prasībām un, piemēram, tiem elektrības patērētājiem, kuriem ir sezonāls elektroenerģijas patēriņš, maksai par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota, jābūt vien dažiem eiro.

Baldzēns piebilst, ka pašlaik arodbiedrības neprasīs ministra demisiju, jo neesot mērķis kādu sodīt. Viss ir atkarīgs no tā, kā tiks labotas pieļautās kļūdas.

Tikmēr partiju apvienība Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) pieprasa ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam divu nedēļu laikā atrisināt situāciju ar nepamatoti augstiem elektrības rēķiniem. Ja tas netiks izdarīts, šā gada 1.marta Saeimas sēdē desmit LRA deputāti iesniegs demisijas pieprasījumu ekonomikas ministram.

Ašeradens piektdien, 16.februārī, sasaucis darba sapulci, lai ar iesaistītajām pusēm pārrunātu OIK finansēšanas modeļa izmaiņas un pušu paustās bažas par reformas ietekmi uz atsevišķām elektroenerģijas patērētāju grupām.

Ekonomikas ministrs uzsver: «OIK reformas mērķis ir atbrīvoties no shēmām un važām, kas, ieviešot nesamērīgus atbalsta mehānismus zaļajai enerģijai, iedibināti vēl Tautas partijas varas laikos un atbilstoši tā laika izpratnei par politikas pakārtošanu savtīgām vajadzībām. Manā vadībā Ekonomikas ministrija veido politiku, kuras mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju iedzīvotājiem un atbalstīt vietējo rūpniecību, tādēļ aicinu pie galda dažādu nozaru pārstāvjus, lai identificētu 2016.gadā apstiprinātās reformas trūkumus un pārrunātu iespējamos risinājumus.»

 

Vairāk uzziniet: šeit.

TIESA: Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Sprūds

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien, 14.februārī, nolēma Sprūdu atbrīvot no apcietinājuma pret 500 000 eiro drošības naudu. Apcietinājumā viņš atradās kopš pagājušā gada jūnija sākuma.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs  pēc tiesas sēdes teica, ka klienta rīcībā esošie līdzekļi ir redzami amatpersonas deklarācijā, un tie lielākoties ir arestēti, tādēļ līdzekļi drošības naudai jāatrod ar trešo personu palīdzību.

Tomēr jau piektdien, 16.februārī, līdzekļi bija savākti. Sprūds gan neatklāja naudas izcelsmi, norādot, ka tā «nav svarīga».

Komentējot cietumā pavadīto laiku, bijušais maksātnespējas administrators atzina, ka šāda pieredze nevar būt pozitīva, taču viņš pamanījās «atrast 23 plusus» apcietinājumā pavadītajam laikam.

Vairāk uzziniet:šeit.

APSŪDZĪBA: Lūdz apsūdzēt Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde prokuratūrai kriminālvajāšanai nosūtījusi krimināllietu pret Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, informē VID pārstāve Aļona Zandere.

Kriminālprocess pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, šodien nosūtīts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apstiprināja, ka kriminālprocess šodien saņemts Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā. Drīzumā prokuratūra izlems, vai ir pamats uzrādīt apsūdzību.

Kriminālprocesā figurē viena persona.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: FinCEN: ABLV Bank izmantojusi kukuļdošanu amatpersonu ietekmēšanai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām, teikts Amerikas Savienās Valstis (ASV) Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) paziņojumā.

FinCEN norāda, ka ABLV Bank biznesa prakse nodrošina finanšu pakalpojumu sniegšanu klientiem, kuri vēlas izvairīties no regulatoru prasībām. Bankas vadība un darbinieki ir līdzvainīgi klientu pretlikumīgajās finanšu darbībās, tostarp naudas atmazgāšanā un tā dēvēto čaulas uzņēmumu izmantošanā, lai slēptu to pretlikumīgo bankas darījumu patieso dabu un atbildīgo identitātes.

ABLV Bank uzskatāma par novatorisku un progresīvu attiecībā uz pieeju, lai apietu finanšu sistēmas noteikumus, teikts ziņojumā. Banka veicina naudas atmazgāšanas un regulējošo noteikumu apiešanas shēmas un nodrošina, ka viltus dokumentācija finanšu shēmu atbalstīšanai, daļu no kuras sagatavo paši bankas darbinieki, ir augstākās kvalitātes.

2014.gadā ABLV Bank bija iesaistīta vairāk nekā viena miljarda dolāru vērtu aktīvu nozagšanā no trim Moldovas bankām – BC Unibank S.A., Banca Sociala S.A. un Banca de Economii S.A.. Noziedznieki pārņēma šīs trīs bankas, izmantojot necaurskatāmu īpašumtiesību struktūru, ko daļēji finansēja ABLV Bank aizdevumi ofšoru uzņēmumiem, teikts ziņojumā.

Vairāk uzziniet: šeit.

KOMENTĀRS: Rubesa par «iejaukšanos no augšas» nav ziņojusi, jo līdz šim likums neesot pārkāpts

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Baiba Rubesa

Līdz šim ar «iejaukšanos no augšas» projekta Rail Baltica ieviesēja – Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail – darbībā nav pārkāpts likums, tādēļ arī par to nav ziņots tiesībsargājošām iestādēm, intervijā žurnālam Ir skaidroja RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Viņa uzskata, ka jāmēģina atrisināt jautājumus, nevis «publiski kliegt». Rubesa nav vērsusies tiesībsargājošās institūcijās, jo līdz šim likuma pārkāpumu neesot. «Pārkāpts vēl nekas nav, un neviens man nav draudējis ar dzīvības atņemšanu».

Rubesa atzīst, ka tiek vilcināta projekta ieviešana, taču līdzīgas problēmas esot visos pārrobežu projektos. Tādēļ vajagot laiku sarunu vešanai, lai nonāktu līdz kopsaucējiem.

Vienlaikus viņa skaidro, ka ar abiem RB Rail padomes locekļiem no Latvijas – Edvīnu Bērziņu un Vinetu Rudzīti – esot ļoti laba sadarbība. «Mums reizēm ir domstarpības, bet ar viņiem varam risināt jautājumus pēc būtības,» stāsta RB Rail vadītāja.

Arī ar uzņēmuma akcionāru no Latvijas – Eiropas dzelzceļa līnijas – esot ļoti laba sadarbība. Eiropas dzelzceļa līnijas vadītāja Andra Linuža atturēšanos RB Rail akcionāru balsojumā par savu atlaišanu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja skaidro ar to, ka Linužs šajā amatā strādā neilgi.

Tāpat neesot pretdarbība arī no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa. «Var pavisam noteikti uzteikt Ministru prezidentu Māri Kučinski (V), jo viņš ne tikai vārdos, bet arī darbos iestājas par kopuzņēmumu,» norāda Rubesa.

Rubesa, kuras pilnvaru termiņš pašreizējā amatā beigsies oktobrī, ir pārliecināta, ka gadījumā, ja viņa tiktu atcelta, nākamais RB Rail vadītājs nebūtu no Latvijas. Pēc viņas teiktā, pārējo Baltijas valstu pārstāvjiem neesot vēlmes, ka pastāv kopuzņēmums. «Vēlas 20 cilvēkus, kas bīda papīrus, nevis nopietnu tehnisku komandu, kas var visu darbu veikt piecu gadu garumā,» intervijā pauda Rubesa.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: ASV: ES ir apstiprinājusi – kopējā aizsardzība ir tikai NATO pienākums

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Attēls no NATO galotņu sanāksmes Briselē 2017.gada maijā

Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Džeimss Matiss (James Mattis) pavēstījis, ka NATO un Eiropas Savienība ir vienisprātis, ka kopējās aizsardzības nodrošināšana ir tikai NATO militārās alianses pienākums.

Ceturtdien, 15.februārī, uzstājoties preses konferencē Briselē, Matiss pavēstījis: «Valda nepārprotama izpratne, ka rakstiskos ES dokumentos jāiekļauj tas, ka kopīgā aizsardzība ir NATO uzdevums un tikai NATO uzdevums».

Tā ASV aizsardzības ministrs norādījis preses konferencē pēc sarunām, kurās tika apspriests ES nesen izveidotais Pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvars drošībā un aizsardzībā.

BNN jau vēstīja, ka ASV un NATO iepriekš aicinājušas ES necensties vājināt militāro aliansi ar Pastāvīgās strukturētās sadarbības nolīgumu, par ko decembrī vienojušās 25 ES dalībvalstis, tostarp Latvija.

Vairāk uzziniet: šeit.

JAUTĀJUMS: Kučinskim prasa viest skaidrību par finansējumu ceļu remontiem 2020.gadā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis (centrā)

Biedrība Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski iespējami ātrāk viest skaidrību par to, kā un kādā apjomā un no kādiem resursiem tiks finansēta ceļu būve un ceļu remonti 2020.gadā.

Beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam, kas gadiem ilgi ir turējis nozari virs ūdens, 2020.gadā Latvijas valsts budžetā izveidosies aptuveni 200 miljonu eiro liels iztrūkums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,  atzīmē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

LCB norāda, ka Kučinskis 12.februārī intervijā Latvijas Radio 1 mierināja autobraucējus, ka risinājums ir teju atrasts. Tomēr, pēc Bērziņa domām, par to nekas neliecina. «Spēkā ir likums Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, tajā «robs» turpina eksistēt, bet premjers nesola grozījumus valsts budžetā, lai «robu» ceļu finansēšanā 2020.gadā aizpildītu.»

