bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Neizdevīgā slimošana. Kārtējās aizdomas par Lemberga nelikumībām; Vai nozog mūsu valsti? 

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

PĀRMAIŅAS: Vidējā darba samaksa pārsniegusi 900 eiro slieksni

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada 2.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar pērnā gada 2.ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada 2.ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8% (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 2 ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2,5 tūkst.

2017.gada 2.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8% vairāk nekā 2016.gada 2.ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/videja-darba-samaksa-parsniegusi-900-eiro-slieksni-243202

DARĪJUMS: Advokāte: Ja apvienos LMT un Lattelecom, lielākais zaudētājs būs Latvija

Pretrunīgie viedokļi par Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecomapvienošanu pēdējās nedēļās uzbangojuši īpaši spēcīgi.  Apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, uzskata konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņasprār, LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus (formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas), valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» pauž Jerņeva.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/advokate-ja-apvienos-lmt-i-lattelecom-i-lielakais-zaudetajs-bus-latvija-243195

CĪŅA: Kaimiņš lūdz pārbaudīt Lemberga darbību biedrībā Biznesa attīstības asociācija

Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs (priekšplānā) un Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš lūdz Ģenerālprokuratūru, Valsts kontroli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt Aivara Lemberga darbību biedrībā Biznesa attīstības asociācija. Kaimiņam ir aizdomas, ka Lembergs asociācijā veicis nelikumīgu darbību.

«Pieejamā informācija ļauj izdarīt pieņēmumu, ka biedrības Biznesa attīstības asociācija patiesais mērķis ir nodrošināt pastāvīgus liela apmēra ieņēmumus Lembergam laikā, kad tiesa arestējusi daļu viņam iespējami piederošo aktīvu. Līdz ar to vēršos atbildīgajās iestādēs, kurām likums garantē pieeju nepieciešamajai
informācijai un tiesības pieprasīt pierādījumus no iesaistītajām personām, lai izskanējušos apgalvojumus pārbaudītu,» teikts Kaimiņa iesniegumā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/kaimins-ludz-parbaudit-lemberga-darbibu-biedriba-i-biznesa-attistibas-asociacija-i-243563

KRITUMS: Lai ietaupītu, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimības dienām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas, 29.augustā, valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.

Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/lai-ietaupitu-rosina-nemaksat-slimibas-naudu-par-pirmajam-trim-slimosanas-dienam-243328

TAISNĪBA: «Oligarhu lietas» materiāli liecina, ka «valsts nozagšana» pastāv

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Krimināllikumā nav jēdziena «valsts nozagšana», taču «oligarhu lietas» materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv, otrdien, 29.augustā, «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē ir sacījis komisijas loceklis Andrejs Judins.

Judins otrdien komisijas locekļus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi (KNAB) iepazīstināja ar savu prezentāciju par valsts nozagšanas pazīmēm.

Judins skaidro, ka Latvijā nav ieviests krimināltiesību jēdziens «valsts nozagšana» un Krimināllikumā nav panta ar šādu nosaukumu. Valsts nozagšana ir parādība, kad cilvēki sagrābj varu, lai iegūtu mantu un vairotu savu varu. Valsts nozagšana nozīmē iegūt neleģitīmu ietekmi uz valsts procesiem, lai izmantojot varu varētu labi dzīvot un primāri apmierināt savas intereses. Šī parādība ir kā datorvīruss, kas apkalpo nevis datora īpašnieka, bet hakera intereses, norādīja Judins.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/judins-oligarhu-lietas-materiali-liecina-ka-valsts-nozagsana-pastav-243345

IZAUGSME: IKP gada laikā pieaudzis par 4,8%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 4,0% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 4,8% pēc izlīdzinātiem datiem.

2.ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010.gada cenās – 5,7 miljardi eiro.

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 2.ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 4%. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 34%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 23%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16%. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē – par 33% (smilts, grants, šķembas)

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ikp-pieaudzis-par-4-8-gada-laika-243627

NĀKOTNE: EK rosina aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas zutis ir kritiski apdraudēta zivju suga. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā populācijas apjoms ir samazinājies par 95%. Līdzšinējiie centieni zuti aizsargāt ir cietuši neveiksmi, tāpēc ir nepieciešami stingrāki aizsardzības pasākumi. Lai suga neizzustu pilnībā, Eiropas Komisija (EK) rosina aizliegt jebkādu zušu zveju Baltijas jūrā no 2018.gada.

Ministrijas pārstāvji min, ka Eiropas zutis ir unikāla zivs, kas izdzīvojusī no aizvēsturiskiem laikiem, piedzīvojot arī vairākus ledus laikmetus. Taču cilvēku ietekme uz zušu populāciju ir bijusi postoša. EK rosinājums aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā var būt iespēja šai unikālajai zivij saglabāties.

World Wide Fund for Nature (WWF) Baltijas jūras programmas eksperti norāda, ka šāds Eiropas Komisijas lēmums ir apsveicams, tomēr ir jāsper arī tālāki soļi. Proti, ir jāievieš pilnīgs aizliegums zušu zvejai visā Eiropā un Ziemeļāfrikā. Tāpat arī katrai ES dalībvalstij būtu jāveic arī iekšēji pasākumi zušu saglabāšanai. Piemēram, nodrošinot zušu migrācijas ceļus ap hidroelektroenerģijas stacijām.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ek-rosina-aizliegt-zusu-zveju-baltijas-jura-243584

VIEDOKLIS: Tautas vēlēts prezidents neko neatrisinās

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta 79% iedzīvotāju, liecina SKDS dati. Vai katrs iedzīvotājs un sabiedrība kopumā ir pietiekoši kompetenti, lai varētu pieņemt šādu lēmumu, uz ko būtu balstīta katra izvēle, un kā šīs idejas realizēšana mainītu pastāvošo valsts iekārtu, vērtē Biznesa augstskolas Turība docētājs, RīgaTV24 un Latvijas Radio žurnālists Ansis Bogustovs.

«Lielākajā daļā sabiedrības, piemēram, Francijā un Lietuvā, pēdējā laikā ar dažādiem mediju trikiem un zināmu populismu pie varas nākušie tautas ievēlētie prezidenti ir nesuši vairāk vilšanos, nekā sajūsmu. Savukārt, bēgot no vilšanās, tauta izdara pilnīgi pretēju izvēli un nonāk citā grāvī, kā tas noticis Francijā ar pēdējiem diviem tautas vēlētiem prezidentiem,» savu viedokli pauž Bogustovs.

Turpinot, viņš saka: «Tautas ievēlēta prezidenta reitingi, cik strauji uzkāpa, tik strauji tagad ir krituši, un šāda situācija pēc būtības rada nestabilitāti sabiedrībā. Tas ir neapdomīgi, muļķīgi un pat bīstami. Arī Donalda Trampa (Donald Trump) ievēlēšana Amerikas Savienotajās Valstīs būtībā ir demokrātisks risinājums.»

Vienlaikus Bogustovs norāda, ka Latvijā līdz šim tradīcija par tautas vēlētu prezidentu nav bijusi – «ja mēs salīdzinām sevi ar kaimiņvalsti Lietuvu, kurā šāda tradīcija ir, tad jāmin, ka Lietuvā tomēr tas ir jau vēsturiski veidojies un viņi šo tautas vēlēta prezidenta ceļu ir gājuši dabiski – iepriekšējos gadsimtos tiem ir bijuši karaļi un karalienes. Latvijas tautai līdz šim lielākā autoritāte ir bijusi Vaira Vīķe Freiberga un tāda valsts prezidente Latvijas valsts vēsturē var gadīties reizi simts gados.»

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/viedoklis-ideja-par-tautas-velets-prezidentu-ta-ieviesana-neko-neatrisinas-243455

Ref:224.000.103.2107


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri