bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Neizdevīgā slimošana. Kārtējās aizdomas par Lemberga nelikumībām; Vai nozog mūsu valsti? 

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

PĀRMAIŅAS: Vidējā darba samaksa pārsniegusi 900 eiro slieksni

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada 2.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar pērnā gada 2.ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada 2.ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8% (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 2 ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2,5 tūkst.

2017.gada 2.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8% vairāk nekā 2016.gada 2.ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/videja-darba-samaksa-parsniegusi-900-eiro-slieksni-243202

DARĪJUMS: Advokāte: Ja apvienos LMT un Lattelecom, lielākais zaudētājs būs Latvija

Pretrunīgie viedokļi par Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecomapvienošanu pēdējās nedēļās uzbangojuši īpaši spēcīgi.  Apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, uzskata konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņasprār, LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus (formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas), valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» pauž Jerņeva.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/advokate-ja-apvienos-lmt-i-lattelecom-i-lielakais-zaudetajs-bus-latvija-243195

CĪŅA: Kaimiņš lūdz pārbaudīt Lemberga darbību biedrībā Biznesa attīstības asociācija

Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs (priekšplānā) un Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš lūdz Ģenerālprokuratūru, Valsts kontroli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt Aivara Lemberga darbību biedrībā Biznesa attīstības asociācija. Kaimiņam ir aizdomas, ka Lembergs asociācijā veicis nelikumīgu darbību.

«Pieejamā informācija ļauj izdarīt pieņēmumu, ka biedrības Biznesa attīstības asociācija patiesais mērķis ir nodrošināt pastāvīgus liela apmēra ieņēmumus Lembergam laikā, kad tiesa arestējusi daļu viņam iespējami piederošo aktīvu. Līdz ar to vēršos atbildīgajās iestādēs, kurām likums garantē pieeju nepieciešamajai
informācijai un tiesības pieprasīt pierādījumus no iesaistītajām personām, lai izskanējušos apgalvojumus pārbaudītu,» teikts Kaimiņa iesniegumā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/kaimins-ludz-parbaudit-lemberga-darbibu-biedriba-i-biznesa-attistibas-asociacija-i-243563

KRITUMS: Lai ietaupītu, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimības dienām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas, 29.augustā, valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.

Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/lai-ietaupitu-rosina-nemaksat-slimibas-naudu-par-pirmajam-trim-slimosanas-dienam-243328

TAISNĪBA: «Oligarhu lietas» materiāli liecina, ka «valsts nozagšana» pastāv

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Krimināllikumā nav jēdziena «valsts nozagšana», taču «oligarhu lietas» materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv, otrdien, 29.augustā, «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē ir sacījis komisijas loceklis Andrejs Judins.

Judins otrdien komisijas locekļus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi (KNAB) iepazīstināja ar savu prezentāciju par valsts nozagšanas pazīmēm.

Judins skaidro, ka Latvijā nav ieviests krimināltiesību jēdziens «valsts nozagšana» un Krimināllikumā nav panta ar šādu nosaukumu. Valsts nozagšana ir parādība, kad cilvēki sagrābj varu, lai iegūtu mantu un vairotu savu varu. Valsts nozagšana nozīmē iegūt neleģitīmu ietekmi uz valsts procesiem, lai izmantojot varu varētu labi dzīvot un primāri apmierināt savas intereses. Šī parādība ir kā datorvīruss, kas apkalpo nevis datora īpašnieka, bet hakera intereses, norādīja Judins.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/judins-oligarhu-lietas-materiali-liecina-ka-valsts-nozagsana-pastav-243345

IZAUGSME: IKP gada laikā pieaudzis par 4,8%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 4,0% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 4,8% pēc izlīdzinātiem datiem.

2.ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010.gada cenās – 5,7 miljardi eiro.

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 2.ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 4%. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 34%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 23%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16%. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē – par 33% (smilts, grants, šķembas)

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ikp-pieaudzis-par-4-8-gada-laika-243627

NĀKOTNE: EK rosina aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas zutis ir kritiski apdraudēta zivju suga. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā populācijas apjoms ir samazinājies par 95%. Līdzšinējiie centieni zuti aizsargāt ir cietuši neveiksmi, tāpēc ir nepieciešami stingrāki aizsardzības pasākumi. Lai suga neizzustu pilnībā, Eiropas Komisija (EK) rosina aizliegt jebkādu zušu zveju Baltijas jūrā no 2018.gada.

Ministrijas pārstāvji min, ka Eiropas zutis ir unikāla zivs, kas izdzīvojusī no aizvēsturiskiem laikiem, piedzīvojot arī vairākus ledus laikmetus. Taču cilvēku ietekme uz zušu populāciju ir bijusi postoša. EK rosinājums aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā var būt iespēja šai unikālajai zivij saglabāties.

World Wide Fund for Nature (WWF) Baltijas jūras programmas eksperti norāda, ka šāds Eiropas Komisijas lēmums ir apsveicams, tomēr ir jāsper arī tālāki soļi. Proti, ir jāievieš pilnīgs aizliegums zušu zvejai visā Eiropā un Ziemeļāfrikā. Tāpat arī katrai ES dalībvalstij būtu jāveic arī iekšēji pasākumi zušu saglabāšanai. Piemēram, nodrošinot zušu migrācijas ceļus ap hidroelektroenerģijas stacijām.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ek-rosina-aizliegt-zusu-zveju-baltijas-jura-243584

VIEDOKLIS: Tautas vēlēts prezidents neko neatrisinās

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta 79% iedzīvotāju, liecina SKDS dati. Vai katrs iedzīvotājs un sabiedrība kopumā ir pietiekoši kompetenti, lai varētu pieņemt šādu lēmumu, uz ko būtu balstīta katra izvēle, un kā šīs idejas realizēšana mainītu pastāvošo valsts iekārtu, vērtē Biznesa augstskolas Turība docētājs, RīgaTV24 un Latvijas Radio žurnālists Ansis Bogustovs.

«Lielākajā daļā sabiedrības, piemēram, Francijā un Lietuvā, pēdējā laikā ar dažādiem mediju trikiem un zināmu populismu pie varas nākušie tautas ievēlētie prezidenti ir nesuši vairāk vilšanos, nekā sajūsmu. Savukārt, bēgot no vilšanās, tauta izdara pilnīgi pretēju izvēli un nonāk citā grāvī, kā tas noticis Francijā ar pēdējiem diviem tautas vēlētiem prezidentiem,» savu viedokli pauž Bogustovs.

Turpinot, viņš saka: «Tautas ievēlēta prezidenta reitingi, cik strauji uzkāpa, tik strauji tagad ir krituši, un šāda situācija pēc būtības rada nestabilitāti sabiedrībā. Tas ir neapdomīgi, muļķīgi un pat bīstami. Arī Donalda Trampa (Donald Trump) ievēlēšana Amerikas Savienotajās Valstīs būtībā ir demokrātisks risinājums.»

Vienlaikus Bogustovs norāda, ka Latvijā līdz šim tradīcija par tautas vēlētu prezidentu nav bijusi – «ja mēs salīdzinām sevi ar kaimiņvalsti Lietuvu, kurā šāda tradīcija ir, tad jāmin, ka Lietuvā tomēr tas ir jau vēsturiski veidojies un viņi šo tautas vēlēta prezidenta ceļu ir gājuši dabiski – iepriekšējos gadsimtos tiem ir bijuši karaļi un karalienes. Latvijas tautai līdz šim lielākā autoritāte ir bijusi Vaira Vīķe Freiberga un tāda valsts prezidente Latvijas valsts vēsturē var gadīties reizi simts gados.»

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/viedoklis-ideja-par-tautas-velets-prezidentu-ta-ieviesana-neko-neatrisinas-243455

Ref:224.000.103.2107


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri