bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās. airBaltic kapitāldaļu atsavināšana?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

«Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā,» skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

Protestētājus pret plānotajām reformām Šadurskis nodēvēja par politiskajiem spēkiem, kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešus ar vājām latviešu valodas zināšanām, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā.

Pēc politiķa domām, nekādu neskaidrību par gaidāmajām reformām vairs neesot. Pilnīgi visiem pedagogiem jau pašlaik ir jāzina valsts valoda augstākajā līmenī, bet, ja tā nav, tad atbildīga esot attiecīgā pašvaldība. Pedagogiem esot bijušas visas iespējas vairāk nekā 15 gadu garumā apgūt valsts valodu. Arī mācību programmas jau esot gatavas – tās tikai jāpaņem no latviešu plūsmas.

Uz jautājumu, vai reformu rezultātā nekritīsies krievvalodīgo bērnu izglītības kvalitāte, Šadurskis pēc būtības neatbildēja, bet tā vietā retoriski paziņoja, vai tiešām šādu izteikumu autori uzskatot, ka krievi ir dumjāki par citām tautām un nevar iemācīties kādu valodu.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/parmainas-krievvalodigajas-skolas-nepieciesamas-vienotas-politiskas-nacijas-izveidei-ta-sadurskis-251012

DARĪJUMS: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš

Satiksmes ministrija (SM) patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka investora piesaiste patlaban ir galvenais izaicinājums. «Mēs ļoti produktīvi šogad esam strādājuši, esam piesaistījuši starptautisku kompāniju Lazard Freres, kas ir veikusi liela apmēra darbu, lai apzinātu, kuri potenciāli varēt būt stratēģiskie partneri airBaltic, lai kompānija varētu attīsties. Šeit ir viena būtiska nianse – valstij esot lielākajam akcionāram, ir jārūpējas par kompānijas attīstību. Lai kompānija attīstītos, tieši akcionāri ir tie, kuri investē.»

Tāpat Ozoliņš uzsver, ka ir jāņem vērā Eiropas Savienības regulējums, kas paredz, ka valsts investīcijas ir valsts atbalsts. «Attiecīgi valsts atbalsts nav saderīgs ar kompānijas attīstību, tāpēc mums jāmeklē stratēģiskais partneris, lai kompānija varētu attīstīties atbilstoši tirgus principiem. Faktiski valstij ir apgrūtinoši būt par efektīvu akcionāru, jo likumi nepieļauj tādas investīciju iespējas, kādas ir privātam akcionāram,» skaidro Ozoliņš.

Vienlaikus viņš atzīmē, ka aviācijas nozarē neturpināt attīstību nedrīkst. «Aviācija ir bizness, kurā nekas nenotiek, tā teikt, stabili stāvot uz vietas. Kā mēs zinām, aviācijas tirgus pasaulē ir diezgan bēdīgā situācijā, ņemot vērā, ka daudz pazīstamu kompāniju nonākušas grūtības pretēji airBaltic, kas strādā fenomenāli. Šis gads viennozīmīgi airBaltic pastāvēšanas vēsturē ir veiksmīgais, un mēs piesardzīgi prognozējam, ka nākamais būs vēl labāks. Tajā pašā laikā mēs redzam, kas notiek Eiropā – ar Monarch, ar Air Berlin, ar Alitalia

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/sm-ministrija-ir-atverta-ari-pilnigai-i-airbaltic-i-valsts-kapitaldalu-atsavinasanai-250993

CĪŅA: Augstākās tiesa neapmierināta ar finansējumu darbinieku atalgojumam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs

Augstākās tiesas (AT) un Ģenerālprokuratūras pārstāvji otrdien, 24.oktobrī, Saeimas Budžetu un finanšu (nodokļu) komisijā norādīja uz nepietiekamu finansējumu darbinieku atalgojumam.

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsver, ka šogad sākta ilgi gaidītā darbinieku atalgojuma reforma, kuru bija paredzēts īstenot vairākos gados. Tomēr «nākamais solis» netiek paredzēts, jo tam neesot piešķirts finansējums. Darbinieku atalgojuma pārtraukšana vai neturpināšana neatbilst mūsu redzējumam, piebilda Bičkovičs.

