bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Bondars: Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri vēlas «noslaucīt kājas» gar mani

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars

Bankrotējušās Latvijas Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics piedzinis 15 miljonu eiro no bankas bijušās valdes, tai skaitā Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara. Bondars sarunā ar BNN uzsver, ka šī ir politiska izrēķināšanās un viņš neuzskata, ka pieprasītos divus miljonus eiro viņam būtu jāsedz, jo sākumā tiesai ir jāpierāda, ka bankai ir nodarīti zaudējumi nevis radušies zaudējumi.

Krājbankas «skandāliņš» pieprasa Bondaram paprāvu summu

Jāatgādina, ka publiskajā telpā izskanējis, ka Bondaram piedzītā summa saistāma ar diviem kredītiem, kas 2008.gadā izsniegti ar bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītiem ārzonu uzņēmumiem un radījuši bankai 3,57 miljonu eiro un 20,7 miljonu dolāru lielus zaudējumus.

***

Intervijā ar BNN Bondars skaidro: «Vispirms ir jāsaprot tas, ko saka likvidators. Likvidators saka, ka bankas valdei ir jābūt atbildīgai par to, ka aktīvu cena ir izmainījusies uz negatīvo pusi un ir jāsedz starpība. Ja bankas valde ir izsniegusi kredītu un tajā laikā, piemēram, ir samazinājušies aktīvi, tad bankas valdei ir jānes atbildība par šiem aktīviem.»

Turpinot, viņš norāda: «Ja skatāmies no likuma viedokļa, tad likvidatoram būtu jāpierāda divas lietas. Pirmā, ka bankai nodarīti zaudējumi nevis radušies zaudējumi un otrā, ka šos zaudējumus nodarījis kāds konkrēts indivīds ar savu darbību. Neviena no šīm lietām tiesā pat nav mēģināta pierādīt,» tā Bondars.

Bondars taujāts arī par to, vai šai lietai, viņaprāt, ir kāds risinājums: «Es atkārtošos, ka šī ir politiska lieta, šobrīd ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem ir vēlme «noslaucīt savas kājas» gar mani un to viņi ļoti veiksmīgi dara.»

***

Par savu darbības laiku Krājbankā Bondars saka: «Man vispār nav nekādu sirdsapziņas pārmetumu ne par šiem kredītiem, ne citiem. Tie ir bijuši ļoti labi rezultātu gadi, kad esmu vadījis Krājbanku.»

Jāmin, ka portāla ir.lv publicētā informācija norāda, ka pirmais kredīts saistīts ar ekskluzīvas jahtas Highlander iegādi, bet otrais – ar nekustamā īpašuma attīstības projektu Sanktpēterburgā Krapivny property. Abi šie kredīti līdztekus sešām vēl citām epizodēm tika skatīti Londonas tiesā, kas 2016.gada maijā nolēma no Antonova piedzīt bankai radītos zaudējumus – 60,5 miljonus eiro un 30,8 miljonus dolāru. Baņķieris gan neko nesamaksāja, tā vietā – aizbēga no valsts.

Turpinot sarunu par kredītiem, kuri tikuši izsniegti, un kuri pēc maksātnespējas administratora KPMG Baltics domām bankai radījuši zaudējumus, deputāts apgalvo: «Tos ir pārbaudījusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) – katru kredītu atsevišķi, gan Ernst & Young, kas ir starptautiska auditoru kompānija. Nevienai no šīm institūcijām nav bijušas pretenzijas ne pret Krājbankas rezultātiem kopumā, ne pret šiem diviem kredītiem.»

***

Komentējot par to, kāpēc šo var saukt par politisku izrēķināšanos, Bondars uzsver, ka tas ir civilprocess, kur ir prasītājs un ir atbildētājs. «Šajā gadījumā prasītājs ir likvidācijas procesā iesaistītas Latvijā organizētas grupas, kuras gūst milzīgu finansiālu labumu un kuras ir saistītas ar politisko vidi. Tāpat tās ir saistītas ar tiesībsargājošajām institūcijām. Jāsaka, ka par nožēlu arī ar tiesām, un tas zināmā mērā kropļo gan ekonomisko, gan tiesisko vidi Latvijā,» savu redzējumu pauž Bondars.

Viņaprāt, Latvijas interesēs ir, «lai noteiktajām grupām atņemtu tiesības darboties šādā biznesā», kas, pēc Bondara domām, ir ekonomiskās un tiesiskās vides kropļošana. «Lai šie indivīdi, kuri ir iesaistīti «legālās aktivitātēs» nekad vairs nevarētu spēt darīt tādu kaitējumu, kādu viņi dara, cilvēkiem, kā tas ir manā gadījumā, vai nu valstī kopumā,» komentē Bondars.

Jautājumā par to, kur tad šie 15 pieprasītie miljoni paliks – tie tiks atmaksāti vai «karāsies gaisā»-, deputāts atbild: «Ir pārsūdzība 1.instancē. Es vēl joprojām ceru, ka Latvijā veselais saprāts uzvarēs.»

«Esmu neērts pie varas esošajiem»

Bondars pārliecināts, ka viņa iesaistīšana Krājbankas lietā ir politiska izrēķināšanās. «Par to, ka no paša sākuma, kopš es esmu politiskajā vidē, esmu bijis neērts pie varas esošajiem, iepriekš Saeimā vai šobrīd Rīgas domē,» sūdzas Bondars. «Pēc būtības es pie rokas nevienu pieķert nevaru, jo man nav noklausīšanās iespējas un man nav vesela armija, kas var skriet ar izmeklētājiem pakaļ tiem, kuri ir iesaistīti šajā lietā.»

Viņaprāt, «šī organizētā grupa» ir apzināti darījusi to, lai izskatītos tā, ka Mārtiņš Bondars ir saistīts ar nedienām Krājbankā viņa darbības laikā. «Bet tikai nez kāpēc visas tās institūcijas, kuras ir bijušas atbildīgas par uzraudzību, vai nu par auditēšanu vai nu pat par tiesisko izvērtējumu – nevienām no viņām nav bijis neviens jautājums Mārtiņam Bondaram visos gados,» par situāciju izsakās pats deputāts.

Vai Bondara vārds ir «aptraipīts»?

«Protams, ka mana reputācija kaut kādā mērā ciešs. Ir cilvēki, kuri šobrīd noslauka savas kājas gar mani. Viņi zināmā mērā nodod arī to kādai daļai sabiedrības,» apstiprina Bondars.

Vienlaikus viņš atzīstas, ka neplāno sevi attaisnot sabiedrības acīs. «Ir lietas, ko nevar izdarīt. Es zinu, ka, skatoties spogulī, man nav kauns par to, ko esmu profesionāli darījis savā Krājbankas darbības laikā. Par nožēlu jāsaka, ka Latvijā valda padomiskās tradīcijas. To apliecina tas, ka cilvēki, kuri ir pie varas, iesaistās tiesiskos procesos un šādā veidā mēģina noņemt no trases savus politiskos oponentus.»

Ref: 225.000.103.2627


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri