bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: SAB atteikums Sudrabai. RD ierobežotie deputāti. Kam pieder sievietes ķermenis?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Arī šonedēļ Latvijā viena no apspriestākajām tēmām ir ABLV Bank nākotnes plāni. Pēc bankas pārstāvju paziņojuma par pašlikvidācijas procesu, tās valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis arī ziņo, ka nākamnedēļ 30% darbinieku jeb aptuveni 300 cilvēku zaudēs darbu akciju sabiedrībā ABLV Bank.

Arī deputātei Inguna Sudrabai šī ir bijusi ne visai veiksmīga nedēļa. Satversmes aizsardzības birojs viņai atteicis pielaidi valsts noslēpumam. Kā arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts Artuss Kaimiņš atkārtoti uzsver, ka, viņaprāt, Sudrabai ir jāiet cietumā par pēdējā laika «izdarībām».

Tikmēr spraigas diskusijas atkārtoti izraisās par to – kam tad pieder sievietes ķermenis. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Paziņojums; Cīņa; Kritums; Nākotne; Atteikums; Darījums; Viedoklis.

PAZIŅOJUMS: EK pieprasa Baltijas valstīm līdz 21.martam panākt vienprātību par Rail Baltica

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Komisija (EK) uzdevusi Baltijas valstīm ne vēlāk kā līdz 21.martam panākt vienprātību par dzelzceļa projekta Rail Baltica organizāciju un struktūru, ziņo Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls, atsaucoties uz sabiedriskās televīzijas ETV raidījumu Aktuālā kamera (Aktuaalne kaamera).

Tas vēsta, ka EK arī vēlas, lai līdz šim laikam tiktu panākta skaidrība «par vairākiem specifiskiem jautājumiem, kas attiecas uz Igauniju, Latviju un Lietuvu».

Projekta Rail Baltica īstenošanai izveidotā Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa intervijā raidījumam Aktuālā kamera uzsvērusi, ka domstarpības starp Baltijas valstīm izraisa bažas Briselē.

«Briseles gaiteņos jau tiek izvirzīts jautājums, vai patiešām trīs Baltijas valstis vēlas uzbūvēt maģistrāli tā, kā to paredzēja līgums, līdz ar to garantējot, ka jaunās finanšu attīstības programmas sākumā 2020.gadā mēs atradīsim nepieciešamos četrus miljardus eiro. Jā, es domāju, ka šajā gadījumā ir zināms risks,» sacījusi Rubesa.

Viņa arī teikusi, ka Rail Baltica Igaunijas un Lietuvas akcionāru lēmuma izteikt viņai neuzticību iemesls esot domstarpības organizatoriskos jautājumos.

«Izskatās, ka Igaunija un Lietuva pēdējos mēnešos patiešām tic tam, ka trīs valstis vai izpildinstitūcijas var īstenot projektu, sadarbojoties tikai savstarpēji. Tas nav tas, kā šis projekts tika iecerēts, vismaz ne tas, kā to bija iecerējusi Eiropas Savienība,» sacījusi Rubesa.

Vairāk uzziniet: šeit.

ATTEIKUMS: SAB Sudrabai atteicis pielaidi valsts noslēpumam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inguna Sudraba

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteicis pielaidi valsts noslēpumam Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājai Ingunai Sudrabai (NSL).

Prokuratūra ir izskatījusi Sudrabas sūdzību par SAB lēmumu, ar kuru viņai atteikta pielaide valsts noslēpumam un atbilde februāra beigās nosūtīta iesniedzējai, pastāstīja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka, kura gan neatklāja, kāds ir ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmums.

Pati Sudraba, kuras vadītā komisija janvārī beidza darbu, nesniedza skaidru atbildi par SAB un ģenerālprokurora lēmumu saturu. «Viss ir procesā,» paziņoja Sudraba.

Arī SAB direktors Jānis Maizītis, taujāts, vai SAB izlēmis par pielaides izsniegšanu Sudrabai, precīzu atbildi nesniedza. «Ja nav amata, tad nav pielaides, tā nav nepieciešama,”»norādīja Maizītis. Viņš piebilda, ka konkrētāk nav gatavs komentēt šo jautājumu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, pielaides valsts noslēpumam piešķiršanas process paredz, ka SAB veic pārbaudi par to, vai persona atbilst prasībām valsts noslēpuma pielaides saņemšanai. Pēc pārbaudes veikšanas SAB direktors pieņem lēmumu – piešķirt vai nepiešķirt pielaidi. Vienlaikus likums paredz, ka persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram SAB direktora lēmumu ar atteikumu izsniegt speciālo atļauju. Ģenerālprokurora lēmums savukārt ir galīgs un nav pārsūdzams.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: Pēc diskusijām nakts garumā RD ierobežos deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Opozīcijai balsojot pret, Rīgas dome pēc vairāk nekā 11 stundu garām diskusijām ceturtdienas plkst.5 pieņēma grozījumus pašvaldības nolikumā, kas paredz ierobežot deputātu iespējas sēdēs uzdot jautājumus.

Grozījumi paredz, ka turpmāk deputātiem sēdēs būs tiesības izskatāmā jautājuma ziņotājam uzdot ne vairāk kā trīs jautājumus. Tāpat deputāti viena jautājuma skatīšanas laikā varēs ņemt tikai vienu pārtraukumu, kā arī turpmāk ziņotājiem būs tiesības uz «galavārdu», kam atvēlēs trīs minūtes laika.

Līdz šim pārtraukumus viena jautājuma skatīšanas laikā varēja izsludināt katra frakcija un jautājumus varēja uzdot neierobežoti, ko arī opozīcija bieži izmantoja.

Minētos grozījumus trešdien, 28.februārī, domes kārtējā sēdē rosināja pozīcijas pārstāvji. Pēc teju trīs stundu garām diskusijām jautājums tika izslēgts no kārtējās sēdes darba kārtības, un tika izsludināta tam veltīta ārkārtas domes sēde plkst.18.

Ārkārtas sēdē opozīcijas pārstāvji vairākkārt aicināja izsludināt pārtraukumu, lai citā dienā apspriestu šos priekšlikumus ar visu frakciju vadītājiem. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) norādīja, ka 32 šo priekšlikumu iesniegušie deputāti tos vēlas izskatīt šajā sēdē. Mērs teica, ka pēc tam var tikt rīkotas opozīcijas lūgtās apspriedes.

Vēl pirms pusnakts, vēlreiz izskanot šādam lūgumam, Ušakovs izsludināja īsu pārtraukumu, lai par to apspriestos ar koalīcijas deputātiem.

Vairāk uzziniet: šeit.

DARĪJUMS: Guseļņikovs no Norvik bankas atdala Krievijas Vjatka bank, pārņemot to tiešā savas ģimenes kontrolē

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Grigorijs Guseļņikovs

Krievijas uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs un viņa ģimene ieguvuši tiešu kontroli pār Krievijas banku Vjatka bank bez Latvijas Norvik bankas starpniecības, teikts Vjatka bank paziņojumā.

Guseļņikovs ir Norvik bankas lielākais akcionārs.

«Grigorijs Guseļņikovs un AS Norvik banka realizējuši darījumu ar Vjatka bank akcijām, kura rezultātā Vjatka bank vairs nav Latvijas Norvik bankas meitasuzņēmums. Pēc šī darījuma Guseļņikovs un viņa ģimene sākuši kontrolēt Vjatka bankbez Norvik bankas starpniecības,» norādīts Vjatka bank paziņojumā.

Vjatka bank prezidents Sergejs Tuvalkins skaidro, ka šis darījums jau sen ticis ieplānots un bijis apdomāts solis.

«Centrālās bankas apstiprinājumu mēs jau saņēmām pagājušajā gadā un sistemātiski gatavojāmies šim darījumam. Mēs vairs neesam starptautiskās banku grupas Norvik sastāvā. Varētu teikt, ka mūs nopirka, tikai neviens nespēja uzminēt – kas tieši. Pie mums atgriezās «vecie akcionāri», kuri vienmēr rūpējušies par mūsu bankas labklājību, vienmēr par svarīgākajām prioritātēm noteica mūsu noguldītāju intereses un tiesības, kā arī rūpējās par mūsu darbiniekiem. Mēs pilnībā atdalījām Vjatka bank no Latvijas bankas. Tās jau arī iepriekš nebija saistītas savā starpā ar finanšu operācijām, taču tagad nebūs saistītas arī korporatīvi ar akcionāru kapitālu,» vēsta Tuvalkins.

Paziņojumā teikts, ka turpmāk Vjatka bank, kuras galvenā mītne atrodas Kirovā, darbosies patstāvīgi, «neatskatoties uz Eiropas banku reālijām».

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Kaimiņš Sudrabai: Manuprāt, jums ir jāiet cietumā par to, ko jūs darāt pēdējā laikā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inguna Sudraba/ekrānšāviņš no Artusa Kaimiņa Facebook.com video

«Manuprāt, jums ir jāiet cietumā par to, ko jo jūs darāt pēdējā laikā,» tā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Ingunai Sudrabai (NLS) norāda deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV). Kaimiņš uzsver deputātes negodprātīgo rīcību attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, jo uzskata, ka Sudrabai ir bijis interešu konflikts. Proti, viņa iesaistīta vairākās lietās, kas attiecas uz vienu no galvenajiem apsūdzētajiem Oligarhu sarunās – Aivaru Lembergu. Kaimiņš atgādina Sudrabai, ka bažas par viņas godprātu radīja arī tas, ka viņu konsultējis Lemberga dēla advokāds.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas trešdien, 28.februārī, plkst.12 vērtēja Sudrabas iesniegumu saistībā ar Kaimiņa dažādiem izteikumiem, tajā skaitā mudinājumu apcietināt kolēģi.

Komisijas nolēma izteikt deputātam Kaimiņam rakstveida brīdinājumu par dažādiem izteikumiem, tajā skaitā mudinājumu apcietināt Sudrabu.

Komisijā ar iesniegumu bija vērsusies Sudraba, aicinot izvērtēt Kaimiņa izteikumus. Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka komisija jau devīto reizi vērtē iesniegumus par Kaimiņu.

Komisija vienojās izteikt Kaimiņam rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot to oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Saeimas diskusijās par Sudrabas atsaukšanu no Oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas Kaimiņš norādīja, ka izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi galaziņojumu, ko paši izmeklētāji-deputāti nav lasījuši. Politiķis aicināja Sudrabu izvēlēties sodu, iespējams, Iļģuciema cietumu, norādot, ka, viņaprāt, politiķe ir jāapcietina par viņas darbu komisijā. Deputāts citā sēdē ir norādījis, ka politiķe pirms trīs gadiem esot pieņēmusi «pareizticību, lai dabūtu krievu balsis».

Vairāk uzziniet:šeit.

KRITUMS: ABLV Bank: Nākamnedēļ bankā darbu zaudēs ap 300 cilvēkiem; New Hanzakvartāla būvniecība pārraukta

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs (no kreisās), bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis un valdes priekšsēdētāja vietnieks Vadims Reinfelds

Nākamnedēļ 30% darbinieku jeb aptuveni 300 cilvēku zaudēs darbu akciju sabiedrībā ABLV Bank, paziņojis bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis

Atlaisto vidū būs augsti kvalificēti darbinieki – finansisti, mārketinga speciālisti un citi. Bankas pārstāvis piebildis, ka tas nozīmē, ka atlaišanu piedzīvos ģimenes, kurās kopā ir aptuveni 700 bērnu vecumā līdz 12 gadiem. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 900 cilvēku.

«Lēmums par likvidācijas procesa sākšanu jau bija pieņemts neatkarīgi no mums. Mums bija jāpieņem lēmums, kā maksimāli pasargāt uzņēmumu, tāpēc pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Tas bija smagākais lēmums manā dzīvē, tas izdzēsa 25 gadu garumā veikto darbu un tas notika pusotras nedēļas laikā,» sacījis Bernis.

Bankas valdes priekšsēdētājs uzsvēris, ka akcionāru pilnsapulcē 26.februārī ticis uzdots veikt visas nepieciešamas darbības, lai atspēkotu FinCEN publiskoto ziņojumu, atgūstot reputāciju pasaules mērogā.

ABLV Bank līdzīpašnieks un bankas padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs sacījis, ka «patiesi grūti noticēt tam, kas ir noticis». Viņš solījis, ka bankas valde arī turpmāk ar vislielāko rūpību uzraudzīs visu, kas attiecas uz likvidatoru darbu.

Pamatojot, kāpēc banka izvēlējusies pašlikvidācijas ceļu, Bernis sacījis, ka valde šādi cenšas «pasargāt banku no neprofesionālas rīcības». Tāpat uzsvērts, ka visi jautājumi par bankas nākotni kopumā atkarīgi no likvidatoriem, kas vadīs šo procesu.

Bankas pārstāvji norāda, ka piecu dienu laikā bankai, kas gatavojas sākt pašlikvidāciju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) jāiesniedz likvidācijas plāns. FKTK šo plāno izskatīs 30 dienu laikā, lemjot par to, vai banka noteiktajā termiņā un pilnā apmērā spēs izpildīt saistības pret kreditoriem. Līdz brīdim, kamēr notiek izvērtēšana un likvidatoru apstiprināšana, bankas vadību turpina bankas valde.

Vairāk uzziniet: šeit.

NĀKOTNE: Atceltas OIK atļaujas vēl septiņām AER koģenerācijas elektrostacijām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministrija (EM) pieņēmusi lēmumu par atļauju atcelšanu pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros vēl septiņām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām, informēja EM pārstāvji.

Atļaujas atceltas tādiem uzņēmumiem kā SIA Baltekogen trīs elektrostacijām Raunas novadā, Kārsavas novadā un Ludzas novadā, SIA Tektus stacijai Amatas novadā, SIA Digne stacijai Vecumnieku novadā, SIA Atauga-G stacijai Olaines novadā un SIA Krustpils AER elektrostacijai Krustpils novadā.

Šiem uzņēmumiem atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav sākta.

Līdz ar to kopumā līdz šim ministrija atcēlusi atļaujas 15 elektrostacijām, kas ļāvis novērst iespējamo obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos desmit gados par aptuveni 214 miljoniem eiro, liecina EM aprēķini.

Pērn decembrī atļaujas tika atceltas trim elektrostacijām – SIA Elektro Rīdzene, SIA Energo Fortis un SIA E Strenči. Savukārt šogad atļaujas atceltas SIA Madonas eko, SIA Eiro-Āzijas investīciju aģentūra, SIA Evokem, SIA M Parks un SIA Eco Latvis.

Jau ziņots, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību Ministru kabineta noteikumu prasībām, EM sāka pārbaudes vairākos desmitos AER koģenerācijas elektrostacijās, analizējot būvvalžu, ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un AS Sadales tīkls rīcībā esošo informāciju un pieprasot skaidrojumus komersantiem.

EM šogad vēl veiks vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu, neatkarīgu EM līdzšinējās faktiskās rīcības izvērtējumu, kā arī sistēmas izvērtējumu no ietekmes uz tautsaimniecību un izmaksu efektivitātes viedokļa.

NETAISNĪBA: Deputātu «rokās» lēmums, vai turpmāk nedzemdējušas sievietes drīkstēs ziedot olšūnas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Ņemot vērā, ka par šīm izmaiņām iesniegtie priekšlikumi bija jau izskatīti komisijas iepriekšējās sēdēs, šis jautājums trešdien, 28.februārī, komisijā sīkāk netika apspriests. Pēc pārējo ar citiem jautājumiem saistīto priekšlikumu izskatīšanas komisija nobalsoja par likuma grozījumu virzīšanu izskatīšanai parlamentā.

Komisija lūgs šo likumprojektu galīgajā lasījumā izskatīt Saeimas 15.marta sēdē.

Kā ziņots, komisija jau iepriekš vairākkārt sprieda par šo jautājumu. Iepriekšējā reizē komisija nebalsoja par grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā nodošanu izskatīšanai trešajā galīgajā lasījumā, bet gan aicināja Saeimas Juridisko biroju un Veselības ministriju līdz nākamajai komisijas sēdei veikt vairākus redakcionālus precizējumus.

Saeima iepriekš vairākas reizes izslēdza šo likumprojektu no sēdes darba kārtības, kā arī lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Šie plāni iepriekš arī raisīja vairākas protesta akcijas pie parlamenta ēkas.

Ref:224.000.103.4070


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.