bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.02.2018 | Vārda dienas: Alma, Annemarija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradens citā amatā. Stagnācija korupcijas izkaušanā. Nekustamā īpašuma «burbulis» Baltijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Kučinskis mēģinājis Ašeradenu pierunāt nepamest ekonomikas ministra amatu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidents Māris Kučinskis neparakstīs ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atlūgumu, pirms nebūs zināms nākamais ekonomikas ministrs un viņš nebūs paudis apņemšanos pildīt valdības rīcības plānā rakstīto, šodien intervijā Latvijas Radio 4 norāda premjers.

Kučinskis neslēpa, ka jau pirms mēneša zinājis par Ašeradena plānu pamest valdību, taču konkrētāk šis jautājums ar ekonomikas ministru apspriests vakar, kad premjers mēģinājis Ašeradenu pierunāt nespert šādu soli.

«Vienotība ir pieņēmusi šādu lēmumu, bet es vēl neesmu saņēmis rakstisku Ašeradena iesniegumu. Es šo iesniegumu neparakstīšu, kamēr nebūšu pārliecinājies par to, kā attīstīsies tālākā situācija, piemēram, par valsts budžeta pieņemšanu, kā arī noteicošs faktors būs ekonomikas ministra amata kandidāts,» skaidro Kučinskis.

Pēc Ministru prezidenta domām, ir svarīgi zināt iespējamos ekonomikas ministra amata kandidātus, jo ministra redzeslokā patlaban ir virkne svarīgu un sarežģītu jautājumu, piemēram, sarunas ar Telia par SIA Latvijas Mobilais telefons un SIA Lattelecom apvienošanu, situācija ar Liepājas metalurgu, dabasgāzes tirgus jautājumi u.c. Tāpat svarīgs aspekts būs nākamā ekonomikas ministra apņemšanās pildīt valdības rīcības plānā ietvertos uzdevumus. «Man ir jāpārliecinās, ka tas viss tiks turpināts,» teic premjers.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/kucinskis-meginajis-aseradenu-pierunat-nepamest-ekonomikas-ministra-amatu-249923

DARĪJUMS: Vairāku partiju politiķi aicina apvienot politiskos spēkus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāku partiju politiķi aicina apvienot politiskos spēkus, lai startētu nākamā gada Saeimas vēlēšanās.

Ar šādu priekšlikumu nāk klajā Latvijas politiķi Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība), Artis Pabriks (Vienotība), Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) un Juris Pūce (Latvijas attīstībai).

Politiķi norāda, ka startam 2018.gada Saeimas vēlēšanās ir nepieciešams apvienot izlēmīgus un mūsdienīgi domājošus politiķus un partijas no visas Latvijas, kuru vērtības sakņojas Rietumu demokrātijā un kam rūp mūsdienīga, izlēmīga un dinamiska Latvija, nevis tikai tās galvaspilsēta Rīga.

«Ir svarīgi apvienot spēkus, nevis drumstalot jau tā raibo politisko drēbi vēl vairāk. Tas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai mūsu valsts pilnvērtīgi attīstītos un sniegtu izaugsmes iespējas saviem cilvēkiem,» skaidro viens no Latvijas politiskajiem līderiem un Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars.

Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks min, ka Latvijā šobrīd ir pārāk daudz politisku partiju un valda nevajadzīga sašķeltība. «Lai dinamiski attīstītos, pietiktu ar dažiem politiskajiem spēkiem. Tāpēc arī aicinām sadarboties un apvienot spēkus,» norāda Pabriks.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/vairaku-partiju-politiki-aicina-apvienot-politiskos-spekus-249832

KRITUMS: KP trim būvmateriālu tirgotājiem piemērojusi 5,78 miljonu eiro sodu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA Depo DIY , AS Kesko Senukai Latvia un SIA Tirdzniecības nams Kurši piemērojusi kopumā 5,78 miljonu eiro naudas sodu, vēsta KP pārstāvis Toms Noviks.

Tostarp Depo piemērots naudas sods 3 718 323 eiro apmērā, Tirdzniecības nams Kurši-1 145 077 eiro apmērā, bet Kesko Senukai Latvia – 920 618 eiro apmērā.

Pirms šī lēmuma ar būvmateriālu piegādātāju SIA Knauf un SIA Norgips, kā arī vienu no lietā iesaistītajiem tirgotājiem SIA Krūza noslēgti administratīvie līgumi, kas paredz izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopumā 1,6 miljonu eiro apmērā.

KP norāda, ka uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā Knauf izplatītiem ģipša, kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un Norgips izplatītam ģipškartonam. Lietas izpētes laikā KP vērtēja Knauf un Norgips, kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju Depo, Kesko Senukai Latvia, Tirdzniecības nams Kurši un Krūza aizliegtu vienošanos esamību.

Pēc KP konstatētā, vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, Knauf un Norgips nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni Knauf un Norgips precēm mazumtirdzniecībā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/kp-trim-buvmaterialu-tirgotajiem-piemerojusi-kopuma-5-78-miljonu-eiro-sodu-249811

TAISNĪBA: Ir daudz skaļu korupcijas lietu, bet nav nekādu rezultātu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Rasma Kārkliņa

Efektīvākais veids cīņai ar politisko korupciju ir reāla soda pieredze jeb nesodāmības sajūtas izskaušana, starptautiskajā konferencē Ceļā uz atklātību, atbildību un labāku pārvaldību: trauksmes celšanas veicināšana, cīņa pret korupciju, nākotnes perspektīvas, uzsver Korupcijas pētniece Rasma Kārkliņa.

Viņasprāt, ir daudz skaļu korupcijas lietu, par kurām ir runāts un rakstīts medijos, bet nav nekādu rezultātu, un tas demoralizē citus cilvēkus, kas gribētu valstī kaut ko mainīt. Klātesošajiem pētniece centās definēt politisko korupciju, minot arī piemērus un norādot ka tā ietver kompleksas darbības, tostarp valsts sagrābšanu, kas ietver valsts institūciju de facto pārņemšanu, privātu «muižu» veidošanu un publisku institūciju izmantošanu savas un «savējo» bagātības vairošanai.

«Politiskā korupcija arī ietver slepenu koruptīvu varas tīklu veidošanu, likumdevēja varas ļaunprātīgu izmantošanu, tiesas procesa korupciju, korupciju medijos un citas. Mediju jautājumos arī nav rezultātu par to, kam tad pieder lielākie mediji, neskatoties uz to, ka ir aizdomas,» norāda Kārkliņa.

Pēc pētnieces domām, korupcija pēc definīcijas ir slēpta, tādēļ to ir grūti pierādīt, tomēr ir veidi, kā mazināt politisko korupciju. Politiskās korupcijas apkarošanā svarīga loma ir institūcijām, proti, skaidriem un stingriem likumiem. Jābūt arī pretkorupcijas iestādēm un pilsoniskas pretkorupcijas organizācijām un sadarbībai starp institūcijām. Svarīgi ir arī rīki korupcijas atklāšanai, pie kuriem pētniece minēja trauksmes cēlājus, pētniecisko žurnālistiku un operatīvo darbību.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/korupcijas-petniece-ir-daudz-skalu-korupcijas-lietu-bet-nav-nekadu-rezultatu-249516

IZAUGSME: Atceļ spriedumu par Sprūdža izteikumiem attiecībā uz Lembergu, ka «zaglim jāsēž cietumā»

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu Aivara Lemberga strīdā ar bijušo Vides un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu par nepatiesiem, godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

AT spriedumā atzina, ka nevar piekrist apelācijas instances tiesas secinājumam, ka vidusmēra saprātīgam skatītājam frāze «jums ir jāsaņem (..) taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā», liek izdarīt pārsteidzīgu secinājumu par prasītāja vainojamību viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, vēsta Delfi.

Rīgas apgabaltiesa 2015.gada februāra sākumā atzina, ka Sprūdža teiktais LNT radījumā 900 sekundes 2012.gada 16.oktobrī, proti, «Jums ir jāsaņem … taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā» un «Un tieši, pateicoties tai jūsu nesodāmībai, kuru jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu», ir Lemberga godu un cieņu aizskaroši izteikumi. Tiesa nosprieda, ka no Sprūdža par labu Lembergam piedzenama atlīdzība par nodarīto kaitējumu 2 000 eiro apmērā un tiesāšanās izdevumi 2 168,54 eiro apmērā – kopā 4 168 eiro apmērā.

AT spriedumā atzina, ka nevar piekrist apelācijas instances tiesas secinājumam. Turklāt AT par pamatotu atzina Sprūdža kasācijas sūdzībā norādīto, ka frāze «Jums ir jāsaņem (..) taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā», nav uztverama primitīvi tikai pēc tajā lietoto vārdu nozīmes, bet gan kā pielietots tēlainās izteiksmes līdzeklis politiskās retorikas kontekstā, kad, simboliski piesaucot sabiedrībā populāras filmas citātu domas paspilgtināšanai, tiek uzsvērta juridiskās atbildības neizbēgamības principa īstenošanas nozīmība. Minētais kā viens no tiesiskas valsts pamatprincipiem, jo sevišķi izskatāmās krimināllietas kontekstā, sabiedrībai ir īpaši nozīmīgs un attiecināms arī uz Lembergu viņa noziedzīgo nodarījumu sakarā, norāda AT.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/atcel-spriedumu-par-sprudza-izteikumiem-attieciba-uz-lembergu-ka-zaglim-jasez-cietuma-249227

CĪŅA: Denacionalizēto namu īrnieki turpina pieprasīt kompensāciju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas Denacionalizēto namu īrnieku asociācija ceturtdien, 12.oktobrī, piketā pie Ministru kabineta ēkas pieprasīja valdībai lemt par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem zemes, naudas vai mājokļa veidā.

Aptuveni 30 piketa dalībnieku uzsvēra, ka, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, Latvijā denacionalizēto māju īrnieku problēma joprojām netiek risināta.

Piketa dalībnieki bija sagatavojuši vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā pieprasīts garantēt Augstākās padomes (AP) 1991.gada 30.oktobra lēmuma “Par LR likumu Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem un Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā spēkā stāšanās kārtību izpildīšanu. Šajā lēmumā tika noteikts, ka līdz 1991.gada 1.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz AP likumprojekts Par kompensācijām, taču tas līdz šim nav izpildīts, uzsvēra viens no piketa organizatoriem Evalds Paurs.

«Uzskatām, ka noklusēt šo AP lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, ir amorāla un nosodāma pozīcija,» uzsvēra Paurs.

Viņš norādīja, ka, ignorējot šo AP lēmumu, denacionalizēto māju īrnieki tiek pazemoti ar «palīdzību» kā maznodrošinātām personām. «Tā ir ciniska maldināšana, jo šī «palīdzība» nekad nav bijusi un nebūs īrniekiem nodarīto zaudējumu segšana, bet gan valsts, gan pašvaldības ar likumu maskēta līdzekļu virzīšana namīpašniekiem labuma gūšanai,» skaidroja Paurs.

Piketa dalībnieki uzsvēra, ka AP 1991.gada 30.oktobra lēmuma izpildīšana būtu novērsusi diskrimināciju un tagad nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.

Paurs norādīja, ka jau patlaban denacionalizēto namu īrniekiem tiekot prasīta nesamaksājama īres maksa, piemēram, viņam tā ir seši eiro par kvadrātmetru. «Īpašnieki īres maksu gatavojas vēl paaugstināt, taču mūs – īrniekus – par nemaksāšanu gatavojas izlikt no dzīvokļiem, vietā neierādot pienācīgu mājokli, bet labākajā gadījumā piedāvājot istabu kopmītnē,» viņš skaidroja.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/denacionalizeto-namu-irnieki-turpina-pieprasit-kompensaciju-249815

NĀKOTNE: Ikviens var mācīt Aneti – pirmo klientu atbalsta robotu Latvijā

Lattelecom darbu sācis pirmais uzņēmuma klientu atbalsta robots Anete, kas ar sabiedrības līdzdalību un sarunām mācās virtuāli sniegt palīdzību latviešu valodā. Aneti radījuši Lattelecom darbinieki iekšējā inovāciju programmā, sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumu Tilde.

Jānorāda, ka pirmajā dienā jau vairāk nekā 300 cilvēki sarunājušies ar jauno palīgu, uzdodot vairāk nekā 4 000 jautājumu. Sarunu biedri gan pārbaudījuši Anetes spēju atbildēt uz jautājumiem par Lattelecom, gan centās pārliecināties par tās atjautību, vēsta uzņēmuma pārstāvji.

Chatbots darbojas Facebook vidē un nepārtraukti turpina pilnveidoties ar kontrolētās mašīnmācīšanās palīdzību. Tas nozīmē, ka Anete mācās no klientu uzdotajiem jautājumiem, lai spētu atbildēt arvien precīzāk un daudzveidīgāk.

Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka sākotnēji virtuālā palīdze mācās atbildēt uz vienkāršākiem jautājumiem par uzņēmuma produktiem, pakalpojumiem un norēķiniem. Paredzams, ka tuvākā nākotnē Anete varēs sniegt informāciju arī par e-veikala pirkumiem, pastāstīs, ko vērts redzēt televīzijā un Shortcut, pieņems tet elektrības skaitītāju rādījumus, kā arī palīdzēs noformēt pakalpojumu pieteikumus, piedāvās personalizētus akciju piedāvājumus un veiks citas darbības.

«Visā pasaulē arvien vairāk manuālu darbu automatizē, pielietojot robotus, kas izmanto mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta tehnoloģijas. Pērn šajā nozarē vien tika investēti 40 miljardi dolāru. Arī Lattelecom jau vairākus gadus izmēģina spēkus šajā jomā, tai skaitā klientu servisa virzienā. Anete ir pirmais, bet noteikti ne pēdējais solis mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta jomā, kur turpināsim izstrādāt jaunus risinājumus,» saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ikviens-var-macit-aneti-pirmo-klientu-atbalsta-robotu-latvija-249703

VIEDOKLIS: Vai Baltijā gaidāms jauns nekustamā īpašuma «burbulis»?

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kamēr pasaulē bankas brīdina par jauna nekustamā īpašuma «burbuļa» veidošanos, nozarē strādājoši Lietuvas mākleri pārkaršanas pazīmes nesaskata un norāda uz Baltijas banku rīcību – kamēr tās neraida trauksmes signālu, neesot pamata uztraukties.

Kā aplēsis viens no vadošajiem Baltijas nekustamā īpašuma konsultāciju uzņēmumiem, Ober-haus, 2017.gada pirmajā pusē komercplatību darījumos trijās valstīs kopumā ieplūduši 368 miljoni eiro.

«Vairums investīciju, 198 miljoni eiro jeb 54%, šī gada pirmajā pusē ieguldīti Lietuvā. Igaunijas nekustamo tirgū pirmajos sešos mēnešos kopumā veikti 91 miljonu eiro lieli ieguldījumi. Mazākās kopējās investīcijas šajā periodā novērotas Latvijā ar kopējo apjomu 79 miljoniem eiro,» tā skaidroja Ober-haus vērtēšanas un analīzes daļas vadītājs Sauļus Vagonis (Saulius Vagonis).

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/baltija-jaunu-nekustama-ipasuma-burbuli-nesaskata-aicina-verot-banku-ricibu-249930

Ref:224.000.103.2540


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Banku drāma. Pārmetumi valdības rīcībspējai. Bronzas medaļa Latvijai

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Draudi; Bažas; Panākumi.

ECB: ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem

ABLV Bank tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien, 24.februārī, paziņojusi Eiropas Centrālā banka.

Maxima: 27% iedzīvotāju par pirkumiem norēķinās pašapkalpošanās kasēs

Aptuveni 27% iedzīvotāju izvēlas par saviem pirkumiem norēķināties pašapkalpošanās kasēs tajos Maxima Latvija veikalos, kuros šīs kases ir pieejamas, BNN vēsta uzņēmumā.

Rīgā iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu

Lai cīnītos ar ilgstošu un ļaunprātīgu nemaksāšanu par Rīgas pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, iecerēts atkal ieviest automašīnu riteņu bloķēšanu. To gan plānots pielietot tikai kā galējo līdzekli gadījumā, ja sods par iepriekšējiem pārkāpumiem nebūs samaksāts jau divas reizes.

Latvijā janvārī bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada janvārī bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Ārvalstu investoru padome pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai

Ārvalstu investoru padome Latvijā pauž bažas par negatīvajām sekām Latvijai, ko izraisa apgalvojumi par Latvijas Bankas vadītāja iesaistīšanos korupcijā un apsūdzības naudas atmazgāšanā trešajai lielākajai bankai Latvijā.

Pabriks: Valsts naidnieka mērķis ir parādīt Latviju kā neveiksmīgu valsti

Ir jārēķinās, ka jebkuras Latvijas iekšpolitikas problēmas vēlēšanu gadā, valsts ārējie naidnieki var pastiprināt un izmantot kā iemeslu uzbrukumam informācijas telpā. Mērķis ir diskreditēt valsti, sagraut tai ticību un izplatīt vēstījumu, ka esam tā sauktā failed state jeb neizdevusies valsts, pauž bijušais aizsardzības un ārlietu ministra un tagadējais Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Uzsākts kriminālprocess par Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim

Pēc Latvijas attīstībai Rīgas domes frakcijas deputāta Viestura Zepa iesnieguma Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu saistībā ar Āgenskalna tirgus novešanu līdz avārijas stāvoklim.

Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām

«Ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām,» uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

VK: VID uzlabojis pārmaksāto nodokļu atmaksas sistēmu nodokļu maksātāju interesēs

Pēc Valsts kontroles ieteikuma Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests ir uzlabojis pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atmaksas kārtību. Tāpēc nodokļu maksātājiem ir pamats sagaidīt, ka VID pārmaksāto PVN un IIN atmaksās laikus un samaksās arī nokavējuma naudu, ja nebūs ievērojis noteikto atmaksas termiņu.

Lielā Talka aicina ziņot par piesārņotām teritorijām dabā

Lai arī laikapstākļi šonedēļ īpaši nelutina, pavasaris lēniem soļiem tuvojas, tāpēc Lielās Talkas organizatori aicina iedzīvotājus ziņot par piegružotām un piesārņotām teritorijām dabā, lai Lielās Talkas desmitgadē - 28.aprīlī - tās kopīgiem spēkiem sakoptu.

Grausta statuss ēkai, kurā dzīvo bijušie Valsts prezidenti

Ēka Rīgā, Brīvības ielā 38, kurā diviem bijušajiem Latvijas Valsts prezidentiem piešķirti dzīvokļi, klasificēta par B kategorijas graustu un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.

Baltijas valstis EK prasa saglabāt finansiāli spēcīgu ES Kohēzijas politiku

Baltijas valstu finanšu ministri ir apvienojušies kopīgā aicinājumā Eiropas Komisijai saglabāt finansiāli spēcīgu Eiropas Savienības Kohēzijas politiku, veidot to stratēģisku un orientētu uz rezultātiem, BNN vēsta Finanšu ministrijā. 

Policija sākusi pārbaudi par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank

Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla paziņojumā minēto par iespējamām naudas atmazgāšanas shēmām ABLV Bank.

Latkovskis: Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu Maizīša nepārvēlēšanu SAB vadītāja amatā

Latvijas sabiedrotie Rietumos nesaprastu, ja Saeima nepārvēlētu amatā Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti, šādu viedokli telekanālā LNT pauda Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

S&P Global apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu līdzšinējā «A-» līmenī

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Globalpārapstiprināja Latvijas kredītreitingu esošā «A-» līmenī, saglabājot pozitīvu nākotnes novērtējuma, BNN vēsta Valsts kasē.

Kristovskis: Valsts amatpersonām jābūt vienlīdz stingrām kā pret Rimšēviču, tā pret Lembergu

«Konsekvences trūkums - tāds pārsteidzošs vērtējums rodas, vērojot valsts augstāko amatpersonu pēdējo dienu uzstājīguma uzplaiksnījumu, prasot Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča nekavējošu atkāpšanos,» izbrīnu pauž Ventspils domes deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Valmieras stikla šķiedra: OIK reformai izšķiroša loma apstrādes rūpniecības attīstībā

Obligātās iepirkumu komponentes diferencētā maksājuma ieviešana ir pozitīvs signāls visam rūpniecības sektoram, kas ļauj drošāk raudzīties nākotnē un plānot uzņēmuma ilgtermiņa darbību Latvijā, paziņo viens no vadošajiem Eiropas stikla šķiedras produktu ražotājiem AS Valmieras stikla šķiedra.

Nacionālie bruņotie spēki Ukrainā nogādās devīto labdarības sūtījumu

Šīs nedēļas nogalē Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies ceļā uz Ukrainu, lai nogādātu devīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

LVRTC: Zaķusalas TV torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro

Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro, stāsta Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Uztraucas, ka pedagogiem pietrūks laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu

Pedagogiem var pietrūkt laika sagatavoties strādāt ar jauno mācību saturu, bažas pauž Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Vanaga pauda viedokli, ka, pārejot uz jauno mācību standartu, pedagogiem vajag dot vairāk laika individuālam darbam, lai sagatavotos stundām, bet tas prasot papildus finanses un līdz ar to par šo aspektu «neviens negrib dzirdēt».

Judins, Loskutovs, Čigāne un Dālderis arī turpmāk strādās Vienotības frakcijā

Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs,  Lolita Čigāne un Ints Dālderis turpinās darbu politiskās partijas Vienotība frakcijā un valdošajā koalīcijā.

No jauna jāvērtē noteiktā summa, kas Dinamo Rīga jāieskaita valsts budžetā

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, 22.februārī, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas AS Dinamo Rīga pieteikums un atcelts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums.

Pagarināts pieteikšanās termiņš uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu

Konkursa nominācijas komisija lēmusi pagarināt pieteikšanās termiņu uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu - pretendenti pieteikumus aicināti iesniegt līdz šī gada 23. martam.

Atbalsta Dāldera ierosinājumu publiskot Latvijas Bankas darbinieku atlīdzību

Saeima atbalsta vairākus Inta Dāldera priekšlikumus, kas paredz publiskot arī Latvijas Bankas, izglītības iestāžu, kā arī valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību darbinieku un amatpersonu atlīdzību.