bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta

BNN nedēļas apkopojums: Nākamā gada budžets Latvijā. Sieviešu zemā dalība politikā. Palīdzība Valteram Frīdenbergam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viens no svarīgākajiem lēmumiem Latvijā ir pieņemtais nākamā gada valsts budžets, kurā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, tikmēr aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no IKP. Vēl viens pavisam īpašs notikums Latvijā iezīmējās ar to, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja atņēmusi Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs. Savukārt jau ilgāku laiku Latvijas fani ir nobažījušies par populārā pašmāju mūziķa Valtera Frīdenberga veselības stāvokli. Šonedēļ portālā Ziedot.lv ievietots aicinājums ziedot – mūziķis cīnās ar vēzi un ārstēšanos nepieciešams turpināt Vācijā. Tikmēr parlamentārā izmeklēšanas komisija pavēstīja, ka decembrī uz «oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijas sēdi aicinās ekspolitiķi Andri Šķēli, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Andri Ameriku. Šonedēļ arī noskaidrots, ka vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem. Starp Baltijas valstīm finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji.

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Ticība; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne. 

 

PĀRMAIŅAS: Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeima ceturtdien, 23.novembrī, pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 deputāti, bet pret balsoja 37 parlamentārieši.

Saeima ar budžetu saistītos likumus sāka vērtēt trešdien, bet turpināja šodien. Politiķi jau iepriekš bija vienojušies, ka budžeta izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos gados. Līdz ar to budžeta izskatīšanai jau iepriekš bija ieplānotas divas dienas.

Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no tā dēvētajām «deputātu kvotām» un vienojušies, ka nebūs paredzēts papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam, deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.

Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts priekšlikums piešķirt 302 250 eiro no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu. Latvijas Studentu apvienības pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valdība apņēmusies nesamazināt finansējumu budžeta vietām augstskolās.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/saeima-pienem-nakama-gada-budzetu-paredzot-butiski-vairak-lidzeklu-veselibai-aizsardzibai-255794

TICĪBA: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Dziedātājs Valters Frīdenbergs

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Viņš ir dziedājis grupās Dzeguzīte, Putnu balle, Tumsa, nesis Latvijas vārdu pasaulē, startējot Eirovīzijas dziesmu konkursā. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Pirms gada veicot veselības pārbaudes, Valters saņēmis ziņu, kas stindzina ikvienu – vēzis. Dzīve sagriezās kājām gaisā, bet Valters nepadevās. Tika veikta operācija un trīs ķīmijterapijas kursi. Rezultāti bija labi un bija cerība, ka slimību izdosies uzveikt.

Tomēr šovasar slimība atgriezusies, tika atklātas metastāzes limfvados un saslimšana strauji progresēja, kas ārstiem atkal lika pieņemt lēmumu uzsākt ķīmijterapiju. Kopš tā laika ir izieti vēl pieci ķīmijterapijas kursi, kas kopā gada laikā sastāda jau astoņus ķīmijterapijas kursus un operāciju. Ar Latvijā pieejamajām ārstēšanas metodēm un medikamentiem izdodas tikai stabilizēt esošo situāciju, bet vēža šūnas ārstēšanai nepadodas, liecina portāla publicētā informācija.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/i-ziedot-lv-i-lai-musu-sirdis-ir-ka-tilts-kas-dos-ceribu-valteram-fridenbergam-255465

TAISNĪBA: Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Martins Dukurs un Aleksandrs Tretjakovs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Tretjakovs, tāpat kā virkne citu Krievijas sportistu, tika turēti aizdomās par dopinga provju viltošanu Soču Olimpiādes laikā. Šīs lietas izskatīja speciāla SOK komisija Denisa Osvalda vadībā, pēc kuras rekomendācijām, SOK arī pieņēmusi lēmumu atņemt Tretjakovam medaļu.

Tāpat krievu skeletonistam uz mūžu aizliegts piedalīties olimpiskajās spēlēs, tāpēc viņš februārī nevarēs startēt 2018.gada Phjončhanas Olimpiādē.

Līdzīgas sankcijas skārušas arī Krievijas skeletonisti Jeļenu Ņikitinu, kura Sočos tika pie bronzas dāmu sacensībās.

Līdz ar to Martins Dukurs kļuvis par pirmo Latvijas sportistu kopš neatkarības atgūšanas, kurš ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījis čempiona titulu, bet Tomass Dukurs, kurš Sočos palika uzreiz aiz goda pjedestāla, nu pelnījis bronzas medaļu.

Latvijas Bobsleja un federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis sarunā ar LMT Straumi norādīja: «Taisnība ir uzvarējusi. Zini, man bija pārliecibā, ka taisnība uzvarēs, ka meli nāks gaismā.» Ekmanis norādīja, ka zelta medaļa tiks pasniegta Dukuram, tomēr oficiālas informācijas no Starptautiskās Bobsleja un Skeletona federācijas (IBSF) pagaidām nav.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/tretjakovam-atnem-socos-izcinito-zelta-medalu-par-cempionu-klust-martins-dukurs-255623

IZMEKLĒŠANA: Decembrī uz «oligarhu lietas» izmeklēšanu aicinās Šķēli, Dūklavu un Ameriku

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Decembrī uz «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi aicināts ekspolitiķis Andris Šķēle, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (S/GKR).

Attiecīgās personas iepriekš aicināja iztaujāt deputāts Andrejs Judins (Par!/V).

Dūklavs, eksprezidents Valdis Zatlers un Dainis Liepiņš aicināti uz sēdi 4.decembrī, bet Ameriks, uzņēmēji Ivars Gulbis un Ralfs Kļaviņš un bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Jānis Maršāns – 11.decembrī.

Savukārt Šķēle, uzņēmējs Viesturs Koziols un bijušais AS Diena padomes vadītājs Aleksandrs Tralmaks ir aicināti uz sēdi 18.decembrī.

Pirms tam 27.novembra sēdē plānots iztaujāt politiķi Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij), uzņēmēju Juri Gulbi un Jāni Straumi. Lai spriestu par iespējamo mediju ietekmēšanu, uz sēdi aicināts žurnālists, kādreizējais Dienas galvenā redaktora pienākumu izpildītājs Guntis Bojārs.

Jau vēstīts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/decembri-uz-oligarhu-lietas-izmeklesanu-aicinas-skeli-duklavu-ameriku-255318

KRITUMS: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības.

Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27%.

«Neskatoties uz to, ka gada laikā vidējā darba samaksā visā Baltijā ir pieaugusi (Latvijā pat par 8,7%), Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar savu finansiālo situāciju šogad pieaugusi (no 41% 2016. gadā līdz 46% 2017. gadā). Vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie,»  skaidro SEB bakas valdes loceklis Arnis Škapars.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/aptauja-latvijas-iedzivotaji-finansiali-vismazak-aizsargatie-baltija-255550

NĀKOTNE: Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kuresāres pils Sāremā

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Igaunijas sabiedriskais medijs ERR ziņo, citējot reģionālo laikrakstu Saarte Hääl, ka pašvaldība ar šādu jautājumu vērsusies pie Igaunijā strādājošiem Lindaliin, TS Laevad, Tallink Grupp, Kihnu Veeteed un Saaremaa Shipping Company, kā arī lūgusi tos sniegt atbildi līdz decembra sākumam.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/sarema-peta-interesi-par-pramju-satiksmi-ar-latviju-255467

VIEDOKLIS: Sieviešu zemā dalība politikā saistīta ar sabiedrības attieksmi pret sievieti

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida

Sievietes arvien mazāk izvēlas piedalīties politikā, un šī tendence ir saistīta ar to, kā sabiedrība kopumā attiecas pret sievietēm, Briselē notiekošās Eiropas» komisijas (EK) ikgadējās konferences par pamattiesībām noslēgumā sacīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid).

Viņa uzver, ka sievietēm politiķēm nesalīdzinoši biežāk nekā vīriešiem tiek uzdoti jautājumi, kas saistīti ar ģimeni un bērnu audzināšanu. «Cik bieži vīrietim politiķim tiek jautāts par to, kas bērnam tiek dots pusdienās? Man jāsaka, ka šo jautājumu dzirdu ļoti bieži. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uztraukties par to, kā politiķi rūpējas par savu ģimeni, taču šis jautājums būtu jāuzdod arī vīriešiem politiķiem, teica Igaunijas prezidente.

Viņa norāda, ka liela uzmanība dzimumu līdztiesības veicināšanā ir tieši izglītībai, jo izglītības trūkums sabiedrībā rada lielu problēmu sieviešu tiesību atzīšanā. Izglītības trūkums var kavēt izpratni par to, ka sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, turklāt izglītības trūkums var traucēt saskatīt arī to, ka ikvienam līdztiesība sabiedrībā ir nozīmīgs jautājums.

Pēc Kaljulaidas paustā, Eiropas Savienības (ES) atbalsts un pieeja motivējusi Igauniju virzīties uz tolerantāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. «Pateicoties Eiropas sabiedrībai, Igaunijas sievietēm pret diskrimināciju nav jācīnās vienām, viņas cīnās kopā,» saka Kaljulaida.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/igaunijas-prezidente-sieviesu-zema-daliba-politika-ir-saistita-ar-sabiedribas-attieksmi-pret-sievieti-kopuma-255404

Ref:224.000.103.2907


Pievienot komentāru

Barometrs: Latvieši Ziemassvētku svinēšanai procentuāli tērē vairāk nekā ziemeļvalstīs, Nīderlandē un Vācijā

Latvijas iedzīvotāji svētku svinēšanai plāno tērēt vidēji 171,97 eiro, kas ir 17% no mājsaimniecību ikmēneša ienākumiem. Latvijas valstī dzīvojošie joprojām gatavi atvēlēt svētku tēriņiem lielāku daļu no saviem ikmēneša ienākumiem nekā teju visās ziemeļvalstīs, Nīderlandē, Vācijā un Horvātijā aptaujātie cilvēki, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.

Lielākā daļa valsts budžeta līdzekļu nākamajam gadam atvēlēta sociālajai aizsardzībai

Veselībai nākamajā gadā novirzīti 11,1% no nākamā gada budžeta, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018, 2 miljoni eiro. Savukārt aizsardzībai paredzēts novirzīt 6,4% jeb 574,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu, kā arī sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm.

Reirs no amata atbrīvo sociālās aprūpes centra Rīga filiāles vadītāju

Labklājības ministrs Jānis Reirs parakstījis rīkojumu par valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāles Rīga vadītājas Marijas Ziņinas atbrīvošanu no amata, norāda Labklājības ministrijā.

NVA: Bezdarba līmenis Latvijā novembrī pieaudzis līdz 6,7%

Novembrī reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā pieaudzis līdz 6,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā oktobrī, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras apkopotā informācija.

Loskutovs: Tuvākajiem cilvēkiem ir tiesības slimības gadījumā būt līdzās pacientam

«Cilvēkiem, kas nav reģistrējuši savas attiecības, ir liegtas tiesības vairākās dzīves jomās, tostarp kritiskās situācijās.Šobrīd, ja pacients veselības dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, to darīt viņa vietā var tikai laulātais vai radinieks, kas ne vienmēr nozīmē viņa interešu pārstāvēšanu un no tā var būt atkarīga pat cilvēka dzīvība,» uzskata Kustības Par! biedrs un Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Slepkavība Mālpilī: Policija aiztur par plānotu slepkavību aizdomās turētu vīrieti

Aizvadītās nedēļas Mālpilī pie kāda uzņēmuma tika atrasts 28 gadus vecs miris vīrietis ar vairākām durtām brūcēm. Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka noziegumu izdarījis vīrieša paziņa, ar kuru viņam bijis konflikts saistībā ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, informē Valsts policija.

Mamikins pieļauj savas partijas dibināšanu

«Partija Saskaņa ir novērsusies no Latvijas krievu kopienas,» pauž Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kuram Saskaņas vadība ir izteikusi neuzticību. Mamikins tagad dibinās savu sabiedrisko organizāciju, uz kuras bāzes varētu izveidoties arī partija, bet par savu tuvošanos EP deputātes Tatjanas Ždanokas vadītājai Latvijas Krievu savienībai politiķis joprojām runā aplinkus.

Novembrī dzīvokļu piedāvājumu skaits Rīgā kopumā samazinājās par 3,8%

Šā gada novembrī dzīvokļu piedāvājums Rīgā kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājās par 3,8% bet piedāvājumu skaits Arco Real Estate analizētajos lielākajos Rīgas mikrorajonos novembrī samazinājās par 7,9%, teikts Arco Real Estate jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Astoņās SEB bankas filiāles tiek mainīti darba laiki

No 2018.gada 2.janvāra SEB bankas filiāles Talsos, Alūksnē, Jelgavā, Siguldā, Madonā un Smiltenē, kā ar finanšu konsultāciju centrs Kuldīgā pāries uz klientiem ērtāku darba laiku.

Ameriks neatdzīst, ka Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs»

Rīgas vicemērs un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē noliedza, ka bijušais politiķis Ainārs Šlesers viņam bijis «rīkotājs un uzdevumu devējs».

Pētījums: Liekā daļa skolēnu labprāt padziļināti apgūtu programmēšanu

Katrs devītais datorikas skolotājs vēlētos piedalīties kursos/semināros, kur būtu iespēja apgūt programmēšanas prasmes. Savukārt 79% skolotāju ir pārliecināti, ka papildu mācību materiāli skolēniem radītu vēlmi padziļināti apgūt programmēšanu.

Oktobrī preču ārējās tirdzniecības apgrozījums par 10,3% lielāks nekā pērn

Šī gada oktobrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,31 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 10,3% vairāk nekā 2016. gada oktobrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 9,7% un importa vērtība – par 10,9% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Igaunija turpinās piecu skolas brīvlaiku kārtību, izziņo datumus līdz 2021.gadam

Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija ir izplānojusi un darījusi zināmus skolas brīvlaiku datumus trim mācību gadiem uz priekšu, nolemts arī turpināt jaunieviesto piecu skolas brīvlaiku kārtību.

Veselības dienests: E-veselības līgumu noslēguši jau 83% ģimenes ārstu

Nepilnu mēnesi līdz obligātajam e-veselības sistēmas lietošanas uzsākšanas termiņam - 2018.gada 1.janvārim - jau 83% ģimenes ārstu ir noslēguši līgumu par e-veselības lietošanu. Visaktīvāk līgumi tiek slēgti Vidzemē, šobrīd sasniedzot 96%, vēsta Nacionālais veselības dienests.

KP pieņem lēmumu ļaut Maximai nomāt Irbis A piederošās telpas

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut SIA Maxima Latvija iegūt tiesības izmantot mazumtirdzniecības telpas SIA Irbis A piederošajā īpašumā Grostonas ielā 1, Rīgā. Pēc ekonomiskās analīzes veikšanas KP paredz, ka plānotais darījums nenodarīs kaitējumu konkurencei.

Tiesībsargs: Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs

Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs, tik kritiski par šobrīd Saeimā izskatīšanā esošo Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu intervijā LNT raidījumā 900 sekundes izsakās tiesībsargs Juris Jansons.

Uzņēmēji: Jau tagad trūkst darbaspēka, aicina darba tirgū integrēt ārvalstu studentus

Lielākā daļa jeb 61,2% uzņēmēju jau izjūt problēmas ar kvalificēta darbaspēka atrašanu, bet vairāk nekā piektdaļa paredz, ka tādas drīzumā gaidāmas. No aptaujātajiem komersantiem 79,7% pauž ka atbalsta ārvalstu studentu integrēšanu Latvijas darba tirgū, liecina iegūtie dati no Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, aptaujājot 225 uzņēmumu vadītājus.

Atsauc Lactalis zīdaiņu piena pulveri saistībā ar salmonellas uzliesmojumu Francijā

Francijas zīdaiņu piena pulvera ražotājs Lactalis licis daudzviet pasaulē atsaukt tā produkciju saistībā ar bažām par iespējumu salmonellas baktēriju klātbūtni piena pulvera produktos, kuri tiek pārdoti ar zīmoliem Milumel, Picot un Celi.

Dombrovskis: EK piedāvā papildu atbalstu ES dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā

Eiropas Komisija piedāvā papildu atbalstu tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties eirozonā, atzīst EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis

Cik Latvijai izmaksā vardarbība pret sievietēm?

Ar partneru vardarbību pret sievietēm saistītās izmaksas Latvijā varētu sasniegt 442 miljonus eiro gadā, atsaucoties uz Eiropas dzimumu līdztiesības institūta datiem, norāda Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.

Rinkēvičs: Jāveicina mazo komersantu iesaiste starptautiskajā tirdzniecībā

«Ir jāturpina atbalstīt daudzpusējā tirdzniecības sistēma, saglabājot Pasaules Tirdzniecības organizācijas centrālo lomu starptautisko tirdzniecības noteikumu izstrādē un īstenošanā,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Eiropas Oskaru» ceremonijā dominē satīriskā drāma «Kvadrāts»

Berlīnē aizvadīta Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšana, kur sešās nominācijās par labāko atzīta Zviedrijas, Dānijas un Vācijas kopražojums «Kvadrāts» par kādu mākslas muzeja darbinieku, kurš piedzīvo grūtības izskaidrot laikmetīgās mākslas darba būtību.

Nekā personīga: OIK saņēmēju vidū lieli Vienotības un ZZS ziedotāji

Pērn Latvenergo iepirka elektrību par paaugstinātu cenu no vairāk nekā 100 atjauno resursu uzņēmumiem, kas elektroenerģiju ražo no biogāzes un biomasas. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka liela daļa šo firmu īpašnieku un pārvaldnieku reizē ir arī valdošo partiju Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības sponsori, uzsvērts raidījumā Nekā personīga.

LTV: Par Rail Baltica projektu atbildīgā Linuža uzņēmums figurē krāpšanas lietā

Jaunajam Eiropas Dzelzceļa līniju vadītājam Andrim Linužam piederošs uzņēmums iesaistīts kriminālprocesā par krāpšanu un dokumentu viltošanu, saņemot valsts naudu vēja enerģijas iekārtu iegādei. Nominācijas komisijai, kas viņu izraudzījās augstajam amatam, šis fakts neesot bijis zināms.

Ušakovs: Darījumu kvartāls New Hanza veicinās pilsētas attīstību

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, apmeklējot jaunattīstāmo darījumu un dzīvojamo kvartālu New Hanza, uzsvēris, ka katrs šāds projekts paaugstina dzīves līmeni pilsētā, gan radot jaunas telpas dzīvokļiem un ofisiem, gan veidojot jaunas darbavietas, gan sabiedriski nozīmīgas būves, turklāt arī «pavelk» uz augšu apkārtējās teritorijas.