bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas negatīvā fiskālā telpa. Optimizētās izglītības iestādes. Problēmas Latvijas veselības aprūpē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUŠonedēļ Finanšu ministrija paziņoja, ka 2019.gadā un 2020.gadā fiskālā telpa Latvijā būs negatīva. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā.

Tikmēr pārmaiņas ir gaidāmas Latvijas skolās. Proti, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju.

Savukārt Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Kritums; Viedoklis; Izaugsme; Spriedums; Cīņa, Pārmaiņas.

PĀRMAIŅAS: Latvijā optimizēs 59 izglītības iestādes

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par saskaņotajiem pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības iestādes 2018.gadā.

IZM šogad saskaņojusi septiņus pašvaldību lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, mainot īstenoto izglītības pakāpi, četrus lēmumus par izglītības iestāžu reorganizāciju, tās apvienojot, 12 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, tās pievienojot citai izglītības iestādei, 14 lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju, kā arī divus lēmumus par izglītības iestāžu dibināšanu. Virkni pašvaldību lēmumus par izmaiņām skolu tīklā 2018.gadā IZM saskaņoja arī pērn un pirms diviem gadiem.

Līdz jaunajam mācību gadam izglītības pakāpi mainīs 11 izglītības iestādes – par pamatskolām tiks pārveidota Liepupes vidusskola, Irlavas vidusskola, Īslīces vidusskola, Uzvaras vidusskola un Staiceles vidusskola, bet par sākumskolām – Kārķu pamatskola, Vijciema pamatskola, Asūnes pamatskola, Šķaunes pamatskola, Tīnūžu pamatskola un Mežotnes pamatskola.

Vairāk uzziniet: šeit.

KRITUMS: Turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

2019.gadā un 2020.gadā fiskālā telpa būs negatīva, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Stabilitātes programmā 2018.-2021.gadam, kas iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Saskaņā ar pašreizējām prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.

Fiskālā telpa tiek aprēķināta, lai varētu piešķirt papildus finansējumu vidēja termiņa budžeta prioritārajiem attīstības virzieniem, kā arī finansēt neatliekamus pasākumus.

Atbilstoši FM aprēķiniem, sākotnējais fiskālās telpas apjoms vispārējās valdības budžetā 2018.gadā bija pozitīvs – 63,2 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā negatīvas 42 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā pozitīvs – 107,3 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka 2019.gadā fiskālā telpa sākotnēji tika noteikta negatīva, valdībai pērn bija jāpieņem lēmumi, kas ne tikai likvidētu negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, bet arī nodrošinātu neatliekamo vajadzību finansēšanu. Līdz ar to vairākās secīgās valdības sēdēs tika pieņemti lēmumi par budžeta ieņēmumus un izdevumus koriģējošiem pasākumiem.

Ja patlaban tiktu izstrādāts nākamais gadskārtējais valsts budžeta likums un tā ietvara likums, valdībai 2019.gadā un 2020.gadā būtu jāpieņem lēmumi, samazinot vispārējās valdības budžeta izdevumus un/vai palielinot ieņēmumus, attiecīgi par 0,15% no IKP un 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt 2021.gadā valdības rīcībā būtu pieejami nelieli resursi 0,01% no IKP apmērā budžeta prioritāšu finansēšanai.

Vairāk uzziniet: šeit.

CĪŅA: LRA: Problēmas Latvijas veselības aprūpē – sistēmiska nolaidība vai naudas trūkums?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Reģionu apvienības valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

«Tas, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir lielas problēmas, nav jaunums, un izskatās, ka arī reforma labākajā gadījumā būs tikai tāds neliels ielāpiņš grimstošai, caurai laivai, un slīcējiem atliks glābties vien pašiem. Faktu, ka netiek iegādāta onkoloģijas slimniekiem vitāli svarīgā apstarošanas iekārta, kura nemitīgi lūst, Veselības ministrija vēl var aizbildināt ar akūto naudas trūkumu, vai, pareizāk to gan būtu saukt par nespēju plānot un noteikt prioritātes. Tomēr elementāru norāžu trūkums Latvijas vadošās klīniskās universitātes slimnīcas teritorijā ir nolaidība un administrācijas patiesā attieksme pret pacientiem,» uzskata Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.

Viņa atzīmē, ka LRA Saeimas frakcijas deputāti vairākkārt saņēma sūdzības no iedzīvotajiem par to, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā teritorijā nav atrodamas nepieciešamās norādes par Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra uzņemšanas nodaļu, kas tiek meklēta kritiskās situācijās. Lai pārbaudītu iedzīvotāju sniegto informāciju, LRA deputāti devās uz Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu. Secinājumi ir skarbi, atzīmē politiskais spēks.

«Tuvojoties slimnīcai, uz blakus esošajiem ceļiem nav izvietotas norādes par to, kur atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra uzņemšanas nodaļa. Apbraucot apkārt slimnīcas teritorijai, nav izvietota neviena norādes par Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra uzņemšanas vietu, kā arī pie slimnīcas vārtiem nav norādes. Slimnīcas teritorijā ir izvietoti slimnīcas plāni, kuros ir redzams, kur atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra uzņemšana un vienā no ceļiem ir mazas norādes, bet to ir iespējams redzēt, tikai ejot ar kājām, nevis braucot ar automašīnu. Nav ņemts vērā tas, ka uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra uzņemšanu dodas cilvēki kritiskās situācijās, kad katra minūte var būt svarīga, lai glābtu cilvēka dzīvību. Īpaši svarīgi tas ir tumšā laika periodā, kad nepazīstamā vidē ir ļoti grūti kaut ko atrast,» stāsta Kleinberga.

Vairāk uzziniet: šeit.

NEPIECIEŠAMĪBA: Līdzšinējais JRT būvniecības budžets ir Ādažu kultūras centra līmenī; nepieciešami vēl 12 miljoni

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas kopējās izmaksas veidos apmēram 31 miljonu eiro, vērtē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) . Pašlaik no aprēķinātā kopējā rekonstrukcijas budžeta 21 miljonu eiro veido būvniecības izmaksas, bet desmit miljonus eiro – būvuzraudzība, tehnoloģijas un aprīkojums, ārvalstu ekspertu darbs.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis uzvēris, ka 2014.gadā apstiprinātais JRT kopējais rekonstrukcijas budžets – 19 miljoni eiro – netika balstīts nedz konkrētā būvprojektā, nedz arī tika ņemta vērā pilsētvides specifika un mūsdienīga teātra prasības. Šis budžets nav atbilstošs projekta sarežģītībai un nozīmīgumam, pauž Neimanis.

«Ja salīdzinām būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru, tad pēc 2014.gada aprēķiniem JRT viena kvadrātmetra būvniecība izmaksātu 1 577 eiro, kas ir teju tādā pašā līmenī kā Ādažu kultūras centrs vai Stopiņu kultūras novada centrs, kur būvniecības izmaksas bija attiecīgi 1 510 eiro kvadrātmetrā un 1 623 eiro kvadrātmetrā. Taču šajā gadījumā mēs runājam par ēku ar augstu sabiedrisko nozīmi – Eiropas līmeņa teātri,» tā Neimanis.

Tikmēr projekta autore, arhitekte Zaiga Gaile norādīja, ka vienlaikus plānotie risinājumi ir demokrātiski, tie nav ekskluzīvi.

«Šā projekta budžetu ietekmē ierobežotā vide – būvniecības apstākļi, pilsētas tīkli, apakšstacija, integrācija pilsētvidē, restaurācija, ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības. Taču mēs iegūsim Eiropas līmeņa teātri, divkāršotu izmantojamo platību, lielo zāli ar vairāk nekā 500 sēdvietām pašreizējo 300 vietā. Unikāls risinājums ir divējādā akustika un skaņas izolācija, kas nav nevienam citam objektam Latvijā,» norāda Gaile.

Vairāk uzziniet: šeit.

VIEDOKLIS: Sīrijas konflikta dēļ pasaule ir smagas krīzes priekšvakarā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks

Attiecību saspīlējums starp Krieviju un Rietumiem, kurus šobrīd pārstāv Francija, ASV un Lielbritānija, Sīrijas konflikta dēļ ir iegājis vēsturiski zemākajā punktā kopš problēmām šajā reģionā, tādēļ pasaule ir smagas krīzes priekšvakarā, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V).

Kā informē deputāta palīdze Inga Tauriņa, eiroparlamentārietis ir pārliecināts, ka attiecību saspīlējums iezīmē smagu starptautisku drošības un politisko krīzi, kas atbalsosies visā pasaulē. Pēc viņa domām, NATO un Rietumvalstīm ir jābūt izlēmīgām un vienotām, lai šis saspīlējums nepāraugtu bruņotā konfliktā.

«Šis ir nepārprotams brīdinājums, ka katrai valstij iekšpolitiski ir jābūt gatavai rīkoties starptautiskas krīzes apstākļos, un tas ir signāls par demokrātiskās pasaules nepieciešamību saliedēties. Arī Latvijas politiķiem ir jādomā par spēju strādāt vienotam mērķim un veiksmīgi aizstāvēt savas intereses starptautiski sarežģītos apstākļos. Šis ir brīdis, kad līderība ir kritiski svarīga,» uzsver Pabriks.

Viņš pauž, ka konflikts atgādina Kubas raķešu krīzi, ar iespēju situāciju vēl vērst par labu, taču diemžēl Vācija – lielākā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts – kurai jābūt vienai no kopienas līderu vienošanas stūrakmeņiem, līdz šim atturējusies paust savu nostāju, kas iezīmē ES vājumu.

Vairāk uzziniet: šeit.

IZAUGSME: Sāk darbu pie ieceres būtiski ierobežot sadarbību ar čaulas kompānijām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) izstrādāti ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Patlaban lielāko daļu no NILLTF augsta riska ekspozīcijas veido kredītiestāžu sniegtie finanšu pakalpojumi – maksājumu pakalpojumi. Par paaugstinātiem NILLTF riska rādītājiem kredītiestāžu sektorā liecina ārvalstu jeb nerezidentu klientu maksājumi, kurus veic augstākā riska klienti – čaulas veidojumi.

Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.

Vairāk uzziniet: šeit.

SPRIEDUMS: Normas, kas no 2018.gada 1.janvāra samazina piespiedu nomas maksas apmēru, neatbilst Satversmei

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Jau vēstīts, ka 14.martā notikušajā tiesas sēdē norisinājās tiesas debates, kuru laikā prasītāju – zemes īpašnieku pārstāvis pauda, ka valstij būtu jāveido sava politika tā, lai izlīdzinātu sociālās atšķirības, piemēram, identificējot trūcīgās personas gan dzīvokļu īpašnieku, gan zemes īpašnieku grupā un vēršot pasākumus uz šo personu aizsardzību. Viņš uzsvēra, ka šādi pasākumi ir sociāli atbildīgas valsts nevis zemes īpašnieku uzdevums.

Zemes īpašnieku pārstāvis arī norādīja, ka dzīvokļa īpašniekiem, ja apstrīdētā norma nebūtu spēkā, būtu jāmaksā tikai nedaudz lielāka summa nekā patlaban, taču šī summa nav samērojama ar zemes īpašnieku tiesību ierobežojumu.

Savukārt Saeimas pārstāvis tiesas sastāvam norādīja, ka apstrīdētās normas pieņemtas, lai aizsargātu dzīvokļu īpašniekus privatizētajās mājās un ar šīm normām mēģināts nodrošināt sabiedrības labklājību kopumā.

Vairāk uzziniet: šeit.


Pievienot komentāru

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.

Izskatīšanai valdībā virza jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu

Ministru kabineta komiteja nolēma virzīt izskatīšanai valdībā Ekonomikas ministrijas izstrādāto jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu.

Latvijā pērn bijis otrs mazākais budžeta deficīts ES

Latvijā pērn bija otrs mazākais vispārējās valdības budžeta deficīts attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publicētie ES statistikas departamenta Eurostat sākotnējie dati.

Teju pusmiljons kontrabandas cigarešu konfiscēts ceļā uz Vāciju

Valsts robežsardzes amatpersonas Liepājas ostā 22.aprīlī aizturēja kādu Latvijas pilsoni, kurš ar prāmi uz Vāciju grasījās nelikumīgi izvest teju pusmiljons kontrabandas cigarešu, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Infektoloģijas centrā atrasta pirmā ar encefalītu inficētā ērce

Šogad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā pārbaudīta pirmā ar encefalīta vīrusu inficētā ērce, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

«Ministrija, kas nevēlas vērsties pret sev draudzīgiem politiskajiem spēkiem»; Tiesā iesniegti Ventspils domes pārkāpumi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nav nekādas ietekmes un brīžiem, šķiet, nav arī vēlēšanās realizēt tai piešķirtās tiesības un uzliktos pienākumus. Šo situāciju, visticamāk, rada tas, ka VARAM vada ministrs, kurš arī pārstāv konkrētu politisko spēku jeb partiju. Līdz ar to ministrs, kā arī pati ministrija nevēlas vērsties pret pašvaldībām, kuras vada tas pats vai tam draudzīgs politiskais spēks. No tā var secināt, ka Latvijā nepastāv efektīvs tiesisks mehānisms, kas risinātu Ventspilī radušos opozīcijas deputātu tiesību ierobežojumus, uzskata Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ar Memoranda parakstīšanu grib veicināt Latvijas rūpniecības attīstību

Kaut gan šobrīd rūpniecība attīstās dinamiski, Latvijas ekonomikas modelis joprojām galvenokārt balstās uz darbaspēka zemo izmaksu priekšrocībām. Tāpēc Ekonomikas ministrija radījusi vairāku pasākumu kopumu rūpniecības atbalstam un vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai, tostarp energoefektivitātes veicināšanai un energoresursu izmaksu samazināšanai, vēsta ministrija.

Latvijas iedzīvotājs kosmētikai gadā iztērē aptuveni 81 eiro

Latvijas iedzīvotāji kosmētikai gadā vidēji tērē 81 eiro, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Arī salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas iedzīvotāji kosmētikai atvēl mazāk līdzekļu, liecina Latvijas Kosmētikas ražotāju asociācijas apkopotie dati.

Māris Bremze: Eiropā velosipēds jau ir izgudrots, mums tikai tas jāpārņem

Ventspils dzelzceļa mezglā 13.aprīlī notika zināmā mērā vēsturisks notikums – pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts dzelzceļa transporta nozares vēsturē privātais kravu pārvadātājs – AS Baltijas Ekspresis nogādāja vagonus ne tikai līdz Ventspils 1 stacijai, kā tika praktizēts līdz šim, bet arī līdz kravu izkraušanas vietai termināla privātajā infrastruktūrā. Kāpēc šis notikums ir tik būtisks, un kāda ir dzelzceļa kravu pārvadājumu nākotne? – saruna ar AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētāju Māri Bremzi.

Parīzes iespējamo teroristu Abdeslamu notiesā par slepkavības mēģinājumu

Salahu Abdeslamu, kuru Francijā uzskata par vienīgo izdzīvojušo 2015.gada Parīzes teroraktu vaininieku, tiesa Beļgijā atzinusi par vainīgu policista slepkavības mēģinājumā, kad 2016.gada martā Briselē viņš iesaistījies apšaudē ar policiju.

Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli pētīs britu uzņēmums Atkins

Baltijas valstu kopuzņēmums RB RAIL AS izziņojis uzvarētāju novembrī izsludinātajā atklātajā konkursā par Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeļa pētījumu. Tā uzvarētājs ir britu projektēšanas, inženierijas un projektu vadības konsultāciju uzņēmums Atkins – SNC-Lavalin Group grupas uzņēmums.

Ķīmisko ieroču izmeklētāji Sīrijā pielaisti ņemt paraugus Dumas pilsētā

Sīrijā, vietu, kur saskaņā ar Francijas, Lielbritānijas un Amerikas Savienoto Valstu pausto militārā uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči, apmeklējuši izmeklētāji no Ķīmisko Ieroču aizlieguma organizācijas. Tie paņēmuši paraugus, ko analizēt neatkarīgās laboratorijās.

Kurš izvērtē, cik «kvalitatīva» ir kultūra un cik lietderīgi tiek tērēti valsts līdzekļi kultūras jomai?

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

Aizvadītajā nedēļas nogalē nodeguši vairāk nekā 169 hektāri

Aizvadītajās brīvdienās reģistrēti 167 kūlas ugunsgrēki, laika posmā no 21.aprīļa pulksten 6.30 līdz 23.aprīļa pulksten 6.30, ar kopējo degšanas platību vairāk nekā 169 hektāri, ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Igaunija un Somija caur «kiberdrošu» sistēmu mainīsies medikamentu receptēm

Kamēr pasaulē uzticību datu drošībai internetā grauj skandāls pēc skandāla, Igaunija un Somija gatavojas savienot nacionālos ārsta recepšu interneta reģistrus, lai receptes, kas izrakstītas vienā valstī, varētu aplūkot katrs aptiekārs otrā valstī. Turklāt sistēmas veidotāji jauno starptautisko datu savienojumu uzskata par drošu pret kiberuzbrukumiem.

PTAC atklāj pārkāpumus sporta klubu līgumos

Atveroties arvien jauniem sporta klubiem un pieaugot to popularitātei, patērētājiem diemžēl nākas saskarties ar dažādiem nepatīkamiem pārsteigumiem, kuri rodas izlasot sporta klubu piedāvātos līgumus.

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē vislabāk gājis finanšu sektoram

Ar nodarbināto skaita samazināšanu valsts pārvaldē pagājušajā gadā vislabāk gājis Valsts ieņēmumu dienestam un visam finanšu sektoram kopumā, intervijā Latvijas Radio norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Afganistānā traģisks terora akts vēlētāju reģistrācijas centrā

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā nograndis terorista pašnāvnieka sarīkots sprādziens, kurā nonāvēti ne mazāk kā 57 cilvēki un miesas bojājumi nodarīti vēl 119.

Kamēr Saskaņa un ZZS bauda sponsoru labvēlību, NSL saņēmusi vien «piecīti» partiju ziedojumos

Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar KNAB uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Armēnijā turpinās masu protesti, policija aiztur opozīcijas līderi Pašinjanu

Armēnijā nedēļas nogalē turpinājušies masu protesti pret ilggadējā prezidenta Serža Sargsjana apstiprināšanu premjerministra amatā. Opozīcijas mītiņi Erevānā turpinās jau vairāk nekā nedēļu. Protestu līderis, opozīcijas politiķis Nikols Pašinjans ticis arestēts drīz pēc tam, kad piedalījies televīzijas tiešraides sarunā ar premjerministru Sargsjanu.

Kučinskis: Linuža darījums ar ofšoru prasās pēc izpētes

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atteicies komentēt Latvijas Televīzijas raidījuma de facto pirms nedēļas vēstīto, ka projekta Rail Baltica ieviesējs Andris Linužs pirms vairākiem gadiem slēdzis darījumu ar Seišelu salu ofšoru, ko izmanto ietekmīgi uzņēmēji no Sanktpēterburgas. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis raidījumam minēja, ka «šādi darījumi, kas attiecas uz valsts drošību, ja tādi ir bijuši, tas jau ir jautājums, kas prasa izskatīšanu un izpēti.»

Šonedēļ būs vēss, bet nedēļas nogalē kļūs siltāks

Tuvākajā nedēļā laiks būs nedaudz vēsāks, kā arī gandrīz katru dienu kādā no reģioniem gaidāmi nokrišņi. Laiks sāks pamazām uzlaboties brīvdienās, kad dienas atkal kļūs siltākas un sausākas, vēsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Latvijas tenisistes uzvar Krieviju un atkārto 24 gadus senu sasniegumu

Latvijas vadošās tenisistes Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova svētdien, 22.aprīlī, Hantimansijskā nodrošināja uzvaru pārspēlēs par ceļazīmi uz Federāciju kausa pasaules otro grupu, ar 3-1 uzveicot Krieviju.