Tāpat Bērziņš atzīme, ka Ministru kabinets (MK) izskatītajā jautājumā Ikgadējais ziņojums par MK paveikto un iecerēto darbību ir premjera solījums 2018.gadā atjaunot «ceļu fondu kā speciālo budžetu no 2020.gada. «Taču nav ne vārda par to, cik un no kurienes šai fondā radīsies nauda. Jāatgādina, ka pirms šīs Saeimas vēlēšanām par Autoceļu fonda atjaunošanu parakstījās gandrīz visas politiskās partijas un apvienības – Zaļo un zemnieku savienība, Vienotība,  No sirds Latvijai,  Latvijas reģionu apvienība un Saskaņa,» turpina  LCB valdes priekšsēdētājs.

Vairāk uzziniet: šeit.

Ref:224.000.103.3809


Pievienot komentāru

  1. Luidži Andreoti teica:

    Jāatgādina! Paši taču nesaprot!

    +1 0 -1 0

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Iepirkumā par Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju uzvarējusi Rere būve 1

Valsts nekustamie īpašumi iepirkuma konkursa komisija ir pabeigusi piedāvājumu vērtēšanu Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcijai Rīgā, Lāčplēša ielā 25 un par kritērijiem atbilstošu piedāvājumu ar zemāko cenu ir atzīts pilnsabiedrības Rere būve 1 piedāvājums.

Katoļu arhibīskaps Austrālijā notiesāts par bērnu seksuālas izmantošanas slēpšanu

Tiesa Austrālijā atzinusi kādu katoļu baznīcas arhibīskapu vainīgu par bērnu seksuālas izmantošanas gadījumu slēpšanu, kas notikusi 1970.gados. Adelaidas arhibīskaps kļuvis par augstāko katoļu garīdznieku pasaulē, kurš apsūdzēts un atzīts par vainīgu šādā noziegumā.

Lindermanu atbrīvo no apcietinājuma

Rīgas apgabaltiesa pirmdien, 21.maijā, nolēma atbrīvot no apcietinājuma aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī par masu nekārtību organizēšanu turēto prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu.

Mentorus bēgļiem par pusmiljonu eiro nodrošinās Latvijas Sarkanais Krusts

Turpmāko pusotru gadu sociālā mentora pakalpojumu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu sniegs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, informē Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji.

Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija sasniedz Arktiku

Pēc ceļa cauri Baltijas jūrai, Krievijas pirmā peldošā atomelektrostacija nonākusi Barenca jūras ostā Murmanskā, lai gatavotos tālākam ceļam uz Krievijas tālajiem austrumiem.

Latvijā tuvākajos gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro

Latvijā tuvākajos divos līdz trīs gados vidējā neto darba alga varētu sasniegt 1 000 eiro, prezentējot jaunāko bankas Nordic Outlook apskatu, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Ārvalstu klientu noguldījumu apmērs pirmajā ceturksnī Latvijas bankās sarucis par 27,1%

Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu noguldījumu apmērs šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 27,1% jeb 2,185 miljardiem eiro un marta beigās veidoja 5,869 miljardus eiro, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pēc 12 gadiem Latvijā baptistiem jauns bīskaps

Latvijas Baptistu draudžu savienības 19.maija kongresā bīskapa amatā uz nākamajiem četriem gadiem tika ievēlēts mācītājs Kaspars Šterns, vēsta LBDS izpilddirektore Žanna Drūnese.

KP atļauj automašīnu un rezerves daļu vairumtirgotāju apvienošanos

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru Auto-Bon Oy iegūst izšķirošu ietekmi pār KW Bruun Baltic OU, iegādājoties tā kapitāldaļas 100% apmērā no Dānijā reģistrētas sabiedrības Interdan Bil A/S.

Plānota plašāka diskusiju par ST sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām

Saeimas Prezidijam lūgts atbalstīt parlamenta Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba grupas sanāksmes organizēšanu par Satversmes tiesas sprieduma ietekmi uz valsts un baznīcu attiecībām un normatīvo regulējumu.

Nacionālā apvienība premjera amatam kā kandidātu izvirza Robertu Zīli

Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA) valde nolēmusi uz 13.Saeimas vēlēšanām Ministru prezidenta amatam kā kandidātu virzīt Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli, informē NA.

Emajegi upes aizstāvībai Igaunijā cilvēku ķēdi izveido 4 000 iedzīvotāju

Igaunijā turpinoties cīņai ap miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celtniecību, nedēļas nogalē Tartu pilsētā Emajegi upes krastos sapulcējušies ap 4 500 cilvēku, izveidojot dzīvo ķēdi, lai nepieļautu rūpnīcas izveidi, tā pavēstījuši pasākuma rīkotāji.

RD trešo reizi maina nolikumu, jautājumus katrs deputāts varēs uzdot desmit minūtes

Rīgas domes sēdē, saistībā ar jautājumu uzdošanas kārtību, pirmdien, 21.maijā, trešo reizi tika apstiprinātas izmaiņas pašvaldības nolikumā, kas paredz, ka turpmāk domnieki domes sēdēs ziņotājam jautājumus katrs varēs uzdot desmit minūtes.

Jaunākie komentāri