bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Kā interesēs darbojas Ģenerālprokuratūra? Lemberga kritums LTV. Oligarhu sarunas gaitas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

PĀRMAIŅAS: Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 81,2 miljonu eiro apmērā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 81,2 miljonu eiro apmērā, pavēsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Vienlaikus piebilstot, ka precīzāka fiskālā telpa būs zināma šā gada augustā.

2019.gada provizoriskā fiskālā telpa tiek lēsta 19,9 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro, ziņo ministre.

Budžeta strukturālais deficīts, saskaņā ar Eiropas Komisijas metodoloģiju, nākamajā gadā aplēsts 1,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā – 1,5% no IKP, bet 2020.gadā tas samazināsies līdz 1% no IKP.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/nakama-gada-fiskala-telpa-provizoriski-aplesta-81-2-miljonu-eiro-apmera-236292

DARĪJUMS: ECB obligāciju iegādes programmā uzpirkti Latvijas vērtspapīri par 1,579 miljrd. eiro

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz jūnija beigām ir uzpirkti Latvijas vērtspapīri 1,579 miljardu eiro apmērā, liecina ECB publiskotā informācija.

Savukārt Lietuvas obligācijas līdz 2017.gada jūnija beigām uzpirktas 2,62 miljardu eiro apmērā, bet Igaunijas obligācijas – 65 miljonu eiro apmērā.

Tostarp jūnijā obligāciju iegādes programmā Latvijas vērtspapīri iegādāti 36 miljonu eiro apmērā, Lietuvas – 38 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijas vērtspapīri nav uzpirkti.

Kopumā minētajā ECB programmā līdz 2017.gada jūnija beigām iegādātas obligācijas 1,639 triljonu eiro apmērā, tostarp jūnijā – 51,607 miljardu eiro apmērā.

Vērtspapīru iegādes programma sākās 2015.gada martā, īstenojot galveno eiro sistēmas – ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāku par 2% gadā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ecb-obligaciju-iegades-programma-uzpirkti-latvijas-vertspapiri-par-1-579-miljardiem-eiro-235988

CĪŅA: Ģenerālprokuratūra darbojās drīzāk valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers

Politiskā partija Progresīvie ir iesnieguši pieteikumu 13. jūlijā plkst. 8.30 iepretī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai organizēt publisku pasākumu – piketu, lai pieprasītu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkāpšanos.

Partijas biedri norāda, ka saistībā ar «Oligarhu lietas sarunām» sabiedrībai ir izdevies uzzināt, ka Latvijas drošības iestādes ir rīkojušās kūtri. «Ģenerālprokurora Kalnmeiera pēdējo dienu izteikumi tikai apliecina prokuratūras neieinteresētību šī nozieguma atklāšanā.»

Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs: «Vēl tikai pirms dažiem gadiem Latvijas Valsts prezidents bija spiests atlaist Saeimu, mobilizējot visu Latvijas sabiedrību, lai nepieļautu visaptverošu valsts izzagšanu. Ģenerālprokuroram šajā laikā būtu primāri jāveicina un jāatbalsta šī nozieguma patiesa atklāšana. Turpretī šobrīd Kalnmeiers rada iespaidu, ka Ģenerālprokuratūra ir darbojusies drīzāk Valsts izzadzēju, nevis sabiedrības interesēs.»

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/partija-generalprokuratura-darbojusies-drizak-valsts-izzadzeju-nevis-sabiedribas-intereses-235963

KRITUMS: Tiesa Imantas pedofilam mīkstina sodu

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Par seksuāliem noziegumiem pret mazgadīgām meitenēm apsūdzētais tiek konvojēts Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas sēdes pārtraukumā, kur slēgtā procesā izskata tā dēvēto Imantas pedofila krimināllietu

Rīgas apgabaltiesa pret Nauri Pikšteinu jeb tā dēvēto Imantas pedofilu nolēmusi samazināt cietumsodu par trīs gadiem, nosakot 22 gadus cietumā. Pirmās instances tiesa apsūdzētajam noteica brīvības atņemšanu uz 25 gadiem.

Trešdien, 5.jūlijā, Rīgas apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu, apelācijas kārtībā slēgtā tiesas sēdē skatot krimināllietu saistībā ar apsūdzētā iesniegto apelācijas sūdzību. Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 6.janvāra spriedums atcelts daļā par Pikšteinam noteikto sodu, paziņo apgabaltiesas preses sekretārs Raimonds Ločmelis.

Pikšteins pēc Krimināllikuma 15.panta ceturtās daļas un 160.panta trešās daļas (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā) – par seksuālas vardarbības mēģinājumu – 2014.gada 4.martā sodīts ar brīvības atņemšanu uz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Līdz ar to kā galīgo sodu apgabaltiesa apsūdzētajam noteica brīvības atņemšanu uz 22 gadiem un ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem. Pārējā daļā pirmās instances spriedums atstāts negrozīts.

Pilns nolēmums būs pieejams 19.jūlijā, pēc tam to varēs pārsūdzēt desmit dienu laikā kasācijas kārtībā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/tiesa-imantas-pedofilam-mikstina-sodu-236115

TAISNĪBA: Politiķi mudina tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt «oligarhu sarunās» pausto

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilustratīvs attēls

Vairāki partijas Vienotība deputāti saistībā ar žurnālā Ir publiskoto informāciju aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) valsts amatpersonas deklarācijās sniegto ziņu patiesumu, liecina politiķes Ilze Viņķeles twitter.com kontā publicētais iesniegums.

Ar šādu aicinājumu pie VID direktores Ilzes Cīrules vērsušies deputāti Viņķele, Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs.

Politiķi atsaucas uz Ir publiskoto informāciju informāciju, ka «Dūklava īpašumā ir, iespējams, valsts amatpersonas deklarācijās neuzrādīts īpašums Rīgas Brīvostas teritorijā». Tāpēc lūgts pārbaudīt ministra valsts amatpersonas deklarācijās par pēdējiem septiņiem gadiem sniegto ziņu patiesumu.

Parlamentārieši aicina īpaši izvērtēt, vai deklarācijās atspoguļots pilns Dūklava tiešā vai pastarpinātā īpašuma esošas mantas klāsts.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/politiki-mudina-tiesibsargajosas-iestades-parbaudit-oligarhu-sarunas-pausto-236295

IZAUGSME: LTV nesadarbosies ar Ventspils domi; meklē iespēju kļūt neatkarīgākiem

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) satura redaktores Guntas Slogas iniciatīvas LTV ir izvērtējusi sadarbību ar Ventspils domi LTV ētikas kodeksa kontekstā, un televīzija ir pieņēmusi lēmumu neturpināt sadarbību ar Ventspils domi projektā Dziesmu sirdij rodi Ventspilī, ziņo sabiedriskā medija parstāve Dace Jansone.

Latvijas Televīzija arī pārskatīs un formulēs principus sadarbībai ar Latvijas pašvaldībām kopumā raidījumu projektu ietvaros. Medijs paredz strādāt pie alternatīvu finansējumu avotu piesaistes, lai nodrošinātu pilnvērtīgu raidījumu projektu attīstību 2018.gadā.

Sloga pastāstīja, ka LTV lēmums pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi netika pieņemts balstoties tikai uz viņas publiski pausto iniciatīvu, jo šis jautājums jau iepriekš tika plaši pārrunāts LTV darbinieku vidū. «Mēs esam nonākuši pie viena viedokļa. Negribu, lai tiktu pārspīlēts mans publiskais viedoklis – ka tam ir kāda ietekme uz lēmumu. (..) Kolēģiem bija sasniegts kritiskais punkts,» sacīja Sloga.

Taujāta, kā nodoms pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi varētu ietekmēt LTV turpmāko darbību, tostarp projektu Latvijas sirdsdziesma, LTV satura redaktore norādīja, ka tiks izskatīti un izvērtēti citi veidi, kā piesaistīt finansējumu, lai projektu turpinātu, jo tas skatītāju vidū ir ļoti iecienīts.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ltv-nesadarbosies-ar-ventspils-domi-236203

NĀKOTNE: Akceptē nodokļu reformas izdevumu kompensējošos pasākumus

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola un Ministru prezidents Māris Kučinskis

«Lai īstenotu «lielos nodokļus reformas pasākumus», piemēram, diferencēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešanu un minimālās algas paaugstināšanu, nepieciešami arī kompensācijas mehānismi, kurus valdība arī atbalstīja.Tie galvenokārt ir saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu,» uzsver Finanšu ministre Dana  Reizniece-Ozola.

Ministru kabinets otrdien, 4.jūlijā, izskatīja tos likumprojektus, kas kompensēs nodokļu reformas ietvaros paredzētos izdevumus, valdības sēdē norāda Reizniece-Ozola.

Kopumā valdībai jāatbalsta izmaiņas vairāk nekā desmit likumprojektos, kas saistīti ar iecerēto nodokļu reformu. Otrdien, Ministru kabinets izskatīja piecus no tiem, bet par atlikušajiem Ministru kabinets lems nākamnedēļ.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/akcepte-nodoklu-reformas-izdevumu-kompensejosos-pasakumus-235932

Ref:224.000.103.1678


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri