bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Ušakova divdomīgie centieni. Lēnās reformas valsts pārvaldē. «Lemberga faktora» sekas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUBNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Pret Latvijas Dzelzceļu sāk administratīvā pārkāpuma procedūru

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts dzelzceļa administrācija 2017.gada 6.novembrī pirmo reizi valsts dzelzceļa nozares vēsturē sākusi administratīvā pārkāpuma procedūru pret VAS Latvijas dzelzceļš par informācijas slēpšanu no valsts uzraugošās iestādes.

Valsts dzelzceļa administrācijas pārstāvji norāda, ka uzraugošā iestāde nepieciešama, lai veiktu pārbaudi par infrastruktūras maksas celšanas pamatotību un iespējamo pārvadātāju diskrimināciju, mākslīgi sadārdzinot mūsu tranzīta koridoru.

Iespējamās soda sankcijas saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu šajā gadījumā var sasniegt 14 000 eiro.

VAS Latvijas Dzelzceļš atkārtoti esot ignorējis Valsts dzelzceļa administrācijas aicinājumu sniegt detalizētu iekļauto izmaksu atšifrējumu, kas iekļautas infrastruktūras maksas aprēķinā, ko VAS Latvijas Dzelzceļš plāno piemērot no 2018.gada 1.janvāra, norāda administrācijas pārstāvji.

Minot arī to, ka Valsts dzelzceļa administrācijas pienākums ir pārbaudīt, vai infrastruktūras izmantošanas maksa noteikta atbilstoši likumam un aprēķināta pamatoti. Informācijas slēpšanas dēļ Valsts dzelzceļa administrācija nevar veikt tai likumā noteiktos pienākumus.

Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks komentē: «Šī ir pirmā reize valsts dzelzceļa nozares vēsturē, kad valstij piederošs uzņēmums atsakās sniegt pieprasīto informāciju uzraugošajai institūcijai. Saskaroties ar šādu bezprecedenta gadījumu, Valsts dzelzceļa administrācija ir spiesta piemērot sankcijas, par kurām jau iepriekš brīdināja atkārtotajos lūgumos sniegt informāciju VAS Latvijas Dzelzceļš.»

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/pret-i-latvijas-dzelzcelu-i-sak-administrativa-parkapuma-proceduru-253730

DARĪJUMS: Salu tilta atjaunošanas otrās kārtas plānotās izmaksas pieaugušas par 13 miljoniem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Salu tilta pārbūves projekta otrās kārtas izmaksas no sākotnēji plānotajiem 17,3 miljoniem pieaugušas līdz 30,26 miljoniem eiro, liecina Rīgas domes Finanšu komitejas dienaskārtībā iesniegtais dokuments.

Vēl septembrī Rīgas dome nolēma, ka tilta atjaunošanas otrā kārta tiks īstenota līdz 2020.gadam par 17,3 miljoniem eiro. Lai to īstenotu, plānots piesaistīt Kohēzijas fonda finansējumu.

Trešdien, 8.novembrī, komitejas sēdē plkst.15 plānots izskatīt Rīgas domes Satiksmes departamenta pieteikumu par to, ka Salu tilta rekonstrukcijai nepieciešami papildus 13 miljoni eiro.

Departaments skaidro, ka patlaban projekta otrās kārtas īstenošanas kopējās izmaksas plānotas 30,26 miljonu apmērā. Kopējās attiecināmās izmaksas ir 26,6 miljoni eiro – 22,6 miljoni eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums un 3,9 miljoni eiro Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums. Kopējās neattiecināmās projekta izmaksas ir 3,63 miljoni eiro.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/salu-tilta-atjaunosanas-otras-kartas-planotas-izmaksas-pieaugusas-par-13-miljoniem-253560

CĪŅA:  Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie mala

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis

Reformas valsts pārvaldē norit tik lēni, ka reizēm gribas visu mest pie malas, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzīst Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Saeimas komisija trešdien, 8.novembrī,  uzklausīja Valsts kontroles izvērtējumu par 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, norādot, ka nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas. Komisijas deputāti vēlējās uzzināt Valsts kancelejas viedokli par Valsts kontroles secinājumiem, kā arī Valsts kancelejas tālāko rīcību ar minētā jautājuma ieviešanu dzīvē.

Citskovskis informē, ka Valsts kanceleja neskata visu mazo valsts iestāžu iespējamu reorganizāciju vienkopus, bet gan atsevišķi, piemēram, ar Finanšu ministriju norit pārrunas par Izložu un azartspēļu inspekcijas pievienošanu Valsts ieņēmumu dienestam. Tomēr kopumā Valsts kancelejai vēl jāanalizē, kā rīkoties ar mazajām valsts iestādēm.

