bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Ušakova divdomīgie centieni. Lēnās reformas valsts pārvaldē. «Lemberga faktora» sekas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Pret Latvijas Dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts dzelzceļa administrācija 2017.gada 6.novembrī pirmo reizi valsts dzelzceļa nozares vēsturē sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS Latvijas dzelzceļš par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes.

Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvji norāda, ka uzraugošā iestāde nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot mūsu tranzīta koridoru.

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā var sasniegt 14 000 eiro.

VAS Latvijas Dzelzceļš atkārtoti esot ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS Latvijas Dzelzceļš plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra, norāda administrācijas pārstāvji.

Minot arī to, ka Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks komentē: «Šī ir pirmā reize valsts dzelzceļa nozares vēsturē, kad valstij piederošs uzņēmums atsakās sniegt pieprasīto informāciju uzraugošajai institūcijai. Saskaroties ar šādu bezprecedenta gadījumu, Valsts dzelzceļa administrācija ir spiesta piemērot sankcijas, par kurām jau iepriekš brīdināja atkārtotajos lūgumos sniegt informāciju VAS Latvijas Dzelzceļš.»

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/pret-i-latvijas-dzelzcelu-i-sak-administrativa-parkapuma-proceduru-253730

DARĪJUMS: Salu tilta atjaunošanas otrās kārtas plānotās izmaksas pieaugušas par 13 miljoniem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salu tilta pārbūves projekta otrās kārtas izmaksas no sākotnēji plānotajiem 17,3 miljoniem pieaugušas līdz 30,26 miljoniem eiro, liecina Rīgas domes Finanšu komitejas dienaskārtībā iesniegtais dokuments.

Vēl septembrī Rīgas dome nolēma, ka tilta atjaunošanas otrā kārta tiks īstenota līdz 2020.gadam par 17,3 miljoniem eiro. Lai to īstenotu, plānots piesaistīt Kohēzijas fonda finansējumu.

Trešdien, 8.novembrī, komitejas sēdē plkst.15 plānots izskatīt Rīgas domes Satiksmes departamenta pieteikumu par to, ka Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešami papildus 13 miljoni eiro.

Departaments skaidro, ka patlaban projekta otrās kārtas īstenošanas kopējās izmaksas plānotas 30,26 miljonu apmērā. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 26,6 miljoni eiro – 22,6 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums un 3,9 miljoni eiro Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums. Kopējās neattiecināmās projekta izmaksas ir 3,63 miljoni eiro.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/salu-tilta-atjaunosanas-otras-kartas-planotas-izmaksas-pieaugusas-par-13-miljoniem-253560

CĪŅA:  Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie mala

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis

Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzīst Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Saeimas komisija trešdien, 8.novembrī,  uzklausīja Valsts kontroles izvērtējumu par 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, norādot, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas. Komisijas deputāti vēlējās uzzināt Valsts kancelejas viedokli par Valsts kontroles secinājumiem, kā arī Valsts kancelejas tālāko rīcību ar minētā jautājuma ieviešanu dzīvē.

Citskovskis informē, ka Valsts kanceleja neskata visu mazo valsts iestāžu iespējamu reorganizāciju vienkopus, bet gan atsevišķi, piemēram, ar Finanšu ministriju norit pārrunas par Izložu un azartspēļu inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr kopumā Valsts kancelejai vēl jāanalizē, kā rīkoties ar mazajām valsts iestādēm.

«Ar atsevišķām ministrijām darbs jau ir sācies, bet risinājums, ko iesākt ar visām mazajām valsts iestādēm, netiks apkopots vienā ziņojumā. Katrā ziņā lēmumi, ko iesākt ar mazajām iestādēm, būs politiski,» norāda Citskovskis.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/citskovskis-reformas-valsts-parvalde-norit-tik-leni-ka-reizem-gribas-visu-mest-pie-malas-253609

KRITUMS: No arhīva pazuduši papīri par Godmaņa iespējamo sadarbību ar čeku

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ivars Godmanis

Latvijas vēstures pētnieki ir satraukti par Latvijas Padomju sociālistiskās republikas (LPSR) Valsts drošības komitejas (VDK) lietu dokumentu pazušanu no tiesu arhīviem, stāsta Latvijas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Rīgas rajona tiesa trešdien, 8.novembrī, atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neizsniegs 1990.gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čeku lietu, jo konstatēts, ka šī lieta tiesas arhīvā vairs neatrodas.

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) pārstāve Māra Sprūdža informējusi komisiju, ka iesniegums ar lūgumu pārbaudīt, vai arhīvā lieta atrodas, tika nosūtīts LNA Siguldas zonālajam arhīvam, kurā glabājas Rīgas rajona tiesas dokumenti, tomēr varbūtība, ka lieta ir arhīvā, esot ļoti niecīga.

Kangeris norāda, ka zinātniekus lietas iespējamā pazušana satrauc, jo jau iepriekš Valmieras tiesa kādu citu čekas sadarbības lietu iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības. «Par to mēs savulaik rakstījām gan Nacionālajam arhīvam, gan visādām institūcijām, proti, ka to nevar darīt, jo lietas ir jāsargā,» stāsta Kangeris.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/arhiva-pazudusi-papiri-par-godmana-iespejamo-sadarbibu-ar-ceku-253674

PATIESĪBA: Ušakova centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru nav saprotami un ir divdomīgi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, nav saprotami un ir divdomīgi, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.

Laikraksts Neatkarīgā iepriekš rakstīja, ka Ušakovs caur Eiropas Sociālistu partiju (ESP) meklējis ceļus tikties ar NATO ģenerālsekretāru un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, kas dažiem radījis aizdomas par slēptiem politiskiem mērķiem. Ar Rīgas mēru NATO mītnē Briselē ticies zemāka ranga alianses pārstāvis, ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā Takans Ildems.

Jegermanis skaidroja, ka jebkuras pašvaldības vadītājs divpusēji var tikties ar starptautiskām organizācijām un citām organizācijām, bet, ja pašvaldība vēlas kārtot kādas oficiālas lietas vai vienošanās, tas ir jādara ar ĀM piekrišanu vai atbalstu. Viņš apstiprināja, ka konkrētajā gadījumā tikšanās ar ministriju nav tikusi apspriesta un saskaņota.

«Iepriekš par šo tikšanos neko nezinājām. Ar mums netika saskaņots un netika apspriests tikšanās iespējamais saturs, tādēļ Rīgas mērs vien sev zināmu iemeslu dēļ nodarbojas ar sava veida pašdarbību,» teica ministrija preses sekretārs, piebilstot, ka katra pašvaldība ir zināmā mērā neierobežota, bet, ja ir runa par sadarbību ar kādu starptautisku organizāciju, tad tā vairs nav pašvaldības kompetence.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/am-usakova-centieni-tikties-ar-nato-generalsekretaru-nav-saprotami-ir-divdomigi-253393

ATTĪSTĪBA: Judins pauž kritiku Sudrabai par ekspertu izvēli parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāti – komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics un Andrejs Judins

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pirmdien, 6.novembrī, domstarpības raisīja ekspertu izvēle, kā arī deputāti pauda neapmierinātību par atsevišķu personu atteikšanos ierasties uz komisijas sēdi.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra informējusi, ka nevarēs deleģēt pārstāvjus resursu trūkuma dēļ, kā arī saistībā ar to, ka tās pārstāvji ieņem arī tiesnešu amatus, par šo sniegto atbildi deputātus informēja komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

Neapmierinātību ar Valststiesību zinātņu katedras atbildi pauda vairāki parlamentārieši, no kuriem deputāts Mārtiņš Šics (LRA) taujāja, vai jāizmanto parlamentārās izmeklēšanas komisijai likumā paredzētās tiesības lūgt tiesai konkrētās personas atvest ar policijas palīdzību.

Saistībā ar diskusiju par ekspertu izvēli komisijas vairākums noraidīja deputāta Andreja Judina (Par!/V) priekšlikumu no sēdes izslēgt konstitucionālo tiesību jautājumu, jo sēdē neesot klāt attiecīgās jomas eksperti. Uz komisijas sēdi uzaicinātais advokāts Gvido Zemribo gan atbildēja, ka savulaik pasniedzis lekcijas salīdzināmajās konstitucionālajās tiesībās.

Judins arī pauda kritiku komisijas priekšsēdētājas rīcībai attiecībā uz ekspertu izvēli, savukārt deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) aizstāvēja Sudrabas rīcību.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/judins-pauz-kritiku-sudrabai-par-ekspertu-izveli-parlamentaras-izmeklesanas-komisijai-253134

NĀKOTNE: Ašeradens paliek ekonomikas ministra amatā, bet par sacelto jezgu izslēdz Āboltiņu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Solvita Āboltiņa un Arvils Ašeradens

Partijas Vienotība priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā, nolēma Vienotības valde.

Ašeradenam nedodoties vadīt partijas Saeimas frakciju, tās vadību nolemts uzticēt deputātam Hosamam Abu Meri. Šis ir valdes rekomendējošs piedāvājums Saeimas frakcijai, par kuru tā vēl lemšot.

Partijas valde pirmdien, 6.novembrī, nolēma no politiskā spēka izslēgt kādreizējo partijas līderi un līdzšinējos Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, jo viņa diskreditējusi jauna ekonomikas ministra meklēšanas procesu.

Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pēc notikušās valdes sēdes informēja žurnālistus, ka partija apsprieda notikumus saistībā ar iespējamu ekonomikas ministra nomaiņu. Pašreizējā Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Āboltiņa esot rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu.

Ašeradens uzsvēra, ka tā esot bijusi partijas valdes priekšsēdētāja prerogatīva virzīt un saskaņot kandidātu, taču šī vienošanās no Āboltiņas puses pārkāpta. Tajā nevarot vainot tikai Āboltiņu, taču viņa esot uzstājusies ar kritiku par kandidātiem un komentējusi procesu.

Āboltiņa plānojusi nolikt deputātes mandātu līdz gada beigām, un tas ir viņas ziņā, kad precīzi tas tiks izdarīt, teica Ašeradens. Kopumā process esot noritēji pretēji tam, kāda bijusi vienošanās, kas esot «īpaši sāpīgi», jo iepriekšējā kongresā tika aizstāvētas Ābotliņas pozīcijas, piebilda partijas vadītājs. Taču tagad viņš esot redzējis tādu pašu pretdarbību un intrigu procesu kā iepriekš.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/aseradens-paliek-ekonomikas-ministra-amata-bet-par-sacelto-jezgu-izsledz-aboltinu-253205

VIEDOKLIS: «Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres izredzes kļūt par Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

«Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas, norāda biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Viņš skaidro, ka kandidēšana kā tāda ir ļoti apsveicama, bet pauda lielas šaubas par to, vai Reizniece-Ozola būtu laba Eirogrupas vadītāja. Pēc Gobiņa domām, par labu finanšu ministrei ir vairāk lietas, proti, viņa ir sieviete, ir zināma viņas aizraušanās ar šahu, tāpat viņa ir no mazas Austrumeiropas valsts un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr ļoti liels mīnuss, no kā Eiropas līmenī būtu grūti atbrīvoties, ir «Lemberga faktors».

«Neviens ES negrib būt atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem, kuri ir gan ZZS, gan Aivara Lemberga personā, tiešā vai netiešā veidā. Saiknes tur ir ļoti spēcīgas, un šis ir tas, kas ļoti samazina varbūtību Reizniecei-Ozolai iegūt šo amatu. Par labu nenāk jebkāda veida šaubu ēnas par neatkarību un spēju patstāvīgi domāt,» sacīja biedrības prezidents.

Gobiņš arī uzsvēra, ka varbūtību samazina ZZS sadarbības līguma neesamība ar kādu no Eiropas partijām. «ZZS vēl paši nav nodefinējuši, kuram flangam partija pieder, kur nu vēl noslēguši līgumu ar kādu no Eiropas partijām. Tas ļoti iegriež jebkāda veida Latvijas interešu aizstāvībai, jo, kamēr ministru prezidenti, gatavojoties lielām Eiropadomes sēdēm, tiekas savos partiju grupējumos, Kučinskis tajā brīdī varbūt dzer kafiju vēstniecībā,» minējumus izteica Eiropas Kustības Latvijā prezidents.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/lemberga-faktora-del-finansu-ministres-izredzes-klut-par-eirogrupas-prezidenti-ir-loti-zemas-253372

Ref:224.000.103.2795


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.