Ņemot vērā, ka darbinieku atalgojuma palielinājums ietekmētu arī citu institūciju algas, kopumā būtu nepieciešams 1,8 miljoni eiro.

Savukārt attiecībā uz tiesnešu atalgojumu budžeta paketē tiek virzīts likumprojekts, kas paredz tiesnešu mēnešalgas vairs netiks saistītas ar valsts pārvaldes amatpersonu mēnešalgām. Tāpat plānots nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus finanšu piešķīrumam 2018.- 2020.gadam.

Bičkovičs skaidroja, ka ierosinājums mainīt tiesnešu algas aprēķināšanas noteikumus iesniegts uzreiz Saeimā, bet AT ar šo ieceri sākotnēji nebija iepazīstināta.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/augstakas-tiesa-neapmierinata-ar-finansejumu-darbinieku-atalgojumam-251261

KRITUMS: Pastāv nopietns drauds kvalitātes kritumam Latvijas armijas rindās

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Samazinoties jauniešu fiziskajai sagatavotībai, tas atstās ietekmi arī uz Latvijas bruņotajiem spēkiem, pauž Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

«Nacionālo bruņoto spēku paziņojums par nepieciešamību samazināt veselības un fizisko testu prasības, lai armiju varētu nodrošināt ar nepieciešamo personālu, ir kārtējai signāls, ka nākotnē pastāv nopietns drauds kvalitātes kritumam Latvijas armijas rindās. Lai arī šobrīd netiek samazinātas gala prasības, turpinoties šādai situācijai, tas var atstāt ietekmi arī uz vispārējo karavīru sagatavotību,» komentē Pabriks.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/pabriks-pastav-nopietns-drauds-kvalitates-kritumam-latvijas-armijas-rindas-251624

TAISNĪBA: Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Katrs neizmantotais donors nozīmē vairāku cilvēku nāvi, preses konferencē par orgānu transplantācijas jautājumiem norāda Latvijas Transplantācijas centra vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Jušinskis.

Viņš stāsta, ka iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas neziedot orgānus, ir dažādi. Latvijas normatīvi ļauj ziedot mirušā cilvēka orgānu, ja viņš nav noteicis aizliegumu savu orgānu tālākai izmantošanai, tomēr nereti cilvēka nāves gadījumā, viņa tuviniekiem ir grūti pieņemt šo lēmumu.

Pēc Jušinska paustā, sabiedrība neizprot transplantācijas lielo nozīmi, turklāt cilvēki mēdz neziedot orgānus reliģisku apsvērumu dēļ. «Galvenā problēma ir informācijas un intereses trūkums. Kamēr tas cilvēku neskar, viņš par to nedomā,» piebilda transplantologs.

Viņš norādīja, ka patlaban Latvijā notiek tādu orgānu kā nieru un sirds transplantācijas, tomēr šādu operāciju skaits varētu būt krietni lielāks, ja vairāk cilvēku izvēlētos izmantot iespēju ziedot vai atļaut ziedot savus orgānus.

Jurškinskis informēja, ka Latvijā gada laikā vidēji notiek apmēram 70 nieru transplantācijas, kā arī divas līdz četras sirds transplantācijas. Patlaban nieru transplantāciju gaida 54 cilvēki, bet sirds transplantāciju – astoņi. Savukārt laiks, kas cilvēkam jāpavada rindā, lai varētu saņemt orgānu transplantāciju, ir atkarīgs no donora un recipienta jeb cilvēka, kuram orgāns tiek pārstādīts, saderības. Daļa pacientu jaunu orgānu saņem nedēļu laikā, tomēr ir pacienti, kuri rindā gaida līdz pat diviem gadiem.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/transplantologs-katrs-neizmantotais-donors-nozime-vairaku-cilveku-navi-251695

IZAUGSME: Eiropas Parlamentā pieprasa rīcību pret seksuālas uzmākšanās gadījumiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Strādājot kā asistente kādam franču eiroparlamentārietim, Žanna Pontē (Jeanne Ponté) ar pirmo uzmākšanās gadījumu saskārusies pēc divām amatā nostrādātām nedēļām.

Kā vēsta britu sabiedriskais medijs BBC, Pontē, kurai šobrīd ir 27 gadi, atstāstot savu pirmo šāda veida pieredzi šajā Eiropas Savienības iestādē, atcerējusies kāda vācu deputāta rīcību 2014.gadā: «Viņš mani gaidīja pie izejas no konferenču zāles. Viņš mani apturēja, kad gāju garām, un aplika rokas man ap vidukli. Jautāja, vai es esmu jauniņā».

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/eiropas-parlamenta-prasa-ricibu-pret-seksualas-uzmaksanas-gadijumiem-251580

NĀKOTNE: Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 26.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus.

Nākamā gada budžeta projektu atbalstīja 56 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Kopumā izskatīti divi jauni likumprojekti, grozījumi 26 likumos, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru un pats budžeta projekts.

Priekšlikumus šiem likumprojektiem varēs iesniegt līdz 31.oktobrim. Novembrī šos priekšlikumus izvērtēs valdība un Saeimas komisija, bet novembra beigās deputāti lems par valsts budžeta pieņemšanu.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi apņēmušies atteikties no tā dēvētajām “deputātu kvotām”, tātad nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem, tomēr viņi varēšot iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu.

2018.gada valsts budžeta projektā nākamā gada ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gadā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/saeima-konceptuali-atbalsta-nakama-gada-valsts-budzeta-projektu-251613

VIEDOKLIS: Valdība neuzskata zinātni par resursu valsts attīstībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valdība neuzskata zinātni par resursu valsts attīstībai, bet gan tikai kā tikai izdevumu pozīciju, skaidrojot zinātnes finansēšanas problēmas, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes stāsta bijušais Latvijas Universitātes rektors, profesors Mārcis Auziņš.

Auziņš uzsver, ka zinātne ir jaudīgs resurss valsts attīstībai. Tomēr daļa vainas esot jāuzņemas arī zinātniekiem, kuri nav mācējuši sabiedrībai parādīt, ko dara, un izskaidrot valdībai zinātnes resursa potenciālu.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/viedoklis-valdiba-neuzskata-zinatni-par-resursu-valsts-attistibai-251216

Ref:224.000.103.2689


Pievienot komentāru

SEB: Vidējais uzkrājums pensiju 2. līmenī vienam dalībniekam pieaudzis par 18%

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās, algu pieaugums, kā arī investīcijas stratēģijas pareiza izvēle palīdzējuši šī gada desmit mēnešos kāpināt SEB pārvaldīto pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitālu par 97 miljoniem eiro.

Vācijā izjūk ilgstošas koalīcijas sarunas

Vācijas federālajā parlamentā septembrī iekļuvušās politiskās partijas joprojām nespēj vienoties par koalīcijas un vairākuma valdības izveidi, bet Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka labākas par mazākuma valdību būtu jaunas vēlēšanas.

Antropologs: Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas

Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas, tostarp kavētas bērna kognitīvās spējas un attīstība, tā Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos atzinis beļģu antropologs, seksologs un vēsturnieks Vims Slabbinks.

Raidījumā: «Godīgo» taksometru skaitītāju ieviešana iestrēgusi

Taksometru vadītāji, kuriem jau kopš 15.oktobra bija jānomaina taksometru skaitītāji, turpina «vilkt» procesu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestu.

VARAM apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumā iekļauto informāciju, nepieciešamības gadījumā apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju.

Šonedēļ gaidāms sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, debesis būs lielākoties mākoņainas un, lai gan brīžiem uzspīdēs arī saule, tomēr teritorijas lielākajā daļā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi - sākotnēji lietus, taču, ieplūstot nedaudz vēsākam gaisam, nedēļas vidū jau galvenokārt slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

airBaltic Rīga-Liepāja sešos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri

Sešu mēnešu laikā, kopš Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic regulāros iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju, šajā maršrutā pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri.

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».