«Ar atsevišķām ministrijām darbs jau ir sācies, bet risinājums, ko iesākt ar visām mazajām valsts iestādēm, netiks apkopots vienā ziņojumā. Katrā ziņā lēmumi, ko iesākt ar mazajām iestādēm, būs politiski,» norāda Citskovskis.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/citskovskis-reformas-valsts-parvalde-norit-tik-leni-ka-reizem-gribas-visu-mest-pie-malas-253609

KRITUMS: No arhīva pazuduši papīri par Godmaņa iespējamo sadarbību ar čeku

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ivars Godmanis

Latvijas vēstures pētnieki ir satraukti par Latvijas Padomju sociālistiskās republikas (LPSR) Valsts drošības komitejas (VDK) lietu dokumentu pazušanu no tiesu arhīviem, stāsta Latvijas LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.

Rīgas rajona tiesa trešdien, 8.novembrī, atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neizsniegs 1990.gada LPSR Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK jeb čeku lietu, jo konstatēts, ka šī lieta tiesas arhīvā vairs neatrodas.

Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) pārstāve Māra Sprūdža informējusi komisiju, ka iesniegums ar lūgumu pārbaudīt, vai arhīvā lieta atrodas, tika nosūtīts LNA Siguldas zonālajam arhīvam, kurā glabājas Rīgas rajona tiesas dokumenti, tomēr varbūtība, ka lieta ir arhīvā, esot ļoti niecīga.

Kangeris norāda, ka zinātniekus lietas iespējamā pazušana satrauc, jo jau iepriekš Valmieras tiesa kādu citu čekas sadarbības lietu iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīt tiesā sniegtās liecības. «Par to mēs savulaik rakstījām gan Nacionālajam arhīvam, gan visādām institūcijām, proti, ka to nevar darīt, jo lietas ir jāsargā,» stāsta Kangeris.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/arhiva-pazudusi-papiri-par-godmana-iespejamo-sadarbibu-ar-ceku-253674

PATIESĪBA: Ušakova centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru nav saprotami un ir divdomīgi

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) centieni tikties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, nav saprotami un ir divdomīgi, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis.

Laikraksts Neatkarīgā iepriekš rakstīja, ka Ušakovs caur Eiropas Sociālistu partiju (ESP) meklējis ceļus tikties ar NATO ģenerālsekretāru un noslēgt «bezprecedenta vienošanos» par pašvaldības sadarbību ar NATO, kas dažiem radījis aizdomas par slēptiem politiskiem mērķiem. Ar Rīgas mēru NATO mītnē Briselē ticies zemāka ranga alianses pārstāvis, ģenerālsekretāra pārstāvis publiskajā diplomātijā Takans Ildems.

Jegermanis skaidroja, ka jebkuras pašvaldības vadītājs divpusēji var tikties ar starptautiskām organizācijām un citām organizācijām, bet, ja pašvaldība vēlas kārtot kādas oficiālas lietas vai vienošanās, tas ir jādara ar ĀM piekrišanu vai atbalstu. Viņš apstiprināja, ka konkrētajā gadījumā tikšanās ar ministriju nav tikusi apspriesta un saskaņota.

«Iepriekš par šo tikšanos neko nezinājām. Ar mums netika saskaņots un netika apspriests tikšanās iespējamais saturs, tādēļ Rīgas mērs vien sev zināmu iemeslu dēļ nodarbojas ar sava veida pašdarbību,» teica ministrija preses sekretārs, piebilstot, ka katra pašvaldība ir zināmā mērā neierobežota, bet, ja ir runa par sadarbību ar kādu starptautisku organizāciju, tad tā vairs nav pašvaldības kompetence.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/am-usakova-centieni-tikties-ar-nato-generalsekretaru-nav-saprotami-ir-divdomigi-253393

ATTĪSTĪBA: Judins pauž kritiku Sudrabai par ekspertu izvēli parlamentārās izmeklēšanas komisijai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāti – komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba, Mārtiņš Šics un Andrejs Judins

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pirmdien, 6.novembrī, domstarpības raisīja ekspertu izvēle, kā arī deputāti pauda neapmierinātību par atsevišķu personu atteikšanos ierasties uz komisijas sēdi.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra informējusi, ka nevarēs deleģēt pārstāvjus resursu trūkuma dēļ, kā arī saistībā ar to, ka tās pārstāvji ieņem arī tiesnešu amatus, par šo sniegto atbildi deputātus informēja komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

Neapmierinātību ar Valststiesību zinātņu katedras atbildi pauda vairāki parlamentārieši, no kuriem deputāts Mārtiņš Šics (LRA) taujāja, vai jāizmanto parlamentārās izmeklēšanas komisijai likumā paredzētās tiesības lūgt tiesai konkrētās personas atvest ar policijas palīdzību.

Saistībā ar diskusiju par ekspertu izvēli komisijas vairākums noraidīja deputāta Andreja Judina (Par!/V) priekšlikumu no sēdes izslēgt konstitucionālo tiesību jautājumu, jo sēdē neesot klāt attiecīgās jomas eksperti. Uz komisijas sēdi uzaicinātais advokāts Gvido Zemribo gan atbildēja, ka savulaik pasniedzis lekcijas salīdzināmajās konstitucionālajās tiesībās.

Judins arī pauda kritiku komisijas priekšsēdētājas rīcībai attiecībā uz ekspertu izvēli, savukārt deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) aizstāvēja Sudrabas rīcību.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/judins-pauz-kritiku-sudrabai-par-ekspertu-izveli-parlamentaras-izmeklesanas-komisijai-253134

NĀKOTNE: Ašeradens paliek ekonomikas ministra amatā, bet par sacelto jezgu izslēdz Āboltiņu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Solvita Āboltiņa un Arvils Ašeradens

Partijas Vienotība priekšsēdētājs Arvils Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā, nolēma Vienotības valde.

Ašeradenam nedodoties vadīt partijas Saeimas frakciju, tās vadību nolemts uzticēt deputātam Hosamam Abu Meri. Šis ir valdes rekomendējošs piedāvājums Saeimas frakcijai, par kuru tā vēl lemšot.

Partijas valde pirmdien, 6.novembrī, nolēma no politiskā spēka izslēgt kādreizējo partijas līderi un līdzšinējos Saeimas frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu, jo viņa diskreditējusi jauna ekonomikas ministra meklēšanas procesu.

Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens pēc notikušās valdes sēdes informēja žurnālistus, ka partija apsprieda notikumus saistībā ar iespējamu ekonomikas ministra nomaiņu. Pašreizējā Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Āboltiņa esot rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu.

Ašeradens uzsvēra, ka tā esot bijusi partijas valdes priekšsēdētāja prerogatīva virzīt un saskaņot kandidātu, taču šī vienošanās no Āboltiņas puses pārkāpta. Tajā nevarot vainot tikai Āboltiņu, taču viņa esot uzstājusies ar kritiku par kandidātiem un komentējusi procesu.

Āboltiņa plānojusi nolikt deputātes mandātu līdz gada beigām, un tas ir viņas ziņā, kad precīzi tas tiks izdarīt, teica Ašeradens. Kopumā process esot noritēji pretēji tam, kāda bijusi vienošanās, kas esot «īpaši sāpīgi», jo iepriekšējā kongresā tika aizstāvētas Ābotliņas pozīcijas, piebilda partijas vadītājs. Taču tagad viņš esot redzējis tādu pašu pretdarbību un intrigu procesu kā iepriekš.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/aseradens-paliek-ekonomikas-ministra-amata-bet-par-sacelto-jezgu-izsledz-aboltinu-253205

VIEDOKLIS: «Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres izredzes kļūt par Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

«Lemberga faktora» dēļ finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) izredzes kļūt par Eiropas Savienības (ES) finanšu ministru padomes jeb Eirogrupas prezidenti ir ļoti zemas, norāda biedrības Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Viņš skaidro, ka kandidēšana kā tāda ir ļoti apsveicama, bet pauda lielas šaubas par to, vai Reizniece-Ozola būtu laba Eirogrupas vadītāja. Pēc Gobiņa domām, par labu finanšu ministrei ir vairāk lietas, proti, viņa ir sieviete, ir zināma viņas aizraušanās ar šahu, tāpat viņa ir no mazas Austrumeiropas valsts un Latvija ir viena no retajām valstīm, kas ievēro visus Māstrihtas kritērijus. Tomēr ļoti liels mīnuss, no kā Eiropas līmenī būtu grūti atbrīvoties, ir «Lemberga faktors».

«Neviens ES negrib būt atkarīgs no Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugiem, kuri ir gan ZZS, gan Aivara Lemberga personā, tiešā vai netiešā veidā. Saiknes tur ir ļoti spēcīgas, un šis ir tas, kas ļoti samazina varbūtību Reizniecei-Ozolai iegūt šo amatu. Par labu nenāk jebkāda veida šaubu ēnas par neatkarību un spēju patstāvīgi domāt,» sacīja biedrības prezidents.

Gobiņš arī uzsvēra, ka varbūtību samazina ZZS sadarbības līguma neesamība ar kādu no Eiropas partijām. «ZZS vēl paši nav nodefinējuši, kuram flangam partija pieder, kur nu vēl noslēguši līgumu ar kādu no Eiropas partijām. Tas ļoti iegriež jebkāda veida Latvijas interešu aizstāvībai, jo, kamēr ministru prezidenti, gatavojoties lielām Eiropadomes sēdēm, tiekas savos partiju grupējumos, Kučinskis tajā brīdī varbūt dzer kafiju vēstniecībā,» minējumus izteica Eiropas Kustības Latvijā prezidents.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/lemberga-faktora-del-finansu-ministres-izredzes-klut-par-eirogrupas-prezidenti-ir-loti-zemas-253372

Ref:224.000.103.2795


Pievienot komentāru

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri