bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.06.2018 | Vārda dienas: Līga
LatviaLatvija

Bremze: Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Bremze

«Es vienmēr esmu piekritis viduslaiku uzskatam: «no nodokļiem un mēra nevar izvairīties», tāpēc Finanšu ministrijas izstrādātā nodokļu reforma jeb «spēles noteikumi» ir jāpieņem un tos nav vērts apšaubīt, bet ir jāmeklē iespējas, kā biznesā darboties efektīvāk.» Tā sarunā ar BNN par pieņemtajiem lēmumiem tranzīta nozarē saka AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze.

AS LatRailNet lēmums paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmaksu

Nozares eksperts Bremze norāda, ka šobrīd viena no nozares nopietnākajām problēmām ir AS LatRailNet lēmums no 2018.gada paaugstināt dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksu par 7%.

«Lēmums ir tiešas sekas tam, ka mūsu dzelzceļa sistēma absolūti nedraudzējas ar vārdiem «izmaksu efektivitāte». Un tā ir problēma. Pēdējos desmit gados, dzelzceļa sistēma ir kļuvusi trīs reizes lielāka, trīsreiz dūšīgāka, jo pamatlīdzekļu apjoms ir trīskāršojies, savukārt pārvadājumu apjomi, strādājošo skaits, darba apjoms, kas tiek paveikts, izmantojot Latvijas dzelzceļa sistēmu, nav būtiski mainījies, drīzāk droši var apgalvot, ka pārvadājumu apjomi ir samazinājušies,» tā Bremze.

Viņš skaidro, ka šobrīd, lai sabalansētu un mēģinātu sasniegt dzelzceļa sistēmas finanšu līdzsvaru, infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar būtisko funkciju veicēju AS LatRailNet kā vienīgo risinājumu piedāvā cenas, proti, infrastruktūras maksas palielinājumu.

Viņaprāt, izveidojušās situācijas viens no cēloņiem atrodams vēsturē – tie ir investīciju lēmumi, kuri pieņemti nesenā pagātnē. «Attiecīgi šo lēmumu rezultātā Latvijas dzelzceļa sistēma ir palikusi daudz lielāka, pamatlīdzekļu masa ir milzīga un, protams, šos pamatlīdzekļus nepārtraukti nepieciešams uzturēt darbderīgā stāvoklī, vienlaikus tie nav noslogoti, pārvadājumu apjomi Latvijas dzelzceļa tīklā salīdzinājumā ar to jaudu, ir mazi,» tā Bremze.

«Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra mums ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī,  taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos,» turpina nozares eksperts.

Skaidrojot iemeslus, kāpēc jauda Latvijas dzelzceļa (LDz) sistēmā netiek izmantota, Bremze norāda uz vēl vienu problēmu: «Redziet, pamatlīdzekļi jeb šī visa dzelzceļa sistēma pieder Latvijas valstij, kas sistēmas pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir izveidojusi atsevišķas valstij piederošas komercsabiedrības. Tās pārsvarā visas strādā koncerna LDz paspārnē. Vienīgi pasažieru pārvadājumus nodrošina savā laikā no LDz atdalīts uzņēmums AS Pasažieru vilciens. Faktiski tas ir valsts monopols, kas nespēj piedāvāt pārvadājumu tirgū konkurētspējīgu produktu pasažieriem un kravu nosūtītājiem – līdz ar to dzelzceļa tīkls netiek noslogots.»

Vai dzelzceļš kā transporta veids Latvijai ir vajadzīgs?

Bremze ar bažām veras uz kritērijiem par to, kāpēc Latvijai ir nepieciešama dzelzceļa sistēma, viņš saka: «Lai uzturētu, būvētu dzelzceļa sliedes, luksoforus, stacijas, elektrificētu līnijas vai lai pārvadātu pasažierus un kravas. Manuprāt, atbildei vajadzētu būt, lai pārvadātu pasažierus un kravas. Ja, pasažieri nevēlas pārvietoties ar vilcienu, viņi atrod alternatīvas. Arī kravu nosūtītājiem ir iespējamas alternatīvas. Te arī rodas liels jautājums – kam vispār dzelzceļš kā transporta veids ir vajadzīgs, ja dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumam nav pircēju – 70% no jaudas nav izmantoti?,» komentējot retorisko jautājumu, saka eksperts.

Mēģinot skaidrot, kas traucē dzelzceļa popularitātei, Bremze min: «Viens no iemesliem ir tas, ka šobrīd pārvadājumus organizē valstij piederoši komersanti, lai gan Eiropas Savienībā (ES) jau krietnu laiku dzelzceļa sistēmas ir atvērtas pārvadājumiem, faktiski jebkurš uzņēmējs, jebkurš komersants var organizēt pārvadājumus un konkurēt ar citiem. Un šīs konkurences rezultātā rodas pievilcīgs dzelzceļa pārvadājumu pakalpojums pasažieriem un kravu nosūtītājiem.»

Bremze piebilst, ka formāli Latvijas likumdošanā ir pārņemtas ES tiesību normas attiecībā uz dzelzceļa sistēmas liberalizāciju un brīvu konkurenci, bet, kā tas bieži vien gadās, viena lieta ir pieņemt likumus, bet otra lieta ir, kā tas realizējas dzīvē. «Latvijas dzelzceļa transporta sistēma diemžēl šobrīd nav atvērta brīvai konkurencei un mūsu dzelzceļa transporta sistēma atšķiras no citām Eiropas valstīm, kur deviņdesmito gadu vidū tika pieņemti politiskie lēmumi valstij piederošās dzelzceļa sistēmas atvērt konkurencei, lai uzņēmēju savstarpējās sāncensības rezultātā rastos pakalpojums, kas būtu pievilcīgs gan pasažieriem, gan kravu īpašniekiem, gan palīdzētu noslogot dzelzceļa infrastruktūras jaudas,» tā Bremze.

Turpinot, viņš saka: «Diemžēl mūsu gadījumā joprojām šī dominējošā loma pārvadājumu organizēšanā ir valstij piederošām komercsabiedrībām un, es domāju, ka neviens šobrīd vairs nav jāpārliecina, ka tirgus ekonomikas apstākļos nez vai valsts ir labākais komersants, kas varētu piedāvāt pievilcīgu servisu klientiem.»

Par iespējamajiem riskiem eksperts min: «Ja valstij piederoši komersanti nevar radīt pieprasītu dzelzceļa pārvadājumu produktu, tad jādod iespēja to darīt privātajiem komersantiem, pretējā gadījumā visas neefektīvās dzelzceļa transporta sistēmas darbošanās izmaksas neizbēgami uzgulsies uz tiem pašiem nodokļu maksātāju pleciem.»

Viņaprāt, pie vainas, kāpēc situācija stagnē, ir nevis Latvijas ekonomiskā situācija, bet gan politiskā nevēlēšanās atvērt dzelzceļa sistēmu konkurencei.

Viņš min alegorisku piemēru: «Mēs taču nevaram iedomāties situāciju, kad Rīgā būtu tikai viens restorāns vai viena restorānu ķēde, kas pieder vieniem un tiem pašiem īpašniekiem un citu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nav. Savukārt dzelzceļā situācija šobrīd ir tieši tāda. Pastāv valstij piederošs dzelzceļa pakalpojuma pārdevējs un juridiski pastāv iespēja izveidot kaut vēl 100 dzelzceļa pārvadātājus, bet reāli to nevar izdarīt, jo pastāv tik daudz šķēršļu un pretestība jebkurai privātai iniciatīvai ir milzīga, ka nav iespējams atvērtu kaut vienu «restorānu»».

Tas, ka šobrīd dzelzceļa kravu pārvadājumu statistikā parādās arī Baltijas Ekspresis un Baltija tranzīta serviss, absolūti nenozīmē, ka šie pārvadātāji var brīvi piedāvāt savus pakalpojumus tirgū, atzīmē Bremze.«Realitātē abi šie pārvadātāji savā komercdarbībā ir pilnīgi atkarīgi no valstij piederošā LDz koncerna un valstij piederošie komersanti, protams, turpina uzskatīt un veidot viedokli, ka viņiem vienīgajiem ir iespēja, tiesības piedāvāt pakalpojumu tirgū, izmantojot Latvijas dzelzceļa transporta sistēmu. Tā ir problēma.»

Kā risināt problēmas tranzīta nozarē?

Par to, kā risināt šīs problēmas, Bremze saka: «Pirmkārt, mums ir jārunā par to, ka nepastāv brīva konkurence un tas ir pretrunā ar Latvijas un Eiropas likumdošanu, un, otrkārt, ir jārunā par izmaksu efektivitāti šajā transporta sistēmā.»

Turklāt izmaksas pārvadātājiem turpinās pieaugt. «Mēs zinām to, ka 2018.gada infrastruktūras maksa palielinās no 10,35 uz 11,08 eiro, tie ir 73 centi par vienu kilometru. Tas nozīmē to, ka uz vienu tonnu pārvadājumu pašizmaksa pieaugs par 20 līdz 30 centiem atkarībā no vilciena sastāva un no maršruta garuma. Lai vienkāršāk būtu saprotams, kravu nosūtītājiem par Latvijas dzelzceļa tīkla izmantošanu būs jāmaksā par 12 līdz 15 miljoniem eiro gadā vairāk. Vai viņi gribēs to darīt? Varbūt izvēlēsies alternatīvus maršrutus?»

«Raksturojot kopējo ainu tranzīta jomā, esam situācijā, ka atsevišķos kravu veidos ilgstoši strādājam bez rentabilitātes rezerves. Domāju, ka ar ieņēmumiem, ko saņemam no šiem pakalpojumiem, nevaram atjaunot savus pamatlīdzekļus, kaut tās pašas ne pārāk jaunās lokomotīves, kuras izmantojam kravu pārvadājumos. Reāli mēs jau strādājam zem pašizmaksas,» uzsver AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs.

Konkurence ar citām valstīm

Jautājumā par to, kā šis lēmums – palielināt infrastruktūras maksu – ietekmēs sadarbību ar citām valstīm, Bremze atzīmē: «Mums ir svarīga viena tonkilometra pašizmaksa Latvijas koridorā, ja tā pieaugs, un šajā gadījumā pašizmaksa pieaugs, ir liels risks, ka zemo cenu kategoriju kravas, kā, piemēram, ogļu produkcija Latvijā vienkārši vairs nebūs.»

«Tas nozīmē, ja jau tagad tiek izmantoti aptuveni 30% no sliežu tīkla jaudas, tad turpmāk izmantos vien tikai desmit vai 15%. Ko tālāk? Tad taisām ciet un jaucam to visu nost. Tāpēc arī ir svarīga šī izmaksu efektivitāte.»

BNN jau iepriekš ziņoja vairāku ekspertu bažas par valsts veidoto tranzīta politiku. Baltijas Asociācija – transports un loģistika prezidente Inga Antāne uzskata, ka valsts sistēma jeb valsts pārvalde ir sagatavojusies uzmest «atombumbu» tranzīta nozarei un pēc tam paskatīties, kas no tā visa sanāks.

Ref: 225.000.103.1700


Pievienot komentāru

  1. Irēna Kerbštate teica:

    Vispirms ar sankcijām pret vitu valsti iznīcinā dzelzceļa pārvadājumus,tagad ceļ ceļ izmaksas lai ko varētu saglabāt vai nav jocīga valsts?Nebrīnos ja dzelzceļa līnijas drīz aizaugs ieaugs zālēs tāpat kā Rīga Rūjiena Tallina.Ja neatjaunosies dzelzceļa pārvadājumi tad jēga dzelzceļam nav

  2. TII teica:

    aGRĀK PA DZELZCEĻU KURSĒJA , JA TĀ VAR IZTEIKTIES, VISOS VIRZIENOS , UN MAN PATIKA BRAUKT AR VILCIENU , GAN UZ AIZPUTI, GAN UZ VENTSPILI KĀ ARĪ UZ RĪGU

  3. Tas pats interesents teica:

    No, ko Māri. Privātājā biznesā neiet?
    Kravu nav. Izmaksas pieaugušas. Akcionāri neapmierināti. Ar to arī saprotams izlietās žults daudzums uz savu bijušo darba devēju. Kā redzams kvalifikācija arī zudusi. Raksts nekāds, ja neskaita dvēseles saucienu – glābiet Baltijas Ekspresis būs pagalam. Kāpēc valstij būtu jāapmaksā neveiksmīgas biznesmeņu grupas rezultātus?
    Kas tad liedz konkurēt?

    • Ance teica:

      Neveiksmīgas biznesa grupas rezultātus? Runā, ka nākamgad kravu vispār nebūs. Un arī Tas pats interesents baigi nepriecāsies par saviem rezultātiem, ja vien makā nekrīt nauda no kādas siltas silītes.

  4. naivicis teica:

    Cipari ir diezgan skaidri. Statistiku arī neviens neizdomā. LDz projekti ir vai nu pilnīgi stulbi vai nu apzināti kaitnieciski. Valsts izzagšana, nozares gremdēšana, lai kāds uzdzīvotos. Par to liecina ieceres par tarifiem, elektrifikāciju. Bet ar faktiem jau nepietiek. Vienmēr atradīsies kāds, kas teiks, nē, tā nav, tev tikai skauž.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri