bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.02.2018 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

Bremze: Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Bremze

«Es vienmēr esmu piekritis viduslaiku uzskatam: «no nodokļiem un mēra nevar izvairīties», tāpēc Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma jeb «spēles noteikumi» ir jāpieņem un tos nav vērts apšaubīt, bet ir jāmeklē iespējas, kā biznesā darboties efektīvāk.» Tā sarunā ar BNN par pieņemtajiem lēmumiem tranzīta nozarē saka AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

AS LatRailNet lēmums paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmaksu

Nozares eksperts Bremze norāda, ka šobrīd viena no nozares nopietnākajām problēmām ir AS LatRailNet lēmums no 2018.gada paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par 7%.

«Lēmums ir tiešas sekas tam, ka mūsu dzelzceļa sistēma absolūti nedraudzējas ar vārdiem «izmaksu efektivitāte». Un tā ir problēma. Pēdējos desmit gados, dzelzceļa sistēma ir kļuvusi trīs reizes lielāka, trīsreiz dūšīgāka, jo pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies, savukārt pārvadājumu apjomi, strādājošo skaits, darba apjoms, kas tiek paveikts, izmantojot Latvijas dzelzceļa sistēmu, nav būtiski mainījies, drīzāk droši var apgalvot, ka pārvadājumu apjomi ir samazinājušies,» tā Bremze.

Viņš skaidro, ka šobrīd, lai sabalansētu un mēģinātu sasniegt dzelzceļa sistēmas finanšu līdzsvaru, infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar būtisko funkciju veicēju AS LatRailNet kā vienīgo risinājumu piedāvā cenas, proti, infrastruktūras maksas palielinājumu.

Viņaprāt, izveidojušās situācijas viens no cēloņiem atrodams vēsturē – tie ir investīciju lēmumi, kuri pieņemti nesenā pagātnē. «Attiecīgi šo lēmumu rezultātā Latvijas dzelzceļa sistēma ir palikusi daudz lielāka, pamatlīdzekļu masa ir milzīga un, protams, šos pamatlīdzekļus nepārtraukti nepieciešams uzturēt darbderīgā stāvoklī, vienlaikus tie nav noslogoti, pārvadājumu apjomi Latvijas dzelzceļa tīklā salīdzinājumā ar to jaudu, ir mazi,» tā Bremze.

«Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra mums ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī,  taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos,» turpina nozares eksperts.

Skaidrojot iemeslus, kāpēc jauda Latvijas dzelzceļa (LDz) sistēmā netiek izmantota, Bremze norāda uz vēl vienu problēmu: «Redziet, pamatlīdzekļi jeb šī visa dzelzceļa sistēma pieder Latvijas valstij, kas sistēmas pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir izveidojusi atsevišķas valstij piederošas komercsabiedrības. Tās pārsvarā visas strādā koncerna LDz paspārnē. Vienīgi pasažieru pārvadājumus nodrošina savā laikā no LDz atdalīts uzņēmums AS Pasažieru vilciens. Faktiski tas ir valsts monopols, kas nespēj piedāvāt pārvadājumu tirgū konkurētspējīgu produktu pasažieriem un kravu nosūtītājiem – līdz ar to dzelzceļa tīkls netiek noslogots.»

Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?

Bremze ar bažām veras uz kritērijiem par to, kāpēc Latvijai ir nepieciešama dzelzceļa sistēma, viņš saka: «Lai uzturētu, būvētu dzelzceļa sliedes, luksoforus, stacijas, elektrificētu līnijas vai lai pārvadātu pasažierus un kravas. Manuprāt, atbildei vajadzētu būt, lai pārvadātu pasažierus un kravas. Ja, pasažieri nevēlas pārvietoties ar vilcienu, viņi atrod alternatīvas. Arī kravu nosūtītājiem ir iespējamas alternatīvas. Te arī rodas liels jautājums – kam vispār dzelzceļš kā transporta veids ir vajadzīgs, ja dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumam nav pircēju – 70% no jaudas nav izmantoti?,» komentējot retorisko jautājumu, saka eksperts.

Mēģinot skaidrot, kas traucē dzelzceļa popularitātei, Bremze min: «Viens no iemesliem ir tas, ka šobrīd pārvadājumus organizē valstij piederoši komersanti, lai gan Eiropas Savienībā (ES) jau krietnu laiku dzelzceļa sistēmas ir atvērtas pārvadājumiem, faktiski jebkurš uzņēmējs, jebkurš komersants var organizēt pārvadājumus un konkurēt ar citiem. Un šīs konkurences rezultātā rodas pievilcīgs dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums pasažieriem un kravu nosūtītājiem.»

Bremze piebilst, ka formāli Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ES tiesību normas attiecībā uz dzelzceļa sistēmas liberalizāciju un brīvu konkurenci, bet, kā tas bieži vien gadās, viena lieta ir pieņemt likumus, bet otra lieta ir, kā tas realizējas dzīvē. «Latvijas dzelzceļa transporta sistēma diemžēl šobrīd nav atvērta brīvai konkurencei un mūsu dzelzceļa transporta sistēma atšķiras no citām Eiropas valstīm, kur deviņdesmito gadu vidū tika pieņemti politiskie lēmumi valstij piederošās dzelzceļa sistēmas atvērt konkurencei, lai uzņēmēju savstarpējās sāncensības rezultātā rastos pakalpojums, kas būtu pievilcīgs gan pasažieriem, gan kravu īpašniekiem, gan palīdzētu noslogot dzelzceļa infrastruktūras jaudas,» tā Bremze.

Turpinot, viņš saka: «Diemžēl mūsu gadījumā joprojām šī dominējošā loma pārvadājumu organizēšanā ir valstij piederošām komercsabiedrībām un, es domāju, ka neviens šobrīd vairs nav jāpārliecina, ka tirgus ekonomikas apstākļos nez vai valsts ir labākais komersants, kas varētu piedāvāt pievilcīgu servisu klientiem.»

Par iespējamajiem riskiem eksperts min: «Ja valstij piederoši komersanti nevar radīt pieprasītu dzelzceļa pārvadājumu produktu, tad jādod iespēja to darīt privātajiem komersantiem, pretējā gadījumā visas neefektīvās dzelzceļa transporta sistēmas darbošanās izmaksas neizbēgami uzgulsies uz tiem pašiem nodokļu maksātāju pleciem.»

Viņaprāt, pie vainas, kāpēc situācija stagnē, ir nevis Latvijas ekonomiskā situācija, bet gan politiskā nevēlēšanās atvērt dzelzceļa sistēmu konkurencei.

Viņš min alegorisku piemēru: «Mēs taču nevaram iedomāties situāciju, kad Rīgā būtu tikai viens restorāns vai viena restorānu ķēde, kas pieder vieniem un tiem pašiem īpašniekiem un citu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nav. Savukārt dzelzceļā situācija šobrīd ir tieši tāda. Pastāv valstij piederošs dzelzceļa pakalpojuma pārdevējs un juridiski pastāv iespēja izveidot kaut vēl 100 dzelzceļa pārvadātājus, bet reāli to nevar izdarīt, jo pastāv tik daudz šķēršļu un pretestība jebkurai privātai iniciatīvai ir milzīga, ka nav iespējams atvērtu kaut vienu «restorānu»».

Tas, ka šobrīd dzelzceļa kravu pārvadājumu statistikā parādās arī Baltijas Ekspresis un Baltija tranzīta serviss, absolūti nenozīmē, ka šie pārvadātāji var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus tirgū, atzīmē Bremze.«Realitātē abi šie pārvadātāji savā komercdarbībā ir pilnīgi atkarīgi no valstij piederošā LDz koncerna un valstij piederošie komersanti, protams, turpina uzskatīt un veidot viedokli, ka viņiem vienīgajiem ir iespēja, tiesības piedāvāt pakalpojumu tirgū, izmantojot Latvijas dzelzceļa transporta sistēmu. Tā ir problēma.»

Kā risināt problēmas tranzīta nozarē?

Par to, kā risināt šīs problēmas, Bremze saka: «Pirmkārt, mums ir jārunā par to, ka nepastāv brīva konkurence un tas ir pretrunā ar Latvijas un Eiropas likumdošanu, un, otrkārt, ir jārunā par izmaksu efektivitāti šajā transporta sistēmā.»

Turklāt izmaksas pārvadātājiem turpinās pieaugt. «Mēs zinām to, ka 2018.gada infrastruktūras maksa palielinās no 10,35 uz 11,08 eiro, tie ir 73 centi par vienu kilometru. Tas nozīmē to, ka uz vienu tonnu pārvadājumu pašizmaksa pieaugs par 20 līdz 30 centiem atkarībā no vilciena sastāva un no maršruta garuma. Lai vienkāršāk būtu saprotams, kravu nosūtītājiem par Latvijas dzelzceļa tīkla izmantošanu būs jāmaksā par 12 līdz 15 miljoniem eiro gadā vairāk. Vai viņi gribēs to darīt? Varbūt izvēlēsies alternatīvus maršrutus?»

«Raksturojot kopējo ainu tranzīta jomā, esam situācijā, ka atsevišķos kravu veidos ilgstoši strādājam bez rentabilitātes rezerves. Domāju, ka ar ieņēmumiem, ko saņemam no šiem pakalpojumiem, nevaram atjaunot savus pamatlīdzekļus, kaut tās pašas ne pārāk jaunās lokomotīves, kuras izmantojam kravu pārvadājumos. Reāli mēs jau strādājam zem pašizmaksas,» uzsver AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Konkurence ar citām valstīm

Jautājumā par to, kā šis lēmums – palielināt infrastruktūras maksu – ietekmēs sadarbību ar citām valstīm, Bremze atzīmē: «Mums ir svarīga viena tonkilometra pašizmaksa Latvijas koridorā, ja tā pieaugs, un šajā gadījumā pašizmaksa pieaugs, ir liels risks, ka zemo cenu kategoriju kravas, kā, piemēram, ogļu produkcija Latvijā vienkārši vairs nebūs.»

«Tas nozīmē, ja jau tagad tiek izmantoti aptuveni 30% no sliežu tīkla jaudas, tad turpmāk izmantos vien tikai desmit vai 15%. Ko tālāk? Tad taisām ciet un jaucam to visu nost. Tāpēc arī ir svarīga šī izmaksu efektivitāte.»

BNN jau iepriekš ziņoja vairāku ekspertu bažas par valsts veidoto tranzīta politiku. Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne uzskata, ka valsts sistēma jeb valsts pārvalde ir sagatavojusies uzmest «atombumbu» tranzīta nozarei un pēc tam paskatīties, kas no tā visa sanāks.

Ref: 225.000.103.1700


Pievienot komentāru

  1. Irēna Kerbštate teica:

    Vispirms ar sankcijām pret vitu valsti iznīcinā dzelzceļa pārvadājumus,tagad ceļ ceļ izmaksas lai ko varētu saglabāt vai nav jocīga valsts?Nebrīnos ja dzelzceļa līnijas drīz aizaugs ieaugs zālēs tāpat kā Rīga Rūjiena Tallina.Ja neatjaunosies dzelzceļa pārvadājumi tad jēga dzelzceļam nav

    +1 0 -1 0

  2. TII teica:

    aGRĀK PA DZELZCEĻU KURSĒJA , JA TĀ VAR IZTEIKTIES, VISOS VIRZIENOS , UN MAN PATIKA BRAUKT AR VILCIENU , GAN UZ AIZPUTI, GAN UZ VENTSPILI KĀ ARĪ UZ RĪGU

    +1 0 -1 0

  3. Tas pats interesents teica:

    No, ko Māri. Privātājā biznesā neiet?
    Kravu nav. Izmaksas pieaugušas. Akcionāri neapmierināti. Ar to arī saprotams izlietās žults daudzums uz savu bijušo darba devēju. Kā redzams kvalifikācija arī zudusi. Raksts nekāds, ja neskaita dvēseles saucienu – glābiet Baltijas Ekspresis būs pagalam. Kāpēc valstij būtu jāapmaksā neveiksmīgas biznesmeņu grupas rezultātus?
    Kas tad liedz konkurēt?

    +1 0 -1 0

    • Ance teica:

      Neveiksmīgas biznesa grupas rezultātus? Runā, ka nākamgad kravu vispār nebūs. Un arī Tas pats interesents baigi nepriecāsies par saviem rezultātiem, ja vien makā nekrīt nauda no kādas siltas silītes.

      +1 0 -1 0

  4. naivicis teica:

    Cipari ir diezgan skaidri. Statistiku arī neviens neizdomā. LDz projekti ir vai nu pilnīgi stulbi vai nu apzināti kaitnieciski. Valsts izzagšana, nozares gremdēšana, lai kāds uzdzīvotos. Par to liecina ieceres par tarifiem, elektrifikāciju. Bet ar faktiem jau nepietiek. Vienmēr atradīsies kāds, kas teiks, nē, tā nav, tev tikai skauž.

    +1 0 -1 0

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā janvārī pieauga par 0,9%

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar 2017.gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vējonis uzskata, ka finanšu sistēma Latvijā ir stabila. Tikmēr Kučinskis par radušos situāciju plāno informēt Eiropadomē

«Finanšu sistēma Latvijā ir stabila un nav pamats satraukties par banku sistēmas nestabilitāti. «Bankas darbojas un turpinās darboties normālā režīmā,»  uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Robežsargi pieķer divus vīriešus dīzeļdegvielas nelikumīgā pārvietošanā

Krāslavas stacijas tuvumā izņemti 220 litri valstī nelikumīgi ievestas dīzeļdegvielas, savukārt Daugavpils novadā Križu ciema apkaimē aizturēti divi Latvijas pilsoņi un izņemti vēl 150 litri kontrabandas dīzeļdegvielas, vēsta robežsardzē.

Rīgas reģionā vīrietis apkrāpis vismaz 42 iedzīvotājus; policija aicina atsaukties

Valsts policijas iecirkņos saņemta informācija no desmitiem cietušo personu par kādu vīrieti, kurš pēdējo četru gadu laikā piedāvājis dažāda veida celtniecības un remontdarbus, saņēmis par tiem priekšapmaksu, taču darbus tā arī nav veicis. Policija aicina atsaukties arī citus iespējamos cietušos.

Ar ES fondu augstākās izglītības institūcijās varēs uzlabot studiju programmu saturu

Augstskolām un koledžām ir iespēja ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu uzlabot pārvaldību un pilnveidot studiju programmu saturu - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi. Šim mērķim kopumā pieejamais ESF finansējums ir vairāk nekā 15,8 miljonu eiro.

No vardarbības ģimenē cietušie aicināti saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi, šī gada 22.februārī turpināsies akcija Pajautā juristam, kuras ietvaros juristi sniegs bezmaksas konsultācijas no vardarbības ģimenē cietušajiem, vēsta biedrības Skalbes direktore Zane Avotiņa.

Pērn Korupcijas uztveres indekss Latvijā nav būtiski uzlabojies

Globālās pretkorupcijas koalīcijas Transparency International veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2017.gadā Latvijas pozīcijas nav būtiski uzlabojušās, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma saka biedrības Sabiedrība par atklātību Delna direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.

LM: Pilotprojekts mājokļu nodrošināšanai bēgļiem turpināsies līdz pat gada beigām

Pilotprojektu mājokļu nodrošināšanai ģimenēm, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, plānots turpināt vēl līdz šī gada beigām, vēsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku saņem piecreiz lielāku transporta kompensāciju

Saeimas deputāts, savulaik ilggadējais Rīgas pašvaldības darbinieks Askolds Kļaviņš īsi pēc kļūšanas par parlamentārieti ir mainījis savu deklarēto dzīvesvietu no galvaspilsētas uz Liepāju, kas ļāvis piecas līdz sešas reizes palielināt saņemto transporta izdevumu kompensāciju.

Pērn lielākais pieprasījums no Latvijas pārvadātāju puses bijis pēc Krievijas atļaujām

Saskaņā ar pērnā gada beigu datiem Latvijā ar kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem nodarbojas 4 741 licencēts autopārvadātāju uzņēmums, kas ir par 3% vairāk, salīdzinot ar analogu periodu 2016.gadā, norāda SIA Autotransporta direkcija.

Parādniekiem apķīlātās kustamās mantas turpmāk izsolīs internetā

Apķīlāto kustamo mantu turpmāk tirgos izsolē elektroniskajā vidē, to paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija.

Aizdomās par «vergu» vervēšanu darbam Lielbritānijā aiztur Latvijas valstspiederīgos

Starptautiskā operācijā, kuras ietvaros vienlaikus veiktas vairākas kratīšanas gan Latvijā, gan Lielbritānijā, aizdomās par cilvēku tirdzniecības organizēšanu darbam Lielbritānijā aizturētas kopā piecas personas - divi vīrieši un trīs sievietes.

Apsaimniekotājs: Iedzīvotāji vieglprātīgi pret elementārām ugunsdrošības prasībām

Uz dzīvokļu īpašniekiem attiecas trīs būtiskākie darbi - iespējama tvaika nosūcēju pārslēgšana un ventilācijas pārbūve, ja nosūcēju var pievienot tikai dabīgās ventilācijas šahtai, dūmu detektora pieslēgšana, kā arī elektroinstalācijas un kontaktu pārbaude, uzsver eksperti.

Lielākais sals līdz -32 grādiem pēc Celsija gaidāms nākamnedēļ

Šīs nedēļas otrā puse Latvijā būs auksta, bet vēl lielāks sals gaidāms nākamajā nedēļā, liecina jaunākās laika prognozes. Nākamnedēļ ienāks vēl lielāks aukstums no Krievijas. Saskaņā ar pašreizējo prognozi gaisa temperatūra vietām Vidzemē un Latgalē pazemināsies līdz pat -32 grādiem pēc Celsija. 

Latkovskis: Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā

Krievija mēģina izmantot pašreizējo situāciju, lai radītu haosu Latvijā, taču tas neizdodas, uzskata Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Paātrinās īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu.

Pieteikties laulībām dzimtsarakstu nodaļā varēs arī elektroniski

Iesniegumu par laulības noslēgšanu dzimtsarakstu nodaļā varēs iesniegt arī elektroniski, ja iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu.

Pieprasa Reiznieces-Ozolas demisiju; Bažas, ka ministre ievelk Latvijas finanšu sektoru vēl «dziļākā purvā»

Latvijas finanšu ministre Dana Reiznieces-Ozola nav spējusi novērst Amerikas Savienotās Valstis Finanšu ministrijas lēmumu, kas ir iznīcinošs Latvijas finanšu sektora reputācijai un pazemojošs Latvijas valdībai, uzsver Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns. Tas kalpo par iemeslu, kāpēc politiskais spēks prasa Reiznieces-Ozolas demisiju.

Aizsardzības ministrija: Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu  notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.

Saeimā meklēs risinājumus Rimšēviča atsaukšanai no amata

Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Meža produkcijas eksports pērn pieaudzis par 6%

Latvija pērn eksportēja meža produkciju 2,22 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

1.martā noslēgsies tiesu teritoriālā reforma

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 2018.gada 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu.

Bijušo ieslodzīto atbalsta trūkums veicina atkārtotu noziegumu izdarīšanu

Vieni no galvenajiem faktoriem, kas cilvēkus mudina uz atkārtotu noziegumu veikšanu, ir atbalsta trūkums no ģimenes un apkārtējās sabiedrības, kā arī nestabila finanšu situācija un zems izglītības līmenis, atklāj Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Latvijā kultūras jomā strādājošo īpatsvars lielāks nekā ES vidēji

Latvijā kultūras jomā strādājošo skaits veido 4,5% no valstī nodarbināto cilvēku kopskaita, kas ir lielāks īpatsvars nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat otrdien, 20.februārī, publiskotie dati par 2016.gadu.

IZM: Ideju par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek

Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi virkni nozares reformu, kuru noslēgums paredzēts vien pēc vairākiem gadiem, priekšlikums par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek, pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Jaunākie komentāri