bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

BNN nedēļas apkopojums: Neizdevīgā slimošana. Kārtējās aizdomas par Lemberga nelikumībām; Vai nozog mūsu valsti? 

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

PĀRMAIŅAS: Vidējā darba samaksa pārsniegusi 900 eiro slieksni

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada 2.ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar pērnā gada 2.ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7%.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017.gada 2.ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8% (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017.gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 2 ceturksni, palielinājās par 9,1% jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2,5 tūkst.

2017.gada 2.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8% vairāk nekā 2016.gada 2.ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/videja-darba-samaksa-parsniegusi-900-eiro-slieksni-243202

DARĪJUMS: Advokāte: Ja apvienos LMT un Lattelecom, lielākais zaudētājs būs Latvija

Pretrunīgie viedokļi par Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecomapvienošanu pēdējās nedēļās uzbangojuši īpaši spēcīgi.  Apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, uzskata konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņasprār, LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus (formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas), valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» pauž Jerņeva.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/advokate-ja-apvienos-lmt-i-lattelecom-i-lielakais-zaudetajs-bus-latvija-243195

CĪŅA: Kaimiņš lūdz pārbaudīt Lemberga darbību biedrībā Biznesa attīstības asociācija

Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs (priekšplānā) un Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš lūdz Ģenerālprokuratūru, Valsts kontroli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pārbaudīt Aivara Lemberga darbību biedrībā Biznesa attīstības asociācija. Kaimiņam ir aizdomas, ka Lembergs asociācijā veicis nelikumīgu darbību.

«Pieejamā informācija ļauj izdarīt pieņēmumu, ka biedrības Biznesa attīstības asociācija patiesais mērķis ir nodrošināt pastāvīgus liela apmēra ieņēmumus Lembergam laikā, kad tiesa arestējusi daļu viņam iespējami piederošo aktīvu. Līdz ar to vēršos atbildīgajās iestādēs, kurām likums garantē pieeju nepieciešamajai
informācijai un tiesības pieprasīt pierādījumus no iesaistītajām personām, lai izskanējušos apgalvojumus pārbaudītu,» teikts Kaimiņa iesniegumā.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/kaimins-ludz-parbaudit-lemberga-darbibu-biedriba-i-biznesa-attistibas-asociacija-i-243563

KRITUMS: Lai ietaupītu, rosina nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimības dienām

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Lai ietaupītu līdzekļus, Labklājības ministrija (LM) rosina darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, liecina otrdienas, 29.augustā, valdības sēdes darba kārtībā iekļautais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā.

LM rosina noteikt, ka darba devējs slimības naudu izmaksā par laika periodu no 4. līdz 11.darbnespējas dienai, taču ne mazāk kā 75% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par 4. un 5.darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80% apmērā no darba ņēmēja vidējās izpeļņas par laiku no 6. līdz 11.darbnespējas dienai.

Savukārt Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) slimības pabalstu maksās no 12.darbnespējas dienas, līdz persona atgūst darbspējas, bet ne ilgāk kā par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par 52 nedēļām triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/lai-ietaupitu-rosina-nemaksat-slimibas-naudu-par-pirmajam-trim-slimosanas-dienam-243328

TAISNĪBA: «Oligarhu lietas» materiāli liecina, ka «valsts nozagšana» pastāv

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāts Andrejs Judins

Krimināllikumā nav jēdziena «valsts nozagšana», taču «oligarhu lietas» materiālos ir vairāki piemēri, kas liecina, ka realitātē šāda parādība pastāv, otrdien, 29.augustā, «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē ir sacījis komisijas loceklis Andrejs Judins.

Judins otrdien komisijas locekļus un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku Jēkabu Straumi (KNAB) iepazīstināja ar savu prezentāciju par valsts nozagšanas pazīmēm.

Judins skaidro, ka Latvijā nav ieviests krimināltiesību jēdziens «valsts nozagšana» un Krimināllikumā nav panta ar šādu nosaukumu. Valsts nozagšana ir parādība, kad cilvēki sagrābj varu, lai iegūtu mantu un vairotu savu varu. Valsts nozagšana nozīmē iegūt neleģitīmu ietekmi uz valsts procesiem, lai izmantojot varu varētu labi dzīvot un primāri apmierināt savas intereses. Šī parādība ir kā datorvīruss, kas apkalpo nevis datora īpašnieka, bet hakera intereses, norādīja Judins.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/judins-oligarhu-lietas-materiali-liecina-ka-valsts-nozagsana-pastav-243345

IZAUGSME: IKP gada laikā pieaudzis par 4,8%

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 1.ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc precizētiem, sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem pieaudzis par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, IKP pieauga par 4,0% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem un par 4,8% pēc izlīdzinātiem datiem.

2.ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 6,8 miljardi eiro, bet salīdzināmajās 2010.gada cenās – 5,7 miljardi eiro.

Šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 2.ceturksni, apstrādes rūpniecība pieaugusi par 7%. Kāpumu uzrādīja gandrīz visas nozares. Pārtikas produktu ražošana augusi par 7%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 4%. Ievērojami pieaugumi arī citās nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 34%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 23%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē ražošanas apjomi auguši par 16%. Atsākoties ceļu būves darbiem, ievērojams kāpums bija karjeru izstrādē – par 33% (smilts, grants, šķembas)

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ikp-pieaudzis-par-4-8-gada-laika-243627

NĀKOTNE: EK rosina aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas zutis ir kritiski apdraudēta zivju suga. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā populācijas apjoms ir samazinājies par 95%. Līdzšinējiie centieni zuti aizsargāt ir cietuši neveiksmi, tāpēc ir nepieciešami stingrāki aizsardzības pasākumi. Lai suga neizzustu pilnībā, Eiropas Komisija (EK) rosina aizliegt jebkādu zušu zveju Baltijas jūrā no 2018.gada.

Ministrijas pārstāvji min, ka Eiropas zutis ir unikāla zivs, kas izdzīvojusī no aizvēsturiskiem laikiem, piedzīvojot arī vairākus ledus laikmetus. Taču cilvēku ietekme uz zušu populāciju ir bijusi postoša. EK rosinājums aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā var būt iespēja šai unikālajai zivij saglabāties.

World Wide Fund for Nature (WWF) Baltijas jūras programmas eksperti norāda, ka šāds Eiropas Komisijas lēmums ir apsveicams, tomēr ir jāsper arī tālāki soļi. Proti, ir jāievieš pilnīgs aizliegums zušu zvejai visā Eiropā un Ziemeļāfrikā. Tāpat arī katrai ES dalībvalstij būtu jāveic arī iekšēji pasākumi zušu saglabāšanai. Piemēram, nodrošinot zušu migrācijas ceļus ap hidroelektroenerģijas stacijām.

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/ek-rosina-aizliegt-zusu-zveju-baltijas-jura-243584

VIEDOKLIS: Tautas vēlēts prezidents neko neatrisinās

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta 79% iedzīvotāju, liecina SKDS dati. Vai katrs iedzīvotājs un sabiedrība kopumā ir pietiekoši kompetenti, lai varētu pieņemt šādu lēmumu, uz ko būtu balstīta katra izvēle, un kā šīs idejas realizēšana mainītu pastāvošo valsts iekārtu, vērtē Biznesa augstskolas Turība docētājs, RīgaTV24 un Latvijas Radio žurnālists Ansis Bogustovs.

«Lielākajā daļā sabiedrības, piemēram, Francijā un Lietuvā, pēdējā laikā ar dažādiem mediju trikiem un zināmu populismu pie varas nākušie tautas ievēlētie prezidenti ir nesuši vairāk vilšanos, nekā sajūsmu. Savukārt, bēgot no vilšanās, tauta izdara pilnīgi pretēju izvēli un nonāk citā grāvī, kā tas noticis Francijā ar pēdējiem diviem tautas vēlētiem prezidentiem,» savu viedokli pauž Bogustovs.

Turpinot, viņš saka: «Tautas ievēlēta prezidenta reitingi, cik strauji uzkāpa, tik strauji tagad ir krituši, un šāda situācija pēc būtības rada nestabilitāti sabiedrībā. Tas ir neapdomīgi, muļķīgi un pat bīstami. Arī Donalda Trampa (Donald Trump) ievēlēšana Amerikas Savienotajās Valstīs būtībā ir demokrātisks risinājums.»

Vienlaikus Bogustovs norāda, ka Latvijā līdz šim tradīcija par tautas vēlētu prezidentu nav bijusi – «ja mēs salīdzinām sevi ar kaimiņvalsti Lietuvu, kurā šāda tradīcija ir, tad jāmin, ka Lietuvā tomēr tas ir jau vēsturiski veidojies un viņi šo tautas vēlēta prezidenta ceļu ir gājuši dabiski – iepriekšējos gadsimtos tiem ir bijuši karaļi un karalienes. Latvijas tautai līdz šim lielākā autoritāte ir bijusi Vaira Vīķe Freiberga un tāda valsts prezidente Latvijas valsts vēsturē var gadīties reizi simts gados.»

Vairāk uzziniet: http://bnn.lv/viedoklis-ideja-par-tautas-velets-prezidentu-ta-ieviesana-neko-neatrisinas-243455

Ref:224.000.103.2107


Pievienot komentāru

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.