bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās. airBaltic kapitāldaļu atsavināšana?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

«Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā,» skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Protestētājus pret plānotajām reformām Šadurskis nodēvēja par politiskajiem spēkiem, kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešus ar vājām latviešu valodas zināšanām, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā.

Pēc politiķa domām, nekādu neskaidrību par gaidāmajām reformām vairs neesot. Pilnīgi visiem pedagogiem jau pašlaik ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, bet, ja tā nav, tad atbildīga esot attiecīgā pašvaldība. Pedagogiem esot bijušas visas iespējas vairāk nekā 15 gadu garumā apgūt valsts valodu. Arī mācību programmas jau esot gatavas – tās tikai jāpaņem no latviešu plūsmas.

Uz jautājumu, vai reformu rezultātā nekritīsies krievvalodīgo bērnu izglītības kvalitāte, Šadurskis pēc būtības neatbildēja, bet tā vietā retoriski paziņoja, vai tiešām šādu izteikumu autori uzskatot, ka krievi ir dumjāki par citām tautām un nevar iemācīties kādu valodu.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/parmainas-krievvalodigajas-skolas-nepieciesamas-vienotas-politiskas-nacijas-izveidei-ta-sadurskis-251012

DARĪJUMS: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju Lazard Freres, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri airBaltic, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē.»

Tāpat Ozoliņš uzsver, ka ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. «Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidro Ozoliņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. «Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji airBaltic, kas strādā fenomenāli. Šis gads viennozīmīgi airBaltic pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā mēs redzam, kas notiek Eiropā – ar Monarch, ar Air Berlin, ar Alitalia

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/sm-ministrija-ir-atverta-ari-pilnigai-i-airbaltic-i-valsts-kapitaldalu-atsavinasanai-250993

CĪŅA: Augstākās tiesa neapmierināta ar finansējumu darbinieku atalgojumam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs

Augstākās tiesas (AT) un Ģenerālprokuratūras pārstāvji otrdien, 24.oktobrī, Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja uz nepietiekamu finansējumu darbinieku atalgojumam.

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsver, ka šogad sākta ilgi gaidītā darbinieku atalgojuma reforma, kuru bija paredzēts īstenot vairākos gados. Tomēr «nākamais solis» netiek paredzēts, jo tam neesot piešķirts finansējums. Darbinieku atalgojuma pārtraukšana vai neturpināšana neatbilst mūsu redzējumam, piebilda Bičkovičs.

Ņemot vērā, ka darbinieku atalgojuma palielinājums ietekmētu arī citu institūciju algas, kopumā būtu nepieciešams 1,8 miljoni eiro.

Savukārt attiecībā uz tiesnešu atalgojumu budžeta paketē tiek virzīts likumprojekts, kas paredz tiesnešu mēnešalgas vairs netiks saistītas ar valsts pārvaldes amatpersonu mēnešalgām. Tāpat plānots nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus finanšu piešķīrumam 2018.- 2020.gadam.

Bičkovičs skaidroja, ka ierosinājums mainīt tiesnešu algas aprēķināšanas noteikumus iesniegts uzreiz Saeimā, bet AT ar šo ieceri sākotnēji nebija iepazīstināta.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/augstakas-tiesa-neapmierinata-ar-finansejumu-darbinieku-atalgojumam-251261

KRITUMS: Pastāv nopietns drauds kvalitātes kritumam Latvijas armijas rindās

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Samazinoties jauniešu fiziskajai sagatavotībai, tas atstās ietekmi arī uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, pauž Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

«Nacionālo bruņoto spēku paziņojums par nepieciešamību samazināt veselības un fizisko testu prasības, lai armiju varētu nodrošināt ar nepieciešamo personālu, ir kārtējai signāls, ka nākotnē pastāv nopietns drauds kvalitātes kritumam Latvijas armijas rindās. Lai arī šobrīd netiek samazinātas gala prasības, turpinoties šādai situācijai, tas var atstāt ietekmi arī uz vispārējo karavīru sagatavotību,» komentē Pabriks.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/pabriks-pastav-nopietns-drauds-kvalitates-kritumam-latvijas-armijas-rindas-251624

TAISNĪBA: Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi, preses konferencē par orgānu transplantācijas jautājumiem norāda Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis.

Viņš stāsta, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas neziedot orgānus, ir dažādi. Latvijas normatīvi ļauj ziedot mirušā cilvēka orgānu, ja viņš nav noteicis aizliegumu savu orgānu tālākai izmantošanai, tomēr nereti cilvēka nāves gadījumā, viņa tuviniekiem ir grūti pieņemt šo lēmumu.

Pēc Jušinska paustā, sabiedrība neizprot transplantācijas lielo nozīmi, turklāt cilvēki mēdz neziedot orgānus reliģisku apsvērumu dēļ. «Galvenā problēma ir informācijas un intereses trūkums. Kamēr tas cilvēku neskar, viņš par to nedomā,» piebilda transplantologs.

Viņš norādīja, ka patlaban Latvijā notiek tādu orgānu kā nieru un sirds transplantācijas, tomēr šādu operāciju skaits varētu būt krietni lielāks, ja vairāk cilvēku izvēlētos izmantot iespēju ziedot vai atļaut ziedot savus orgānus.

Jurškinskis informēja, ka Latvijā gada laikā vidēji notiek apmēram 70 nieru transplantācijas, kā arī divas līdz četras sirds transplantācijas. Patlaban nieru transplantāciju gaida 54 cilvēki, bet sirds transplantāciju – astoņi. Savukārt laiks, kas cilvēkam jāpavada rindā, lai varētu saņemt orgānu transplantāciju, ir atkarīgs no donora un recipienta jeb cilvēka, kuram orgāns tiek pārstādīts, saderības. Daļa pacientu jaunu orgānu saņem nedēļu laikā, tomēr ir pacienti, kuri rindā gaida līdz pat diviem gadiem.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/transplantologs-katrs-neizmantotais-donors-nozime-vairaku-cilveku-navi-251695

IZAUGSME: Eiropas Parlamentā pieprasa rīcību pret seksuālas uzmākšanās gadījumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Strādājot kā asistente kādam franču eiroparlamentārietim, Žanna Pontē (Jeanne Ponté) ar pirmo uzmākšanās gadījumu saskārusies pēc divām amatā nostrādātām nedēļām.

Kā vēsta britu sabiedriskais medijs BBC, Pontē, kurai šobrīd ir 27 gadi, atstāstot savu pirmo šāda veida pieredzi šajā Eiropas Savienības iestādē, atcerējusies kāda vācu deputāta rīcību 2014.gadā: «Viņš mani gaidīja pie izejas no konferenču zāles. Viņš mani apturēja, kad gāju garām, un aplika rokas man ap vidukli. Jautāja, vai es esmu jauniņā».

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/eiropas-parlamenta-prasa-ricibu-pret-seksualas-uzmaksanas-gadijumiem-251580

NĀKOTNE: Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja 56 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Kopumā izskatīti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru un pats budžeta projekts.

Priekšlikumus šiem likumprojektiem varēs iesniegt līdz 31.oktobrim. Novembrī šos priekšlikumus izvērtēs valdība un Saeimas komisija, bet novembra beigās deputāti lems par valsts budžeta pieņemšanu.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām “deputātu kvotām”, tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu.

2018.gada valsts budžeta projektā nākamā gada ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/saeima-konceptuali-atbalsta-nakama-gada-valsts-budzeta-projektu-251613

VIEDOKLIS: Valdība neuzskata zinātni par resursu valsts attīstībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdība neuzskata zinātni par resursu valsts attīstībai, bet gan tikai kā tikai izdevumu pozīciju, skaidrojot zinātnes finansēšanas problēmas, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes stāsta bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš.

Auziņš uzsver, ka zinātne ir jaudīgs resurss valsts attīstībai. Tomēr daļa vainas esot jāuzņemas arī zinātniekiem, kuri nav mācējuši sabiedrībai parādīt, ko dara, un izskaidrot valdībai zinātnes resursa potenciālu.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/viedoklis-valdiba-neuzskata-zinatni-par-resursu-valsts-attistibai-251216

Ref:224.000.103.2689


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.